|
Jūlijs 24., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 14:06
Nezinu, tie homoseksuāļi, kurus es personiski pazīstu, ir ļoti sakarīgi cilvēki un es spēju uztvert viņu sāpi (ja tāda ir), jo tā ir tikpat pamatota un spēcīga kā jebkura cita sāpe. (Jāpiezīmē, ka es gan nesteidzos iepazīties ar katru acīmredzamu geju, ja man viņš šķiet tizls un pretīgs; vienu tādu zinu, nekādu īpašo mīlestību un vēlmi kontaktēties neesmu izrādījusi ;)) Un tā ir tikpat reāla kā mazas meitenes sāpe par to, ka viņai krūtis par mazu un deguns par lielu, un prieks pēc tam, kad tu esi to sāpi & besi pārvarējis, un atradis savu cilvēku, ir tikpat liels un reizumis muļķīgs kā augstākminētajai meitenei, pēkšņi saprotot, ka viņa ir pat ļoti ņemama. T.i., katra cilvēka personiskā sāpe IR reāla un neizdomāta, pat tad, ja tā sākotnēji ir bijusi izdomāta (un sāpe par to, ka tev ir atšķirīga seksualitāte, tomēr ir pietiekami saprotama, imho).
Un, ja ir vajadzīgas geju atbalsta organizācijas un to aktivitātes, lai palīdzētu tiem, kas tikko aptver, ka ir homoseksuāli, tad tas ir svētīgs darbs, ko viņi dara. Cits jautājums, vai pēdējā laika pasākumi ir tik palīdzīgi. Varbūt ilgtermiņā jā.
Stāsts jau anyway bija par ko citu. :) Un īdzīga demokrātijas piesaukšana iz sērijas "es dzīvoju demokrātiskā valstī, tāpēc man pienākas tas un tas" man izraisa konkrētu riebumu. Ja tev tik ļoti patīk demokrātija, tad izpaud viņu savā rīcībā, nevis pieprasi no tās kādus labumus.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |