Faith Club
Faith Club
- 2008.05.12, 17:00
- ... premjers prognozē "inflācijas samazināšanos līdz viencipara skaitlim" (un eksperts piebalso: "ir reālas izredzes tuvāk uz gada beigām ieraudzīt inflācijas gada rādītāju nokļūšanu zem divciparu atzīmes."
Liels panākums, biedri!
-
7 rakstair doma
- 2008.04.14, 15:57
- "Arvien lielāks skaits Krievijas reģionu saskaras ar nekontrolējamu maizes cenu kāpumu; sadārdzinās arī citi plaša patēriņa pārtikas produkti [...] baltmaizes kukulītis veikalos maksājot vidēji 32 rubļus (61 santīmu)", tiek apsvērta iespēja ieviest pārtikas (maizes) talonus.
-
4 rakstair doma
- 2008.04.10, 15:06
- Pasaules banka (World Bank) ziņo: šo trīs gadu laikā pārtikas cenas pasaulē ir augušas par 83%.
-
2 rakstair doma
- 2008.04.02, 21:51
- ... stājas spēkā SPRK apstiprinātie elektroenerģijas tarifi: elektrības cenu pieaugums vidēji par 37,6%
-
0 rakstair doma
- 2008.03.22, 16:53
- Kad mēs universitātē mācījāmies ekonomiku, pasniedzēja visu laiku runāja elastīgu un neelastīgu pieprasījumu, un par visādiem reklāmas pasākumiem, kas ļauj palielināt pieprasījumu. Un bieži vien tika minēts mistisks cenas līmenis, kad preces cenu samazinot, pieprasījums pieaug nevis lineāri, bet daudz vairāk nekā varētu prognozēt ar regresijas metodēm. Tas īsti nesakrīt ar klasiskajām "supply and demand" līknēm.
Protams, tagad dzīvē redzot inflācijas mehānismu, es saprotu ka tās runas par mistiskā cenas līmeņa, kad palielinās pārdoto preču daudzums un sekojoši aug uzņēmuma peļņa, tāds fufelis vien bija: jo īstenībā jau tiek meklēts tas pārliekuma punkts, kad cenai pieaugot, pieprasījums pēc preces dramatiski samazinās (var teikt, notiek demand destruction) - jo vidusslānis vairs preci nevar atļauties.
Varam par piemēru paņemt pienu: ja piena cena kļūst pārāk liela, strādājošie un vidusslānis to pārstāj pirkt. Pieprasījums pēc piena, litra cenai pieaugot, vienu laiku krītas lēzeni (cik nu kuram piens garšo, cik nu kuram alga liela) - tieši kā gramatās zīmē, bet tad vienā punktā salūzt - jo iziet ārpus vidusslāņa/strādājošo pirktspējas, un visi draudzīgi nolemj vairs pienu nepirkt; bet aiz vidusslāņa ir tikai bagātnieki, un to ir salīdzinoši ļoti maz.
Būtu jābūt novērojamam interesantam efektam, ka pārdodot pienu "par akcijas cenām" (piemēram, Ls 0.45) to ļoti ātri izpērk pensionāri un maznodrošinātie iedzīvotāji, bet pārdodot par ierastajiem Ls 0.70 piens paliek stāvēt plauktā - jo par šādu cenu neviens vairs nevar atļauties.
Veikals varētu rēķināt, ka pie cenas Ls 0.45 par litru, pieprasījums ir 30'000 litri dienā, bet par cenu Ls 0.70 litrā - pieprasījums būtu 50 litri dienā (piemēram).
Un tas arī ir veikalnieku uzdevums inflācijas (vai inflācijas gaidu) apstākļos - atrast visām cenām šo lūzuma punktu. Noskaidrot cenu līmeni, kad pieprasījums salūzt, un turēt preces cenu vienu santīmu zem lūzuma punkta.
-
20 rakstair doma
- 2008.03.18, 23:11
"Valsts policijas reidā atklāts dzīvoklis, kurā mitinājās vecākās profesijas pārstāves no Rietumeiropas. Līdz šim prostitūtas no Latvijas devās uz ārvalstīm. Šis ir pirmais atklātais gadījums, kad priekameitas ceļo pretējā virzienā."
"80 lati stundā - šādu maksu abas sievietes prasījušas, strādājot Latvijā. Salīdzinājumam Rietumeiropā cenas sākas no 30 eiro un uz augšu."
Interesanta nianse šeit ir cena - kur ir pilnībā legalizēta prostitūcija, piedāvājums ir tik liels, ka nosit cenu. Savukārt tādiem "aizliedzējiem" kā LPP pie mums ir jāsaprot - jo dārgāka cena, jo izdevīgāk tas ir. (Un laikam sanāk ka Nīderlandē ar prostitūciju piepelnīties nav nekāds easy money - smagi jāstrādā par kapeikām.)
"Latvijas piena pārstrādātāji februārī iepirkuši 32 884 tonnas piena, kas ir par 9% mazāk nekā janvārī, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie dati. Šogad iepirkts par 3% vairāk piena nekā pērn februārī."
Kāpēc piemin februāri? Sezonalitāte, vai? Tad kāpēc nesalīdzina ar pagājušo janvāri - vai šī gada janvārī ir bijis kritums pret pagājušā gada janvāri?
Ja būtu tā, ka piena iepirkuma daudzums samazinās, tad ar piena cenām būtu ieskriets griestos, cilvēki vairs nespēj pavilkt, un atsakās pienu (un atvasinātos produktus) pirkt. Sekojoši veikali ziņo ka tiem vairs nevajadzēs tik daudz produkcijas. Sekojoši pārstrādātaji nolemj mazāk ražot. Sekojoši pienu mazāk iepērk.
Bet piena ražotājam (zemniekam, kas gotiņas slauc) - viņam jau pēc fiksētajām izmaksām, tās mainīgās izmaksas (barot par vienu govi vairāk, slaukt par vienu govi vairāk, vest par 10 litriem piena vairāk) nav būtiskas - saražot vairāk piena ir viegli. Tas papildus piens nāk lēti.
Savukārt, ja samazinās iepirkums par 10%, tad arī gotiņām galvas ripos - katrai desmitajai.
-
11 rakstair doma
- 2008.03.10, 23:59
- "[...] Latvijā šobrīd gan zāģskaidas, gan apaļkoksne ir dārgāka nekā Skandināvijā un Vācijā, bet energoresursu cenas strauji aug. Latvijas biznesa vide ir abolūti konkurētnespējīga."
(Māris Mertens, viedoklis pie DB raksta par SIA Liepaja Pellets (iepriekš SIA Talloil un SIA Marama) maksātnespējas pieteikumu)
-
2 rakstair doma
- 2008.03.04, 13:27
- Ar likumu noteiktā minimālā alga:
Latvijā: Ls 160
Beļģijā: Ls 867,26 (Eur 1234)
UK: Ls 891,85 (Eur 1269)
Somijā: Ls 703 (Eur 1000)
[...] Latvijas iedzīvotāju vidējā alga pēc nodokļu nomaksas saskaņā ar 2006. gada datiem bija viena no zemākajām Eiropā. Tā bija aptuveni 4,5 reizes mazāka nekā Vācijā un 4,1 reizi zemāka nekā Beļģijā — valstīs, kurās pienu, sviestu var nopirkt lētāk nekā pie mums.
[...] nopērkot vienu kilogramu cukura, 10 olas, vienu litru eļļas, baltmaizes kukuli (0,5 kg), 2,5 kilogramus kartupeļu, 200 gramu sviesta paciņu, svaigu vistu, puskilogramu makaronu un četrus banānus (620 gramu), Latvijā ir jāiztērē aptuveni tikpat liela summa, cik to pašu nopērkot Beļģijā, Vācijā un Lielbritānijā, tas ir, no 8 līdz 10 latiem.
Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm no deviņu produktu grupas lētāki ir vienīgi kartupeļi.
-
22 rakstair doma
- 2008.02.29, 17:34
"Gada sākumā populārākajā tirdzniecības kvartālā Rīgas centrā slēgti aptuveni 20 veikali, [...]. Biežāk minētais iemesls veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbības pārtraukšanai ir pieaugušās nomas maksas. Līdz ar to tirgoties vai sniegt pakalpojumus centrā var atļauties tie, kas gatavi maksāt vairāk par citiem."
(+tvnet pārpublicē)
-
15 rakstair doma
- 2008.02.27, 13:56
svenskterror: "Vakar saņēmu komunālo maksājumu rēķinu par februāri. 158 lati! Maksa par apkuri tiešām augusi dramatiski, decembra un janvāra rēķini bija divreiz mazāki... Es jau nomaksāšu, bet ko lai dara pensionāri un citi maznodrošinātie?"
Pensionāri, cilvēki laukos sen jau piespiesti pie sienas.
Štokenbergs: "Vakar saņēmu vēstuli no kāda pensionāra, kurš man raksta, ka viņam rēķins par komunālajiem pakalpojumiem šogad salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri cēlies par 55%. Par elektrību viņš maksā 3,40 latus mēnesī, tātad viņam labākajā gadījumā darbojas ledusskapis. Rīgā ir 90 000 cilvēku, kas mēnesī par elektrību maksā mazāk nekā piecus latus. Tātad viņi dzīvo tumsā."
-
11 rakstair doma
- 2008.02.27, 11:18
- Ražotāji atzīst, ka saskrūvētās cenas nupat patērētāji vairs nespēj pavilkt. Pieprasījumus krīt (līdz pat 20%), ražošanas apjomus, sekojoši, nākas samazināt.
(Pēc tam var atlaist darbiniekus, sekojoši aug bezdarbs, vairāk cilvēku vairs nevar atļauties pirkt preces, pieprasījums turpina krist, ražotāji bankrotē, utt, utjp.)
-
4 rakstair doma
- 2008.02.12, 21:51
- Tātad, par piena produktu boikotu: būtībā es esmu par (pat ņemot vērā, ka veikalus tas nekādi neietekmēs, jo nepārdoto produkciju viņi vienalga aizgāzīs atpakaļ ražotājam) - bet vismaz ražotāji sāks kurnēt par veikalu brutālo peļņas procentu.
Cenu formējošais faktors tirgus ekonomikā praktiski ir viens: precei tiek uzlikta maksimālā iespējamā cena, par ko to vispār var pārdot.
Ja tu domā boikotēt kādu preču grupu, saproti, ka daudzi nabadzīgie šīs preces boikotē katru dienu: tāpēc ka viņiem vispār nav naudas to nopirkt. Nauda tiek iztērēta vēl primārāku vajadzību apmierināšanai - nevar pirkt pienu, ja trūkst naudas maizei.
Tirgus dalībnieku mērķis ir sasniegt to cenu līmeni, kad tu vairs praktiski nevari atļauties doto produktu pirkt katru dienu. Padomā pats: ja tev mēneša beigās paliek uz rokām brīva nauda, veikalnieki nav savu darbu godam darījuši! Ja tev izdodas kaut ko iekrāt, tātad cenas nav pietiekami augstas.
-
14 rakstair doma
- 2008.01.11, 20:02
- No 01.02.2008. g. AS "Rīgas Siltums" ir apstiprinājusi jaunu tarifu par piegādāto siltumenerģiju: 34.09 Ls/MWh (Ls 32.47 + 5% PVN), un martā būs 37.23 (35.46 Ls/MWh + 5% PVN)
Salīdzināšanai: |
01.10.2003. g. | 17,24 Ls/MWh |
01.10.2005. g. | 19.17 Ls/MWh |
01.11.2006. g. | 22.50 Ls/MWh |
01.10.2007. g. | 29.854 Ls/MWh |
01.02.2008. g. | 34.09 Ls/MWh |
01.03.2008. g. | 37.23 Ls/MWh |
(cenas ar PVN)
(un iedvesmai: importējamās elektroenerģijas iegādei cenas pieaugums 2008.gadā būs 50%, salīdzinot ar 2007.gadu)
-
5 rakstair doma
- 2008.01.06, 12:00
- Biju nogriezt matus: samaksāju Ls 6. Atceros ka iepriekšējās reizes (pie friziera eju apmēram reizi 4-6 mēnešos) maksāju Ls 4.50 un Ls 3 attiecīgi.
-
11 rakstair doma
- 2007.12.13, 15:00
- Kāpēc nesamazinam iedzīvotāju ienākumu nodokli no 25% uz 15%? Bija taču solīts!
Kāpēc nepiemērojam samazinātu PVN likmi (0%, 5%) pienam un maizei?
-
29 rakstair doma