Faith Club
Faith Club
- "lats mūžam stabils"
- 2009.07.13, 19:09
- Kad runājam par ekonomikas teoriju, par ko parasti iedomājamies? Adam Smith, John Maynard Keynes, un jaunākajos laikos... Milton Friedman, varbūt.
Kad šie vīri ir dzīvojuši un strādājuši? Uz kāda monetārās sistēmas izpratnes pamata ir balstīta ekonomikas teorija šodien?
Smith: 1723 – 1790
Keynes: 1883 – 1946
Friedman: 1912 – 2006
Kad nauda bija segta ar zeltu un kad tā pārstāja būt segta (un kļuva par papīrīšiem, fiat currency)?
Kāpēc naudas vienību sauc par "dolāru"? Tāpēc ka Dollar1 tika definēts kā noteikts sudraba daudzums: Spāņu Dolārs bija 24.057 grami tīra sudraba. Bet 1792 gadā ASV Dolārs tika ar likumu definēts kā 27.0 grami tīra sudraba, bet attiecībā uz zeltu kā naudas vienību definēja Ērgli (Eagle) kā 17.0 gramus tīra zelta, un pieteica ka viens Ērglis ir 10 Dolārus vērts.
Šī standartizācija notika, tātad, 1792 gadā, divus gadus pēc Adam Smith nāves. Nu re, var secināt, ka pie dzīves vīrs ekonomiku skatīja tikai kā zelta plūsmu turp un šurp.
Savukārt, Keynes, sanāk, piedzīvoja ASV zelta konfiskāciju 1933. gadā, kad viņam pašam bija 50 gadi - Keinsa magnum opus "General Theory of Employment, Interest and Money" tika publicēts 1936. Nedomāju, ka viņš to pa 3 gadiem uzcirta, pie tam saprotot, ka dolārs nebūs "mūžam stabils".
Pirms zelta konfiskācijas, trojas unce zelta maksāja $20.67. Pēc konfiskācijas, dolārs tika devalvēts, unce zelta jau maksāja $35. Bet formāli, dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Līdz pat 1971. gadam, kad zelta lodziņš tika aizvērts pavisam: ASV atteicās segt savus piedrukātos dolārus ar zeltu. Un zelta cenas aizgāja brīvā tirgus peldējumā, bet dolāru drukāšanas mašīna sāka jautri griezties - šobrīd zelta unces cena snaikstās ap $1000 atzīmi.
Miltons Friedmans ir 30 gadus jaunāks par Keinsu, bet var teikt, ka arī piedzima un uzauga vidē, kad ASV dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Noteikti arī viņa vispārīgā izpratne par ekonomiku bija balstīta uz naudas vienību, ko nevarētu pohujā sadrukāt un pēc tam devalvēt.
Bet mēs dzīvojam tādā realitātē, ka naudas vienības vērtību neviens tev ilgtermiņā nevar garantēt.
Krāji tu, piemēram, pensiju valsts kontā, un aprēķināja VSAA tev 300 latus. Un tos 300 latus tev maksās un maksās līdz nāvei, bet pirktspēju papīrīšiem gan neviens negarantē. Varbūt apžēlosies, noindeksēs, bet varbūt arī nē.
Krāji tu naudiņu sev vecumdienām 30 gadus - un tad pēkšņi bums, devalvācija. Un par sakrāto naudu vairs pat zārkam nesanāk.
Krievijas rubļa vēsture ir vēl daiļrunīgāka.
____
1 16. gadsimtā kala sudraba "tālerus", un šīs monētas tika kaltas līdz pat 1872. Bet "guldeņiem" vēsture sākas 1486. gadā.
-
11 rakstair doma
- 2009.07.13, 15:17
- Džini koeficients Latvijā: 35%, pēc sabiedrības noslāņošanās esam Eiropas Savienībā otrajā vietā kā visnevienlīdzīgākā valsts.
-
9 rakstair doma
- rigibor
- 2009.06.16, 08:49
- RIGIBOR: 1 mēn: 23.20%, 3 mēn: 20.92%, 6 mēn: 20.80%, 12 mēn: 19.60%
Euribor: 1 mēn: 0.959%, 3 mēn: 1.260%, 6 mēn: 1.472%, 12 mēn: 1.649%
Rodas jautājums: uz ko īsti Latvijas Banka cer, izvilkt valūtas stabilitāti uz kredītņēmēju mugurām? Ja apgrozībā esošo latu daudzums ir dramatiski sarucis, tad papildinājumu pienesīs kredītņēmēji? Pa gadu varētu arī par 20% palielināties latu daudzums valstī: kredītņēmēji sarūpēs. /s
Lūk, šādi atklājas tā Economist doma: d*********a vs spīdzināšana.
(Arī tā ziņa ka pagājušonedēļ tad izdevies tomēr 160 miljonus latus pārdot parādās citā gaismā: kāds izdomāja noslaukt 20% peļņu, un ielaida tos miljonus apritē, lai vēlāk izņemtu ar lielākiem augļiem. Bet bankas jau sagatavojušās pārciest d*********u ~15-20% apmērā.)
-
18 rakstair doma
- 2009.05.29, 12:34
- "Nākamie desmit gadi mūsu ekonomiskajā attīstībā būs izšķiroši, jo Latvijā pieejamais darbaspēks jau tagad sarūk, taču pēc 2020. gada ievērojami pieaugs iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem. Tas nozīmē, ka vienam strādājošam pēc 2020.g. būs jānodrošina tādi nodokļu ieņēmumi, no kuriem iespējams uzturēt lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. To, savukārt, ir iespējams sasniegt, tikai kāpinot katra strādājošā darba ražīgumu."
Bet varbūt laiks atzīt ka pensiju sistēma kā ideja ir bankrotējusi?
-
43 rakstair doma
- 2009.05.29, 11:36
- Pie jautājuma ar "nauda seko skolēnam" un skolotāju algām. Ja ir zināms, ka par katru skolēnu valsts maksā (aptuveni) Ls 1000 gadā. Ja ir zināms, ka uz katru skolotāju iznāk tikai (aptuveni, vidēji) 6 skolēni! Tad gada alga skolotājam nevar būt lielāka par Ls 6000 - sanāk Ls Ls 500 mēnesī.
Ja grib skolotājam algu dubultot, atliek tikai celt produktivitāti (darba ražīgumu), un samazināt attiecību līdz 12 skolēni uz vienu skolotāju = un alga būs Ls 12'000 gadā. (Pusei no skolotājiem sakam ardievas.)
Latvijā skolotājiem ir garš apmaksāts atvaļinājums: 4 mēneši gadā. Eiropā vidēji ir tikai 10-12 nedēļas...
-
36 rakstair doma
- 2009.05.28, 21:28
- "Bet negribas jau pieņemt situāciju, ka nauda seko skolēnam, ka būs caurskatāmība, cik būs skolēnu - tik naudas. Vidējais ir 973 lati uz skolēnu gadā."
Tātad, skola saņem gandrīz Ls 1000 par katru skolēnu gadā. Vai tas būtu par maz? Par ko īsti skolotāji sūdzas?
-
15 rakstair doma
- latvijas ekonomika ir pūpēdis
- 2009.05.21, 17:38
- "Piemēram, sākot ar 2009.g., uzņēmumam darbinieks ar bruto algu 500 Ls izmaksās 620 Ls, lai gan darbinieks neto saņems tikai 370 Ls. No nodokļos samaksātajiem 250 Ls tikai 84 lati ir IIN, pārējie 166 Ls ir soc. nodokļi.
"Uzskatu, ka maksāt nodokļos 250 latus par neto algu 370 Ls ir pārāk daudz. No uzņēmēja viedokļa tā ir 40% nodokļu likme (250 Ls nodokļos no 620 Ls ir ~ 40%; aprēķins veikts, ņemot vērā neapliekamo minimumu)."
... un no iedzīvotāja (darba ņēmēja) viedokļa, tu saņem Ls 370 uz rokām, un vēl 21% atdosi valstij PVN veidā (= Ls 78).
Tātad, tīri savām vajadzībām tu vari tērēt Ls 292, lai gan reāli tu esi nopelnījis Ls 620, bet valstij godīgi un aiz brīva prāta atdevis (Ls 620 - 292) = Ls 328, jeb 53% no visa nopelnītā.
-
23 rakstair doma
- tā rūdījās valsts pārvaldes aparāts
- 2009.05.18, 12:28
- Tātad, apmēram 10 gadu laikā, vai varbūt pat ātrāk, 6 gadu laikā, esam tādā situācijā, ka katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts sektorā. Tas ir: algu saņem no nodokļu naudas. tas ir: saņem algu no naudas kas piespiedu kārtā, ar vardarbības draudiem ir atņemta no valsts iedzīvotājiem.
Ja nodokļu ieņēmumi samazinās (par 30%), ja budžets nepildās - ko darīt? Valsts pārvalde zin: atcelt sociālās programmas, visu naudu, kas iepriekš tika pārdalīta iedzīvotājiem, savākt sev: ierēdnis bez aldziņas nepaliks.
***
Skaidrs, ka valsts aparāts sevi nesamazinās, varonīgi turēsies līdz pat pilnīgam bankrotam. aizņemsies, un paildzinās agoniju par gadu, diviem, lai pēc tam būtu defolts, iedzīvotāji ar nodokļiem izsūkti līdz pēdējam, sagrauta tautsaimniecība, valsts iedzīta neatdodamos parādos.
***
Dodu risinājumu: sociālās programmas saglabāt 100% apmērā un pēc iespējas palielināt. Zināms, ka nodokļus vēl palielināt nav iespējams (par progresīvo nodokli - tikai vēlāk). Atliek atbrīvot naudas resursus masveidā atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus. atlaist 100'000 (tas ir - 50% no strādājošiem valsts sektorā). Lai meklē darbu privātajā sektorā. un lai kurina ekonomiku, nevis tikai slinki slauc kāpostu, piezīdušies nodokļu naudas rimtajai straumei.
Nodokļus nesamazināt. Iekasēto naudu pārdalīt - no bagātājiem uz nabagākajiem. Ja esi vidusslānis - būtībā saņemsi samaksāto naudu atpakaļ - pēc ziemeļvalstu modeļa.
Mazināsies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem. 2006 gadā Latvijā pēc CSP datiem Džini indekss bija graujošs 39. 2007 esot mazinājies uz 35 (domāju, tas laikā, kad strauji pieauga algas). Nez kas tagad noticis.
Nāksies atteikties no right-wing/liberāļu "small government" mantras - skaidrs ka no valdības, un valsts aparāta nekādi neizsprukt. Bet to var pavērst lai strādā iedzīvotājiem par labu - lai iekasēto naudu pārdala, un atdod atpakaļ iedzīvotājiem.
Tāpēc - ļoti strikti - pilnā apmērā jāsaglabā visas sociālās programmas. Un ir jāspiež uz to, lai pārvaldē strādājošo skaitu samazina uz pusi - 50% valsts sektorā strādājošo atlaižot. Bet nodokļus atstāt.
-
49 rakstair doma
- 2009.05.07, 00:59
- Latvija, protams, ir ļoti bagāta valsts. Lai gan iedzīvotāji ir nabadzīgāki par nabadzīgu.
"Latvijā vidējā pensija ir 106 lati mēnesī, un 120 000 iedzīvotāju atzīti par nabadzīgiem (tātad saņem mazāk par 90 latiem mēnesī)"
"[...] ASV senatori (to ir pavisam 50) saņem 5741 latu mēnesī. Kanādas premjerministra alga ir 10 362 lati, Toronto (iedzīvotāju skaits pieci miljoni) pilsētas mēram - 5189 lati, ārstam Kanādā vidēji 5083 lati, skolotājam 2018 lati, bet medmāsai 1828 lati mēnesī.
Latvijā brīvostas pārvaldnieka alga 13 222 lati, lidostas „Rīga" prezidenta alga 9431 lats, „Latvenergo" vadītāja alga 8550 lati, Rīgas (iedzīvotāju skaits 718 tūkstoši) mēra alga 8324 lati, „Latvijas Dzelzceļa" vadītāja alga 7944 lati [...] Klāt šiem uzņēmumu vadītājiem "gāzi grīdā" laikos vēl blakus nosēdināti cilvēki bez atbilstošas izglītības un ar algām, kas daudzreiz pārsniedz ne tikai pašu uzņēmumu vadītāju, bet ārstu, inženieru un juristu algas, nerunājot par medmāsām, skolotājiem un sanitāriem, kas turpina grūto un nenovērtēto darbu, saņemot 379 un 253 latus (tagad ari šī alga tiek samazināta) [...]"
"ASV pilsētā Dallasā (četri miljoni iedzīvotāju) pilsētas domē ir 14 deputāti (viens no katra pilsētas rajona), Londonā (septiņi miljoni iedzīvotāju) domē ir 25 deputāti, bet Rīgā 60 deputāti, tātad vairāk kā desmit no viena pilsētas rajona."
Uģis Gruntmanis, ārsts, Teksasas Universitātes asociētais profesors, Dalasas Veterānu Slimnīcas Endokrinoloģijas klīnikas vadītājs
-
7 rakstair doma
- 2009.05.06, 11:28
- "[...] progresīvais nodoklis kavē indivīdu negausīgo iedzīvošanās garu, t.i. kavē iniciatīvu tautsaimniecības attīstībā.
"Taču ir arī plašākas sociālās sekas. Tā kā netiek veicināta izsišanās un pacelšanās pāri pārējai sabiedrībai, tad Ziemeļvalstīs veidojas plaša vidusšķira, kas ir labi pārtikusi un konsolidēta, jo tai ir līdzīgi ienākumi un līdzīgs sociālais pasaules skatījums. Tas rada priekšnoteikumus integrētai un saliedētai nācijai. Tātad par progresīvo nodokli vērts domāt ne vien kā par finansiālu instrumentu, bet arī kā sociālu mehānismu."
-
34 rakstair doma
- 2009.05.05, 11:46
- Pie jautājuma par miljonu, miljardu un triljonu. Izrādījās, ka daudzi cilvēki nezin cik lieli ir šie skaitļi - kas globālās ekonomikas sakarā tiek bieži mētāti. (Pats es savulaik interesējos par astronomiju, un tur grāmatās bija visai daudz nodaļas veltītas lai skaidrotu cik lieli ir kosmosa attālumi, un cik lieli ir skaitļi (gaismas gads, zemes diametrs, saules diametrs), bet, pieņemu, ka daudziem tas nekad nav bijis interešu sfērā).
Īstais stulbums ir tas, ka ekonomika it kā darbojas ar matemātiskiem jēdzieniem, ar tiem pašiem skaitļiem un formulām, bet bez izpratnes par ekonomikas mērvienību īpašo dabu. Jo ekonomika - tas ir cilvēku darbs. Cilvēku darbs ir jāizsaka darba stundās. (Viens no iemesliem, starp citu, kāpēc ekonomikas aprēķini ir tik sarežģīti, ir tāpēc ka tur matemātika ir ar laika dimensiju1, un laiks nav SI vienība: tev ir 60 minūtes, 24 stundas, 30-31 diena mēnesī, 12 mēneši gadā, un tas sarežģī matemātiku, laiku pārvēršot simtdaļās un procentos.)
Gan laiks ir ierobežots resurss, gan arī cilvēku skaits valstī (jeb uz planētas) ir ierobežots. Zeme ir slēgta sistēma - bet ekonomisti, kā matemātikas apmāti, šos faktus ignorē!
Tātad, par miljons latiem, miljards un triljons latiem - jeb 106,109, 1012 - ievēro, cik līdzīgi šie skaitļi ir ja izsaka normālformā (scientific notation) - pilnīgi abstrakts skaitlis, 10 kautkādā tur pakāpē. Ja uzraksta ar nullītēm, tad cilvēks var sākt drusku aizdomāties.
Pārvērtīsim skaitļus par laiku - pieņemsim, darba cilvēkstundas, strādājot par minimālo algu. Minimālā alga: 180 Ls.
Miljons latu = Ls 1'000'000 / Ls 180 (/mēnesī) = 5555,55 mēneši = 463 gadi = četri ar pusi gadsimti.
Miljards latu = Ls 1'000'000'000 / Ls 180 (/mēnesī) = 462'962 gadi = velk uz 500'000 gadiem.
Triljons latu = Ls 1'000'000'000'000 / Ls 180 (/mēnesī) = 462'962'963 gadi. Nezinu kā to atkal saprotamās vienībās izteikt. Zeme ir apmēram tikai 10x vecāka (4.54 × 109 gadi zemei, vs 4.62 × 108 mums ar triljonu:)
_______
1 Starp citu, izlasīju vienā tekstā, ka laiks vispār ir tikai cilvēku subjektīvi izgudrots jēdziens, jo visumā kā tādā, no kvantu fizikas viedokļa, laiks nepastāvot. Visums reizē ir vienmēr. Bet to kāds fiziķis palabos:)
-
3 rakstair doma
- 2009.04.20, 11:46
- pasaules ekonomikas vēsture: kā tika sagrauta monetārā sistēma, sagrauta pati izpratne par naudu. trīs idejas.
1) Augļošana - ideja, ka ja aizdod naudu, tad ir iespējams dabūt atpakaļ naudu + procentus. Banku depozītu ieviešana, tu noguldi naudu, tev katru gadu nāk procenti. (Jautājums kas tiek aizmirsts: no kurienes tie procenti ņemsies? Kur radīsies jauns naudas apjoms, lai segtu procentus?)
2) Compound interest - augļu augļi (saliktie procenti). Ideja, ka ja tu aizdod naudu, saņem procentus, un aizdod jau apvienoto summu, un saņemi vēl vairāk atpakaļ, līdz pamatsumma jau ir pat mazāka, nekā ienākums tīri no augļu augļiem. Sekojoši - rodas pamats vislielākajai krāpšanai: pensiju sistēmai. Mums taču ekonomikā par saliktajiem procentiem mācīja tieši uz pensiju sistēmas pamata! (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda nav vienkārši skaitlīši; lai naudai būtu nozīme, kādam ir jāiegulda savs darbs. Tavi cipari bankas kontā, ko matemātiķis aprēķinās, taču nav nekādi saistīti ar reālo pasauli, kur jānotiek preču un pakalpojumu apritei! Jā, pieņemsim ka 30 gadus dzīvojot no augļu augļiem tev kontā būtu simts tūkstoši tugriku, bet ko tu par tiem varēsi nopirkt?)
3) Papīra nauda kā ilgtermiņa uzkrāšanas līdzeklis - nu te jau zirgiem jāsmejas. Kā cilvēks var būt tik viegli piemuļķojams, ka iedomājas ka varēs uzkrāt krāsainus papīrīšus zem matrača, vai elektroniskus cipariņus uz bankas servera, un pēc 20-30 gadiem tie vēl kautko nozīmēs? (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda ir tikai apmaiņas medijs, mans darbs pret tavu, es radu vērtību, un gribu apmainīt pret tevis radīto vērtību. Nauda ir tikai apmaiņas nodrošināšanai, tai ir jāaprit, nevis jātiek uzkrātai.)
***
Pati ideja ka naudu var uzkrāt, ir milzīga krāpšana. Uzkrāt var tikai materiālas vērtības - māju, zemi, ražošanas līdzekļus, mākslas darbus un dārgmetālus, utt. Bet cilvēki nogulda naudu bankā, depozītā uz n gadiem, un gaida procentus. Jūs stulbeņi!
Lai glābtos ir jāatsakās no visām 3 idejām. 1) Naudai jābūt bez inflācijas. Tai jāataino preču un pakalpojumu daudzums tirgū, nedrīkst pieļaut ka naudas apjoms aug pats par sevi. 2) Ir jāatsakās no augļošanas un saliktajiem procentiem. Aizdevumiem jābūt tikai bezprocentu. 3) Nauda drīkst būt tikai apmaiņas līdzeklis - ar atbilstoši lielu aprites ātrumu. Kāds var būt "bagāts", jo viņam pieder daudz mantu, bet ne tādā nozīmē, ka viņam ir liels konts bankā. Nauda ir domāta lai to tērētu, nevis uzkrātu. Jāuzkrāj ir mantas un vērtības - nauda tāda nav.
-
56 rakstair doma
- 2009.03.31, 13:12
- "[...] he claimed that the Polish zloty had been on the vodka standard—that is, the conversion ratio of zlotys to dollars on the black market was always the same as the price, in zlotys, of a half-liter of vodka."
"I never would have thought, in my most extreme paranoid fantasies, that my software, and the others like it, would have enabled Wall Street to decimate the investments of everyone in my family. Not even the most jaded observer saw that coming. I can’t deny that it allowed a privileged few to exploit the unsuspecting many."
"The other day, Professor Gesiak brought me a pitcher of his basement-brewed beer, bartering for oysters. He mused that the U.S. government would, like Poland’s, make the currency worthless. What do we have, I wonder, that like the vodka in communist Poland, can be counted on to hold its value in this age?"
My Manhattan Project: How I helped build the bomb that blew up Wall Street.
-
1 rakstair doma
- 2009.03.23, 13:01
- Pie jautājuma par eksponenciālo pieaugumu un ģeometrisko progresiju. Cilvēkam grūti apjēgt to, cik skaitļi īstenībā ir lieli. $1'000'000. $100'000'000 (100 miljoni). $1'000'000'000 (miljards)... $1'000'000'000'000 (triljons - jeb viens miljons miljonu)
Cik daudz ir viens triljons?
-
3 rakstair doma