Faith Club
Faith Club
- 2011.01.04, 11:35
- "@ingars [ingars rudzītis]: Ošlejs LR1 aicina, lai tiek ieviesta "efektīva naudas pārdale starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm" wow! #komunisms"
ritvars: "Pieci Latīņamerikas sociālismi 21.gs.: katram kaudiljo savs. Tags: Latīņamerika, sociālisms"
Pirmkārt, fenomens, kad par sociālismu un komunismu sauc visādas diktatūras un totalitārus asiņainus režīmus, ir hiperrealitātes paveids: lai diskreditētu pašu sociālisma vai komunisma ideju, to piesauc visādos maz saistītos gadījumos.
Protams, dažreiz meli ir tik plāni, ka tiem cauri redzēt ir viegli: ja cilvēks tev cenšas apgalvot, ka valstī, kas aizslēdz savas robežas (neļauj cilvēkiem brīvi izbraukt no valsts), tiek celts sociālisms, var viņam iesmieties sejā, lai gan pareizāk būtu iespļaut sejā - jo tik rupji un ciniski meli parāda necieņas līmeni, kam adekvāta atbilde ir tikai spļāviens.
Vēlreiz - valstī kur ir slēgtas robežas, netiek celts sociālims. Tā ir tikai banāla diktatūra. Ja kāds to izdomā saukt par sociālismu (vai diktators pats, vēloties radīt kautkādu režīma leģitimitātes ilūziju, vai komentētāji no ārpuses), tie ir salti meli.
Līdzīgs stāsts ar "komunismu". Komunisma celšana beidzas ar Staļinisma teroru, ar Ziemeļkorejas brutālu totalitārismu, ar Khmer Rouge genocīdu Kambodžā. Bet visur stāsts ir tikai par to, kā vārdos runā vienu, bet darbos dara citu. Stāstot par gaišo nākotni, pārgriež rīkli. Bet pārgriezta rīkle ir pārgriezta rīkle, kāpēc cilvēki tik lielu nozīmi pievērš tam, kas tiek pie tam runāts? Vārdiem šeit nav jāspēlē lielu lomu: problēma ir tas, ka cilvēki ir ieinteresēti klausīties pekstiņos (un ticēt), nevis skatīties uz reālo pasauli (un vērtēt pašiem).
Vēlreiz: valstī, kas slepkavo disidentus, netiek celts komunisms. Tā ir tikai kārtējā totalitārā diktatūra, beztiesiska valsts, kārtējais topošais genocīds, un ne vairāk.
***
Vispār, parunāsim vēlreiz par hiperrealitāti. Es te maļos, ka cilvēki neizprot naudas būtību, utt utt, ka nemāca skolā, kas nauda ir, bet laikam jau pareizāk būtu teikt, ka naudas izpratne šobrīd ir tāda hiperrealitāte. Precīzāk tas nozīmē, ir ka mūsu realitātes izpratne ir balstīta uz nepareiziem uzskatiem, un tāpēc šī realitātes izpratne ir atdalījusies no fiziskās, objektīvās realitātes.
Tāpēc kādu dienu (piemēram, kad sāks beigties nafta), objektīvā realitāte nāks kā lavīna, un viss radikāli izmainīsies.
1) Naudas vienībai īstenībā ir jābūt enerģijas mērvienībai. Tas ir, viens eiro = X džouli. Tas ir, ja tev ir 100 eiro maciņā, tas nozīmē ka tu reāli vari tos apmainīt pret N džoulu ekvivalentām precēm vai pakalpojumiem. Jeb tas ir, nopirkt tik un tik kilovatstundas elektrības, vai tik un tik litrus naftas/benzīna, vai kubikmetrus gāzes.
2) Tagad otrais solis - cik īsti maksā viena enerģijas vienība? OK, nafta maksā tik, tāpēc ka tās paliek arvien mazāk, to dabūt ārā no zemes ir arvien grūtāk*).
Bet iedomāsimies, ka drīz izgudros/ieviesīs fusion reaktorus, kur no mazas saujas ūdens, tiks iegūts milzīgs daudzums enerģijas, un šīs enerģijas izmaksas būt ļoti, ļoti mazas. Par 100 eiro tad varēs nopirkt ļoti, ļoti daudz enerģijas.
Lūk tad iestāsies īsta pārticība, nevis tā knapināšanās, kas tagad.
3) Vai kāds var apgalvot, ka saule kādam varētu piederēt vairāk nekā citiem? Vai ka kādām valstīm ir lielākas tiesības uz okeāniem vai ūdeni nekā citām? (Līdzīgi arī naftai un enerģijai būtu jābūt visas pasaules īpašumam, sadalītam vienlīdzīgi, bet ar to bišķi grūtāk izprast, jo ierasta prakse ir ierasties ar ieročiem, ieņemt un okupēt un atņemt naftu.)
Diezgan pamatoti varētu runāt, ka visiem pasaules iedzīvotājiem ir tiesības saņemt vienādu daļu no enerģijas kas ir pieejama (tiek iegūta) uz Zemes. Diezgan pamatoti varētu runāt, ka absurds ir tas, ka ASV mājsaimniecība gadā tērē 327.38 gigadžoulus, kamēr mājsaimniecība Bangladešā 6.76 gigadžoulus (jā, Bangladeša sarakstā ir pati nabadzīgākā).
____________
* un arī tāpēc ka nav skaidrs ko darīt ar oglekli (vai CO2), kas rodas sadedzinot naftu (degšanas procesā tiek sarautas saites starp ogļūdeņražiem un veidojas ogļskābā gāze (CO2) un ūdens (H2O) un enerģija).
(Interesanti kā wikipēdijā degšanas ķīmiskajos vienādojumos nav piezīmēts par atbrīvoto enerģijas daudzumu, un tā laikam ir enerģijas izpētes galvenā problēma: pēc definīcijas tā ir starpdisciplīnu zinātne, jo fiziķi īpaši nemīl runāt par ķīmiskām reakcijām, un ķīmiķi neaizraujas ar izdalītās enerģijas fizikālo raksturu.)
No otras puses, interesanti ka atomenerģija (fission un fusion), ir tīri fizikas nozare, un tāpēc tur fiziķi daudz vieglāk strādā: nezkāpēc atomu līmeņa reakcijas viņiem liekas daudz pieņemamākas nekā ķīmisko elementu reakcijas.
-
39 rakstair doma
- 2010.12.25, 14:54
- "Gandrīz katrs baletdejotājs karjeru beidz kā invalīds!"
"Baletdejotāja karjera beidzas ap 38 gadiem. Šajā laikā viņi iet pensijā un gandrīz visi traumu dēļ iegūst arī invaliditātes pakāpi, [...]"
Parunāsim par eksternalizētajām izmaksām. Man šķiet, baleta biļešu cenā nav iekļautas pilnīgi visas izmaksas. Nu skaidrs, ka opera un teātris un līdzīga kultūra saņem valsts subsīdijas. Bet varētu teikt, valsts pensiju sistēma (sociālais nodoklis, kam jāsedz arī invaliditātes pabalsti), arī subsidē baleta biļetes. Vai tas ir godīgi? Uz baletu iet sabiedrības krējums, bet invalīdu pensijas jāmaksā visiem valsts iedzīvotājiem.
Es gribētu redzēt, kā būtu, ja Operai būtu jāmaksā pensijas saviem darbiniekiem pašai. Tas ir, visas invalidātes pensijas, visas priekšlaicīgās pensionēšanās izmaksas (pensionēties 40 gados, vai 65 gados?) Kā būtu, ja baleta izrāžu cenās būtu jāiekļauj šīs izmaksas? Tas ir - lai elite, kas staigā uz augstajiem kultūras pasākumiem, maksā pilnu šīs izklaides cenu.
Ja Operai vajadzētu uzturēt savu privāto pensiju fondu, iemaksas veicot no biļešu cenām - ceļot izrāžu maksu atbilstoši ekonomiskajai realitātei. Līdzīgi ar subsīdijām. Ja baletu subsidē no nodokļu naudas, tad par to maksā visi iedzīvotāji, bet augļus plūc tikai daži. Tas ir negodīgi.
Un man patiešām būtu interesanti zināt, cik ir reālā, īstā, ekonomiski pamatotā biļetes cena, total cost of ownership, kur pilnīgi visas izmaksas ir internalizētas un iekļautas. Cena, kurā ir ierēķinātas visas invaliditātes pensijas un papildus izmaksas no agrīnās pensionēšanās (arī rēķinoties kā Operai būs savam pensionētajam dejotājam jāmaksā 40 gadu garumā), utt.
-
47 rakstair doma
- 2010.10.13, 11:18
- Vecūkšņu epidēmija pasaulē
"The World Faces a Population Bomb."
"Yes, but of old people. [...] the global population of children under 5 is expected to fall by 49 million as of midcentury, while the number of people over 60 will grow by 1.2 billion."
"[...] China is rapidly evolving into what demographers call a "4-2-1" society, in which one child becomes responsible for supporting two parents and four grandparents."
-
0 rakstair doma
- 2010.08.09, 22:52
- "Meet Sally [...]. Sally is a terrific employee, and she happens to be the median person in terms of base pay [...] She makes $59,000 a year—on paper. In reality, she makes only $44,000 a year because $15,000 is taken from her thanks to various deductions and taxes, all of which form the steep, sad slope between gross and net pay.
Before that money hits her bank, it is reduced by the $2,376 she pays as her share of the medical and dental insurance that my company provides. And then the government takes its due. She pays $126 for state unemployment insurance, $149 for disability insurance and $856 for Medicare. That's the small stuff. New Jersey takes $1,893 in income taxes. The federal government gets $3,661 for Social Security and another $6,250 for income tax withholding. The roughly $13,000 taken from her by various government entities means that some 22% of her gross pay goes to Washington or Trenton. She's lucky she doesn't live in New York City, where the toll would be even higher.
Employing Sally costs plenty too. My company has to write checks for $74,000 so Sally can receive her nominal $59,000 in base pay. Health insurance is a big, added cost: While Sally pays nearly $2,400 for coverage, my company pays the rest—$9,561 for employee/spouse medical and dental. We also provide company-paid life and other insurance premiums amounting to $153. Altogether, company-paid benefits add $9,714 to the cost of employing Sally.
Then the federal and state governments want a little something extra. They take $56 for federal unemployment coverage, $149 for disability insurance, $300 for workers' comp and $505 for state unemployment insurance. Finally, the feds make me pay $856 for Sally's Medicare and $3,661 for her Social Security.
When you add it all up, it costs $74,000 to put $44,000 in Sally's pocket and to give her $12,000 in benefits. Bottom line: Governments impose a 33% surtax on Sally's job each year."
***
Bet tad nāk ideoloģiskais biezpieniņš: "Companies have also been pressed into serving as providers of health insurance. In a saner world, health insurance would be something that individuals buy for themselves and their families, just as they do with auto insurance."
Ja cilvēks salīdzina veselības aprūpi ar auto apdrošināšanu, tad, atkarībā no tavas ideoloģiskās pārliecības (un, sekojoši, pārliecības par apkārtējo cilvēku spējām), ir jāizsaucas vai nu: a) "Ģeniāli!" vai: b) "Vai ir iespējams vēl šķībāk un drausmīgāk pārprast?"
-
1 rakstair doma
- 2010.07.25, 14:28
- "[...] America’s prisons are crammed with old folk. Nearly 200,000 prisoners are over 50. Most would pose little threat if released. And since people age faster in prison than outside, their medical costs are vast. Human Rights Watch, a lobby-group, talks of “nursing homes with razor wire”.
Jail is expensive. Spending per prisoner ranges from $18,000 a year in Mississippi to about $50,000 in California, where the cost per pupil is but a seventh of that. “[W]e are well past the point of diminishing returns,” says a report by the Pew Center on the States. In Washington state, for example, each dollar invested in new prison places in 1980 averted more than nine dollars of criminal harm (using a somewhat arbitrary scale to assign a value to not being beaten up). By 2001, as the emphasis shifted from violent criminals to drug-dealers and thieves, the cost-benefit ratio reversed. Each new dollar spent on prisons averted only 37 cents’ worth of harm."
-
1 rakstair doma
- 2010.07.24, 12:44
- Gallup izveidojuši tabulu ar pasaules valstīm, sakārtojot pēc tā, kur cilvēki jūtas vislaimīgākie.
Pirmajās vietās tradicionāli - kaimiņi Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija.
Lietuva ir 63. vietā, Igaunija 90. vietā.
Latvija dala 110. un 115. vietu starp Irāku un Mozambiku (un turpat Zimbabve).
-
4 rakstair doma
- 2010.06.09, 21:28
- Hadsons diezgan skarbi paskaidro par to kā ir, un kā būs (un kā "Visu Labu, Latvija" to gribētu).
(Labā ziņa ir tas, ka Saskaņas Centrs viņu uzaicina un ieklausās.)
[paldies dooora par saiti]
-
3 rakstair doma
- 2010.05.11, 10:04
- Latvijā valda neoliberālā totālā neizpratne par nodokļu būtību. Kādam daunim ir jābūt, lai prātā ienāktu ideja "ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus".
(Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs)
Neoliberālā ideja ir: maksāšu tikai par tiem pakalpojumiem, kas man pašam ir vajadzīgi. Nemaksāšu par to, kas man nav vajadzīgs (vai arī es domāju, ka nebūs vajadzīgs).
Ideja skaidra un saprotama, tāpēc pūlim obligāti patiks. Bet ideja slēpj appisienu. Nav brīnums, ka šādu ideju bīda tieši "uzņēmēju partija" - tātad labējā spārna ideoloģijas piekritēji.
Ne jau nodokļa atvieglojumi visiem apmaiņā pret palielinātu slogu tiem, kam visgrūtāk ir vajadzīgi!!!
Nodokļa leģitīmā būtība ir samaksātās naudas pārnešana laikā. Nodokli maksā tad, kad pakalpojumu nevajag, lai tad, kad pakalpojumu vajadzēs, par to maksāt nevajadzētu. Skola (izglītība) ir vissaprotamākais piemērs: kādam ir skolotājiem algas jāmaksā un skolas jāuztur. Taču, prasīt lai naudu maksā tieši tie, kas iet skolā (skolēns un viņa vecāki) ir absurds, jo šis laiks ģimenes dzīvē ir tieši visgrūtākais - tad ir vislielākie tēriņi, un ģimenei naudas trūkst visvairāk.
Nodoklis ir jāmaksā visiem, un par pakalpojumiem ko tu neizmanto, lai tad, kad vajadzēs tev, un tieši to pakalpojumu, lai maksāt nevajadzētu.
Ja ģimenē ir 2 bērni, kas piedzimst ar gada, divu starpību - ja abi reizē ir jālaiž dārziņā un skolā, tad tas sākuma izmaksu slogs ir jāpārnes uz vēlākiem gadiem: vispirms citi maksā par tevi, un pēc tam (kad bērni jau izauguši) jau tevi noslauc pēc pilnas programmas, par citiem. Tā arī ir tā "pārdale" un "pārnešana laikā".
Tāpēc par skolu samaksā vēlāk, kad esi izskolojies (tu pats, esi uzaudzis un maksā nodokļus) un vecāki - kad bērni jau skolas ir pabeiguši, un vairs nav apgādājami.
Tādi soc. nodokļi un pabalsti ir svarīgi, lai ļautu "izsmērēt" izmaksas pa lielāku sabiedrības daļu, un uz ilgāku periodu laikā. Jo ja vienai ģimenei augstās izmaksas ir noteiktā (salīdzinoši īsā) periodā - tad viņiem palīdz citi, bet pēc tam ģimenei atkal izmaksas samazinās - tad viņu iemaksātā nodokļu nauda var sākt palīdzēt citiem.
Cilvēks, kopš sāk strādāt un saņemt ienākumus, maksā nodokli ~40-50 gadus (līdz mūža galam, jo pensiju arī ar ienākumu nodokļiem apliek), faktiski lai saņemtu bērna dzimšanas pabalstu, bērnudārza pabalstus ~5 gadus, un visādus netiešus labumus - skolas, bibliotēkas, veselības aprūpi.
Tas vistiešākā veidā pie jautājuma par nodokļu leģitimitāti.
-
15 rakstair doma
- 2010.05.11, 09:03
- ir meli, ir lieli meli un ir statistika. principā, stāsts ir par to, ka skaitļi nemelo, bet nepareiza interpretācija gan visu sapiš.
tātad, vēlreiz par mītu, ka Latvijā ir "zemi nodokļi". Jā, apskatoties kaut vai ciparunieze budžeta+nodokļu grafiku, varam noskaidrot ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP ir 30.5%, vidēji ES būtu 37.5%, bet Vācijā ir 39.5%.
ko nepasaka skaitļi? skaitļi nepasaka to, kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi. Latvijā: pabalsti ir ņirgāšanās: bērna pabalsts - Ls 8 (un VSAA par šo pabalstu aprēķināšanu un izsniegšanu iztērē teju vairāk līdzekļu nekā visi pabalsti kopā - visā nopietnībā. Lai izmaksātu Ls 100'000 pabalstos tiek tērēti vēl Ls 100'000 lai visu "izkontrolētu".)
Latvijā: 25% no strādājošiem saņem algu no budžeta, no nodokļu naudas. katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts darbā, tas ir - 3 privātā sektora strādniekiem ar saviem nodokļiem ir jāuztur 1 birokrāts. nodokļu nauda tiek brutāli aprīta, tā nenonāk pie cilvēkiem atpakaļ, bet gan birokrātu un ierēdņu rīklēs.
Latvijā: nodokļi tiek piemēroti darba algai, visu smagumu uzliekot uz nodarbinātību (labour), bet vajag aplikt kapitālu un nekustamos īpašumus.
Latvijā: nodokļi ir regresīvi - vissmagāk apliek tos, kam jau nav, bet tiem kam ir daudz, tie netiek aplikti ar nodokļiem vispār. Latvijā Kargins&Krasovickis no Parex bankas sava "depozīta" konta "procentiem" katru mēnesi izceļ Ls 300'000 ienākumu, bet var nemaksāt ne kapeikas nodokļos. Bet tiem kas saņem aldziņu: apspriež iespēju pacelt sociālo apdr. nodokli līdz 45%.
Savukārt par Vāciju ir zināmi 2 fakti: samaksātie nodokļi visādos veidos nokļūst atpakaļ iedzīvotājiem: bezmaksas pakalpojumi, subsīdijas, pabalsti (lieli pabalsti!).
Otrais: Vācijā apstrādes rūpniecības sektors ir 4 reizes lielāks par valsts sektoru. Tas ir rūpniecībā strādā 4as reizes vairāk cilvēku nekā valsts sektorā.
Latvijā: rūpniecībā strādā mazāk cilvēku nekā valsts sektorā. Vai tā var uzcelt labklājību? Vai rezultāts nav likumsakarīgs?
-
5 rakstair doma
- 2010.05.10, 21:45
- "[...] labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai Latvijā radikālas reformas nav nepieciešamas"
"Otrs variants ir paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz vismaz 45%"
-
6 rakstair doma
- 2010.04.28, 20:32
- "biroju telpu nomas maksa kopš 2007.gada sarukusi par 50–70%, nomnieku aktivitāte gada sākumā ir samazinājusies un brīvo platību īpatsvars sasniedzis 30–40%"
-
1 rakstair doma
- 2010.04.20, 07:32
- Ošlejs netieši apstiprina manu tēzi par to ka Vācija ir sociālistiska valsts:
"Turklāt Vācijas sekmju pamatā ir arī augsta valsts iejaukšanās pakāpe ekonomikā - gan algu un kredīta regulēšanā, gan industriālā kredīta radīšanā caur valsts bankām, gan augsti tēriņi pētniecībai un attīstībai."
-
3 rakstair doma
- lupatlašu-policejiskā valsts
- 2010.04.13, 19:53
- "mūsu valstī izveidojies ļoti liels valsts pārvaldes sektors, viens no lielākajiem ES. Nozaru struktūrā tā īpatsvars 2008. gadā sasniedzis 8.1%, kas samērojams ar apstrādes rūpniecības īpatsvaru. 2008. gadā mūsu apstrādes rūpniecības īpatsvars bija tikai nedaudz lielāks nekā valsts pārvaldei, bet ES vidēji tas bija gandrīz 3 reizes lielāks, Vācijā, Čehijā, Īrijā un Slovākijā - vairāk nekā 4 reizes lielāks, Lietuvā un Igaunijā - 2.7 reizes lielāks."
Kas ar valsts aparātu jādara? Jāsamazina uz pusi, vai vairāk nekā uz pusi. Lai atlaistie darbinieki iet strādāt rūpniecībā. Ir jāgarantē ka rūpniecība [ražošana] būtu vismaz 3x lielāka nekā valsts pārvaldes sektors [tērēšana].
-
16 rakstair doma
- 2010.03.31, 10:51
- Tātad, mans piedāvājums kā mazināt budžetu (a datumu 2009.04.24.):
"Dodu precizētu valsts pārvaldes samazināšanas metodi: Samazināt štatus uz pusi, metot kapeiku. 50% darbinieku atlaist." (un, vīzija ja tā nedaram + paplašināts piedāvājums... ar datumu 2009.05.18.)
Tagad, Pasaules Bankas piedāvājums:
PB arī rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. [...] Tāpat ierosināts atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, un tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu."
Rosināts arī ieviest vispārēju pensiju indeksāciju, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Tas 2011.gadā ļautu budžetā ietaupīt 31 miljonu latu.
Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.
Savukārt 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs, vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, uzskata PB.
Tāpat rosināts pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi ietaupot 6-20 miljonus latu.
Bet veselības aprūpes nozarē paredzēts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi 2011.gadā ietaupot desmit miljonus latu.
(Ierēdnis bez aldziņas nepaliks, bet arī aizdevums jāatdod...)
-
12 rakstair doma
- 2010.03.21, 15:42
- Šajā [2009./2010.] mācību gadā Latvijas skolās strādā 27 250 pedagogi, kas ir par 4986 cilvēkiem mazāk nekā 2008./2009. mācību gadā( ... tālāk ... )
-
3 rakstair doma
