Faith Club
Faith Club
- 2007.11.20, 13:42
- tu zini ka valstī ir hiperinflācija ja:
... pie iepriekšējā puksta vairs neviens nesūdzas, jo rīt vienalga būs vēl sliktāk
(vispār inflācija tagad trako visā pasaulē, un iemesls tam ir viens: naftas cenas. tas, ka papīra rubļi devalvējas no šķaudiena ir tikai insult to injury: 2000 gadā bija sadrukāti 7 triljoni dolāru. 2005 gadā ASV bija jau sadrukāti 10 triljoni dolāru... 2007 gadā - vairs nesaka cik.)
-
2 rakstair doma
- 2007.11.14, 11:25
- tu vari nojaust, ka tā kā inflācija būtu ja:
... maizes cena mēneša laikā aug par 70%
-
0 rakstair doma
- 2007.10.23, 13:27
- Atgādināšu, ka 2007. gada 1. februārī "Rīgas Satiksme" pacēla biļešu cenu uz 30 santīmiem.
Parādās ierosinājums pacelt biļešu cenu uz 40 santīmiem, no 2008. gada janvāra.
Vispār, varētu ierosināt pacelt biļešu cenu jau ar šī gada 30. decembri, vai agrāk. Ko tur raustīties. Tad varētu normāli atzīt, ka sabiedriskā transporta biļešu cenām inflācija 2007. gadā ir bijusi respektabli 100% - no 20 santīmiem uzauga līdz 40 santīmiem.
-
18 rakstair doma
- 2007.09.04, 14:48
- Interesanta padarīšana: pieprasījums/piedāvājums kā algas formējošais faktors.
Piemēram, celtniecībā, pirms pāris mēnešiem pieprasījums pēc strādniekiem ievērojami pārsniedza piedāvājumu:
jekurš īblis, kas spēj ķieģeli pacelt un pēc vakara dzerstiņa vēļ pieceļas no rīta, kāsa normālu piķi: Ls 900-1200 mēnesī, uz rokas. Tas tāpēc, ka attīstītājiem bija daudz naudas, daudz projektu, vajadzēja tikai darba rokas. Roku trūka, un tik tikko kāda parādījās, tajā grūda naudu.
Dabūt jaunu darbinieku varēja praktiski tikai pārvilinot no cita projekta, piesolot lielāku algu, u.c.
Šis arī ir tas interesantais moments: kas notiek, ja strādniekam ir spēks tielēties par algu. Parasti taču ir kā: darbā ņem bezdarbnieku, kas jau pāris mēnešus ir meklējis darbu, un maksā algā tikai tik, lai strādniekam būtu par ko paēst un apģērbties.
Saka, ka ekonomikai ir veselīgi, ja pastāv dabisks bezdarba līmenis 4-6%. (T.i., no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, apmēram 4-6% katrā dotajā brīdī nestrādā, un nodarbojas ar darba meklējumiem. Sekojoši, jebkuram darba devējam ir zināms kandidātu kopums, no kuriem izvēlēties.)
Turpināsim ar interesanto momentu: ja tu strādā un saņem savu aldziņu, un tev piedāvā pāriet citā darbā, tev nav īpaši liela motivācija to darīt. Savukārt, ja tu nestrādā, un kontā naudiņa sāk izsīkt, un sāc just, ka ūdens smeļas mutē, tad motivācija pieņemt piedāvājumu ir daudz iespaidīgāka.
Tātad, runājam ar vīzdegunīgu celtnieku, kurš saņem uz rokas Ls 1200, dzīvo pārticis, ir šis un tas uz nomaksas paņemts, dzīvoklis arī jāmaksā, jātusē, utt. Vēlamies viņam piedāvāt darbu. Nu, droši vien ka bez Ls 1500 piedāvājuma īpaši gara tā runa nebūs. (Uzmanību ir jāpievērš arī algu līknes stāvumam: var teikt, ka pieprasījumam pēc darba rokām pieaugot (un pārsniedzot noteiktu lūzuma punktu), algas sāk augt eksponenciāli.)
Savukārt, runājam ar šo pašu celtnieku pēc mēneša: viņa projekts ir iestrēdzis, no darba viņš ir atlaists, pēdējā alga nav izmaksāta (un diez vai tiks izmaksāta). Piedāvāsim viņam darbu? Droši vien, ar Ls 600 varētu pietikt. (Pieņemsim, ka krīze ir visā nozarē, un tikai daži darba devēji piedāvā vakances. Uzreiz strādā tirgus princips - kurš strādās par vismazāko algu? Cik liela ir vismazākā alga, lai visi kandidāti neaiztītos uz Īriju lasīt sēnes, vai tepat, kautkur tirgū tačku stumt?)
Un paliek sausais atlikums: pirms diviem mēnešiem viņš saņēma Ls 1200, bet tas bija apmēram Ls 600 par daudz, jo nozarē trūka darbaspēka - un reāli, ja būtu vairāk darba spējīgu cilvēku, viņi strādātu par daudz zemāku algu. Jo ēst taču vajag. Jo apģērbties taču vajag, jo jāmaksā arī par jumtu virs galvas.
Un vienu mēnesi viņam bija darba piedāvājums par Ls 1500, par kuru viņš rauca degunu, bet otru mēnesi viņam sola maksāt Ls 600 - un viņš prieka asariņu notrausis, piekrīt.
Tas, draugi, ir pieprasījuma/piedāvājumu spēks. Tas ir tas, kas notiek, kad vienu dienu nav neviena dabūjama strādnieka, un nākamajā dienā kāds konkurējošs uzņēmums bankrotē (visai nozarei esot dziļā stagnācijā), un bezdarbniekos piereģistrējas 300 jauni, darba spējīgi strādnieki.
Skat, arī kāda interesanta lieta ir novērota: samazinoties bezdarbam, bizness pamana, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc precēm (ir vairāk pircēju, un visiem ir nauda, ko tērēt) - un sāk celt cenas. Tā rodas inflācija. Inflāciju bremzē arī tāds foršs bezdarba līmenis, kad ievērojamam daudzumam iedzīvotāju trūkst naudas, un nav vēlēšanās to tērēt par neko citu, kā tikai par pirmās nepieciešamības precēm.
-
10 rakstair doma
- 2007.09.03, 08:29
Db: "Nira fondi valdes loceklis Vadims Markovs lēsa, ka attīstītāji apturēja pārdošanas procesu, jo grūti atrast pircējus, kuru nav inflācijas apkarošanas plāna ietvaros realizēto kreditēšanas ierobežojumu dēļ."
Tā jau tas būtu ja visi dzīvokļu pircēji bija spekulanti, kas kredītu bankā paņem tikai priekš tam lai 3-6 mēnešus pagaidītu un pārpārdotu dzīvokli kādam lūzerim - vai nu citam spekulantam, vai napadziņam, kam dzīvot nav kur, un tāpēc jāmaksā ragā. Šādiem spekulantiem, ar grūti definējamiem ienākumiem, VID tiešām inflācijas apkarošanas ietvaros varētu apgriezt spārniņus.
-
0 rakstair doma
- 2007.06.13, 12:24
- Tu zini, ka valstī ir inflācija, ja:
... tilta būvniecības otrai kārtai, kura, bija plānots, ka izmaksās 58,95 miljonus latu, tiek maksāts 313,4 miljoni latu
... pašvaldība paaugstina īri no 14.8 sant uz 45 santīmiem par kvadrātmetru (nauda taču no kautkurienes jāslauc)
(Vispār, tā nav īsti inflācija, bet laupīšana)
-
6 rakstair doma
- inflācijas hronikas: inflācijas pavēlnieks
- 2007.05.14, 18:42
- Tu zini, ka valstī ir inflācija, ja:
... bankomāts paziņo, ka izņemamajai summai ir jādalās ar 20
(no merlot)
Starp citu, jā, kautkā aizdomīgi bieži redzu Hanzabankas bankomātus atvainojamies, ka ir iespējams veikt tikai bezskaidras naudas operācijas, jo skaidrais iztecējis. Vai tas nozīmē, ka Latvijas Bankas intervences rezultātā no apgrozības ir izņemts tik daudz skaidrās naudas, ka Hanzabankai vairs nav latu, ko lādēt savās naudas mašīnās? Vai arī Hanzabanka taupa uz bankomātu apgaitām, un nepieved papildinājumus laikā? Vai arī naudas vērtība ir nokritusies tik tālu, ka bankomātos vairs vienkārši nepietiek Ls 5 denomināciju līdz nākamajam papildinājuma ciklam?
(Noteikti bankai ir kautkāds prognožu modelis katram bankomātam izstrādāts, cik skaidro naudu turēt rezervē, lai minimizētu skaidrās naudas apjomu, kas dotajā brīdī atrodas "iesaldēts" bankomātos, un varbūt prognozes modelis vairs neatspoguļo reālo situāciju.)
-
13 rakstair doma
- inflācijas hronikas: pirmās nepieciešamības luksuspreces
- 2007.05.04, 20:26
- Tu zini, ka valstī ir inflācija, ja:
... vietējo ražotāju cenas vairs nav konkurētspējīgas ar importa preču cenām.
Jaunā cenā Tērvetes alus: Ls 0.75, Tērvetes "Oriģinālais": Ls 0.79. (Tas iekš Rimi. Pilnai apmierinājuma sajūtai jāpačolē arī Stockmann cenas.)
Čehu alus sāk likties salīdzinoši lēts.
(ne gads vēl nav apkārt, no iepriekšējās cenu pacelšanas, kad 23% pie cenas klāt!! Aprēķins prasts - 0.61*1.23=0.7503. Ja grib sarēķināt inflāciju kopš 2005(2004) gada - 0.44*1.7=0.75, jeb 70% inflācija agrofirmas "Tērvete" likvīdajai produkcijai).
upd: 2007.05.21.
Stockmann: Tērvetes - Ls 0.82, Oriģinālais - Ls 0.86
Sky: Tērvetes - Ls 0.79, Oriģinālais - Ls 0.83
-
11 rakstair doma
- inflācijas hronikas 2: iztukšītis
- 2007.05.03, 23:17
- Tu zini, ka valstī ir inflācija, ja:
... finanšu ministrs ierosina paaugstināt PVN līdz 20%, jo "papildus līdzekļi, kurus varētu iegūt, palielinot PVN likmi, nepieciešami algu paaugstināšanai valsts sektorā strādājošajiem [...], dažādu pabalstu palielināšanai".
(Dienas Bizness diemžēl nepublicē darboņu partijas piederību, tāpēc atzīmēšu ka Oskars Spurdziņš, finanšu ministrs, ir ievēlēts no Tautas partijas.)
Par pašu PVN megaideju izteikšos kvantitatīvi:
Ja tu šobrīd saņem pieticīgo aldziņu Ls 560 uz rokas, tad tu vari būt diezgan drošs, ka Ls 100 tu samaksā kā PVN, pērkot dažādas preces. (Nu, kur tad tu notērē savu algu, ja ne pērkot preces un pakalpojumus?)
Ja PVN likme būs 20%, valstij atdotais cipars pakāpjas uz Ls 112. Tas ir, tev tikko samazināja algu par 12 latiem mēnesī. Sīkums, vai ne? (Un tie Ls 144 gadā tev arī nebija vajadzīgi.)
Interesants, starp citu, cipars ir arī finansu ministrijas prognozētais PVN ieņēmums, ko min Dienas Bizness: "Paaugstinot PVN, valsts budžetā nonāktu papildus 130 miljoni latu". Ja rēķina, ka valstī ir ap 1'101'300 nodarbināto (CSP dati par Nodarbināto iedzīvotāju skaitu 15-74 gadu vecumā, 2006 gada 4. ceturksnī), lai tas īstenotos, tad katrs no mums, valsts pastieptajā rokā klāt piesviedīs savus Ls 118.04 gadā.
Ja aug PVN likme, vārās tas lieliskais sabiedrības slānis, kas PVN nemaksā, bet var nodokli norakstīt - uzņēmēji, firmu īpašnieki. Aug sabiedrības noslāņošanās.
Dārgu auto iegāde firmām - pieaugs. Jo tu samaksāsi PVN, bet firmas šefs to PVN varēs norakstīt - iegādājoties kārtējo Porsche kabrioletu.
-
8 rakstair doma
- inflācijas hronikas
- 2007.04.12, 13:11
- Tu zini, ka valstī ir inflācija, ja:
... pa radio reklamē izpārdošanu "par pagājušā gada cenām"
... premjerministrs apgalvo, ka klāt ir sen gaidītie "treknie gadi"
-
8 rakstair doma
- 2006.05.06, 14:29
- tas kautkāds hokeja nodoklis, vai?
tērvetes alus rimi maksāja Ls 0.45, tagad pacelta cena uz Ls 0.55 ! un speciālais vispār Ls 0.65 ?
-
12 rakstair doma