(bez virsraksta) @ 14:39
Var draudzīgi iebilst
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
12. Aprīlis 2026(bez virsraksta) @ 10:32kviikkiiiiiiiviiiiiii kviiiiiii kur govs? NOGALINATA NOGALINATA NOGALINATA KVIIIKIIIIIIIIII KVIIIIIIIIIIIII NOGALINATA GOVS KUR GOVS? KVIIIIIIIIIIIIIIIOOOOOOOOO NOINDETA NOKAUTA NOSLAKTETA KVIIIIIIII kur govs? kur govs? kur govs? NOGALINATA (bez virsraksta) @ 10:23govs, eizens pankukas var iecept indi vai spanju mushu, tev ka arstei tas bij jazin no trakiem neko nenemt. vislabak dezinficet visu, var paturet rokas atstatuma jo tur sakas dvesele. kamer atsteidzas paligi (bez virsraksta) @ 10:18usne, mes vel padomasim vai tev piedot. varbut tu atkal atvainojies tikai lai butu laba. to nevar drosji zinat tadas lietas. janem vera vel ka esi usne. govs tev piedos jo vina visiem piedo, bet es nekad nevienam nepiedodu, es issekoju un nomusiji ar cuukvaali 11. Aprīlis 2026(bez virsraksta) @ 21:55Sāku skatīties (zinu, ka tas ir man absolūti neraksturīgi un teju šokējoši) kārtējo anime. Tur galvenais varonis rausta valodu. Un es mazliet par to aizdomājos. Reizēm, kad skatos kriminālās izmeklēšanas, tur šad tad ir bijis, kad aizdomās turētais runā normāli, bet kolīdz sāk saprast, ka būs slikti, sāk raustīt valodu. Vienmēr vīrietis, sievieti redzēju tā darām vienu reizi. Bērnībā man laukos bija kaimiņu puikas ar kuriem spēlējos un viens no viņiem raustīja valodu. Un viens, ko iepazinu vēlāk arī, parasti runāja mierīgi, bet satraukumā sāka raustīt valodu. Tāpēc sāku domāt vai nav tā, ka tas ir biežāk novērojams vīriešiem. Apskatījos, ka jā, tā nudien ir, vairāki avoti, ieskaitot "The Stuttering Foundation" vēsta, ka attiecība starp dzimumiem ir 4:1, ja ne vairāk. Cik tagad pārskatot ātrumā guvu priekšstatu, ka iemesli lielākoties ir ģenētiski, kā arī tas, ka meitenes, kas rausta valodu biežāk to spēj izārstēt, nekā zēni. Un tad iedomājos, saistībā ar ģenētiku, par vienu paragrāfu no ģenētiķa Christen Yves darba, kur viņš atsaucas uz vienu citu autori: ![]() P.S. lai nav pārpratumu, te šo citātu pieminu tikai ģenētisko faktoru ietekmes uzsvēršanai, nevis lai demonstrētu, ka valodas raustīšana ir vienādojama ar idiotismu. (bez virsraksta) @ 21:49kopumā garlaicīga atkārtošanās. taču man prieciņš, ka neesmu viens. tālāk bija tikai pa kalniņu uz leju, haosā. ![]() via reddit Uz sauli @ 18:35Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli. Biļete līdz Tevīm @ 16:44Mūzika: next up - Seinfeld.mp3 Jācer, ka Eirovīzijas pieteikšanās laikā vispār būšu salasījusies kopā pēc 16/10/2026 Placebo Orģijas Backstage (bez virsraksta) @ 11:5034:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim. Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze. No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši. (bez virsraksta) @ 10:5834:16 Tātad par bļodiņu zupas mēs jums dodam savas meitas un mēs ņemam jūsu meitas priekš sevis; jā, mēs dzīvosim ar jums un mēs būsim vienīgie ļaudis. Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē. Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs. Varbūt tieši vērošanas prieku biju aizmirsusi šajos mēnešos? @ 09:45"Uzklausījis bērnu pretjautājumus, viņš tiem saka: "Izglītībai ir jānodrošina, ka cilvēka prāts nekad netiek iesūkts šajā milzīgajā straumē un tādējādi iznīcināts. Jums jāiemācās nekad nepieņemt to, ko jūs paši skaidri neredzat, un nekad neatkārtot to, ko teicis kāds cits." Un pats svarīgākais - viņš turpina -, ko neiemācīs nekādas skolas, grāmatas vai pravieši, ir pazīt sevi un saprast, kā darbojas paša prāts. Savukārt to var iemācīties, tikai vērojot - vērojot savu prātu, kā vēro garāmejošu ķirzaku, kas pārrāpo pār sienu. Vērojot tās četras kājas, vērojot, kā tās turas pie sienas, vērojot katru tās kustību. Vērojot ar pilnu uzmanību, nekam nepretojoties un neko nenoraidot." 10. Aprīlis 2026(bez virsraksta) @ 22:20redzēju, ka cilvēki cibā dalās savā pieredzē ar čigāniem. man ir bijusi viena, nekas sevišķi interesants. 13 gadu vecumā braucu ar autobusu mājās no laukiem, izkāpu Rīgas autoostā un ar pilnu mugursomu gāju uz tramvaja pieturu. tajā posmā ejot sajutu, ka mana mugrsoma šūpojas, pagriezu galvu un ieraudzīju, ka tai ir pielipis klāt mana vecuma (varbūt nedaudz vecāks) vīrietis un mēģina attaisīt somas rāvējslēdzēju. viņš sāka smieties, bet somu uzreiz vaļā nelaida. es sāku skriet un tad viņš palaida vaļā. tas arī viss. (bez virsraksta) @ 16:39Atradu šādus te noteikumus: https://likumi.lv/ta/id/144668-noteikum Un tur ir šādi te pēdējie punkti: 3.2. smaguma normas darbam, kas saistīts ar smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, nosaka atbilstoši bērna fiziskajām spējām un individuālajām īpašībām: 3.2.1. no 11 līdz 15 gadiem - ne vairāk kā četrus kilogramus zēniem un divus kilogramus meitenēm; 3.2.2. no 16 līdz 18 gadiem - ne vairāk kā desmit kilogramus zēniem un četrus kilogramus meitenēm. Un tad es tā padomāju - pirmklasnieka skolas soma sver 2kg, MM šogad piektdienās manuprāt ir noteikti vairāk nekā 4kg (katra stunda savādāka) Tātad ejot uz skolu ikdienā ir jānes vairāk, nekā sabiedriskos darbos. Un te ir saraks ar darbiem, kuros bērnu 13-15 gadu vecumā var nodarbināt: https://likumi.lv/ta/id/57347-notei Bibliotēkā piepalīdzēt- es nez, varbūt visu varētu pabāzt zem kurjera vai etiķetēm? Viss notiek @ 13:10(bez virsraksta) @ 12:23(bez virsraksta) @ 11:58tieši tā kā viņš saka @ 08:40Nevis tikumisms skolās jāmāca bet kritiskā domāšana https://www.tvnet.lv/8449113/lusis-kome (bez virsraksta) @ 00:56Vai zinājāt, ka yt ir kanāls (vismaz viens), kas strīmo DuckTales? Es atklāju pirms kādām 35 min. Visneparastākais man šķiet Knapa Makdaka skotu akcents. Bērnībā šo skatījos svētdienu vakaros kādā krievu kanālā, kur viss, protams, bija dublēts krieviski. Sākumā pirmajās sērijās intro dziesmas vēl nebija pārtaisītas un tās varēja dzirdēt angļu valodā. "Ducktales! Oooh-ooooh!" - dziedāju līdzi, bet tad tās fiksi pārtaisīja krieviski ("Skaski! Oooh-ooooh!") un es atceros manu vecvecāku nopūtu, jo viņi skatījās kopā ar mani un viņus šī pārmaiņa jūtami apbēdināja. Man laikam īsti toreiz par to emociju nebija, es vienk gribēju skatīties multenes. Man tika arī abonēts žurnāls Mickey Mouse, tikai tagad jau labi ja daži (?) nr ir palikuši. Par to man nav žēl, ja man par kaut kā pazušanu šajā sakarā ir žēl, tad bija viens eksluzīvais nr - varbūt ne gluži eksluzīvs, bet tāda maza formāta komisku grāmatiņa un tur bija stāsti, kas man īpaši patika. Vienā Sprukstam un Mikijam bija atkal kaut kādas problēmas ar Melno Pītu un viņi no tām izbēga, no ziepēm izgrebjot pistoli, kuru viņi, lai izskatītos ticamāk, nokrāsoja ar sodrējiem, how cool is that. Un vienā citā stāstā Donalds Daks bija Ēģiptiešu templī un tur bija kāds, ja atmiņa neviļ, ar šakāļa masku un Daks pārbijies izsaucās: Anubiss! Viņš ir modies jaunais dzīvei! Kad to pirmo reizi lasīju, šis moments man gāja caur kauliem un paātrināja pulsu - es jutos tieši tāpat kā Daks, kurš no sirds domāja, ka viņa acu priekšā ir kāds nemirstīgais, kurš ir modies jaunai dzīvei. (bez virsraksta) @ 01:02"A crooked tree lives its own life, but a straight tree is turned into wood" often attributed to the Book of Chuang Tzu |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|