sirdna

Mantu zagļi zog, rūsa un kodes samaitā.

markizs

hmm, a kā tu iedomājies bezprocentu aizdevumus? Lai kāds aizdotu kādam citam naudu, tam jābūt izdevīgi abiem, netikai aizņēmējam. Ja augļi bšu aizliegti, tad bankas aizvērsies un savu naudu investēs kādā nebūt ražojosā biznesā. Un ta snovedīs pie tā, ka iestāsies pilnīga stagnačija, jo nekur tu nevarēsi naudu aizņemties, lai bīdītu pats savu biznesiņu augšā, etc.

indulgence

Ja godīgi, tēmā neorientējos, taču cik saprotu, islama zemēs visa banku sistēma šādi darbojas (jo augļošana viņiem skaitās grēks). Kā tā sistēma strādā - tur jāprasa zinošākiem.

watt

tur tas kam aizdod dalās peļņā, tas ir - banka uzņemas risku pilnā mērā, ja uzņēmums bankrotē, abi paspiež roku un dodas katrs uz savu pusi, ja ir veiksmīgs, tad dalās peļņā.

tādējādi bankas ienākums ir precīzi saistīts ar ekonomiku. un no peļņas var sagaidīt ka diezgan daudz tiks investēts neveiksmīgos uzņēmumos, nav tā kā žīdu sistēmā ka "bankas vienmēr uzvar" - visādi bailout un valsts (nodokļu maksātāju) garantijas, un tikai pašam uzņēmējam - parādu cietums.

markizs

vobšem tur ir tikai venčūr kapitālisti un klasisku bankas aizdevumu nav?

watt

tā ir noteicis allāhs :)

watt

sk. atbildi pie indulgences.
Šveicē jau ir bezprocentu aizdevēju apvienības - tur lai saņemtu aizdevumu ir vispirms jāiestājas apvienībā un dažus gadus jāaizdod nedaudz naudiņas citiem, lai pēc tam aizņemtos un nopelnītu daudz naudiņas.

pats neesmu dziļāk pētījis, bet nav jau tā ka procents ūber alles un vienīgā iespēja. tā domāt jau būtu 4. appisiens.

markizs

npiekrītu, tā dziļāk padomājot, ir redzamas alternatīvas kā iegūt finansējumu savam biznesam un tādām lietām. Bet kā ir ar patēriņa aizdevumiem? Nu nav iespējams sakrāt ne mājai, ne mašīnai jaunai, ne virtuves iekārtai pat, ja strādā algotu darbiņu, nevis fjūčer-treidingu un spred-brokeringu. visā pasaulē vienkārši ļautiņi aizņemās uz n gadiem naudiņu tieši šādu lielu lietu iegādei, kādā veidā tas bankai vēl varētu būt izdevīgi, ja nebūtu procentu?

watt

tu esi papētījis cik tu bankai rezultātā atdodi? 30 gadu kredīts uz 5% - aizņemies Ls 100'000, atdodi Ls 200'000 (precīzāk 198 tūkstošus).

pusi no 30 gadiem tu strādā tikai lai nomaksātu procentus. 15 gadus tīri bankai par labumu.

te rodas jautājums - vai mājas cena ir adekvāta. un vai tev vajag tik dārgu auto.

markizs

nu, tu neatbildēji pēc būtības. skaidrs, ka var strīdēties, kas ir izdevīgi un ko vajag un ko nē. Doma ir tāda, ka pat ja mašīnu nevajag, tad vismaz jumtu virs galvas vajag. Un bez procentiem, kaut vai niecīgiem, neviens tev tam naudu enaizdos.

watt

vēsturiski bija tā ka nevajadzēja līst parādos uz N gadiem lai dabūtu to ko tev vajag. nāksies mācīties vēsturi - kā es saku, ekonomikas vēsturi! par to cik kas agrāk maksāja, un ko cilvēki varēja atļauties.

markizs

Nu nez nez, man jau nav nekas pretī pamācīties vēsturi, bet nu liekas, ka pirms gadiem simts, viss bija lētāk, bet nu arī daudz mazākam procentam no sabiedrības, kaut kas arī piederēja. Tip tagad strādnieks labs teorētiski var atļauties nopirkt sev dzīvokli uz krīta, tad ne uz ko vairāk par īresnama lietošanu cerēt nevarēja. Vai arī es kļūdos?

Moš kādas nebūt norādes vai materiāli par tēmu?

watt

par materiāliem nezinu, jo kautkā vēsture tikai apskata revolūcijas un apvērsumus, nevis materiālo labklājību un pirktspēju laika gaitā...
šos te var paskatīties (pirmais ir riktīgi spēcīgs):

http://www.youtube.com/watch?v=akVL7QY0S8A

http://www.youtube.com/watch?v=S1Uk-DwUvJw

bija ielinkoti pie http://klab.lv/users/watt/406479.html

watt

pirmais reāli ap 5 minūti tikai sākas

watt

quote: http://www.youtube.com/watch?v=akVL7QY0S8A#t=19m48s

eermaniitis

nespēju visus kamentus izlasīt - var būt jau kur ir skaidrots

par islama bankām un patēriņa kredītu

tātad- naudai jāiet tur, kur tā rada peļņu - atbilstoši patērētājs nerada peļņu, bet tikai patērē un viss

BET

arī islāma bankām ir iespējams kreditēt patēriņu - tikai kredītu sniedzot nevis pateŗētājam, bet gan uzņēmējam

uzņēmējam šobrīd ir prece noliktavā, kura jāglabā, kas jāsilda, jāslauka putekļi un nedod dievs vēl jābaro, bet rēķini viņam jāmaksā, personālam algas jāpiķo un brūtei ziedi jāpērk - ja viņš preci pārdod tagad, tad samazina virkni izdevumu un uz šī samazinājuma rēķina arī var daļu peļņas no pārdošanas iedot bankai - atbilstoši peļņu uz darījumu (viena ledusskapja pārdošana) viņš sadala ar banku - a klients saņem jau tagad to ledusskapi ar cietu maksājumu grafiku (bankai vai uzņēmējam nav svarīgi - svarīgi, ka nav procentu)

tieši tas pats ar nekustamo īpašumu - kredīts attīstītājam un patērētāji tikai kā īrnieki nekustamajā īpašumā un attīstītāja peļņa ir tas ko sadala banka

biezpientaure

>Lai kāds aizdotu kādam citam naudu, tam jābūt izdevīgi abiem, netikai aizņēmējam.

ja par liekas naudas (piem. virs ls1000) uzkrāšanu būtu kautkas jāmaksā, tad man būtu izdevīgi kādam aizdot bez % un pa gabaliņam ņemt atpakaļ kad ievajagās.

markizs

un tad visi krātu zeķē, lai nebūtu jāmaksā :>

biezpientaure

ja nauda elektroniska vai ir zināms, cik kuram ienācis, tad jau neko. Jau tagad vairums naudas apgrozās virtuāli, kur tad grūtības to uzskaitīt.

No otras puses - cik tad tā uzkrāsi? Ja nopirksi kautko dārgu, to atklās. Ik pēc pāris gadiem mainīt naudaszīmes - un visi zeķes krājumi ekspirējas.

indulgence

Redz, lai nenodarbotos ar tādām muļķībām, tiek izdomāti tādi joki kā nekustamā īpašuma nodoklis u.c. nodokļi, lai šitādi tipiņi nevis sēdētu savā "mans nams - mana pils" un virpotu putras podiņus pārdošanai, bet krātu papīrīšus, jo bez papīrīšiem "māju, zemi, ražošanas līdzekļus" (par mākslas darbiem un dārgmetāliem vēl jautājums, jo vēl pirms pusgadsimta abās bipolaritātes vadoiņzemēs par liekiem zelta gramiem atvilknē varēja iespēlēt aiz restēm, tb nav garantijas, ka laiki neatgriežas) tipiņam atņems uz skaitli 3 (nav te nekāda nekustamā īpašuma, ir tikai tiesības nomāt no varas tiesības to izmantot, pārdot, atstāt mantojumā).

watt

derētu pārformulēt drusku skaidrāk. ideju sapratu, bet nesaprotu uz kuru tēzi tu īsti atbildi.

indulgence

Da neatbildu, tikai rezonēju tālāk par tēmu. :)

lyrfeel

Kaut visa pasaule šo lasītu, gribas teikt. Eh.

watt

mans pienesums konkrēti šajā ierakstā ir pensiju sistēmas nosaukšana par "procentu pieauguma" ideoloģijas leģitimizēšanas rīku...

bet jālasa būtu Margrit Kennedy, http://www.margritkennedy.de/ ,
Margrit Kennedy: Interest and Inflation Free Money =
http://userpage.fu-berlin.de/roehrigw/kennedy/english/
un krieviski - (bildes ir pēdējā lappusē)
http://www.vixri.ru/?p=27

karuna

Visi jau gudri kritizēt esošo sistēmu, bet neviens tā arī nav ieteicis neko labāku. Pašreizējā sistēma nav perfekta, bet neviens nav nodemonstrējis sistēmu, kas darbotos labāk. Islāma sistēmu nepiedāvāt, jo tā ir miglas pūšana acīs. Viņiem ir tāda pati procentu sistēma, tikai uztaisīta sarežģītāk, lai vientiešus tītu ap pirkstu. Pie viņiemi ir tā: ja tu gribi pirkt māju vai mašīnu uz kredīta, tad tu aizej uz banku, kas nopērk šo māju vai mašīnu par tirgus cenu, tad pieliek savu komisiju un pārdod tev jau par dārgāku cenu, sastādot atmaksas grafiku.

1) Procenti būtībā ir savas ieguldītās daļas saglabāšana augošā ekonomikā. Iedomājies, tu esi strādājis un pūlējies, lai vairotu preces, infrastruktūru vai zināšanas, bet nopelnīto naudu neesi notērējis, bet iedevis citiem, lai dotu iespēju viņiem veidot savu biznesu. Bet arī šie jaunie uzņēmēji nesāk visu no nulles – viņi gūst labumu no izveidotās infrastruktūras, izgudrojumiem, tehnikas sasniegumiem, kuru radīšanā arī tu esi ieguldījis savu darbu. Tāpēc arī tev ir zināmas tiesības pieprasīt, lai viņi savā peļņā dalītos arī ar tevi. Noteikt šo daļu bez naudas starpniecības un tā lai motivētu cilvēkus investēt būtu ārkārtīgi sarežģīti.

2) Ņem vērā, ka banka šo naudu (jeb bankas kontu ciparus) izmanto, lai motivētu citus ražot, darboties utt., tādējādi vairojot bagātības, preces, ceļot mājas un citādi uzlabojot dzīves līmeni. Jā, ir visādi riski – karš, katastrofas, ekonomiskās krīzes utt., bet ilgtermiņā šis veids vairāk vai mazāk darbojas.

3) Muļķīgs arguments – ja tu domā, ka pēc 20-30 inflācijas nauda neko nenozīmēs, tad tieši tāpat var sabrukt arī tava bezinflācijas naudas sistēma. Runājot par naudas pasargāšanu no inflācijas, es domāju, ka esi dzirdējis par tādām lietām kā akciju tirgus? Jā, naudas reformas var iznīcinās skaidras naudas uzkrājumus, bet īpašumtiesības stabilā uzņēmumā var būt ienesīgas ilgtermiņā un pārdzīvot visas naudas maiņas.

watt

pirmkārt, nevis kritizēt sistēmu, bet informēt par sistēmas būtību. jocīgi ka 100 gadus varēja šitā krāpšana pastāvēt, un neviens neko.

tagad ekonomikas izaugsme stājas - kur vēl augt? cilvēku jau tā uz pasaules ir par daudz.

un par sekundāro akciju tirgu tu varētu vispār nerunāt - tos pekstiņus var durakiem stāstīt.

karuna

Kāpēc nezina? Esmu skatījies visādus Zeitgeist utt., un pats interesantākais, ka tur nekas tāds nav pateikt, ko nevarētu izlasīt jebkurā ekonomikas grāmatā. Vienkārši domas dalās par to, cik šī sistēma ir pareiza. Es piekrītu, ka tai ir daudzas vājās vietas, bet vēlreiz – kurš ir ieteicis kaut ko labāku? Tas ir tāpat kā ar demokrātiju – vissūdīgākā sistēma, bet neviens neko labāku nav izdomājis. :)

indulgence

Diktatūra ir sūdīga sistēma, bet neviens neko labāku nav izdomājis - un nav ko iebilst, jo segums tikpat "pamatots" kā Čērčila savulaik izteiktajam apgalvojumam.

Ko labāku ieteikuši daudzi (kaut vai tas pats vecais bārdainis Markss - cits jautājums, ka viņa ieteikto ļaudis nav spējīgi realizēt, jo principiāli grib apjāt savu tuvāko un veģetēt uz vājāko rēķina, tb nav spējīgi uz sadarbību un nesavtīgu rīcību). Vēsturē ir pastāvējušas arī citas sistēmas, ne par matu sliktākas (ja nu vienīgi augļotājiem un tukša gaisa tirgoņiem tajās neklājās tik saldi kā runčiem pa krējuma ķērni).

karuna

Jebkura sistēma, ka neņem vērā cilvēka savtīgo dabu nevar darboties principā. Bet tā vietā, lai pret to cīnītos, vienkārši vajag to izmantot. Piemēram, vidusslaikos prinči un karaļi lielāko daļu iekasēto nodokļu izmantoja savai uzdzīvei. Šodien, teiksim, Bills Geits no saviem miljardiem izmanto ļoti nelielu daļu. Lielākā daļai tiek investēta no jauna, kas attiecīgi dod labumu visiem (darbs, jaunas tehnoloģijas utt.). Tā ka tie augļotāji mūsdienās ir daudz mazāks ļaunums nekā valdības un politiķi, kas tērē naudu visādiem apšaubāmiem projektiem, bruņošanās vajadzībām, birokrātijai utt.

indulgence

Nuss, nevēlos ieslīgt diskusijā, kurai esmu par neizglītotu. Mana piebilde bija tikai norāde uz "nekas labāks nav izdomāts" visai demagoģisko un maz pamatoto saturu. Aber par prinčiem un karaļiem varētu pastrīdēties (diemžēl tam man nebūs laika), jo līdz pat jaunajiem laikiem tie savā rīcības brīvībā un resursu pieejamībā bija daudz ierobežotāki nekā jebkurš varas elites pārstāvis mūsdienās.

Par Geitsa labumu Tev jāpadiskutē ar valsts iestāžu sisadmiņiem, kuri zili mellu spļauj par koplabumu no uzspiestajiem tā produktiem un noteikumiem. :) Man aizdomas, ka tie džeki, kas uzmočīja linux, sabiedrībai gala rezultātā būs devuši kudi vairāk "sausā atlikuma". :)

karuna

[quote]tagad ekonomikas izaugsme stājas - kur vēl augt? cilvēku jau tā uz pasaules ir par daudz. http://www.zoriah.net/blog/2009/04/guest-photographerphotojournalist-gmb-akash-child-labor.html [/quote]

Ironiski ir tas, ka Bangladeša ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Ja cilvēkiem vienīgais prieks ir bērnu taisīšana, tad tādas ir sekas. Ekonomikas izaugsme tieši ir atrisinājums pārapdzīvotības problēmai Ja cilvēkiem ir iespējas realizēt citas intereses, kā izglītība, ceļošana, mākslas baudīšana, kaut vai sava privātmāja vai laba mašīna, filmas utt., tad bērnu skaits ģimenē samazinās.

watt

ironiski ir tas, ka bērni ir sataisīti, un nav skaidrs ko ar to visu darīt.

tas vai ekon.izaugsme vai kautkas cits ir dzimstību ierobežojošs būtu jārunā, bet fakts ir - izaugsme nav mūžīga, tai ir jāmainās kvalitatīvi.

karuna

Tie bērni ir jāsūta skolā mācīties. Ne jau savas vēlmes dēļ bērni iet strādāt, bet tāpēc ka ir idioti pieaugušie, kas viņiem liek to darīt.

acidkitteh

..tos beernus kas par daudz sataisiiti vajag suutiit kolonizeet marsu :)
iedot sirpi, aamuru, sauju graudu, pudeli venden uudens, iesedinaat rakjetee un aidaa nah no muusu zemiites

acidkitteh

Bet arī šie jaunie uzņēmēji nesāk visu no nulles – viņi gūst labumu no izveidotās infrastruktūras, izgudrojumiem, tehnikas sasniegumiem, kuru radīšanā arī tu esi ieguldījis savu darbu. Tāpēc arī tev ir zināmas tiesības pieprasīt, lai viņi savā peļņā dalītos arī ar tevi.

Piebildīšu ka 90% šīs infrastruktūras radītāju, izgudrotāju, zinātnieku kam pateicoties mums viss ir, sen kaa jau miruši. Kam tad maksājam?
Es neko neesmu parādā mironim.

karuna

Infrastruktūra ir arī fiziskas lietas – ceļi, telefona tīkli utt. Un arī tie zinātnieki jau nevarētu darboties, ja nebūtu kādi, kas viņiem gādātu pārtiku, apģērbu utt. Progress ir visas sabiedrības pūļu koprezultāts, bet noteikt, kurš un cik daudz ir konkrēti ieguldījis attīstība, ir ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc ir izdomāta nauda, ar kuru tu vari savu ieguldījumu izņemt tagad vai vēlāk.

watt

"Tāpēc ir izdomāta nauda, ar kuru tu vari savu ieguldījumu izņemt tagad vai vēlāk."

BZZZT! vot šitā arī tika appista tauta. Naudu uzkrāt nedrīkst.

karuna

Tu nesaprati ideju. Ieguldījums nav naudas glabāšana, es runāju par ieguldījuma izņemšanu naudā. Teiksim, man ir neliels uzņēmums, kuru esmu izveidojis un kurā es darbojos. Tam ir zināma vērtība, jo tas ražo preces, kuras vajadzīgas cilvēkiem. Bet ja es palieku vecs un vairs nevaru vai negribu strādāt, es šo uzņēmumu varu pārdot citam par naudu. Bet es vēl varu nodzīvot daudzus gadus, tāpēc baidos, ka šī nauda tiks zaudēta inflācijas dēļ. Tāpēc savas īpašumtiesības uz uzņēmumu pārvēršu 1000 akcijās, kuras es varu pārdot pa vienai, kad ievajagas naudu tēriņiem. Ja uzņēmums turpinās veiksmīgi darboties un gūt peļņu, tad arī tas būs pievilcīgs jauniem pircējiem, kuru baidīsies ilgstoši glabāt skaidru naudu, un es tās varēšu pārdot par reālās tirgus cenām.

acidkitteh

Probleema ar akcijaam ir taa, ka vinju vertiibu nosaka peec apgrozijuma.
Akcijas netiek segtas ar reaalu produktu.

watt

tas ir par sekundāro akciju tirgu (principā, tas, ko šobrīd arī saprot ar akciju tirgiem).
karuna runā par primāro tirgu, kad tu pārdod akciju ko esi emitējis (reāli segtu ar uzņēmuma daļu).

sekundārais tirgus ir kur spekulē ar akciju cenu, kurai reti ir piesaiste reālajai uzņēmuma vērtībai, vai pelnīt spējai (jo price/earnings ir nožēlojams un reāli dividendes arī neizmaksā).

jā, būt uzņēmuma īpašniekam ir kruta. bet sekundārais akciju tirgus ir tas appisiens nr. 5. - spekulācijas un papīra peļņa, kas tikai grauj reālo ekonomiku un ražo kārtējos cipariņus uz papīra.

acidkitteh

ahh, my bad, es automatiski kljuudaini pienjeemu ka runa ir par publisko emiteeshanu.

sekundaaraa tirgus cenu ietekmee liiki aprekjinaata uznjemuma vertiiba(no apgrozijuma) + paredzamaa veertiiba naakotnee.
Iespeejams ir metodologjijas pec kuram aprekjina njemot tik realos labumus, bet neesmu ar taam iepazinies.

watt

komentāra būtība ka tiek cilvēki mānīti - runājam par akciju emitēšanu (pirmāro tirgu) lai aizstāvētu ideju, bet reāli daram kautko citu - spekulējam uz velna paraušanu sekundārajā tirgū.

aizsedzoties ar ideju, bīda štellītes.

karuna

Derivatīvi ir milzīgas spekulācijas, bet neviens jau neliek tev tajās iesaistīties. Tas ir kā musulmaņi kritizē rietumu sabiedrību par visām izvirtībām, narkotikām, prostitūciju utt. Bet es, pat dzīvojot vislielākajā rietumu pasaules zaņķī, nekad neesmu lietojis narkotikas vai apmeklējis kazino vai prostitūtas. Ja man būtu jāizvēlas dzīvot islāma vai rietumu sabiedrībā, es vienmēr izvēlētos rietumu sabiedrību, kur pastāv izvēles iespēja. Ja nav izvēles iespējas, tad nekad neuzzināsi savu vērtību, uz ko tu esi spējīgs, kāda ir tava morāle utt. Ja arī gadās pielaist kļūdas, tad no tām var mācīties. Bet par spīti visam, rietumu sabiedrība caurmērā ir ļoti veiksmīga.

Var jau būt, ka citās sabiedrībās cilvēki (ķīnā, islāma valstīs) labāk strādā autoritatīva sistēma. Brīvība nāk ar atbildību. Islāma kritika par rietumu sabiedrību būtībā norāda tikai to, ka viņi paši vēl nav gatavi tik attīstītai sabiedrībai.

watt

davai nevajag pat to "neliek iesaistīties" - gribu vai negribu, derivatīvu un citas spekulācijas mani skar. piemēram, kāpēc nafta bija tik dārga pirms gada (120$ par barelu 2008.g. jūnijā) ? dēļ spekulācijām!

arī atmaksājamie kredītu procentu grauj reālo tirgu - kāpēc īres tirgus Rīgā tik dārgs? Tāpēc ka saimnieki īstenībā meklē kādu, kas atmaksās viņu pašu paņemtā kredīta procentus!

kapitāla izmaksas ātrāk vai vēlāk tiek iekļautas patēriņa cenās!
lūk kā izpaužas procenti (augļošana) kas ir finansu sistēmas vēzis, ekonomikas vēzis.

te ir vēl sūdīgāk kā totalitārā sistēmā - vienalga tev neviens nejautā kā īsti tu gribi, iesaistīties vai neiesaistīties, bet pat melo, ka it kā ir bijusi izvēles iespēja.

karuna

arī atmaksājamie kredītu procentu grauj reālo tirgu - kāpēc īres
tirgus Rīgā tik dārgs? Tāpēc ka saimnieki īstenībā meklē kādu,
kas atmaksās viņu pašu paņemtā kredīta procentus!

Patiesībā jau otrādi – cilvēkiem ir par daudz brīvi pieejamas naudas, tāpēc viņi var atļauties maksāt tik daudz par īri. Ja neviens nebūtu spējīgs to maksāt, tad tie saimnieki varētu brīvi bankrotēt.

Un izvēle ir tāda, kāpēc vispār visiem jādzīvo Rīgā? Es īrēju dzīvokli Cēsīs – liela dzīvojamā platība, zema īre un visas ērtības. Darbs caur internetu. Turklāt te blakus ir gan veikali, gan daba, kur izklaidēties, tā ka pat benzīna cenas nav būtisks faktors. Ja kāds saka, ka kapitālisms viņam nedod iespējas, tad varbūt viņš vienkārši nav spējis ieraudzīt.

kemune

manuprāt ideja par mantas un zemes uzkrāšanu ir tikpat fiktīva ilūzija - karš, noziegumi, laiks to visu var iznīcināt tāpat vienā rāvienā. paliek jautājums, kas tad ir bagātība

karuna

Tā ir, bet tai pašā laikā, ja kādas katastrofas vai kara dēļ viss tiktu noslaucīts un iznīcināts, tad sabiedrība spētu relatīvi īsā laikā atjaunot to, kas iepriekš ir sasniegts tūkstoš gadu ilgā vēsturē. Ar nosacījumu, ka tiek saglabātas tehnoloģiskās zināšanas, kuras pasargāt un arhivēt dažādās zemeslodes vietās ir daudz vienkāršāk nekā materiālās vērtības. Tāpēc jau arī šobrīd paši galvenie juridiskie strīdi ir par intelektuālo īpašumu – patientiem, autortiesībām, licencēm utt. – nevis par zemi vai rūpnīcas iekārtām.

kemune

drīzāk strīdi ir tādēļ, ka neviens vēl nav ierubījies, ka uz kopējamām lietām (audioieraksti, programmas, u.t.t.) nevar attiecināt to pašu arhaisko patentu/autortiesību bagāžu, kas attiecas uz materiālām lietām. pareizāk sakot, ierubījies ir, bet spalvainu roku atlaist negrib.

watt

īstenībā, es noraidu pašu intelektuālā īpašuma koncepciju. tā ir ideja kas ir paņemta un pagriezta tieši pretēji virzienam, ko bija jānodrošina.
varbūt tad labāk atteikties vispār.

par patentiem un trademark vēl varētu parunāt, ja tos kārtīgi ierobežo, tad varbūt tie kautkam arī der. savukārt licences (royalty) un autortiesības - izmēzt vēstures mēslainē.

watt

principā, man ir nedaudz skaidrā nauda, un es nesaprotu ko tādu nopirkt, kas man būtu vajadzīgs... kur to naudu ieguldīt. nu nav vienkārši nekā, kas būtu tiešām universāli labs un vajadzīgs un ilgtermiņā

kemune

vot vot, man arī. laikam vienīgais ir zināšanas, ne tikai personīgās, bet tipa veidot uzņēmumu, attīstīt dajebkādu tehnoloģiju, veidot un uzkrāt know-howu, veidot komandu. bet arī tas viss var izrādīties bezjēdzīgi, risks ir visur

benis

Tu vari notriekt visu karuseļos. Skaistas atmiņas jau nu toč tev neviens neatņems.

bez4pieci

uzkrāšana kā stabilitātes ilūzija jau pats par sevi ir fundamentāls gļuks.

karuna

Pilnīgi pareizi. Tieši tāpēc jau arī ir šī procentu sistēma tik veiksmīgi darbojas, jo motivē cilvēkus nevis uzkrāt, vai nu patērēt, vai ieguldīt ražošanā, kas ir savstarpēji saistītas lietas. Ja neražotu, tad nebūtu, ko patērēt. Mana lielākā šīs sistēmas kritika ir tā, ka tas noved pie mežonīgas patērētāju un resursu izsmēlēju sabiedrības. Dažreiz ir lielāka jēga taupīt un izbaudīt nemateriālas lietas, papriecāties par dabu, par cilvēkiem, attiecībām utt.

karuna

labojums: nevis uzkrāt, bet patērēt..

helvetica

Saprātīgi ieteikumi, jauka diskusja, bet tas viss darbojas tikai pie nosacījuma, ka visi ir labi un godīgi un funkcionē šajā ideālākajā sistēmā, nevis pa klusiņām domā, kā noraut lielo piķi un notīties uz Meksiku. Proti, man šķiet, ka ari ar esošajām sistēmām nebūtu problēmas, ja nauda tiktu apgrozīta pēc "kā kopumam labāk" principa, taču ir daudz subjektīvu personības faktoru, kas liek sačakarēt sistēmu sava labuma dēļ, domājot, ka pēc tam sistēma pati sevi noregulēs. Tiesa, tās ir arī izpausmes ,kas te tiek aprakstitas - bonusi, kas nevar rasties no nekā un bezgalīgais kāpinājums, taču biju domājusi ko prozaiskāku - korupcija, rebes institucionālā līmenī un pārāk lielu līdzekļu uzkrāšanās vienu personu rokās.

šortkata morāle - visas sistemas butu jēdzigas, ja vien tās darbotos to sākotnēja - ideālistiski - plānotajā uzstādījumā, bet tas ta nekad nav - viss iznāk tik slikti, cik vien var būt

(neesmu ekonomiste, sorry jau iepriekš par infantilismu)