- 2010.03.07, 20:27
- (pie jautājuma par "ekonomiski aktīvo" iedzīvotāju skaitu)
"Šogad [2010.g.] 1.martā Latvijā kopumā bija derīgas 790 446 vadītāju apliecības"
"2010.gada sākumā Latvijā kopumā derīga bija 788 821 [vadītāja] apliecība"
"Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) jaunajiem autovadītājiem šogad divos mēnešos izsniedza 3353 apliecības, [...] tas ir par 24% mazāk nekā 2009.gada divos mēnešos."
"Pagājušā gada divos mēnešos CSDD autovadītājiem izsniedza 4417 autovadītāju apliecības, savukārt pērn gadā kopumā - 27 056 apliecības, kas ir par 21,8% mazāk nekā 2008.gadā." - 9 rakstair doma
- dienas vārds: parādu verdzība
- 2010.02.08, 23:31
- Ošlejs ļoti labi uzrakstījis ("Atdot vai neatdot"), un arī Kučinskis labi raksta.
- 2 rakstair doma
- 2010.02.08, 10:43
In Edward Tufte’s books, he stresses that one should never present a number in isolation. The question that one should answer, as a writer/presenter, is “compared to what?”[...] I just did a Google News search to see how many reporters compared the latest jobs report from the U.S. Labor Department to the U.S. population growth rate. The answer was “none”. This New York times story was typical. It reported that 20,000 jobs were lost in January, but did not say anything about how the number of Americans had changed. [...] The population clock says that there are 308.6 million people living in the U.S. Without leaving Google, one can calculate that 252,000 people were added to the U.S. population in January. So we have 20,000 fewer workers and 252,000 more people. To me that is a much more interesting story than simply “we have 20,000 fewer workers.”
- 1 rakstair doma
- 2010.02.07, 00:08
- "There is also empirical evidence showing that labor-market flexibility isn't necessarily so good for countries, either. A recent study of 20 Organization for Economic Cooperation and Development economies over a 20-year period by two Dutch economists found that labor-productivity growth was higher in economies having more highly regulated industrial-relations systems—meaning they had more formal prohibitions against the letting go of workers."
- 1 rakstair doma
- 2010.02.05, 10:24
- Interesanta padarīšanam ir minimālā alga.
Es iedomājos, ka ja Latvijā šodien atceltu minimālo algu, jau rīt iestātos pilnīgs kolapss - visi darba devēji draudzīgi piespiestu darbiniekus pārslēgt līgumus par sviestmaizi. (Un darbiniekiem īpaši nebūtu kur likties*.)
***
Bet svētīgi būtu sarēķināt, cik īsti tad būtu jābūt pamatotai minimālajai algai, ņemot vērā pašreizējo naudas daudzumu un aprites ātrumu (lēnumu) valstī.
Iespējams, ka nepamatoti augstā minimālā alga ir viena lieta, kas bremzē jaunu darba vietu veidošanos...
Jo minimālās algas nosacījums ir diezgan skarbs: vai nu tu nodarbini vienu cilvēku, kas atpelna savu Ls 180 algu, vai arī nedrīksti nodarbināt nevienu. (Varbūt tev tā kā derētu papildus darba rokas, varbūt aiz loga ir vesela rinda ar cilvēkiem, kas par Ls 100 mēnesī ir gatavi strādāt... bet nedrīkst.) Atcerēsimies, 2004. gadā minimālā alga bija Ls 80, 2006.g. - Ls 90.
***
Latvijas ekonomika ļoti žiperīgi reaģē uz visādiem kairinājumiem: kā U. Rutkaste konferencē teica, ja sāktu drukāt naudu, visi tirgotāji cenas paceltu vienā mirklī. (ASV, no otras puses, ekonomika ir lēnīga kā mamuts - valdība drukā naudu svilpodama, bet tur tāds McDonalds uz viena stūra sūri konkurē ar Burger King uz cita stūra - ja viens no viņiem pacels cenas, visi pircēji aizskries pie tā otra (bet otrs to vien gaida, nevis kā Latvijā - biznesi "sarunājuši", ka turēs katrs savu tirgus daļu. Rezultātā naudas daudzums aug, bet iekšzemē cenas paliek tādas pašas, arī uzņēmumu finanšu rādītāji paliek tādi paši (apgrozījums, peļņa, ienesīgums), varētu tikai pasūdzēties ka krīt dolāra pirktspēja pret eiro, vai piemēram pret zelta indeksu.)
______________
* Es esmu pamanījis, ka man ir nosliece uz Mērfija likuma paranojas paveidu. Cilvēki īstenībā nav tik racionāli, ļauni un nepielūdzami kā ekonomistiem gribētos domāt. - 38 rakstair doma
- 2010.01.25, 21:48
- Financial Times piedāvā diezgan konkrētu veidu kā Portugālei (un Grieķijai) ieviest lokālo valūtu - jo valstis nav konkurētspējīgas eirozonā:
When a subordinate state in a federal monetary union has severe fiscal problems and runs out of money, what does it do? It issues IOUs. Think California or the Argentine provinces before 2000. For example, in Portugal, we could coin a phrase and call such IOUs escudo. Essentially the government passes a decree that states that such escudo IOUs would be acceptable for all internal payments, except tax payments, between Portuguese residents, but not for any external payments between Portuguese residents and foreign residents. All public sector and private sector wage payments shift on to an escudo basis as do interest payments by a Portuguese resident to another resident. Portuguese residents’ deposits and borrowing with Portuguese banks shift to an escudo basis; others remain in euros.
[...]
Note that the government, whose taxes remain paid in euro, would be long in euro, whereas the Portuguese private sector would be long escudo, short euro. So, the government transfers its net long to the central bank and asks the central bank to manage the escudo/euro exchange rate, so that it is stabilised, say at a level that represents a 25 per cent internal devaluation, (the choice of number would need careful calculation).
[...]
It would be messy, and an unattractive dual currency mechanism. But it could work; it has done so before now in other countries and circumstances.
(Kā es jau rakstīju: Latvijā eiro ieviešana radītu diezgan lielus sūdus, fiksētais kurss jau tagad rada. Ir nepieciešama reģionālā nauda.) - 0 rakstair doma
- 2009.11.13, 21:34
- "Vidējais piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērs oktobrī bija 160,89 lati. Septembrī vidējais pabalsta apmērs bija 166 lati. Turklāt šomēnes vīriešiem tas ir par nepilniem 23 latiem lielāks nekā sievietēm, jo vidējais pabalsta apmērs sievietēm bija 150,15 lati, vīriešiem - 172,73 lati. Vidējais bezdarbnieka pabalsta saņēmēja vecums bija 41,5 gadi."
- 6 rakstair doma
- 2009.10.21, 11:06
- Ošlejs riktīgi dedzina (Rīgas Laiks).
Vienīgais par ko tur var piesieties, ir par ideju ka 40% devalvācija būtu jāveic "vienā rāvienā". Bet tas ir tikai tāds neveiklums pašā sākumā, un pēc tam vēl seko daudz labu pārdomu.
Es pats apsveru, ka devalvācijas gaidas un arī devalvācijas fakts ir svarīgāks psiholoģiski, nekā kvantitatīvi. Tas ir, ja devalvēt, bet tikai simboliski, par 0.5%, piemēram, tas vienalga izsauks attiecīgo reakciju (visi kas spēs (kam ir), centīsies pārvērst uzkrājumus uz eiro). No otras puses, būs iespējamas racionālas balsis: "ko tu tur par pussantīmu dirsu taisies plēst"... Es gudroju, kas būtu, ja deklarētu, ka notiks devalvēšana, to pašu 15% koridora ietvaros, pa 0.5% mēnesī, tik ilgi cik nepieciešams - rezerve sanāk 30 mēnešiem, jeb divarpus gadiem...
Es uzskatu, ka ne jau valūtu attiecības skaitlīši ir tie, kas cilvēkiem liek rosīties, bet psiholoģiskais uzstādījums: kā inflācijas gaidas, tā devalvēšanas process (lai cik simboliski tas viss nebūtu).
Ekonomika ir apstājusies, sasalusi. Ko tur vairs ar svešzemju naudu izdarīt? Bezdarbs šo valsti saplēsīs kā sūda lupatu. Gan jau Latvijas bankā to apjēdz, bet es neesmu redzējis ka par to runātu ar pienācīgu uzsvaru (t.i., kliegtu).
***
Runā jau, ka "ekonomiku sildīs" - tikai nekas īsti nenotiek - varbūt dažiem ilgstošiem bezdarbniekiem ļauj piedalīties kautkādos darbos un saņemt Ls 100 mēnesī, tas lielākais ko esmu redzējis... Nu, vispār, klusām jau kautkas notiek: no VID taisās atlaist 1500 darbiniekus: tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo nebūs vairs tik ļoti jādreb, ka atnāks revīzija un uzņēmumu brutāli novērs (uzrēķinot sodus un sūdzot tiesā), SIA varēs dibināt ar Ls 100 pamatkapitālu (un vēl zobos Ls 100 Uzņēmumu Reģistram, par reģistrēšanu, un vēl Ls 24 Latvijas Vēstnesim par sludinājumu)...
Var iedomāties, ka NVA vienu dienu spers izmisuma soli, un organizēs visus bezdarbniekus kursos, kā dibināt SIA, un izsniegs tos Ls 250 biznesa uzsākšanai. - 25 rakstair doma
- 2009.09.04, 19:49
- How Did Economists Get It So Wrong? by Paul Krugman /via maita
- 0 rakstair doma
- 2009.09.02, 13:15
- Šobrīd ir 2 grāmatas kas jālasa:
http://www.margritkennedy.de/pdf/BUE_ENG_Interest.pdf (Margrit Kennedy, PhD un profesore, es jau biju metis saiti uz versiju krieviski)
un http://www.scribd.com/doc/7547535/Money-Basis-and-Creation (cita saite: PDF) (praktiskā daļa - rakstījis gan tāds pasists amerikāņu aktīvists. šobrīd tas aktīvists sēd cietumā.)
Marķīz, tev otrā grāmata noteikti jāievērtē. Vēlams vnk atvilkt .pdf vai .doc no scribd.
"The backing behind the Note of money is matter or energy, whether it is in the closed-loop form of stored energy, which we call matter (E = mcc), or in the open action-available forms, which includes what we call potential energy, or the energy of position like a rock standing on a hill, or what we call kinetic energy, or the energy of motion, like a rock falling from a hill, or water falling from a lake through the turbine of a dam operating a generator to push electricity through wires.
The Note of money is not the matter or energy itself, but the evidence of the right to possess it, to sell it, or to buy it." - 1 rakstair doma
- Stratēģija augošai ekonomikai, stratēģija brūkošai ekonomikai
- 2009.08.23, 20:06
- Augošā ekonomikā cilvēks, kas tiek "nooptimizēts", ātri atrod darbu citur, brīvas darba rokas tiek izķertas. Grūstošā ekonomikā "noīsināts" cilvēks kļūst par papildus slogu pārējiem.
Apskatīsim šo fenomenu ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Satiksme" piemēru.
2007. gada 1. martā Rīgas tramvajos tika uzstādīti kompostieri, konduktori no tramvajiem tika atlaisti* no darba (470 cilvēki) un viņu darba vietu aizstāja mašīna.
(Kompostrētāju iegāde un uzstādīšana tramvajos izmaksājusi 365 000 latu.)
***
Šo notikumu skatoties no augošas ekonomikas viedokļa: jā, tajā laikā pastāvēja darbinieku deficīts - darba tirgū trūka cilvēku, RS konkrēti trūka 500 darbinieku (nebija konduktoru) - vai nu tobrīd cilvēki negribēja strādāt par piedāvāto algu, vai vienkārši nebija kas strādā...
2007. gada martā tramvaju konduktorus pārcēla uz trolejbusiem un autobusiem. Turpinoties kompostieru projektam, RS tos ieviesa arī trolejbusos (izmaksas Ls 516 000).
***
No 2008.gada 1.aprīļa varēja visus 553 trolejbusu konduktorus atlaist (konduktori palika autobusos, daļa pārkvalificējās par kontrolieriem).
"Uzņēmums paziņoja, ka turpmākā gada laikā algu izmaksu ekonomija tikai no trolejbusu konduktoru algām vien sastādīs ap 1 miljonu latu."
Lēnām tuvojamies šī raksta kodolam: uzņēmumam ieviest mašīnas ir izdevīgi, tas ļauj SIA strādāt produktīvāk - samazinās izmaksas. Aug uzņēmuma rentabilitāte. Uzņēmums (RP SIA) strādā efektīvāk.
Bet ko nozīmē algu ekonomija? Tas nozīmē ka darba tirgus, valsts ekonomika kopumā ir sarukusi par 1 miljonu latu! Tas ir viens miljons ko cilvēki nenopelnīs, no kura nesamaksās nodokļus, kuru nevarēs iztērēt par precēm un pakalpojumiem... un ir pazudušas darba vietas.
Toties SIA ieliks vairāk peļņas savās kabatās.
Ko tas nozīmē valsts ekonomikai kopumā? Ir pazudušas neproduktīvas mazkvalificēta darba vietas - mīt naudu pret kautkādiem papīra gabaliņiem, visu dienu svīst un burzīties autobusā vai citā transporta līdzeklī. Var cerēt, ka šīs darba rokas atradīs citu darbu, un kopumā ekonomika pieaugs, un atgūs pazaudēto 1 miljonu latu ar uzviju.
Bet ir jau 2008. gads, un tuvojas 2009.
***
E-talona ieviešana. Izziņotās izmaksas: 14 miljoni (Ls 14 000 000). (Pavīd arī cits skaitlis: kopīgās izmaksas 72 miljoni.)
2009. gada marts: e-talons tiek ieviests visā sabiedriskajā transportā. Konduktori nu ir uz ielas, un papildina bezdarbnieku rindas.
Iepriekšējā šī raksta daļā izteiktā cerība par to, ka viņi varēs atrast darbu ir tukša.
2009. gada augusts. "NVA uzskaitē 2009.gada jūlija sākumā bija 129 269, jūlija beigās – 132 519 bezdarbnieki. 2009.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 712 personām [...]."
***
Noīsinātās darba vietas nu ir iekļuvušas lejupejošā spirālē: samazinās strādājošo skaits, samazinās apgrozījums, stājas naudas aprite, cilvēki nesaņem algu un viņiem nav tērēt, samazinās patēriņš, un arvien vairāk uzņēmumiem ir jāatlaiž darbinieki, jo nav pasūtījumu un klientu. Un negatīvā spirāle turpina griezties.
Un tā, "Rīgas Satiksmes" stratēģija, kas treknajos gados būtu ļāvusi uzlabot ekonomikas produktivitāti, krīzes gados reāli padziļina sabrukumu. - 27 rakstair doma
- 2009.08.23, 19:19
Minimālā mēneša darba alga Latvijā pa gadiem
(atļaušos pārpublicēt LM dokumenta datus):Mēneša neapliekamais minimums pa gadiem:
2009: Ls 180
2008: Ls 160
2007: Ls 120
2006: Ls 90
2004: Ls 80
2003: Ls 70
2001: Ls 60
1999: Ls 50
1998: Ls 42
1996: Ls 38
1994.10: Ls 22
1994.04: Ls 28
1993: Ls 15
(Pirms 1993 bija repsīši, un to laiku minimālo algu dati ir cenzējami.
Sk. arī vid.lv )
2009.07: Ls 35 (bija paredzēts Ls 90)
2008.01: Ls 80
2007.01: Ls 50
2006.01: Ls 32
2005.01: Ls 26
2004.01: Ls 21
1997.01: Ls 21
1996.01: Ls 25
1994.05: Ls 22.5
1994.01: Ls 25
sk. arī: vid.lv
Augot minimālajai algai, automātiski palielinājās aprēķināmie maksājumi valsts budžetā - ienākuma nodoklis, soc. nodokļi. Ierēdņi un birokrāti valsts aģentūrās gavilēja.- 17 rakstair doma
- 2009.08.03, 11:47
- Kādu dienu (jau pēc nedēļas man būs daudz brīva laika:) es uzrakstīšu detalizētāku atspēkojumu šīm Jāņa Poļa tēzēm: īsā versija ir, ka šāds laissez-faire liberālisms ir iemesls, kāpēc viss ir tik slikti šobrīd. Šī attieksme ir neproduktīva un reāli ir kaitīga. Tā turpināties nevar un nedrīkst, ir jāpieņem cita ideoloģija.
(no komentāriem pie krizdabz raksta par blogeru ētiku)
"Jānis Polis, 30.07.2009 @ 17:37
[...] Protams, ka, ja blogeris raksta nevis sev, bet gan lai nogādātu savu ziņu maksimālam skaitam lasītāju, tad ir viņa paša interesēs ieturēt konkrētus kvalitātes standartus, pretējā gadījumā viņu vienkārši neviens nelasīs.
Cienījamie antikapitālistiski noskaņotie kadri var burkšķēt cik vien tie vēlās, bet reāli viņu sašutums ir pilnīgi nevietā. Ja kāda hipotētiska bloga lasītāji ir tik dumji, ka nespēj atšķirt pirktu viedokli no nepirkta, tad tie godam ir nopelnījuši lasīt nopirkta autora sacerējumus. Sena patiesībā vēsta, ka tu vari neierobežoti ilgi melot vienam, īstu brīdi melot visiem, bet nekādi nav iespējams neierobežoti ilgi melot ikvienam, jo agri vai vēlu tas pavērsīsies pret tevi. Neviens blogeris, kam kaut mazliet rūp viņa reputācija un lasītāju loks, neparakstīsies uz slēptu reklāmu, jo tas vienkārši ilgtermiņā nav izdevīgi."
Jā, bet tie, kurus var dažreiz piemuļķot, ir pietiekami daudz, lai visādiem krāpniekiem pietiktu sviestam un maizei visam mūžam. Un dēļ tiem krāpniekiem (kuru rūpals izrādās ļoti pat ienesīgs) mēs vairs nevaram uzticēties nevienam. Rodas pastāvīga neuzticības un baiļu atmosfēra1.
No otras puses, noraidot liberālismu, es neesmu vēl izspriedis, kāda būtu tad tā ideoloģija nākotnei. Katram galvā būtu jābūt imunitātei (antivielām) pret primitīviem krāpšanas gājieniem, bet nedrīkst būt tā ka viss internets ir viena vienīga krāpnieku bedre.
Tu varbūt jūties kompetents par visām shēmām kā cilvēkus appiš internetā, un tikai ierēc par lohiem; bet, piemēram, aizbraucot uz autoservisu viss sākas no gala: ja nav pazīšanās, un nav kāds meistaru tev ieteicis (devis savu vārdu), tu vari tikai sagaidīt ka tevi centīsies appist visos veidos. Un internetā tu strādā katru dienu, bet autoservisā brauc tikai reizi gadā... pastāv totāla informācijas asimetrija: meistari zin 1000 un vienu shēmu kā nokāst naudiņu no vientieša, bet tu tikai virini acis. Un mēģini atrast to vienu meistaru kas sataisīs godīgi. (Un tie "godīgie" meistari varbūt ir tikai mīts, kas ļauj pastāvēt autoservisu nozarei vispār - ja būtu sajūta, ka visi tikai appiš, tad "consumer confidence" nokristu cauri grīdai, un neviens auto pat labot nemēģinātu vest, ķīlētu pie sevis garāžā, varbūt. Līdzīgi arī IT nozarē, pilns ar uzmetēju kantoriem, un daži retie godīgie priekš ēsmas.)
______________
1 (Fear, uncertainty, doubt.) - 47 rakstair doma
- nabadzīgā valsts
- 2009.07.30, 22:51
- vnk apbrīnojami: ziņu virsrakstos dati, ka Latvijā ir trešā mazākā* minimālā alga Eiropā (!), bet nav saites uz oriģinālo eurostat publikāciju. kas tas par internetu tāds.
un vispār, kas tās par ziņām tādām, kur papagailis atreferē tabulu un grafiku savārstījumu, bet nesniedz ne analīzi, ne interpretāciju. un vēl oriģinālo avotu paslēpj, lai tu nevarētu pats aiziet un paskatīties.
bet tādu statistiku točna var tikai iebāzt dirsā un pagriezt, jo ko tur pat nav par ko runāt, ja nav skaitļi par Somiju, Zviedriju, Austriju, Vāciju, Itāliju, Dāniju - tāpēc ka tur nav ar likumu noteiktas minimālās algas.
______
* 3. mazākā pēc "purchasing power parity" metodoloģijas, bet absolūtajos skaitļos 4. mazākā, jo Lietuvā ir mazāka alga uz papīra, bet arī lētāka dzīvošana. - 1 rakstair doma
- 2009.07.20, 11:28
- Lasiet Hadsona materiālu angliski: diemžēl tulkojums apslēpj diezgan būtiskas detaļas...
"Latvia needs to break its dependence on foreign banks. These banks have not shown any interest in financing industrial capital formation, agricultural capital formation or other means of production. Foreign credit has been almost entirely extractive and hence predatory – extended against property already in place."
"Latvijai jāpārvar sava atkarība no ārzemju bankām. Šīs bankas nav izrādījušas ne mazāko interesi par rūpniecības vai lauksaimniecības kapitāla formēšanu vai jebkādiem citiem ražošanas līdzekļiem. Ārzemju kredīts bijis orientēts gandrīz tikai uz ieguvi un tāpēc ir plēsonīgs – izsniegts pret jau eksistējošu īpašumu."
Kāpēc Sabīne tik tupi tulko (netulko) vārdu formation1? Un ko Sabīne Ozola saprot ar vārdu "extractive2"? Da neko nesaprot.
Bet jāsaprot ir tāda lieta, ka ārzemju investīcijas valstī nav nekāda labdarība - tās īstenībā var būt diezgan ļaundabīgas, vērstas nevis uz mērķa valsts labklājības vairošanu, bet uz naudas3 izsūkšanu. Tu investē 100 miljonus, bet ar laiku dividendēs izsūc no valsts ne vienu vien miljardu. Iedzīvotāju produktivitāte kas pirms tam varēja būt vērsta uz valsts (Latvijas) labklājības celšanu un vairošanu, aiziet uzņēmumu korporatīvajiem saimniekiem: dāņiem un norvēģiem, piemēram. Investīciju mērķa valstij tiek konfiscēti strādnieku darba radītie augļi, bet pretī pamet ubaga grašus. Aug saimnieku valsts labklājība: Dānijā un Norvēģijā cilvēki dzīvo labi.
Protams, dažreiz ubaga graši ir labāk nekā nekas, tukšums un postaža, tas ir - ja nav rūpnīcas, tad iedzīvotāju produktivitāte ir nulle vienalga, un, iespējams, tāda ir tā spēle, un nepiedalīties pašiem izmaksā dārgāk. Bet atcerēsimies par īsto naudas izpratni: kāpēc ir jānāk ārzemju onkuļiem ar savu jocīgo valūtu, lai kautkādi pakalpojumi un preces šai valstī sāktu apritēt? Kāpēc mēs paši nespējam uzsildīt, iededzināt reakciju, pieliet benzīnu ekonomikas motoram?
Kā vīri raksturo situāciju Krievijā pēc PSRS sabrukuma: atnāk ārzemnieki un redz valsti, kas ir bagāta ar resursiem, un iedzīvotāji bez darba. Bet valstij "nav naudas". Rietumeiropa, Šveice, nāk palīgā, pašiem viņiem nekādu dabas resursu nav, un tās ir valstis kas īstenībā ne ar ko nav bagātas, bet tām ir viena lieta: nauda. Un tad viņas Krievijai "dod naudu", bet Krievija pretī atdod naftu, gāzi, dabas resursus, cilvēku darba augļus.
Kas tad īsti tā nauda par tādu vērtību, kāpēc tāda Krievijas ekonomika pati nevar sevi uzkurbulēt?
________
1 for⋅ma⋅tion [fawr-mey-shuhn] –noun
* the act or process of forming or the state of being formed: the formation of ice.
* the manner in which a thing is formed; disposition of parts; formal structure or arrangement.
geology: the process of depositing rock or mineral of a particular composition or origin.
synonyms: establishment, founding, organization.
2 tulkotāja kļūda ir tas, ka vārds "iegūt" nedod priekšstatu par to, kur iegūtais pēc tam paliek. "extractive" patiesā jēga ir "izsūkt" - ka iegūtais aizceļo kautkur projām.
3 par investīciju naudu var domāt arī kā par cilvēku enerģijas izsūkšanu - tu strādā no rīta līdz vakaram, un mājās atnāc tukšs kā zombijs, vēl pazombējies pie TV, guli, un no rīta atpakaļ vāveres ratā. un tā valsts mērogā. - 4 rakstair doma