Faith Club
Faith Club
- 2016.02.11, 12:05
- "The orthodox economists still believe that the sun turns around the Earth because that's what their model says, despite all evidence that shows that their model does not represent reality."
labi pateikts.
-
1 rakstair doma
- 2016.01.13, 09:04
- Goldman Sachs labprāt iegrūztu mani pie Millennials paaudzes - lai gan nē, es esmu dzimis pirms 1980 gada - 40 gadi man būs 2018 gadā, nevis 2020.
Prezentācija viņiem ir tupa, vecie krupji prezentē vecajiem krupjiem - tam, kā millennials uzvedas iemesls ir viens - nav naudas. Kopš 2001. gada viss ir viena ieielgusi, milzu krīze. 2000. gads - sūda tech bubble. 2006-2007 gada pīķis, sūda nekustamo īpašumu burbulis. Tam blakus - visu smacē naftas (enerģijas) cenas. Smieklīgi - šodien naftas cena nokritusi zem 30$ par barelu. (Un salīdzinot ar 2008. gada murgu: jūlijā cena sasniedz pīķi 147$ par barelu, un tajā pat decembrī barels noveļas uz 32$. Kas par sūda nevaldāmu murgu.)
Millennials nepērk mājas (paliek dzīvot pie vecākiem), nepērk automašīnas. Par auto man ir 2 piezīmes: pirmais, auto uzturēšana ir dārga - nodokļi, nodevas, benzīns, serviss, remonts (avārijas), un vēl soda kvītis* šad un tad. Visā kopumā viena nepatīkama ķēpa.
Bet vēl lielāks iemesls (mana teorija) kāpēc nepirkt auto, ir milzīga uzticības krīze auto industrijai. Pērkot auto, nekad nezini kādā mēslā iegrābsies. Pilns internets ar atsauksmēm, ka modelim X ir šitādas problēmas, un modelim Y citādas.
Pilns internets ar sarakstiem, kuri modeļi ir daudz maz lietojami, un kuriem ir nepiedodami gļuki. Ja nopirksi tekošā gada modeļa auto - vispirms jau 50% vērtības zudums izbraucot to no veikala, bet kā dots n servisa apmeklējumi garantijas periodā (un vari tikai cerēt ka tas neturpināsies visu laiku) - "jaunie" modeļi ir nepilnību pilni. (Tā ka, ļoti loģiski ir sagaidīt lai tos lielos gļukus izcieš kāds cits - labāk pirkt auto modeli kas jau tiek ražots vismaz kādus 2-3 gadus - kad lielākās muļķības jau ražošanā izmēztas.)
Lūk teorija: nepērk, tāpēc ka negrib karot ar defektiem. Un tāpēc, ka millennials ir informēti - visi sēd forumus, apmainās ar informāciju. Un palasot atauksmes/komentārus, ir pārpārēm skaidrs, ka katram auto ir kaut kāds brāķis - vai tur elektronika mitrā laikā pārstāj strādāt, vai tur spoguļi par maziem un nepareizi novietoti, vai regulāri izdeg ksenona lukturi, vai ..., vai ..., vai.
Millennials ir informēti. Nu jā, un arī naudas nav - ja runāt par nekustamo īpašumu cenām, īres cenām. Ja runāt par izglītības maksu. Un ja runāt par sīkajām aldziņām. Visu naudu noslauc 1% - šobrīd visa quantitive easing nauda aiziet bankām, baņķieriem. Cilvēkiem to naudu neredzēt.
__________________________________
* tāds psiholoģisks moments ar radariem - dodoties izbraucienā, ja īstā brīdī nepiebremzēsi, rēķinies kā pa pastu piesūtīs 50€ papildus piemaksu.
-
4 rakstair doma
- 2016.01.06, 15:02
- Nesaprotu kāpēc ECB uzskata ka 0% inflācija ir slikti.
Vispār jau, inflācija sen būtu pat negatīva, ja naftas zemās cenas reāli atspoguļotos degvielas cenās un enerģijas cenās. Plus, ECB procentu likmes, kas ir tuvu 0% samazina spriedzi uz ekonomiku, ļauj cilvēkiem uzelpot, un sekojoši arī preču un pakalpojumu cena neceļas: jo nekarājas virs galvas kaut kādi nepielūdzami kredīti, kuru apkalpošanas izmaksas uzņēmējiem spiestu palielināt preču un pakalpojumu cenas savukārt.
Ar ko tad centrālā banka nav mierā? Nesaprotu ko viņi grib.
-
9 rakstair doma
- 2015.11.11, 09:40
- "Apsaimniekotāji vērš uzmanību uz jaunā nodokļa satelītproblēmām. I. Daibe apgalvo, ka daļa apsaimniekotāju jau tagad dempingo cenas."
Piedāvājums valodniekiem (un ekonomistiem) - varētu nevis akli pārņemt terminus, bet gan iedziļināties to saturā, un piemeklēt latviešu valodā atbilstošu vārdu. Vajadzētu esošajiem latviešu valodas vārdiem piedot papildus nozīmes, tā padziļinot valodu, padarot to tēlaināku. Nevis akli ieviest jaunvārdus, izsmērējot valodu pavisam plānā kārtiņā.
Jā, cilvēki uzskata, ka piemēram ir pilnīgi normāli ka latviešu valodā par "flīģeli" sauc koncerta klavieres kuras vāciski ir "der Flügel" - t.i., vienkārši "spārns" - jo pēc formas tā izskatās.
Un būs kas strīdēsies, ka "dempings" precīzāk raksturo to īpašu ekonomisko norisi, cenu politikas (parasti - nelietīgu) stratēģiju, kad pakalpojums (vai prece) īstermiņā tiek pārdota zemāk par pašizmaksu (ar mērķi vēlāk uzskrūvēt cenas, kad konkurenti ir izspiesti no tirgus).
Bet ... latviski to varētu saukt par "izgāšanu" - arī tāpēc ka termins angliski saskan ar "dump" - "izgāztuve". Pakalpojumus izgāž tirgū. Ar izgāztuves līmeņa cenām. Ir pat saglabāta īpaša negatīvā pieskaņa pasākumam: tā dara, lai kad sāncensīgie uzņēmumi ir izdzīvoti ārā, pāri palikušie(-ais) varētu cenas uzskrūvēt.
***
Sekojoši, tad Ingārs Daibe neteiktu "dempingot cenas" - skaidrs taču ka cenas neviens nepērk. Pērk preci vai pakalpojumus. Pašas cenas var būt izgāztuves līmenī, ja tirgū tiek izgāzts kāds pakalpojums (vai preces).
-
7 rakstair doma
- 2015.11.03, 15:18
- Bistro Frics - 27:45.
Interesanti kā transkripcija īsti neatbilst tam ko reāli runā: "es jau to nevaru maksāt, ko viņi grib". tā izlasot, liekas ka runa ir par to kā cilvēks nevar samaksāt tik lielus kukuļus, kādi tiek prasīti.
bet sacīts īstenībā tiek, "es jau to nevaru maksāt. ko viņi grib?" - tā rezignēti, ar nozīmi: bizness vienalga ir tik mazs, ka nekādus kukuļus maksāt nav naudas vispār. tāpēc vienīgais ko tāda birokrātija, liekot šķēršļus, var panākt, ir vienkārši ka pilsētā nekāda sīkā uzņemējdarbība nenotiek, nevis ka šie dabū kukuļus, lai "atrisinātu" pašu uzliktos šķēršļus. "ko viņi grib? lai būtu tukšas ielas, nevienas kafejnīcas vai bistro?".
-
0 rakstair doma
- par veļas mašīnām
- 2014.10.19, 09:13
- Man ir aizdomas, ka milzīgais daudzums ar dažnedažādiem modeļiem kas katru gadu tiek atjaunoti un saputroti, ir ražotāju sazvērestība lai pircēji būtu neinformēti par to, ko pērk: lai pircējam varētu iesmērēt sūdu.
No ekonomikas skatu punkta, ja ražotājs piedāvātu 3-4 modeļus, un tos tikai uzlabotu, tirgū drīz būtu perfektas veļas mašīnas, kas kalpo 20 gadus un ilgāk. Bet tad arī ražotāju būtu kādi 2, varbūt 3. Tāpēc ka no tiem dažiem modeļiem kas pieejami, būtu viegli izvēlēties labāko, un pircēji ņemtu tikai vislabāko modeli. Uzvarētājs paņem visu. Labākais modelis pelnītu milzu naudu, bet tie kuriem modeļi nav tik izdevušies, lasītu grašus.
Savukārt situācijā, ka ir 100 ražotāji, un katrs piedāvā 50 modeļus, ir neiespējami novērtēt, kura mašīna ir kalpos uzticami, un kura ir defektīva grabaža, kas ik pēc gada jālabo dēļ nožēlojamiem konstrukcijas trūkumiem. Pirkums pārvēršas par loteriju, un pircēji tā arī uzvedas, vienkārši pērk kautko uz labu laimi, un pēc tam nevajadzīgi cieš.
Ja ražotājam būtu 3-4 modeļi, ko ražot un katru gadu uzlabot, visi potenciālie gļuki būtu novērsti, un mašīnas būtu nesalaužami zvēri. Bet no ekonomikas viedokļa, tas atkal īsti nesaskan ar ražotāja motīviem: ko ražotājam darīt, ja viņš šogad uzražo mašīnu un pārdod, bet pēc tam nākamais pirkums būs pēc 30 gadiem? (Tas ir, kad ģimenei varbūt savajadzēsies jaunu mašīnu.)
Tātad, ir 2 iespējas: A) 2-3 ražotāji kas konkurē, katrs piedāvā 3-4 modeļus. Pircējs izvēlas vis-vis-labāko. Vai B) 100 ražotāji, tirgus pārpludināts ar mēsliem ar neskaidru specifikāciju, defektiem un kalpošanas ilgumu (garantija 2 gadi un pēc tam kaut vai plūdi), pircējs pērk uz aklo. Kā no (B) tikt uz (A) ?
***
Veļas mašīnas ir interesants piemērs, jo tās a) vajag katrā mājā, b) tiek ekspluatētas ļoti intensīvi, c) dod milzīgu labumu (ja salīdzina ar iespēju mazgāt drēbes rokām) d) ir salīdzinoši vienkāršs darbības princips - jebkuriem ražotāja konstrukcijas defektiem iemesls ir tikai nolaidība un slinkums. Nav nekādas kosmiskās tehnoloģijas.
-
19 rakstair doma
- 2014.01.01, 16:39
- pensiju otrais līmenis arī pārkonvertējušies uz eiro: 2013 gada beigās kopā visu pensiju vērtība bija Ls 1 181 129 329.
pirmajā janvārī: 1 680 595 627 €. rēķinot ienesīgumu un "daļas vērtības izmaiņas pret iepriekšējo dienu" gan masīvi nolažojušies. 42% pieaugums, 50% ienesīgums, ORLY.
-
0 rakstair doma
- 2014.01.01, 15:43
- "Gadu mijas naktī Latvijas banku kontos bezskaidrā naudā atradās aptuveni seši miljardi latu, kas pusnaktī pēc oficiālā kursa tika konvertēti un pārtapa par 8,5 miljardiem eiro"
-
7 rakstair doma
- 2013.11.07, 12:46
- Nepaguvu neko par mikrouzņēmumiem uzrakstīt, kad jau viss sadirsts.
Bet štelle tāda, ka mikrouzņēmuma nodoklis 9% jau bija tāds neliels progresīva nodokļa stariņš Latvijas ekonomikai: tiem, kam mazi ienākumi, tiem nodokļi mazāki.
Ar domu, ja uzņēmums plaukst, viņš var pārkvalificēties par "parasto uzņēmumu" un jau maksāt lielāku nodokli. Un tad var sākt ieviest progresivitāti: jo cilvēkam ir lielāki ienākumi/peļņa, jo lielāku procentu tas varētu sākt maksāt nodokļos.
Ai, bet tie Latvijas cipari.... "Mikrouzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro (4920 latus), likme būs 9%. Ja apgrozījums pārsniegs minēto summu, [...], sākot ar 2017.gadu, - 15%."
Tātad tikai viens progresijas solis. Robeža: 7000 eiro. Vācijā, atgādinu, gada NEAPLIEKAMAIS minimums personai ir 8130 € (divu cilvēku ģimenei - 16260 € attiecīgi...). Ienākumam līdz 8130 € nodokļa likme ir 0%.
Nu, par to analfabētismu ka nodoklis jāmaksā no apgrozījuma nevis no peļņas...
Mikrouzņēmuma modelis, sanāk, bija derīgs tikai tādai darbībai, kur praktiski nav nekādi izdevumi (tas ir, arbitrāža: vai maksāt 9% no visa apgrozījuma, vai 15% no peļņas kā parastam uzņēmumam - kam sanāk izdevīgi). Bet tagad - nebūs derīgs nekādai darbībai.
-
4 rakstair doma
- 2013.10.14, 10:15
- Jā, vispār mieru neliek tas, kā Dombrovskis noraidīja progresīvo nodokli: "Savukārt, ieviešot progresīvo nodokli no 1000 latiem, būtu minimāls fiskālais* efekts."
Bet tā taču arī ir progresīvā nodokļa būtība! Ka nodokļa ienākumi budžetā (teorētiski) nemainās! Mainās nodokļa slodze uz sabiedrību: mazāk turīgiem nodokļi samazinās, bagātajiem palielinās. Nabadzīgos pārstāj čmorīt, bagātajiem liek maksāt vairāk!
Jā, gala cipars ekselī paliek tāds pats! Bet samazinās nevienlīdzība sabiedrībā.
Tas vispār ir murgs, ka Ls 200 (minālās algas) saņēmējam ir jāmaksā tie paši 24% ienākuma nodoklis, kas tiem ar algu/ienākumiem Ls 1000, Ls 2000 un vairāk.
Man arī nav saprotams tas izteikums ka "redz", 24% ir "progresīvi" jo 24% no 1000 ir 240 lati un no 2000 ir Ls 480, un tāpēc jau bagātnieki "maksājot vairāk". Pirmkārt, samaksājot 24% no Ls 200 (=Ls 48), uz rokas paliek Ls 152. Ir jāskatās, ar kādu naudas summu cilvēks paliek izdzīvot.
Un salīdzini kā ir jādzīvo, ja uz rokas ir Ls 150, vai arī uz rokas ir Ls 760, vai uz rokas ir Ls 1520 (no 2000 algas).
Bagātajam tie latiņi nozīmē mazāk. Ekonomika vispār nav matemātika, tāpēc, ka naudas vienībai pie dažādiem ienākumu līmeņiem, ir cita vērtība. Kam ienākums Ls 150, tam katrs zudis lats nozīmē kautko, kas netiks nopirkts. Kam ienākums virs Ls 1500, tam katrs nākamais lats nozīmē tikai frivolu patēriņu (diminishing marginal utility, excessive consumerism).
Plakanais 24% nodoklis ar zemu neapliekamo minimumu (kā Latvijā) ir pat regresīvs. Jo viņš atņem naudu no tiem, kam katrs lats ir visvairāk vajadzīgs.
(Līdzīgi kā PVN bez pazeminātās likmes pārtikai ir regresīvs, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti gandrīz visu savu naudu iztērēt, un samaksā PVN no visiem saviem ienākumiem - banāli pērkot pārtiku izdzīvošanai, bet cilvēki ar lieliem ienākumiem savu naudu neiztērē, uzkrāj, un nodokļus optimizē, iepērkas ceļojumos, valstīs ar zemu PVN, pērk zeltu (PVN likme 0%).)
Progresīvais nodoklis atdod naudu tiem kam to vairāk vajag (ar zemiem ienākumiem - zemāka likme), un paņem naudu no tiem, kam tā nozīmē mazāk (ar augstiem ienākumiem - augstāka nodokļa likme). Jā, fiskālais efekts ir tuvu nullei (jā, rezultātā valsts budžetā ienākumi nemainās - varētu Dombrovskim iekliegt sejā). Bet izlīdzinās sabiedrības nevienlīdzība. Paskaties uz Dāniju, tur cilvēki ir laimīgi, lai gan dzīvo salīdzinoši "nabadzīgi". Nav patēriņa kultūra (conspicuous consumption). Dzīve vienkāršāka, tauta vienlīdzīgāka, mazāk noziedzības, mazāk skriešanas pēc lielā rubļa.
***
Jocīgi arī kā tie kas ir pret progresīvo nodokli, ar nākamo elpas vilcienu pamanās sunīties par nevienlīdzību. "Ziniet, kas ir forši? [...] konstatēt, ka sīcim galvā ir utis. [...] Nav mācību gads, kad viņa nedabon utis. [...] šķiet te liels paldies jāsaka sab. transportam un kontingentam, kurš ar to pārvietojas"
Kādam "kontingentam"? Tā ir tava tauta. Jautā, kāpēc tauta ir tā degradēta? Dēļ nevienlīdzības. Un atrisinājums nav pārsēsties uz auto, "lai kontingents ēd kūkas", bet gan mazināt nevienlīdzību, un garantēt visiem bērniem apstākļus, ka nav jādzīvo tādā netīrībā, ka utis metas.
***
Grūti, protams, runāt par progresīvo, kamēr istabā ir 2 ziloņi: pelēkā ekonomika (puse valsts iedzīvotāju izvairās no nodokļu maksāšanas vispār), un korupcija.
Bet varbūt tieši progresīvais nodoklis būtu atslēga kā pelēko ekonomiku legalizēt? Pie mazākiem ienākumiem nodokļi būtu simboliski, un sāktu augt tikai tad, kad cilvēkam ienākums ļauj tos maksāt?
Šobrīd pelēkās ekonomikas vilinājums ir milzīgs: 24% no ienākuma, vai nu kā ar cirvi nocērt, vai iebāz ķešā. Jo mazāks ienākums, jo vairāk tas nozīmē - 75 lati, vai 100, 150 lati, vai 200. (Var jau teikt ka ir atšķirība, Ls 1500 vai Ls 2000, bet īstenībā tie ekstra Ls 500 neko daudz nemaina - bijis nebijis. Varētu katru mēnesi pa iPadam nopirkt, bet var arī nepirkt.)
_________________
* fiskālais = attiecas uz valsts budžetu. "Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta."
-
38 rakstair doma
- 2013.02.18, 13:52
Latvijā vecuma pensijas saņem 482 tūkstoši iedzīvotāju.
Statistika liecina, ka visvairāk pensionāru saņem pensiju robežās no 160 līdz 165 latiem – 42 tūkstoši, no 165 līdz 170 latiem – 37 tūkstoši pensionāru, no 140 līdz 145 latiem – 30 tūkstoši, no 155 latiem līdz 160 latiem – 27 tūkstoši veco ļaužu.
Vairāk par 500 latiem saņem teju astoņi tūkstoši pensionāru. Tūkstoš latu robežu pensijas apmērs pārsniedz 1098 iedzīvotājiem. Mazāk par 50 latiem vecuma pensija aprēķināta apmēram pieciem tūkstošiem cilvēku.
Latvijā pensionēties var 62 gadu vecumā, bet no 2014.gada pensijas vecumu sāks pakāpeniski paaugstināt, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
-
0 rakstair doma
- 2012.04.17, 20:22
- no ekonomikas viedokļa skatoties, miesas sods (t.i., ar pātagu pa dirsu) ir ļoti pievilcīgs piedāvājums salīdzinot ar naudas sodiem un brīvības atņemšanu - tas ir ļoti taisnīgs, jo sāp vienādi gan bagātam, gan nabagam.
salīdzinoši, naudas sods ir regresīvi netaisnīgs - nabadzīgam tas ir nepanesami smagi, bet bagāts tik samaksā un pasmejas (arī gadījumā ja, piemēram, sodi ir procentuāli samēroti ar ienākumiem - minimālo algu saņemot, Ls 30 samaksāt būtu daudz grūtāk, nekā Ls 30'000 kādam miljonāram - ja padomā, no kā cilvēkam pēc tam jāatsakās - nabagam varbūt nebūs par ko ēst, vai dzīvokli samaksāt, bet bagāts varbūt atteiksies no dažiem izbraucieniem ar savu luksusjahtu.)
tālāk, brīvības atņemšanas sods, savukārt ir netaisnīgs attiecībā pret bagātajiem: nabags atsēdēs kroņa maizē savu mēnesi, divus, pakasīsies un miers. jumts virs galvas, par apkuri nav jāmaksā. bet bagātam, savukārt, liela negūtā peļņa, zaudētās biznesa iespējas un iestrādnes (varbūt pat uzņēmuma bankrots?), un arī skarbs kontrasts starp apstākļiem privātmājā un cietuma kamerā. tas ir, bagātais tiek sodīts divkārt.
bet pletnes cirtieni - ātri, vienlīdzīgi, un vienādi bailīgi, gan bagātam, gan nabagam, gan vidusslāņa pārstāvjiem.
-
23 rakstair doma
- 2011.03.02, 10:20
- Pensiju jautājumā es noraidu retoriku, par to ka būtu jārada 3 bērni. Nedrīkst neierobežoti vairoties.
1900 gadā uz pasaules bija 1,65 miljardi cilvēku.
1930 gadā: 2,07 miljardi.
1950 gadā: 2,52 miljardi.
1960 gadā: 3 miljardi.
1975 gadā: 4 miljardi.
1999 gadā: 6 miljardi.
2011 gadā: jau 7 miljardi.
Ir jāatsakās no pensiju modeļa, kas paredz arvien pieaugošu cilvēku skaitu. Tas ir pilnībā un absolūti jānoraida.
Jā, dievzemītē ir resursi, Latvija izmirst, un uz Latvijas zemes varētu sadzīvot visi 6 miljoni cilvēku. Bet uz pasaules mūsu (cilvēku) vienalga ir par daudz, un normāli būtu tikai atgriezties 1960-1970 gadu līmenī. Bet tas nozīmētu ka pusi cilvēku ir jāiznīcina.
-
47 rakstair doma
