Izņemot ja to dara nēģeri, indiāņi un trakie, laikam?
https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/1474474016647367
https://www.timeslive.co.za/news/south-africa/2016-10-14-uct-student-upsets-newtons-apple-cart-with-her-demand-that-sciencemustfall/
https://read.dukeupress.edu/social-text/article-abstract/35/3 (132)/97/130484/Investigations-of-a-Guinea-Pig

Neuztver kā uzdirsienu, vnk interesanti būtu dzirdēt tavas domas. Es pat nezinu vai tā tur augstāk reāli ir antropoloģija vai kāda cita no "cilvēkzinībām" :/

(Reply to this) (Thread)

OK, tagad es saprotu, kāpēc antropologi izvairās no vārda "maģija" - jo tas maģiskā veidā pievelk visādus ībļus. Paldies par uzskatāmo pamatojumu :) un uztver kā uzdirsienu.

(Reply to this) (Parent)

Pēc maniem novērojumiem mūsdienu soczinātnēs ir krietni vairāk maģiskās domāšanas, nekā teoloģijas fakultātē. Tas šķiet neizbēgami iekš 'narrative based' vs evidence based nozarēm. Galu galā bioloģijas nozīme pēdējā laikā ne tikai tiek apšaubīta, bet nereti noliegta. Biology deniers lol.

(Reply to this) (Thread)

1) skaidrības pēc, tu gribēji teikt, ka teofaks ir evidence-based?
2) bioloģiskie skaidrojumi visam tika apšaubīti kkad pagājušā gadsimta vidū
3) narrative-based ir arī kkāds pagājušais gadsimts, I guess?
4) soczinātnes mēdz būt reāli hard science
5) pastāsti vēl par novērojumiem un definē, kas, tavuprāt, ir "maģiskā domāšana", citādi uz skaitļi trīs pārpratīšu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1)Nē nē, es nesaku, ka teofaks ir evidence based (ārpus vēstures/valodu lietām), tikai to, ka soczinātnes ir tik ļoti contaminated ar maģisko domāšanu, ka teofakā tā sausajā atlikumā sanāk pat mazāk, jo bez teoloģijas ir daudz evidence based lietu, kas tiek pētītas.
2) apsāubīt drīkst un vajag, bet soczinātnes nav nākušas klajā ar valīdām falsifikācijām
3) narrative based nozīmē, ka nav prediktīva spēka, nav eksperimentu, bet tomēr tiek bīdīti kaut kādi autoritatīvi secinājumi politisku, ideoloģisku vai citu, ar zinātni tieši nesaistītu iemeslu pēc. 5796 genderi kā poster child piemērs.
4) jā, protams. Liekas, ka tur notiek pārāk maz filtrācijas, mušas no kotletēm netiek atlasītas, tāpēc šobrīd slikta reputācija visam soft science laukam kopumā. Arī tas, ka pārāk politizēts viss.

5)Pamatā tie naratīvi, kas tiek veidoti bāzējoties nevis sausā, objektīvi detektējamā realitātē, bet subjektivitātē, kas vēlamo grib pārvērst par esošo. Atkal jau genderoloģija ir popsīgākā lieta, jo piedēvē subjektīvajām sajūtām primaritāti pār bioloģisko realitāti. Tas nebūt nenozīmē, ka subjektīvās realitātes ir kaut kas, kas būtu jāignorē un nebūtu jāpēta, bet ir nepieņemami, ka tās tiek virzītas priekšplānā objektīvi novērojamām lietām. Pat teoloģijas faķī nemāca, ka ticēt Dievam ir "pareizi", bet soczinātnes mēģina pasludināt, ka 487567 genderi un fluiditāte, ka atrodas kādam galvā > hromosomas & ģenitālijas.

Cits piemērs - mākslas darbu, vēstures, sociālo attiecību analīze caur a prioru ideoloģisku prizmu. Piemēram, apspiedēju/apspiesto attiecība starp x un y grupu un identitāšu politika kā tāda. Nekur netiek pateikts kāpēc tā vispār ir valīda metode, tā tiek pieņemta dogmatiski. Nu jā, imo tas ir marxizma atvasinājums, jo ar ko tad atšķiras visu ekonomisko attiecību reducēšana uz buržuāzijas vs proletariāts no visu kulturālo attiecību reducēšanas uz vīrietis vs sieviete, rase vs rase, invaldīdi vs veselajiem, resnie vs tievie etc etc?
Var jau tādā veidā spriest, bet tā nav zinātne, tā ir filozofija.

Līdzīgi ir ar IQ tēmu, kas ir skandaloza tikai tāpēc, ka vēlme uzdot vēlamo par esošo kādu, iespējams, labi domātu nolūku dēļ, nonāk klajā pretrunā ar hard scientiskām evidencē, kur pēdējās tiek nobīdītas malā un pat šunnētas, jo neatbilst jauki pūkainam naratīvam un aiz bailēm, ka kāds to izmantos sliktiem mērķiem.

Reliģijas, ja nedomā par mitoloģiskiem stāstiem kā vēsturiskiem faktiem, ir krietni iezemētākās realitātē, nekā šāda veida wishful thinking naratīvi. Skarba patiesība > saldi meli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko tu sauc par "novērojumu" un kur/kad/kā veici? ("Novērojums" ir viena no antro metodēm, iespējams, tu šo vārdu izmanto drusku citādi nekā es saprotu.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No tās ifnromācijas, kura šobrīd tiek tiražēta kā "oficiālā zinātniskā" nostāja. Piemēram, es novēroju, ka senāk oficiāli homoseksualitāte skaitījās disorder/slimība, bet šobrīd skaitās fīča. Nekur nav tikušas prezentētas evidences pēc kā šāda veida attieksmes maiņa notika, tas vienkārši tā tagad ir, jo ir [current year]. Ja tie būtu tikai atsevišķu akadēmiķu viedokļi, man nebūtu pretenziju, bet šāda veida vērtējuma maiņas tiražē autoritatīvas iestādes un masu informācijas līdzekļi, radot maģiskās domāšanas vaibu līdzīgu tam, par kādu esam lasījuši saistībā ar totalitāriem režīmiem un informācijas apriti tajās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK. So.
1) "narrative based" ir reāli jokains apzīmējums, man ŠĶIET, ka tas, ko tu tur nošķir, patiesībā ir kvantitatīvi versus kvalitatīvi dati (kvantitatīvi dati būtu aptauja vai "sēžam pieturā, skaitām, cikos cik cilvēku iekāpj tramvajā", kvalitatīvi būtu padziļināta intervija vai "iepazīstamies ar cilvēku, kas brauc tramvajā, aizbraucam ar viņu līdz galapunktam, vērojam, ko šis cilvēks tramvajā dara"). kur katram datu tipam ir savas problēmas un plusiņi un lielos pētījumos parasti tiek izmantoti gan-gan. eksperimenti antropoloģijā ir praktiski neiespējami (nu, ļoti sarežģīti un diskutabli), bet zināms prediktīvais spēks ir, jautājums tikai par to, cik plašu lauku tas nosedz. (Šis atkal ir ļoti sarežģīti un diskutabli, ibo pētījuma objekts parasti ir sarežģīta sistēma, kuru prognozēt "eksaktās zinātnes" pat teorētiski nevarētu.)
2) nav tādas lietas kā "oficiālās zinātniskās" nostājas. maksimums, kas ir (vismaz nosacīti) - vienošanās par terminiem, bet nu arī tos ir ļooooti vēlams noprecizēt vai vismaz norādīt, uz kuriem autoriem balsties, it īpaši runājot par "dzimti", "identifikāciju", "ekonomiku", "apspiešanu" vai citiem lieliem vārdiem. so, tas, ko tu esi kaut kur dabūjis, ir informācija no medijiem vai velnsviņzinkā, no kurienes mēs varam secināt "ko kādas grupas domā/saka par sociālajām zinātnēm/izmantojot sociālo zinātņu terminoloģiju", bet ne to, "par ko ir sociālās zinātnes"
3) that said, manās studiju pieredzē absolūtais vairums antro tekstu ir balstīti ilgstoši un metodoloģiski rūpīgi veiktā pētījumā, kas ir tik "novērojama realitāte", cik vispār ir humanly possible.
4) subjektivitātei ir nozīme divos aspektos: pirmkārt, to izmanto, lai nepasludinātu kāda teikto par patiesību, un, otrkārt, lai atsauktos uz pētnieku kā neizbēgami subjektīvu vienkārši tāpēc, ka tā tas pētījums notiek. tb labs antropologs nevis teiks "x ir sieviete vīrieša ķermenī un visi neļauj viņai dzīvot, kā grib!", bet "x apgalvo, ka jūtas kā sieviete vīrieša ķermenī, un, vērojot x ikdienas dzīvi, es ievēroju daudzas situācijas, kas šādam cilvēkam varētu būt mokošas". t.i., subjektivitāte tiek izmantota tieši tādēļ, lai nepasludinātu kaut ko par "objektīvi patiesu", ja tas tāds nav.
5) homoseksualitāte kā disorders ir primāri psih*, nevis antro lauciņš, bet nu vikipēdijā jau varēji paskatīties, ne? pētījumi kā reiz ir bijuši. https://en.wikipedia.org/wiki/Homosexuality_and_psychology#The_Diagnostic_and_Statistical_Manual
homoseksualitāte kā "fīča" savukārt ir biezā slānī aprakstīta un antro kontektstā tur nepavisam nav raksturīga attieksmīte "jeij tas ir tik kruta, visi tagad saies varavīksnes vienradžos un būs laimīgi"
6) tas, ko tu apraksti kā "šāda veida vērtējuma maiņas tiražē autoritatīvas iestādes un masu informācijas līdzekļi", saucas diskurss un tas ir nevis tas, kas *ir* sociālās zinātnes, bet tas, ko sociālās zinātnes var pētīt un pēta. jā, arī to, "kā feminisma diskurss traucē sievietēm dzīvot" un "cik šausmīgu netaisnību pārdzīvo vīrieši, ja pēkšņi atskārst, ka ar pimpi un hromosomām nepietiek, lai tiktu atzīts par vīrieti". tikai šeit nav nekāda "viena diskursa, kas tagad tiktu totalitāri visiem uzspiests" (arī zem totalitārām varām tāda nav, tb cilvēki tīri mierīgi rada paši savu valodu, kurā sarunāties "zem radara"), bet gan ir daudzi diskursi, jautājums tikai par to, cik kritiski cilvēks prot uz tiem paskatīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) nav iebildumu

2) es nerunāju tikai par medijiem, bet rīcībai, kura nu jau notiek valstiskā līmenī ar represīvu metožu palīdzību - valodnormatīvu 47656 genderu leģislēšana Kanādā, policija, kas vaktē "naida noziegumus" internetā ar aktuālām, krimināltiesiskām sekām valstu pilsoņiem, izglītības iestādēs noteiktā mācību programmas, kas piesūcinātas ar pro LGBT naratīviem stipri pāri "būsim pieklājīgi pret citādajiem" robežai utt. Jā tā nav šī brīža akadēmiskā konsensa sekas, tad kā?

3) jā, bet svarīga metodika. Kā tiek izdarīti sercinājumi no novērojuma? Kādā veidā nonāca pie secinājuma, ka pastāv 475567 genderi no esošajiem novērojumiem. Pagaidām zināmais ir tikai "jo 475567 personas tā jutās". Shoddy.

4)tas, ka kaut kas kādam sagādā ciešanas ir objektīvs fakts, jā;
tas, ka valsts vai medicīnas iestādēm jāveic x/y/z, lai šīs ciešanas novērstu jau ir value judgement, kas nebalstās zinātniski pierādītā/āmā realmā. Tā ir subjektīvisma maskēšana objektīvismā. Valoda autoritatīvā veidā tiek izmainīta, lai pateiktu, 2+2=5, lai 2+2=5 cilvēki nejustos izstumti no sabiedrības. Ārējo cēls, empātisks mērķis - ilgtermiņā daudz kaitīgākas sekas visai cilvēcei, nekā attiecīgā indivīda ciešanas un niekļautība. Lies beget lies.

5)Pētījumi ir bijuši, bet nekur nav pateikts kāpēc uz tiem izdarītie value judgements ir pareizi. Tasinību sakot to pašu var teikt par reliģijā balstīto nostāju, kur tā ir gara slimība. Abos gadījumos tiek prezumēta pašsaprotamība, tāpēc imo psihiska slimība ir vairāk kulturāls, nekā medicīnisks jēdziens. Vairumā gadījumos neiet runa par raw "bojājumiem" smadzenēs, bet anomālijām. Ievēro kā senāk bija "garā slimie", ko postkristiānismā nomaina "psihiski slimie". Valoda šeit spēlē lielāku lomu, nekā jebkādi novērojumi smadzeņu aprisēs.

6) ir ir uzspiests un es šaubos, ka tu to neredzi, tev vienkārši negribās atzīt, jo tu personīgi piekrīti šādai uzspiešanai. Tas, tavuprāt, ir for greater good. Es pat nenoliedzu, ka pats latenti atbalstītu nelielu uzspiešanu. Atšķirība ir tāda, ka man ir taisnība, bet tev ne. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2) nu ej un izpēti, kam tas viss ir sekas, es nezinu. ja patiešām atrodi akadēmisko konsensu tā visa saknē, padalies, man ļoti noderētu studijās, ja es varētu beidzot pielikt punktu tam nemitīgajam "salīdzini un pretnostati šo autoru skatījumu un beigās nokritizē abus" pasākumam
3) pētījumu studijā, šito es reāli gribētu redzēt! ja jau tu saki, ka tāds ir, ar tiem visiem 475567 genderiem
4) "kaut kas kādam sagādā ciešanas" vispār ir diezgan subjektīvi. kaut kādu ieteikumu sniegšana ir praktiskās antropoloģijas lauciņš (kas nav visa antropoloģija) un tur reti liek darīt kaut ko kardinālu - un, ja liek, tad reti kurš klausās. turklāt, emmm, nu, antropologs šādu pētījumu veiks tikai tad, ja viņam to pasūtīs (vai vismaz piekritīs, ka to veic), un *liek* kaut ko darīt nevis antropologs, bet tas, kurš ir izdomājis, ka grib kaut ko mainīt (tb iestādes vadība, kkādi politiķi, ierēdņi, tādi ļaudis), for better or worse
5) diagnoze vai tās trūkums nav value judgement, vismaz tādam tam nebūtu jābūt? un, ja mentāla/gara slimība ir kultūrā balstīts jēdziens, tad obv "attieksmes maiņu" nosaka pārmaiņas kultūrā, nevis "atnāca te kaut kāds soczinātnieks un visu izmainīja" [šis, protams, ir vienkāršoti līdz riebumam] [bet nu, long story short, šobrīd acīmredzami sabiedrībai ir "izdevīgāk" tas, ka homoseksuāli cilvēki nevis tiek "ārstēti", bet gan piedalās sabiedrības dzīvē kā pilnvērtīgi indivīdi, tāpēc arī ieklausās pētījumos, kas tos apliecina]
6) nu es esmu piesardzīga ar vārdu "uzspiests" attiecībā uz diskursu, jo tas ir viens no tiem lielajiem vārdiem, kurus negribas izļurkāt. jā, pret cilvēkiem, kas nelieto pareizos vārdus, dažkārt tiek vērsta simboliskā vardarbība (a.k.a. omg es turpat augstāk axsysu nosaucu par ībli un atteicos ar vinu diskutēt, nabadziņš tagad jūtas aizskarts!!! un vēl ņirgājos par viņa sāpēm!!!), bet nu nez.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2)3)&4) Es jau norādīju, ka man interesē akadēmijas ietekme uz publisko diskursu, kas ietekmē arī likumdošanu un citas 'taustāmas' lietas. Tu saki, ka akadēmija te ņipričom un valstu valdības ar savu SJW šaizi sajukušas prātā pilnīgi pašas no sevis? Vai Džastins Trudō vienkārši pārāk daudz lasījis tumbleri vai kas? No kurienes aug kājas, ja tās nav soczinātnes? Nesaku, ka tieši tavs lauks, bet esmu ieskatījies tajos žurnālos, kur publicē gender-queer-etc esejas un tur var labi redzēt iedvesmas avotu pašreizējām kreizo politikām.

5) vait ad nevar vienlaikus ārstēties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē?
Un nē, es nesaku, ka kādu vajag piespiedu kārtā ārstēt lol. Daudzi progresīvie domā, ka man un visiem tradicionālistiem kā tādiem ir kaut kāds naids pret dīvaiņiem. Nop, bet man nepatīk, ka zeigeists aizvieto zinātnisko metodi, bet vēl vairāk, kad cilvēki, kas to akceptē izliekas, ka tā vēl joporojām ir zinātne. Tā arī pasakiet - mi tut posaveščaļis ir rešīļi, ka ārtikls #3393 tiek izņemts no psihisko kaišu saraksta, jo ir taču pašreizējais gads.:)

6) valsts kodificēti un ar krimināllikumu enforsēti spīčkōdi nav nekas "simbolisks". Risks nonākt cietumā par wrongspīku nevar būt tālāk no simboliskas ībļošanās. Tas ir tīrs orvels.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2-4) Visa zinātne, vienmēr - tur pat nav jābūt zinātnei, vienkārši visas zināšanas - tiek un tiks izmantotas tādēļ, lai pabakstītu diskursu tajā virzienā, kur nu personāži grib. Nu, diskurss vēl ir salīdzinoši nekaitīgi, ir zināšanas, kuras tiek efektīvi izmantotas, lai burtiski galinātu nost cilvēkus. Protams, ka ir jautājums "vai tādā gadījumā ir vērts šīs zināšanas iegūt/izplatīt", jautājums soczinātnēs ir reāli svarīgs, bet nu generally *visas* zināšanas saskaras ar situāciju, kurā kādā brīdī ir jāpadomā "hmmm, ar šito var izdarīt reālus sūdus / nosacītus sūdus, kur ir mana atbildība tajā visā?" Bet generally cilvēki dara/saka nevis to, ko viņiem kāds ir ar varu iebarojis, bet to, ko viņiem kādu iemeslu pēc ir ērti un izdevīgi darīt/teikt.
Bet, lai arī visnotaļ var apsēsties un padomāt "hmmm, vai Nobels bija baigais kretīns, ja ar viņa izgudrojumu galināja nost cilvēkus?", apgalvot "visas eksaktās zinātnes ir ļaunuma iemiesojums, jo ar viņu izgudrojumiem galina nost cilvēkus" ir drusk perebors. Tas pats arī uz soczinātnēm.
Also, mani argumenti bija par to, ka tu runā par kaut kādu akadēmisko konsensu, kura nav. Tas, ka tu esi atradis dažas esejas, kas apstiprina tavu hipotēzi, ir ļoti mīlīgi, bet, lai pierādītu "akadēmisku konsensu", vajag daudz stiprāku evidenci.

5) Nu ja tu neesi par piespiedu ārstēšanu, tad par ko vispār bazars? Tehniski šobrīd cilvēki ar visdažādākajām seksuālajām preferencēm var darīt visu ko, tostarp mēģināt tikt no šīm preferencēm vaļā (jāsaka gan, ka vismaz daļa no tradicionālajām metodēm stipri ierobežo dalību sabiedriskajā dzīvē, ibo lobotomiķu ballīte nav TIK jautra, kā tu varētu padomāt).

6) cilvēki vienmēr ir varējuši vairāk vai mazāk dabūt represijas par to, ka pasaka kaut ko ne to. Latvijā šobrīd likumisko represiju līmenis ir reāli zems. Ja tu gribi taisīt morālo paniku par Citām Šausmīgajām Ārzemēm, tad droši vien būtu jēgpilni nevis izvēlēties vienu ārzemi, bet paskatīties visas, kur notiek represijas par to, ka cilvēks kaut ko ne to pateicis. Nu, tur "Krievijā zato LGBT+ cilvēkus močī trū cietās zinātnes vārdā!" vai kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(6) jā vispār labs jautājums par kādas zinātniskas hipotēzes izteikšanu un kur šodien var norauties uz represijām LV un citur? Nu austrijā par holokausta noliegšanu, krievijā par WW2 vēstures interpretācijām arī, kas vēl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu noteikti ir lietas, ko var neļaut aizstāvēt, bet nu ahem lol. Daudz ko var neļaut aizstāvēt un būtu jau labi, ja politkorektums tur būtu noteicošais

(Reply to this) (Parent)

2-4) Okej, var piekrist, jo hard sciences vēl ar vien pastāv uz diviem vai augstākais 2.5 dzimumiem (ja ieskaita hermafrodītus). Sof sciencēs liekas tomēr dominē tieši 34756 genderu teorija. Arī tur, protams, nav pilnīga vienprātība, bet šī brīža politiķu klase acīmredzami adaptējusi tieši pirmo viedokli kā "oficiālo", jo iekļauj to leģislatūrā.

5) par arbitrāru, zinātnē nebalstītu definīciju šiftu - te ir slimība, te nav, jo redz, laiki tādi. Homoseksuālitāte ir novērojams fenomens un viss. Jebkādu "tas ir normāli"/"tas nav normāli" un vēl jo vairāk, value judzgement tiražēšanu izglītībā un textbukos būtu jāpārtrauc. Lai cilvēki paši spriež.

6) Tātad es saprotu, ka esi ambivalenta šajā jautājumā un šāda veida represijas tev šķiet part and parcel.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2-4) parādi, kur tajā rakstā ir 34756 genderi, jēziņ. tas, ko zinātnieki saka, ir, burtiski "šo tēmu vēl vajag pētīt, jo daudz kas tajā nav skaidrs"
The relationship between sex chromosomes, genitalia, and gender identity is complex, and not fully understood," they write. "Though scientists are just beginning to understand the biological basis of gender identity, it is clear that many factors, known and unknown, mediate the complex links between identity, genes, and anatomy," the authors write in the letter, which links to 10 different scientific studies.
Kas nozīmē, burtiski, to, ko viņi raksta: ka šī ir tēma, kas vēl nav skaidra un kurā vienīgais, kam viņi visi piekrīt, ir tas, ka nekāda konsensa tur nav + tas, ka maukt pa taisno ar "kā māsiņa dzemdūzī pateica, tā arī būs" ir daudz par vienkāršotu. Viņu ārkārtīgi piesardzīgais formulējums pieļauj visdažādāko uzskatu spektru, no "vispār ir divi dzimumi un viss, tikai reizēm dzemdību namā pieļauj kļūdas" līdz "runāt par dzimti nozīmē runāt par katra cilvēka iemiesoto pieredzi, tātad dzimšu ir precīzi tik, cik cilvēku", un vienoties par vienu patiesību viņi diez vai spētu. Un diez vai daudzi no viņiem to arī dikti gribētu.
(Mani vairāk amizē tie darba devēji, kas paziņo, ka viņiem faking vajag, lai liek transgenderus mierā un ļauj viņiem strādāt :))

5) paga, ko? es nesaprotu tavu argumentu. homoseksualitāte lielākajā daļā cilvēces vēstures nav tikusi uzskatīta par slimību - kaut kā nosaukšana par "slimību" vispār ir ļoti specifisks politisks/diskursīvs paņēmiens, kas ir ērts un noderīgs ļoti specifiskos apstākļos un pilnīgi noteikti ne mūsdienu neoliberālismā (sk. augstākminētos darbadevējus, kas totāli ietu gājienā arī par gejiem, ibo tā ir brīnišķīga grupa gan no darbadevēja, gan no preču/pakalpojumu sniedzēja viedokļa).
Tekstbuku spēku gan tu totāli pārvērtē - kāpēc tu iedomājies, ka tiem ir būtiska ietekme uz cilvēku domāšanu, ja, piemēram, ir grūti pat adekvāti izlasīt mazītiņu rakstu, uz kuru pats atsaucies? :)

6) Nu, precizēsim: politika ir par cilvēku masu kontrolēšanu. Masas var kontrolēt ar varmācību vai diskursu. Diskursīva kontrole ir kindof mazāk asiņaina, bet nav tā, ka es par to būtu sajūsmā. Vai (no cita leņķa paskatoties) cilvēkus var kontrolēt vai nu ar draudiem un piespiešanu - kam viņi pretosies -, vai arī ar maigāku varu - kuras ietekmē viņi mainīs sevi. Atkal, nekā priecīga. Pieņemu, ka ikvienam ir kaut kāda sava preference šajā sadalījumā, un katrai sabiedrībai ir savs līdzsvara punkts. Tur nav nekā laba vai slikta - kaut vai tāpēc, ka morāle ir daļa no šīs pašas spēlītes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"šo tēmu vēl vajag pētīt, jo daudz kas tajā nav skaidrs"

Nav skaidrs kas tie par bzdinkiem smadzenēs, kas izraisa gender confusion, jā, bet kas tieši nav skaidrs ar bioloģiju un "established at birth"?

"kaut kā nosaukšana par "slimību" vispār ir ļoti specifisks politisks/diskursīvs paņēmiens"

To pašu es apmēram centos paust. Liekas, ka diagnozes vai diagnožu atcelšana/mainīšana ārpus ekstrēmiem gadījumiem (smaga šizofrēnija) ir zeitgeista fāžu maiņas produkts.

"Tekstbuku spēku gan tu totāli pārvērtē - kāpēc tu iedomājies, ka tiem ir būtiska ietekme uz cilvēku domāšanu"

Tāpēc, ka tas cilvēciņš ar "future is non binary" plakātu vai 46457 genderu sludinātāji nez vai pie šīm tēzēm nonākuši dziļas kontemplācijas vai pašrocīgu pētījumu rezultātā. Kā gan textbukiem var nebūt liela nozīme? Bērni taču ir ļoti uzņēmīgi pret jaunu informāciju un vēl neprot atšķirt kur beidzas sauss scientisms, kur sākas naratīvi.

6) es tomēr nesapratu vai tas nozīmē, ka atbalsti Kanādas lēmumu leģislēt spīčkōdus attiecībā uz vietniekvārdiem un līdzīgus turpmākus soļus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pie dzimšanas dzimumu nosaka pārstrādājusies māsiņa, kas palūr, vai tur izskatās, ka ir pimpītis, vai ne. bioloģiski ir gana daudz keisu, kad ar palūrēšanu nepietiek. t.i., pat ļoti ekstrēmā "bioloģija ir mūsu viss" gadījumā zinātnieks vienkārši nepaļausies uz to, ka tā medmāsa šo robežgadījumu kaut kā uzminēs pareizi.

un jā, tu šobrīd pateici, ka preferē kaut kādu vienu diskursīvu paņēmienu (nosaukt homoseksualitāti par slimību vai paziņot, ka ir divi dzimumi, kas ir arī dzimtes) nevis citu (nesaukt homoseksualitāti par slimību vai paziņot, ka dzimums un dzimte nav viens un tas pats), un? preferē tālāk, bet nestāsti, ka viens ir vairāk "kā mums čakarē prātu ar diskursu" nekā otrs, jo abi šie paņēmieni ir gauži līdzīgi.

attiecībā uz Kanādu - neatbalstu neko, jo tā ir fucking Kanāda un es tur tiešām neko nevaru diži ietekmēt. bet man ir radies iespaids, ka šī visa drāma ir vairāk kategorizējama kā morālā panika, nevis kā reāls, cilvēku dzīves būtiski ietekmējošs drauds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Māsiņas kļūdu var ātri izlabot. Tikai papīrs jāizterē. Tā ir nomenklatūras ne zinātnes problēma.

Preferēju diskursu atstāt filozofēšanai. Zinātnē tam nav vietas.

Par to vai Kanādas u.c. piemēri ir reāls drauds rādīs laiks. Man tomēr liekas absurds pats fakts, ka tas notiek. Valsts iespēja sodīt cilvēkus par nepareizrunu būtu bīstams slippery slope pat tad, ja 3467 genderi būtu leģitīmi cietzinātnisks fakts. Tas ir līdzvērtīgs zaimošanas likumiem. I mean, nav taču jāzaimo Dievs okej, vai tad tik grūti būt pret viņu pieklājīgam? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, prijehaļi.
1) visa tā dzimumlieta pati par sevi ir nomenklatūras problēma; nebūtu mums paraduma rakstīt dokumentos dzimumu, tad liela daļa drāmas atkristu. Un visa tā transgender lieta ir tieši par to: kādās situācijās var un vajag izlabot medmāsas kļūdu;
2) tu vari preferēt, ko tu gribi, diskurss (ja tu vispār izmanto šo konceptu) ir klātesošs visur, kur ir klātesoša valoda, zinātnē - kur liela daļa sāpes vienmēr ir par to, "kā šito pareizi nosaukt un definēt" - jo īpaši. Mēģināt atstāt diskursu ārpus zinātnes ir tāpat kā iet uz vingrošanas zāli, atstājot ķermeni mājās;
3) "slippery slope" ir apzīmējums argumentācijas kļūdai. Sakot, ka tu izmanto "slippery slope" argumentu, tu būtībā pasaki "mans arguments varbūt izklausās iespaidīgi, bet neko nepierāda".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vispār dzimuma nomenklatūra ir vajadzīga virknē lietu tālākajā dzīvē. Varbūt izņemot, ja kļūstam tik progresīvi kā tagad, kur piemēram, vīrietis parūkā piedalās (un brīnumainā kartā vienmēr uzvar) sieviešu sporta sacensībās.

Diskurss protams ir visur, bet tradicionāli zinātnei tas ir tikai palīginstruments nevis avots, uz kā balstīt secinājumus. Nav atklāts vairāk par diviem dzimumiem, bet ir izfilozofēts, ka ir.

Ja vien tā būtu, bet diemžēl tā nav, īpaši skatoties vēsturiski uz līdzīgām situācijām. 20ā gs. totalitārismi tieši pa šādām slidenām nogāzēm virzījās, kā rezultātā cilvēki pat lāgā nemanīja kur attapušies, kad bija jau par vēlu.

(Reply to this) (Parent)

Teofaks atsevišķās jomās ir diezgan evidence-based - tur principā nozīmīgs žanrs ir bezmaz analoģisks jurisprudencei; mums ir konkrēts teksts, kuru tad analizējam un tā detaļas piemērojam reālās dzīves situācijām, un tur to teofakā normāli ciniski ateisti ņem un dara; jautājums "vai Bībele/Korāns/Tora/kautkas atļauj/rekomendē/pieprasa X" ir risināms strikti un objektīvi bez maģiskās domāšanas. Piemēram skat. Akvīnas Tomu un visu teoloģijas tradīciju sākot no viņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To es neapšaubīju (ko tad citu teofakā var darīt), mani samulsināja konkrēti tas, kā to gnidrs formulēja, attiecīgi precizēju

(Reply to this) (Parent)