|
Decembris 10., 2018
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gnidrologs | 16:37
1)Nē nē, es nesaku, ka teofaks ir evidence based (ārpus vēstures/valodu lietām), tikai to, ka soczinātnes ir tik ļoti contaminated ar maģisko domāšanu, ka teofakā tā sausajā atlikumā sanāk pat mazāk, jo bez teoloģijas ir daudz evidence based lietu, kas tiek pētītas.
2) apsāubīt drīkst un vajag, bet soczinātnes nav nākušas klajā ar valīdām falsifikācijām
3) narrative based nozīmē, ka nav prediktīva spēka, nav eksperimentu, bet tomēr tiek bīdīti kaut kādi autoritatīvi secinājumi politisku, ideoloģisku vai citu, ar zinātni tieši nesaistītu iemeslu pēc. 5796 genderi kā poster child piemērs.
4) jā, protams. Liekas, ka tur notiek pārāk maz filtrācijas, mušas no kotletēm netiek atlasītas, tāpēc šobrīd slikta reputācija visam soft science laukam kopumā. Arī tas, ka pārāk politizēts viss.
5)Pamatā tie naratīvi, kas tiek veidoti bāzējoties nevis sausā, objektīvi detektējamā realitātē, bet subjektivitātē, kas vēlamo grib pārvērst par esošo. Atkal jau genderoloģija ir popsīgākā lieta, jo piedēvē subjektīvajām sajūtām primaritāti pār bioloģisko realitāti. Tas nebūt nenozīmē, ka subjektīvās realitātes ir kaut kas, kas būtu jāignorē un nebūtu jāpēta, bet ir nepieņemami, ka tās tiek virzītas priekšplānā objektīvi novērojamām lietām. Pat teoloģijas faķī nemāca, ka ticēt Dievam ir "pareizi", bet soczinātnes mēģina pasludināt, ka 487567 genderi un fluiditāte, ka atrodas kādam galvā > hromosomas & ģenitālijas.
Cits piemērs - mākslas darbu, vēstures, sociālo attiecību analīze caur a prioru ideoloģisku prizmu. Piemēram, apspiedēju/apspiesto attiecība starp x un y grupu un identitāšu politika kā tāda. Nekur netiek pateikts kāpēc tā vispār ir valīda metode, tā tiek pieņemta dogmatiski. Nu jā, imo tas ir marxizma atvasinājums, jo ar ko tad atšķiras visu ekonomisko attiecību reducēšana uz buržuāzijas vs proletariāts no visu kulturālo attiecību reducēšanas uz vīrietis vs sieviete, rase vs rase, invaldīdi vs veselajiem, resnie vs tievie etc etc?
Var jau tādā veidā spriest, bet tā nav zinātne, tā ir filozofija.
Līdzīgi ir ar IQ tēmu, kas ir skandaloza tikai tāpēc, ka vēlme uzdot vēlamo par esošo kādu, iespējams, labi domātu nolūku dēļ, nonāk klajā pretrunā ar hard scientiskām evidencē, kur pēdējās tiek nobīdītas malā un pat šunnētas, jo neatbilst jauki pūkainam naratīvam un aiz bailēm, ka kāds to izmantos sliktiem mērķiem.
Reliģijas, ja nedomā par mitoloģiskiem stāstiem kā vēsturiskiem faktiem, ir krietni iezemētākās realitātē, nekā šāda veida wishful thinking naratīvi. Skarba patiesība > saldi meli.
|
Reply
|
|
|