Teofaks atsevišķās jomās ir diezgan evidence-based - tur principā nozīmīgs žanrs ir bezmaz analoģisks jurisprudencei; mums ir konkrēts teksts, kuru tad analizējam un tā detaļas piemērojam reālās dzīves situācijām, un tur to teofakā normāli ciniski ateisti ņem un dara; jautājums "vai Bībele/Korāns/Tora/kautkas atļauj/rekomendē/pieprasa X" ir risināms strikti un objektīvi bez maģiskās domāšanas. Piemēram skat. Akvīnas Tomu un visu teoloģijas tradīciju sākot no viņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To es neapšaubīju (ko tad citu teofakā var darīt), mani samulsināja konkrēti tas, kā to gnidrs formulēja, attiecīgi precizēju

(Reply to this) (Parent)