Faith Club
Faith Club
- 2011.04.06, 19:37
- "Zelta cena pasaules tirgū trešdien sasniedza jaunu rekordu - 1460,4 dolārus (722,9 latus) par unci.
[...]
Pēdējo trīs nedēļu laikā zelta cena ir palielinājusies jau vairāk nekā par 5%.
Savukārt sudraba cena trešdien sasniedza augstāko līmeni pēdējā 31 gada laikā - pieaugot līdz 39,54 dolāriem (19,6 latiem) par unci."
-
14 rakstair doma
- "lats mūžam stabils"
- 2009.07.13, 19:09
- Kad runājam par ekonomikas teoriju, par ko parasti iedomājamies? Adam Smith, John Maynard Keynes, un jaunākajos laikos... Milton Friedman, varbūt.
Kad šie vīri ir dzīvojuši un strādājuši? Uz kāda monetārās sistēmas izpratnes pamata ir balstīta ekonomikas teorija šodien?
Smith: 1723 – 1790
Keynes: 1883 – 1946
Friedman: 1912 – 2006
Kad nauda bija segta ar zeltu un kad tā pārstāja būt segta (un kļuva par papīrīšiem, fiat currency)?
Kāpēc naudas vienību sauc par "dolāru"? Tāpēc ka Dollar1 tika definēts kā noteikts sudraba daudzums: Spāņu Dolārs bija 24.057 grami tīra sudraba. Bet 1792 gadā ASV Dolārs tika ar likumu definēts kā 27.0 grami tīra sudraba, bet attiecībā uz zeltu kā naudas vienību definēja Ērgli (Eagle) kā 17.0 gramus tīra zelta, un pieteica ka viens Ērglis ir 10 Dolārus vērts.
Šī standartizācija notika, tātad, 1792 gadā, divus gadus pēc Adam Smith nāves. Nu re, var secināt, ka pie dzīves vīrs ekonomiku skatīja tikai kā zelta plūsmu turp un šurp.
Savukārt, Keynes, sanāk, piedzīvoja ASV zelta konfiskāciju 1933. gadā, kad viņam pašam bija 50 gadi - Keinsa magnum opus "General Theory of Employment, Interest and Money" tika publicēts 1936. Nedomāju, ka viņš to pa 3 gadiem uzcirta, pie tam saprotot, ka dolārs nebūs "mūžam stabils".
Pirms zelta konfiskācijas, trojas unce zelta maksāja $20.67. Pēc konfiskācijas, dolārs tika devalvēts, unce zelta jau maksāja $35. Bet formāli, dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Līdz pat 1971. gadam, kad zelta lodziņš tika aizvērts pavisam: ASV atteicās segt savus piedrukātos dolārus ar zeltu. Un zelta cenas aizgāja brīvā tirgus peldējumā, bet dolāru drukāšanas mašīna sāka jautri griezties - šobrīd zelta unces cena snaikstās ap $1000 atzīmi.
Miltons Friedmans ir 30 gadus jaunāks par Keinsu, bet var teikt, ka arī piedzima un uzauga vidē, kad ASV dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Noteikti arī viņa vispārīgā izpratne par ekonomiku bija balstīta uz naudas vienību, ko nevarētu pohujā sadrukāt un pēc tam devalvēt.
Bet mēs dzīvojam tādā realitātē, ka naudas vienības vērtību neviens tev ilgtermiņā nevar garantēt.
Krāji tu, piemēram, pensiju valsts kontā, un aprēķināja VSAA tev 300 latus. Un tos 300 latus tev maksās un maksās līdz nāvei, bet pirktspēju papīrīšiem gan neviens negarantē. Varbūt apžēlosies, noindeksēs, bet varbūt arī nē.
Krāji tu naudiņu sev vecumdienām 30 gadus - un tad pēkšņi bums, devalvācija. Un par sakrāto naudu vairs pat zārkam nesanāk.
Krievijas rubļa vēsture ir vēl daiļrunīgāka.
____
1 16. gadsimtā kala sudraba "tālerus", un šīs monētas tika kaltas līdz pat 1872. Bet "guldeņiem" vēsture sākas 1486. gadā.
-
11 rakstair doma
- 2009.02.20, 13:16
- zelts, starp citu, ir zvērīgi dārgs palicis (Ls 600 par unci, Ls 330 par pusi unces), nezinu vai šomēnes pat varēšu atļauties nopirkt. Protams, ja nauda tik turpinās drukāties (eiro, dolāri), tad nekur nelikties.
-
21 rakstair doma
- 2009.01.06, 22:42
- Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti.
-
14 rakstair doma
- 2009.01.06, 18:11
- Laba ziņa: naudas teorijas tēmai ir pievērsušies arī smagsvari. Slikta ziņa: varētu būt ka tieši šis ir tas laiks, kad vairs nekas nebūs tā kā iepriekš.
"Real wealth is concrete; financial assets are abstractions—existing real wealth carries a lien on it in the amount of future debt. The value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt. Consequently the debt is being devalued in terms of existing wealth. No one any longer is eager to trade real present wealth for debt even at high interest rates. This is because the debt is worth much less, not because there is not enough money or credit, or because “banks are not lending to each other” [...]."
-
1 rakstair doma
- 2008.11.25, 15:36
- Inflācija gadu gaitā dara brīnumus:
• Marshall Plan: Cost: $12.7 billion, Inflation Adjusted Cost: $115.3 billion
• Louisiana Purchase [1803 gadā]: Cost: $15 million, Inflation Adjusted Cost: $217 billion
• Race to the Moon: Cost: $36.4 billion, Inflation Adjusted Cost: $237 billion
• S&L Crisis: Cost: $153 billion, Inflation Adjusted Cost: $256 billion
• Korean War: Cost: $54 billion, Inflation Adjusted Cost: $454 billion
• The New Deal: Cost: $32 billion (Est), Inflation Adjusted Cost: $500 billion (Est)
• Invasion of Iraq: Cost: $551b, Inflation Adjusted Cost: $597 billion
• Vietnam War: Cost: $111 billion, Inflation Adjusted Cost: $698 billion
• NASA: Cost: $416.7 billion, Inflation Adjusted Cost: $851.2 billion
TOTAL: $3.92 trillion
(Morāle? Nenoguldiet naudu uz depozīta, tā jūs tikai atbalstītu fractional banking / debt as money / inflāciju. Un arī palīdzētu / ļautu bankām radīt tādu finanšu sistēmu / piramīdu, kas pēc N gadiem sabrūk kā kāršu namiņš.)
((Atruna Drošības policijai: es runāju par banku depozītiem abstraktā nozīmē. Nekāda sakara ar Latvijas finanšu sistēmu. Paldies par uzmanību.))
-
0 rakstair doma
- Pax Americana
- 2008.10.31, 12:10
- zelts vienalga jāpērk...
var arī biedru grupas "ВП СССР" analītiskos materiālus var palasīt - jaunākais tekstiņš par to pašu finanšu krīzi ir. (tas "СССР" nosaukums viņiem ir tāds, tāpēc ka šie jau kopš 1980-tajiem gadiem ņemas, un pēc PSRS sabrukšanas savu marku izdomāja vienalga nemainīt).
-
5 rakstair doma
- 2008.09.26, 17:30
- ASV (American buffalo 1 oz) zelta monētas visas izpirktas.
"The US Mint said it has sold 164,000 ounces of gold in American Buffalo one-ounce bullion coins since January, almost 54 per cent more than in the same period of last year. Demand for other gold coins from the US Mint is also very strong.
"The US Mint has sold since last January about 419,500 ounces of bullion in the form of American Eagles coins, more than double the 198,500 ounces it sold during the whole 2007. In 2006, it sold 261,000 ounces."
-
3 rakstair doma
- 2008.09.18, 11:50
- Oho, 24h spot gold: sākās diena ar $785 par zelta unci (31.103g). Diena beidzas ar $885 par unci = $100 pieaugums dienas laikā, vienkārši tā pat.
(Pirkt vai nepirkt par šādu cenu - tas uz katra sirdsapziņas. Es pirkšu par jebkuru cenu, ik mēnesi/divus ieguldot zeltā 10% no savas naudas. Tā ir ilgtermiņa pozīcija, un to aizvērt varēs tikai krīzes/kraha/kara gadījumā. Pie jebkura cita scenārija - zemē norakta nauda, nekas vairāk.)
Bet mūsu otrā līmeņa pensijām šodien vēl labāk diena sākas:
Hansa pensiju IP "Dinamika" 2008.09.18., daļas vērtība: 1.1584865 ienesīgums no gada sākuma: -12.05%
Pasaki 12% no savas naudiņas atā.
Un vēl gada beigās pasaki 1.70% atā, jo tos paņems baņķieris par saviem "pārvaldīšanas pakalpojumiem". Tavas pensijas pieaugums šogad: -13.70%.
(Pats es īstenībā pavasarī pārgāju uz Parex Universālo ("konservatīvo") plānu.)
***
Interesanti starp citu, kopā visas Latvijas otrā līmeņa pensijas kopā ir tikai Ls 406'999'694.45 - nav pat pusmiljards latu (nav pat miljards USD). Ja salīdzina ar ASV behemotiem, kur Merril Lynch pārdodas par $50 miljardiem, kur valdība "glābj" apdrošinātāju gigantu AIG ielejot $85 miljardus... a mes te tā... mēs te tikai mīžam vētrā.
upd: citāts no viena newsletter: "On Monday Lehman Brothers, one of the world's biggest investment banks, went bust with debts of $613 billion".
-
48 rakstair doma
- 2008.08.12, 11:03
- Pie jautājuma par ekonomikas cikliskumu:
Hansa Austrumeiropas Akciju Fonds
Hansa Austrumeiropas nekustamā īpašuma akciju fonds
Hansa Krievijas Akciju Fonds
Zelta cenu grafiki
Analīze: viss krīt un brūk. Zelts drīz atgriezīsies pagājušā gada cenu līmenī, kad tikai sāka skriet debesīs (jo investori no riskantajām akcijām pārsviedās uz konservatīvo zeltu). Savukārt tagad zelts krīt cenā jo laikam ne automašīnas bākā to var ieliet, ne uz galda likt ēst...
(Disclosure: es joprojām apmēram 10% savas naudiņas noroku zelta monētās. Pērku 1/2 unces monētiņas reizi 2-3 mēnešos. (Austrālijas Lunārs/Nuggets, Ķīnas Panda ar 999,9 provi.) Neatzīstu tās jauktās ar 900/917 provi.)
-
19 rakstair doma
- 2008.08.08, 15:46
- "Kādus vairākus gadus pēc pirmā pasaules kara naudas reformas rezultātā tika uzorganizēta naudas vienība pengő. Tā tika ieviesta, lai aizvietotu ungāru kronu (koronu?), kura, savukārt, aizvietoja iepriekš pastāvējušo Austrumungārijas kronu. Kurss bija interesants - 12 500 koronas par vienu pengő. [...]
"Gāja gadi, gāja kari, zemi mīdīja zābaki un kārpurķēdes. Karš beidzās un 1946. gadā nolēma, ka vajadzētu tā kā atgriezties pie pašu naudas. Hiperinflācija, zinieties. Sagrauta ekonomika, saprotieties. Radās forints. Un te nu es nonāku pie tā, kas mani nogalināja. Kā jums šķiet, cik tieši bija maiņas kurss? Cik vecās naudiņas bija jāsagrabina, lai iegūtu savā īpašumā vienu spožu forintu?
400 000 000 000 000 000 000 000 000 000.
"Izrunājās kā četri simti oktiljonu. Principā, nebija jau tik traki. Pa starpai tika ieviests papīrīts ar nekodēto nosaukumu adópengő. Apmaiņas brīdī viens forints bija apmaināms pret diviem simtiem miljonu adópengő. To ieviesa uz pusgadu un tā bija virtuāla naudiņa. Tā vērtība nebija piesaistīta pengő.
"Papētot tālāk, izskatās, ka lielā depresija starp abiem pasaules kariem liek Zimbabves hiperinflācijai ar saviem nieka deviņiem miljoniem procentu izskatīties pēc kabatas sunīša čuriņas.
"Par jauku ilustrāciju visam šim pasākumam kalpo fakts, ka 1946. gada augustā, kad tika ieviests forints, visu apritē esošo pengő summārā vērtība bija līdzvērtīga vienai tūkstošdaļai no ASV dolāra centa. Procentuāli tas izskatījās tā, ka augstākā inflācija Ungārijā bija 4,19×1016%. Tas nozīmē, ka cenas dubultojas katrās 15 stundās. Pilnīgi bezjēdzīgi cipari, manuprāt."
(no laacz)
-
7 rakstair doma
- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav.
-
54 rakstair doma
- 2008.02.27, 20:44
- Tātad, kas notiek, kad ekonomika aiziet pa pipelēm (+saīsināta versija)? Pateicoties Argentīnas piemēram (kur 2001. gada beigās ekonomika sabruka), mēs zinām kas.
Anarhisti priecājas par to, kā SVF un World Bank tiek parādīta piga, bet cilvēks uz vietas raksta šādi:
The best alarm system anyone can have in a farm are dogs. But dogs can get killed and poisoned. A friend of mine had all four dogs poisoned on his farm one night, they all died.
After all these years I learned that even though the person that lives out in the country is safer when it comes to small time robberies, that same person is more exposed to extremely violent home robberies. Criminals know that they are isolated and their feeling of invulnerability is boosted. When they assault a country home or farm, they will usually stay there for hours or days torturing the owners. I heard it all: women and children getting raped, people tied to the beds and tortured with electricity, beatings, burned with acetylene torches.
Big cities aren’t much safer for the survivalist that decides to stay in the city. He will have to face express kidnappings, robberies, and pretty much risking getting shot for what’s in his pockets or even his clothes.
-
13 rakstair doma
- 2007.11.20, 12:59
- Palasīju theoildrum ("debesis krīt!" tipa survivalist/off the grid individuāļu forumiņu), un vispār auksti drebuļi noskrēja pa muguru...
Tur tusē vīri, kas Y2K gaidot iepirka cisternas ar dīzeli un ģeneratorus, uzstādīja saules baterijas un individuālos ūdens pumpjus...
Bet interesantas lietas. Argentīnā visu 2002. gadu bankās bija iesaldēti dolāru konti. Tu zināji, ka valsts var tik vienkārši paņemt, un iedzīvotāju līdzekļus iesaldēt?
ASV zelta standartu (to, ka naudai bija konkrēts segums ar zeltu) atcēla tikai 1971 gadā. Agrāk es domāju, vāks cik sen, es takš vēl tad nebiju dzimis. Bet tagad ir skaidrs, ka tas bija pavisam nesen. Un mēs, kā cilvēki, vēl neesam gatavi operēt ar koka rubļiem, un cipariņiem internetbankās, kuriem nav seguma.
Mēs domājam ka esam, bet ņipri žiperīgi finansisti ir gatavi sagraut visu sistēmu nahuj, tikai tāpēc ka tagad var naudu no zila gaisa safabricēt.
Tiek runāts par 500 miljardu zaudējumiem banku sfērā, triljoniem lieliem zaudējumiem dēļ subprime mortgage (riskantiem/sadirstiem hipotēkas aizdevumiem) un citādiem sūdiem finansiālajā sfērā - bet tā nav reāla nauda, tai nav seguma - tie ir cipari kas uzpūsti no ziepju burbuļiem, un tagad pārsprāgst.
Skatīsimies, ko paraus līdzi.
-
12 rakstair doma