|
Decembris 12., 2018
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 18:27
2-4) parādi, kur tajā rakstā ir 34756 genderi, jēziņ. tas, ko zinātnieki saka, ir, burtiski "šo tēmu vēl vajag pētīt, jo daudz kas tajā nav skaidrs"
The relationship between sex chromosomes, genitalia, and gender identity is complex, and not fully understood," they write. "Though scientists are just beginning to understand the biological basis of gender identity, it is clear that many factors, known and unknown, mediate the complex links between identity, genes, and anatomy," the authors write in the letter, which links to 10 different scientific studies.
Kas nozīmē, burtiski, to, ko viņi raksta: ka šī ir tēma, kas vēl nav skaidra un kurā vienīgais, kam viņi visi piekrīt, ir tas, ka nekāda konsensa tur nav + tas, ka maukt pa taisno ar "kā māsiņa dzemdūzī pateica, tā arī būs" ir daudz par vienkāršotu. Viņu ārkārtīgi piesardzīgais formulējums pieļauj visdažādāko uzskatu spektru, no "vispār ir divi dzimumi un viss, tikai reizēm dzemdību namā pieļauj kļūdas" līdz "runāt par dzimti nozīmē runāt par katra cilvēka iemiesoto pieredzi, tātad dzimšu ir precīzi tik, cik cilvēku", un vienoties par vienu patiesību viņi diez vai spētu. Un diez vai daudzi no viņiem to arī dikti gribētu.
(Mani vairāk amizē tie darba devēji, kas paziņo, ka viņiem faking vajag, lai liek transgenderus mierā un ļauj viņiem strādāt :))
5) paga, ko? es nesaprotu tavu argumentu. homoseksualitāte lielākajā daļā cilvēces vēstures nav tikusi uzskatīta par slimību - kaut kā nosaukšana par "slimību" vispār ir ļoti specifisks politisks/diskursīvs paņēmiens, kas ir ērts un noderīgs ļoti specifiskos apstākļos un pilnīgi noteikti ne mūsdienu neoliberālismā (sk. augstākminētos darbadevējus, kas totāli ietu gājienā arī par gejiem, ibo tā ir brīnišķīga grupa gan no darbadevēja, gan no preču/pakalpojumu sniedzēja viedokļa).
Tekstbuku spēku gan tu totāli pārvērtē - kāpēc tu iedomājies, ka tiem ir būtiska ietekme uz cilvēku domāšanu, ja, piemēram, ir grūti pat adekvāti izlasīt mazītiņu rakstu, uz kuru pats atsaucies? :)
6) Nu, precizēsim: politika ir par cilvēku masu kontrolēšanu. Masas var kontrolēt ar varmācību vai diskursu. Diskursīva kontrole ir kindof mazāk asiņaina, bet nav tā, ka es par to būtu sajūsmā. Vai (no cita leņķa paskatoties) cilvēkus var kontrolēt vai nu ar draudiem un piespiešanu - kam viņi pretosies -, vai arī ar maigāku varu - kuras ietekmē viņi mainīs sevi. Atkal, nekā priecīga. Pieņemu, ka ikvienam ir kaut kāda sava preference šajā sadalījumā, un katrai sabiedrībai ir savs līdzsvara punkts. Tur nav nekā laba vai slikta - kaut vai tāpēc, ka morāle ir daļa no šīs pašas spēlītes.
|
Reply
|
|
|