Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?

Par muzonu šeit runāts daudz, par tā radīšanas aizkadriem no ieinteresēta klausītāja perspektīvas - arī jau parunāts un izteikta vilšanās par mūsdienu audio miksēšanas praksēm.
Par audio tehniku - esmu vien bišķiņ parunājis, bet nesirgstu ar gear faggotry, tāpēc šie simptomi man dabiski nepiemīt.

Bet akustika?
Par to nav runāts. Tā ir mega svarīga. Tev telpā var būt izcila tehnika, bet, ja stāvviļņi to visu sakropļo - tu esi samaksājis par smukām un praktiskām dekorācijām, kuras tavā telpā nemaz nedabū spīdēt.
Vakar, piemēram, skatījos Blade Runner 2049 un dvēsele sažņaudzās, dzirdot, kā manā telpā izpaužas dziļš bass - daļa tiek nenormāli būstota (skaņas viļņi summējas), bet daļa - pazūd pavisam (skaņas viļņi kancelējas). Līdz ar ko viss basa gals man dabā ir viens liels leprozorijs, fuj. Nevis skaļruņu vaina - Dali 109 ir zvērs!!! Bet gan telpas vaina - atstarojumi ir tieši dzirdamajā spektrā, skarbi.

Nolaižas rokas, viss slikti - milzu bass traucē dzīvot, bet pāris hercus tālāk - nav dzirdams un atkal traucē dzīvot. Un tā viss zāģējas, būstojas un zāģējas. Neģeld. Vajag kaut ko pasākt ar akustiku, nevis dzenāt iebūvēto ekvalaizeri resīverī vai pirkt EQ kastītes, kas sēdētu starp skaņas devēju un skandām. Nepatīk tā ideja pati par sevi ņemt un graizīt skandu dabisko skaņu. Nepatīk ideja nodarboties ar gear faggotry. Problēmai, tātad, jāpieiet no pareizās puses: akustika.

Pārvākšanās no mājas uz dzīvoklīti - dzīve tāda. Tagad dzīvoju dzīvoklītī, kurā dzīvojamā telpa ir ~3.8 x 4.5 x 2.8m. Ar šiem cietajiem parametriem nāksies nu strādāt.

Paveicies vismaz ar to, ka:
1) gabarīti nereizinās ar divi, kas neveido simetrisku kasti - skaņas viļņi vieglāk kontrolējami, nesummējas tik brutāli;
2) 1900. gadu māja ir pamatīgu konstrukciju, nevis reģipša būda - pats par sevi mazāk laiž manus trokšņus pie kaimiņiem;
3) zem manis - veikals. Nav kaimiņš. Aiz vienas manas sienas - atbalsta siena citai. Kas notiek blakus ēkā vairs nav mana darīšana;
4) augšstāva kaimiņam patīk metāls, prasa likt skaļāk - neticami paveicies ar šo, vienkārši dievu nektārs! Taču es gribētu traucēt mazāk;
5) atliek tikai viens dzīvoklis blakus kā potenciāls sūdzību avots, bet tur telpa pa vidu un nekad nav nākuši sūdzēties.
- šie ir lieliski priekšnosacījumi tam, lai es tur gribētu dzīvot ļoti ilgi -

Nav paveicies ar to, ka:
1) mazā telpa rada skaņas atstarojumus tieši dzirdamajā daļā un tieši tajā diapazonā, kur bieži dzīvo kārtīgs bass: ~50Hz;
2) bass tādējādi tiek nenormāli sakropļots: 47Hz pārbūstojas, ~60Hz nav dzirdami vispār, un tas viss lūzt un appļūtās. Nav baudāmi;
3) ~50Hz skaņas vilnis ir 7m garš - kā es ar to vispār varu tikt galā telpā, kas ir uz pusi īsāka? Sukabļa @#%$@*&**#!




Zinot, ka nevajag sēdēt pie pašas sienas/stāvviļņos, uztaisīju modulāru plauktu aiz dīvāna, nošpikojot maza plaukta konstrukcijas ideju no iepriekšējā īrnieka. Skatījos uz konstrukciju, galvā to palielināju un pielāgoju savām vajadzībām, domājot par to, kā es nākotnē to varētu papildināt ar dažādiem skaņas uzlabošanas risinājumiem, lai akustiski šo telpu palielinātu. Galā tapa modulārs plaukts pa visu aizmugurējo sienu - akustiski caurspīdīgs, monumentāls. Koks, Skrūvstieņi. Kantainas starplikas. Brusas. Latojums. Tvirts. Episks. Skaists.

Vidējo un augšējo frekvenču atstarojumi - difuzors:
Latotajās/plauktu daļās sakrāmēju padomju grāmatas dažādos dziļumos ar aizmugurītēm pret sienu un papīru pret telpu. Starp grāmatām un sienu - padsmit centimetru brīva telpa, kas nostrādā kā reflektors, kurš sūta neabsorbēto enerģiju atpakaļ grāmatās, tādējādi tām strādājot divtik efektīvi kā skaņas viļņu absorbētājam un izkliedētājam. Ar šo paziņoju, ka esmu ticis galā ar diapazona augšgalu! *smaida*

Basa atstarojumi - kompleksas basa lamatas:
Apakšējo daļu, kurai priekšā piebīdās dīvāns, atstāju bez latojuma/plauktiem, lai tur nākotnē iestrādātu basa nomierinošos līdzekļus. Aiz dīvāna izveidojas ~50cm telpa, kurā tieši ko šādu pasākt. Jautājums botam: kā lai es savaldu nenormāli pārbūstotos 47Hz? Cik tas maksās? Helmholca rezonators, vienkārši akmens vates blāķi, kas cits? Atkal nauda jātērē - skolas aldziņa maza, katrs nEuro sāp!

- Hei, vecīt - super, ka taisīji tādu nākotnei drošo plauktu. Uztaisi tur Limp Mass Bass Trap, tas strādās plašākā spektrā par Helmholca rezonatoru!
- Bļāāā, davai! Man tur starp brusām izveidojas tādi kā 3 nodalījumi! Pa vidu, tuvāk sēdvietai, es varētu uztaisīt tādu, kas aprij tieši problemātisko daļu, bet pārējās sekcijas - pielāgot citām frekvencēm!
- Eu, super - gabarīti tev tur atļauj tikt galā ar problēmu eleganti. Vienu sekciju piebāz ar mīkstu akmens vati kā plašāka augšējo basu absorbētāju, bet trešo piedzen tieši Dali 109 zemākajai atskaņotajai frekvencei ap 37Hz!
- Bļāāāā, veci! Es tad uzreiz atmetu ideju pirkt Pro-Ject Phono Box S2 Ultra preampu plateniekam, izlietošu atvaļinājumu un šo naudu tieši akustikas padarīšanai - beidzot sakārtošu basu, kā rezultātā baudīšu daudz labāku akustiku no jau esošā tehniskā risinājuma! Un, tā kā bass vairs nereizināsies / nebūstosies - baudīšu taisnāku reprodukcijas līniju, pilnīgāku basu un kaimiņiem arī būs lielāks miers. Win-Win - kaifs man un miers kaimiņiem! Kas var būt labāks par šo?!
- Vecīt, tas būs studijas kvalitātes līmeņa rezultāts un tu beidzot dzirdēsi mūziku!


Domāts - darīts. Nākammēnes uzsākšu basa pokemonu tvarstīšanu - filmas un mūzika paliks daudz klausāmāka, kaimiņi arī smaidīs vairāk! Jēēbāāl acī, cik tas būs labi! Un tad, kad būs max sakārtota akustika, tikai tad varēšu leģitīmi domāt par smalkāku skaņas tehniku. Turklāt - absolūti nekā sarežģīta tādas lietiņas uztaisīšanā - beisiklī no 19mm MDF taisīšu kasti, sadalīšu to 3 sekcijās, stiprināšu ar brusām un kā Limp Mass - biezās akustiskās auto gumijas. Kad atskan problemātiskais bass - slazds visu notvers un pārvērtīs siltumā, bet man - man seju rotās smaids. Smaids par studijas līmeņa akustiku, smaids par kaimiņu netraucēšanu, smaids par to, ka masīvais ieguvums būs konstruktīvi elegants un neredzams.
Smaids par dzīvi!

Šovakar pat jāķeras pie lapas, zīmuļa un projektēšanas.
Potenciālās izmaksas ar visu 19mm MDF griešanas pakalpojumu - 250EUR. Precīzi tā preampa cena, kuru tad iegādāšos nākamgad vai arī no prēmijas, ja uzkritīs šāds pārsteigums uz galvas. Bieži nenotiek :)

Tags: diy, mūzika, tech

Nopirku lodlampu. Tagad smaržoju pec dedzinātas lapegles.

Jau iepriekš pieminētajā Jura Lapinska piesēdienā "Bolderājā", ausīs spalgi iedūrās subjektīvais, kuru daži klātesošie mēģināja uzdot par objektīvo, pārējiem šo it nemaz i neizaicinot, bet gan piedaloties nāves datuma minēšanas cirkā: mūzika esot nomirusi 90. gados.
Es protestēju un nosaucu pāris metāla blices, bet Juris atmeta ar roku un krievs pa kreisi teica, ka nekā labāka par Pantera neesot. Atkal jau - subjektīvais tiek uzdots par objektīvo un te pēc būtības iezīmējas tas, ka cilvēka muzikālā gaume ir tīri paaudžu lieta un nekāda sakara ar objektivitāti.

Sūdzības būtība no Jura: neesot muzikalitātes, talanta. Tikai ķērkšana, ārdīšanās, troksnis.
Sūdzības būtība no krieva pa kreisi: pliks aklums.

Mēģināšu tad abiem kungiem palīdzēt, izceļot ārkārtīgi garšīgu, talanta odziņām pilnu pasaulē labāko pavāru pagatavotu muzonu, kas dekāžu gaitā nonācis uz mana šķīvja. Grupu secībai nav nozīmes, bet skaidri iezīmēsies tas, ka muzons kūsā un sprāgst teju pušu no dzīvības. Muzicēšanas prasme ir tikai un vienīgi augusi - loģiski, jo nekas nestāv uz vietas!

Zemāk atspoguļoju kvalitatīvu muzicēšanu, izceļot albumus, sākot no divtūkstošā gada. Patīk/nepatīk - tā ir viena lieta. Pavisam cita - uzskatāmi talantu piemēri, nevērtējot gaumi. Lai samazinātu palagu, reducēju pārskatu līdz max 6 grupām žanrā. Lai šis kalpo par šārējamu pierādījumu tam, ka miris nav itin nekas - ja nu vienīgi pašu miršanas apgalvotāju iekšējā pasaule, redzesloks un dzīvotkāre. Kas meklē, tas atrod!

Izcelto grupu raksturs - bieži vien outsaideri savā žanrā, kas to visu padarīšanu ilgi vērojuši no malas un daudz, ko labu secinājuši, interpretējuši un caur sevi izlaiduši. Ievērojami mākslinieki, izcila mūzika! Nekautrēšos pateikt, ka daudzi no šeit pieminētajiem māksliniekiem ir emocionāli ļoti spēcīgi, introspektīvi un vīrieti raudinoši, iedziļinoties to saturā.

( Roks )
( Metāls bez robežām )
( Death Metal )
( Black Metal )
( Astoņdesmito pielūgšana )
( Visādi citādi žanri )

_______________
Lai dzīvo mūzika!

Tags: mūzika, tiesības apsisties

Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!

Nepopulārs viedoklis un fakts, kas novērots arī paša acīm - analogs medijs ir labāks, jo pieprasa disciplīnu un profesionalitāti visos līmeņos. Tu nevari cūkoties un bakstīties pēcapstrādē neierobežoti - ciets limits.

Tas attiecas uz gan uz skaņu, gan fotogrāfiju - pierakstīt gaismu te un uz vietas, nevis bakstīt audio vēlāk kompī, kad saule jau norietējusi. Un to jūt ikviens - pat tad, ja nespēj to izteikt vārdos. Un MI ("mākslīgās ignorances") ērā to varbūt jūt pat vairāk, alkst vairāk autentiskā, cilvēcīgā.


Analogā disciplīna

Un ilgtspējas arguments ir zelts. Lai skatītos diapozitīvus - jāieslēdz vien diaprojektors. Tas tūdaļ un zibenīgi ieslēdzas un gatavs darbam, rāda augstas kvalitātes fotogrāfiju. Nekādu operētājsistēmu, nekādu konektoru konfliktu, nekāda obsolescence, nekādi digitālie sarežģījumi. Vienkārši strādā.
Tas pats attiecas uz platēm - kalpos visu manu mūžu. Tas pats attiecas arī uz kompaktdisku tā atskaņotājā, kas radīts tikai šim mērķim. Bāzt visu kompī man šķiet vājprātīgs neprāts. Laža.

Un tad bonusā tās skaņas īpašības, kuras gan bieži ir ēteriskas un balstītas vaibos, jūtiņās. Novērojums, kuru mans FLAC Vs Plate eksperiments sliecas apstiprināt. Un šīs jūtiņas ir daļa no sistēmas, nevajadzētu noniecināt. Ja plates cepī labāk, jo dzīvi griežas un silda sirdi - leģitīms arguments. Teju tikpat leģitīms kā fakts, ka analogs pieprasa cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - arī atskaņošanas/rādīšanas posmā.

Tags: foto, lo-tek, mūzika, plates

Neatceros, vai teicu jums to vai nē, bet man bija ļoti patīkama sarakste ar Ēriku Drūkeru.

Baigi daudz dzirdēts, ka mūzika ir mirusi. Ka metāls ir miris.
Es gan pasmejos par šādu aklumu un centīšos rādīt gaismu caur uzskatāmu pierādījumu. Top rakstiņš ar spilgtiem piemēriem un īsiem izcelto grupu aprakstiem. Metāls, Roks, Ambient, Darkwave, Post-Punk un Tumšais džezs. Astotā lappuse jau : D

Mirstoši te ir vien šādu muļķību apgalvotāji, kas subjektīvo mēģina uzdot par objektīvo. Aiz viņu redzesloka notiek vairākas kapitālas ballītes!

Tags: mūzika

Kino ar lielo burtu - mierīgi pretendē uz desmitgades top filmu. Tik daudz simbolisma, tik forši salikts kopā, tik patīkami, jēgpilni, aizraujoši un


Lielisks cilvēces un laiku spogulis teju vai Hard Sci-Fi kažokā un tas paceļ filmu manās acīs baigi augstu.
"Hard Sci-Fi" ir par zinātnisko metodi, izziņu, pētīšanu. Nevis tukšs piu-piu lasers action gabals kosmosa settingā bez jelkādas zinātnes...

Arrival - 9/10 bez jelkādas aiztures, kārtīgs emociju kokteilis dvēselei. 10/10 ielikšu, ja vēl pēc gadiem cepīs tikpat!

Otrs izcils Hard Sci-Fi piemērs būs The Andromeda Strain (1971). Trešais būs Contact (1997).
Nevar nepieminēt arī Interstellar un The Martian - patiess prieks par šīm filmām!

Tags: kino