Jūlijs 22., 2006
| 22:16
|
Comments:
| From: | skuka |
Date: | 22. Jūlijs 2006 - 23:57 |
---|
| | | (Link) |
|
nacionālā identitāte, pirmkārt, jau nav nekas objektīvs. nacionalitāte - jā, - ja pieņem, ka tas, kas rakstīts pasē, patiešām pierāda, ka tu esi vismaz par 51% latvietis. bet identitāte? nacionālā identitāte nav nekas no dabas dots, tā ir jāiegūst. to var iegūt. var neiegūt. iegūtu to var arī pazaudēt. vai no tās atteikties. ja mana dzimtā valoda ir latviešu, ja esmu dzimusi latvijā un visu mūžu te dzīvojusi, tas nenozīmē, ka man jāsamierinās - tādi nu esam. nē, netaisos "identificēties" un lietot daudzskaitļa 1. personu: mēs, lavieši. un vispār, man nav patīkami to teikt un vēl samērā nesen es pat sev baidītos atzīties: es domāju, ka latviešu tauta, kāda tā ir tagad, te, Latvijā, nomācošā vairākumā ir tumsonīga, skaudīga, nežēlīga, melīga... u.t.t. labākais, kas ar to varētu notikt, būtu pamatīga sajaukšanās ar citām tautām. un tas nav nekāds tur bēdīgi slavenais "latvieša mazvērtības komplekss". un vēl - man nav nekādu patriotisku vērtību. jau diezgan sen. uz valsti es skatos racionāli, nevis emocionāli (ak, Latvija, māmiņ!) - vai tā nodrošina saviem pilsoņiem (un nepilsoņiem) cilvēcīgu dzīvi un iespējas - vai arī nē. un kas ir zeme bez valsts? pļavas un meži? nu, par tiem es nesūdzos.
nu racionāla, nevis emocionāla skatīšanās uz valsti nekādā gadījumā neizslēdz patriotismu, kaut gan, protams, var dot tam spēcīgu triecienu.
| From: | skuka |
Date: | 23. Jūlijs 2006 - 00:08 |
---|
| | | (Link) |
|
protams, neizslēdz. un sūdīga valsts noteiktos apstākļos var patriotismu pat kāpināt. man vienkārši vairs nav nekādu ilūziju par "gaišo, strādīgo latviešu tautu, kas glabā unikālu kultūras un ētikas mantojumu", bla, bla, bla.
| From: | skuka |
Date: | 23. Jūlijs 2006 - 00:21 |
---|
| | | (Link) |
|
oi, nu es nezinu, padomija, 700 verdzības gadi, kas tik vēl ne. bet rezultāts "uz sejas":) nav laika man te vairāk runāties, rītu agri jāceļas.
ups, izlaboju komentu, cerēju, ka vēl nebūsi atbildējusi :)
protams. tomēr tas galvenokārt ir padomju nopelns. šodien sēdēju uz soliņa un runājos ar diviem latviešu večiem-dzērājiem. runājos gan es ar vienu, jo otrs bija tik tālu aizdzēries, ka tad, kad mēģināja piecelties, nokrita uz muguras pāri solam un sadauzīja galvu pret asfaltu, bet tā ir novirze no tēmas. es šīs sarunas laikā ievēroju interesantu lietu, ko agrāk nebiju piefiksējis. proti, latvijā taču ir ļoti daudz šādu veču-dzērāju, bet nevienam no viņiem taču nav, piemēram, septiņdesmit vai astoņdesmit gadi, viņi visi ir piecdesmit un sešdesmitgadīgi, proti, dzimuši un auguši psrs.
ar to es nevēlos vainu novelt kādam citam, uzskatu, ka tauta pirmkārt pati ir atbildīga par savu likteni, ciešanām un mentalitāti, tomēr gribu tikai teikt, ka reiz latvieši tiešām bija nosacīti gaiša un strādīga tauta, un ja jau tas tā bija, tad to radot konkrētus apstākļus varētu arī atgūt, nevis pasludināt asimilācijas nāves spriedumu, jo tieši šīs garīgifiziskās asimilācijas dēļ jau esam kļuvuši par to, kas esam.
Ja tu apgalvo, ka latvieshu TAUTA (nevis atsevishkji indiviidi) ir taada un taada, tad peec kaa tad tu nosaki vinju nacionaalo identitaati, ja ne peec valodas, dziivesvietas un iespeejamaa ieraksta pasee? Un, ja taa, tad kas tev dod tiesiibas no "vinjiem" norobezhoties? Tas, ka tu juuties labaaka? Vinji arii juutas labaaki. Un, starp citu, tieshi taapeec arii apmeetaa citus ar suudiem, ka juutas labaaki. Neredzu buutisku atshkjiriibu, godiigi sakot - ja nu vieniigi tajaa, vai shii apmeetaashana notiek fiziski vai "intelektuaali" un tajaa, kaada veida argumenti tiek izmantoti - vai "demokraatija - labi, praids - labi" vai "samaitaatiiba - slikti, praids - slikti", abi, manupraat, vienliidz sekli un vienpusiigi.
Seksuaalaa identitaate, starp citu, arii nav nekas "objektiivs". Tie, kas dodas praidaa, ir to defineejushi. Vesela kaudze cilveeku to nav defineejushi. Man shkjiet, ka visas taas shljuras jeega (ja pienjem, ka tai shjurai ir pozitiiva jeega) ir mudinaajums uz sevis defineeshanu. Aciimredzot probleemas ir ne tikai ar seksualitaates defineeshanu. ;) Ja tu neesi latviete, tad KAS TAD TU ESI? Ja tu neidentificeejies ar latvieshiem, tad kaadas, luudzu, tev tiesiibas "kauneeties" par vinjiem? (Tu kaunies, piemeeram, par amerikaanju cuuciibaam vai par to, ka afrikaanji beernus meerdee badaa?) Ja identificeejies, tad kaadas tev tiesiibas kauneeties par "vinjiem", nevis par "mums"?
| From: | skuka |
Date: | 23. Jūlijs 2006 - 00:26 |
---|
| | | (Link) |
|
no kā gribu, no tā norobežojos. jā, norobežojos no stulbuma un vardarbības. un kaunos par to, kas jāpārdzīvo maniem draugiem. tu te drusku dzen demagoģiju, man liekas, bet man nav vairs laika par to parunāt, atvaino.
Nu, iespeejams, ka es esmu netaisna. Un demagogjiju no dranjkjiigas argumentaacijas ir gruuti atshkjirt, taapat kaa stingru viedokli no uzpuustas pozas ;) Bet man tieshaam shkjiet, ka ir diezgan liekuliigi reizi gadaa post factum pavaideet par to, kaadi latvieshi slikti un nejauki, un kaa mees, gudrie un labie, norobezhojamies no stulbuma un vardarbiibas... Ja pienjem, ka gudro un labo (un es uzskatu tevi par gudru un labu) misija ir ieraadiit tiem stulbajiem kretiiniem kaadu labaaku celju.
I mean, es arii vareetu pachiiksteet par to, kaadi latvieshi kretiini. Bet, taa kaa es neesmu izdariijusi pat ne kripatinju Reaala Darba, lai vinji papuuleetos pienjemt homoseksualitaati vai chigaanus, vai jelko citu, tad iekozhu meelee un nechiikstu (nu, ja atskaita to, ka mans beerns pagaidaam ir ljoti tolerants pret visu, iznjemot citus beernus, kas traucee vinjam shljuukt pa kalninju; ar to es lepojos). Un, ja es buutu kaut ko izdariijusi, tad vareetu chiiksteet tikai par to, ka aciimredzot neesmu izdariijusi gana daudz vai gana labi, vai neesmu sapratusi kaut ko ljoti buutisku par to visu.
(Un nesaki, ka puulja domaashanu nav iespeejams mainiit. Ja vinjiem var iestaastiit to, ka jaaizveelas konkreeta brenda paketes un jaapiipee konkreetaa brenda cigaretes, tad kaapeec gan nevareetu iestaastiit, ka praids ir labi un mest ar olaam gejiem ir slikti?)
| From: | skuka |
Date: | 23. Jūlijs 2006 - 08:22 |
---|
| | | (Link) |
|
man nav misijas. misija ir repšei. es gan baidos, ka konkrētajā jautājumā viņa drīzāk būtu olu metēju pusē. un - ko nozīmē iestāstīt? ja tā ņem - es jau stāstu, kaut vai te, cibā. pagājšgad slejā. grāmatas viena stāsta varone ir lezbiete - neviens it kā neko neiebilda, nesašuta. un, ja es saku, ka man ir kauns - arī tā ir sava veida "istāstīšana". un, pats galvenais - te nav runa tikai par homo, bet par pūli un citādo.
jaa, iespeejams, taapeec es sashutu par to kauneeshanos, jo taa ir klaja "iestaastiishana", tbsh brutaala manipulaacija ar citu praatiem. ne pati kauneeshanaas, bet konsekventa runaashana par to katrreiz, kad kaut kas nenotiek taa, kaa tev shkjiet labi un pareizi.
un, starp citu, man patiik cilveeki ar misijas apzinju, lai cik aprobezhoti vinji arii neshkjistu. vislaik dikti gribu atrast kaadu labu paraugu - cilveeku ar misijas apzinju un sludinaataaja dotiibaam -, kura uzskatiem es vareetu piekrist, bet diemzheel visi, ar kuriem es vareetu vienoties kopeejaa frontee, vai nu chiikst, vai njirgaajas, vai klusee. mana probleema, protams, laikam vispaar nav godiigi par to pukoties.
p.s. nee, muldu, pazinu es taadu cilveeku. bet nu jau par veelu. |
|
|