- 2009.08.23, 19:19
Minimālā mēneša darba alga Latvijā pa gadiem
(atļaušos pārpublicēt LM dokumenta datus):Mēneša neapliekamais minimums pa gadiem:
2009: Ls 180
2008: Ls 160
2007: Ls 120
2006: Ls 90
2004: Ls 80
2003: Ls 70
2001: Ls 60
1999: Ls 50
1998: Ls 42
1996: Ls 38
1994.10: Ls 22
1994.04: Ls 28
1993: Ls 15
(Pirms 1993 bija repsīši, un to laiku minimālo algu dati ir cenzējami.
Sk. arī vid.lv )
2009.07: Ls 35 (bija paredzēts Ls 90)
2008.01: Ls 80
2007.01: Ls 50
2006.01: Ls 32
2005.01: Ls 26
2004.01: Ls 21
1997.01: Ls 21
1996.01: Ls 25
1994.05: Ls 22.5
1994.01: Ls 25
sk. arī: vid.lv
Augot minimālajai algai, automātiski palielinājās aprēķināmie maksājumi valsts budžetā - ienākuma nodoklis, soc. nodokļi. Ierēdņi un birokrāti valsts aģentūrās gavilēja.- 17 rakstair doma
- 2009.06.18, 19:23
- via
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
petrovichs:
Date: 01/07/2003 1:07
Rīga, 7.janv., LETA. Ministru prezidents [...] un finanšu ministrs [...] atteikušies šovakar Latvijas Televīzijas tiešā ētera raidījumā "Mūsu cilvēks" komentēt valdības šodien pieņemto lēmumu trīskāršot ministru algas.
Līdz šim Ministru prezidenta un viņa biedra alga bija 650 lati pirms nodokļu nomaksas, bet šodien valdība to palielināja līdz 2 200 latiem premjeram un 2 100 latiem viņa biedram. Ministri līdz šim saņēma 615 latus, bet turpmāk ministra alga būs 2000 latu, savukārt valsts ministrs 540 latu vietā saņems 1 500 latus. - 12 rakstair doma
- 2009.02.01, 15:35
- tērvetes alus pudele rimi maksāja Ls 0.89, tad no jaunā gada PVN=21% - cena bija Ls 0.91, tagad pēc akcīzes paaugstināšanas: Ls 0.92
(pirktspēja ir izsmelta, konkurētspēja ir totāli zaudēta: jebkurš importa čehu alus ir lētāks par pašu bāleliņu brūvējumu) - 6 rakstair doma
- 2009.01.13, 11:03
- "SIA "Rīgas Ūdens" informē, ka no 2009.g. 1. janvāra auksta ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokļa likme paaugstināta no 5% uz 21%, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par PVN"." [Tas no namu pārvaldes paziņojuma]
Piesēdos pie datora, izlasīju arī par siltumu:
"2008.gada oktobrī un novembrī, kad Rēzeknē bija spēkā vecais tarifs - 27,6 lati par megavatstundu, rēķini par izmantoto siltumenerģiju tika izrakstīti par kopējo summu 746 000 latu, bet SIA "Rēzeknes enerģija" kontos iemaksāti tikai 496 000 latu."
"Janvārī saņemtajos rēķinos maksa par apkuri rēzekniešiem piemērota pēc tarifa, kas ir 55,91 lats par megavatstundu [MW/h]."
"[...] par 2008.gada novembri bija norēķinājušies tikai aptuveni 70% klientu, un tas rada bažas par apkuri pilsētā vispār, jo pašvaldības kapitālsabiedrībai "Rēzeknes enerģija" var pietrūkt naudas, par ko iepirkt dabas gāzi. Parāds par gāzi jau sasniedzis 1,2 miljonus latu."
"Krietni labākā situācijā pašlaik ir uzņēmumi, kuri kā kurināmo izmanto vietējo biomasu — tā patlaban ir lētāka, un nākotnē neprognozē strauju tās cenas pieaugumu." - 5 rakstair doma
- 2009.01.06, 22:42
- Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti. - 14 rakstair doma
- 2008.12.09, 09:31
- "Kā ziņots, darbā pie Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas tiek lemts par PVN likmes palielināšanu līdz 21% pašreizējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
"Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam tiek piemērota šī likme.
"Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" šovakar ziņoja, ka saskaņā ar ieceri pēc trīs gadiem PVN varētu vēlreiz tikt paaugstināts - līdz 23%."
upd: PVN likmi paceļ arī grāmatām un presei - no 5% uz 21% tātad. - 8 rakstair doma
- 2008.11.24, 13:05
- "I simply don't see how you can have the level of cost inflation (and the wage increases [...]) and still hope to sell exports. And if you are going to cut domestic demand, [...], then selling exports is the only effective way to live."
Mēs esam sev sacēluši pārāk lielas algas (klasiskā algu/cenu spirāle). Un vairs neesam konkurētspējīgi globālajā tirgū. Nāksies ēst mazāk, pīpēt īsāk.
[Kas notiek tālāk? Uzminējāt, zvans DP.] - 4 rakstair doma
- 2008.11.11, 10:51
- Sveiki inflācija, amerikāņu gaumē.
It is hard to spot what happened this year in the peanut butter aisles of local supermarkets.
But a careful look at the jars of Skippy on the shelves may reveal a surprise. The prices are about the same, but the jars are getting smaller.
They don't look different in size or shape. But recently, the jars developed a dimple in the bottom that slices the contents to 16.3 ounces from 18 ounces -- about 10% less peanut butter." - 13 rakstair doma
- 2008.09.10, 16:44
- A/S "Rīgas Siltums" tarifi (pārskatot vecāku ierakstu):
Salīdzināšanai: 01.10.2003. g. 17,24 Ls/MWh 01.10.2005. g. 19.17 Ls/MWh 01.11.2006. g. 22.50 Ls/MWh 01.10.2007. g. 28.85 Ls/MWh 01.02.2008. g. 34.09 Ls/MWh 01.03.2008. g. 37.23 Ls/MWh 15.10.2008. g. 45,57 Ls/MWh
(cenas ar PVN) - 11 rakstair doma
- 2008.08.20, 00:06
- "[...] GE Money Bank pārstāve [...] aicina kungus nebūt tik klasiskiem un izmantot netradicionālas un tajā pašā laikā lētākas atpūtas iespējas. Piemēram, noorganizēt randiņu pie jūras vai arī [...] vietējā parciņā, ar vīna pudeli un līdzpaņemtajām pagatavotajām sviestmaizēm. [...]"
"[...] iestādē «Paldies Dievam piektdiena klāt» glāze (0.33) alus «Zelta», ja to var saukt par alu, maksā — uzmanību — 2.50 LVL. [€ 3.55 -w]"
Kā pareizi komentāros ziņo, Latvijas teritorijā darbojas Administratīvo pārkāpumu kodekss - tur 171. pants teic, ka "Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās [...] izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem" - tā ka spārniņus čabulīšiem apgriež visaugstākajā līmenī.
Rīgā uz ielas ("publiskā vietā") pat parādīties ar atvērtu vīna pudeli ir aizliegts. (Viss atkarīgs no konkrētās pašvaldības "sabiedriskās kārtības", "saistošajiem noteikumiem").
Atgriežoties pie otrā citāta, sanāk ka šie likumi vistiešākā veidā lobē krogus un ieskrietuves. Ja atļautu iedzert parciņos, tad arī cenas krogos vienā mirklī atgrieztos uz zemes - jo nāktos konkurēt ar "DIY" apstākļiem.
Un ja paskatās uz miskastēm pieturās, uz tukšajām plastmasas alus divlitrenēm kas visos stūros mētājas, uz miskastēm jūrmalā, kas pildās ar dažādu vieglāku un smagāku dzērienu pudelēm, var secināt, ka 1) policija nespēj nodrošināt likuma ievērošanu; 2) likums netiek ievērots. Var atzīmēt, ka ja pašvaldībnieki arī kādu mēģina ķert, tad tikai ne jau bomžus un alkānus un narkašus - piemeklē maksātspējīgus cilvēkus. Likums tiek piemērots selektīvi - nevis visiem, bet tikai tiem, no kā varētu noslaukt sodiņu.
( ...ekonomiski-juridiskās nianses... ) - 20 rakstair doma
- 2008.08.08, 15:46
- "Kādus vairākus gadus pēc pirmā pasaules kara naudas reformas rezultātā tika uzorganizēta naudas vienība pengő. Tā tika ieviesta, lai aizvietotu ungāru kronu (koronu?), kura, savukārt, aizvietoja iepriekš pastāvējušo Austrumungārijas kronu. Kurss bija interesants - 12 500 koronas par vienu pengő. [...]
"Gāja gadi, gāja kari, zemi mīdīja zābaki un kārpurķēdes. Karš beidzās un 1946. gadā nolēma, ka vajadzētu tā kā atgriezties pie pašu naudas. Hiperinflācija, zinieties. Sagrauta ekonomika, saprotieties. Radās forints. Un te nu es nonāku pie tā, kas mani nogalināja. Kā jums šķiet, cik tieši bija maiņas kurss? Cik vecās naudiņas bija jāsagrabina, lai iegūtu savā īpašumā vienu spožu forintu?
400 000 000 000 000 000 000 000 000 000.
"Izrunājās kā četri simti oktiljonu. Principā, nebija jau tik traki. Pa starpai tika ieviests papīrīts ar nekodēto nosaukumu adópengő. Apmaiņas brīdī viens forints bija apmaināms pret diviem simtiem miljonu adópengő. To ieviesa uz pusgadu un tā bija virtuāla naudiņa. Tā vērtība nebija piesaistīta pengő.
"Papētot tālāk, izskatās, ka lielā depresija starp abiem pasaules kariem liek Zimbabves hiperinflācijai ar saviem nieka deviņiem miljoniem procentu izskatīties pēc kabatas sunīša čuriņas.
"Par jauku ilustrāciju visam šim pasākumam kalpo fakts, ka 1946. gada augustā, kad tika ieviests forints, visu apritē esošo pengő summārā vērtība bija līdzvērtīga vienai tūkstošdaļai no ASV dolāra centa. Procentuāli tas izskatījās tā, ka augstākā inflācija Ungārijā bija 4,19×1016%. Tas nozīmē, ka cenas dubultojas katrās 15 stundās. Pilnīgi bezjēdzīgi cipari, manuprāt."
(no laacz) - 7 rakstair doma
- 2008.07.14, 14:08
- "Rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājusies par 8,1%, kas ir lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati."
"Šā gada maijā jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā ir kritusies par 44,7%, kas ir otrs straujākais samazinājums Eiropas Savienībā (ES), [...]"
"Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pazeminājušās par 27,15%, kas ir lielākais kritums starp "Global Property Guide" apskatītajām 34 pasaules valstīm."
"Gada inflācija Latvijā jūnijā ir [...] 17,5% - [...] aizvien stabili ir augstākā Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati."
"[...] Ar nelieliem pārtraukumiem inflācija Latvijā jau gandrīz četrus gadus ir bijusi augstākā ES."
"[...] Inflācijas līmenis strauji audzis arī Lietuvā un Igaunijā, jūnijā sasniedzot attiecīgi 12,7% un 11,5%. Visās 27 ES valstīs gada inflācija jūnijā bija 4,3%, salīdzinot ar 4% maijā. Pirms gada jūnijā inflācija ES valstīs bija 2,1%." - 3 rakstair doma
- 2008.07.10, 13:50
- Kautkāds cinisks tas financenet virsraksts - "Cenu kāpumam pierimstot, pārliekam optimismam vēl ir par agru". Ak tad inflācija ir stabilizējusies pie 17% gadā, un tātad cenu kāpums ir pierimis?
Bet vai tad normāli ir tas, ka katru gadu cenas rimti un pieticīgi aug par 17%, pat ja infācijas cipariņš ir stabils - nemainās, neaug un nesarūk?
Sūds par inflācijas pieauguma tempiem, sūds vai viņi ir sabremzējušies vai steidzas augt, jūs uz pašu ciparu paskatieties... Bez tam, nav ko dirsties. Gāzes cenas lēciens vēl priekšā - gaidam karstā ūdens tarifu šoku rudenī, apkures cenas šoku ziemā. Elektrības cenu gan jau arī pacels. - 5 rakstair doma
- 2008.06.09, 22:57
- Demand destruction ilustrācija (vidusslānis vairs nepērk pienu):
"[...] pagājušais gads a/s "Smiltenes piens" bija salīdzinoši veiksmīgs, jo par 15 procentiem palielinājās izejvielas un piena iepirkuma apjoms, kā arī bija ekonomiski izdevīga eksporta cena.
"Tomēr šā gada pirmie trīs mēneši piena pārstrādātājiem bija kritiski, jo realizācija būtiski samazinājās. "Sākoties sezonai un palielinoties piena daudzumam, produkcijas pārpalikums ir aptuveni 40 procenti no saražotā. [...]" atklāj [valdes priekšsēdētāja] G. Mūrniece." - 6 rakstair doma
- 2008.05.22, 17:28
- "[...] pēc pārtikas nozares uzņēmumu informācijas var spriest, ka pārtikas patēriņš valstī pēdējos mēnešos ir sarucis par 10–20%. [...]
"Iekšējā tirgū, pēc LPUF domām, galvenais nozares veicinātājs būtu PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem. Pozitīvi ir tas, ka tagad par to iestājas arī citi, piemēram, Darba devēju konfederācija (DDK). Pašlaik norit diskusijas, vai to no 18% samazināt līdz 9 vai 5%.
"PVN likmes samazinājuma pretinieki apgalvo, ka tas nav pieļaujams, jo tādā gadījumā kristos ieņēmumi valsts budžetā."
Starp citu, ja tā padomā, nav teikts, ka PVN ieņēmumi īpaši kristos: jo tā nauda, kas šobrīd tiek atdota kā PVN par pārtiku, vienalga gan jau tiktu iztērēta, un PVN tiktu samaksāts (par citām precēm). Un, protams, runāt par to ka valsts budžetam "kritīsies ieņēmumi" situācijā kad cilvēkiem nav naudas par ko paēst, ir nedaudz ciniski. - 5 rakstair doma