4:56

Jaunākais

15.3.15 21:08

sazvērestības teoriju gadījumā es vienmēr izmantoju okama asmeni – es tām neticu, kamēr vien eksistē kāds vienkāršāks, racionāls izskaidrojums. pēdējā laikā es apsveru tādu pašu pieeju dievišķajam. neeksistences pierādījumi vienmēr ir visgrūtākie, protams. bet kamēr nav pierādīta hipotēze, ka eksistē jomas, ko zinātne nekad nespēs izskaidrot, es arvien vairāk sliecos ateisma virzienā. un tas ir pārsteidzoši traumatisks process.

esmu pamanījis, ka apziņa ir muļķudroša ierīce. to ir grūti izsist no sliedēm, un tā vienmēr, savā veidā, atradīs veidus, kā saslēgt atpakaļ pātrūkušus kontaktus. un tieši no tā man ir kļuvis baisi: tās darbība ir mehāniska, tai nepiemīt nekāds savs intelekts, tā nepieņem lēmumus, tā vienkārši iet pa mazākās pretestības ceļu vai seko tikpat mehāniskiem kairinājumiem. saprotams, esmu priekš sevis atklājis kaut ko, kas 20. gadsimta filosofijā jau sen ir izpētīts. bet atļaušos bilst, ka teorija šeit ir mazsvarīga, man daudz būtiskāk ir saprast, kas tas man personiski ir par procesu, un kur tas mani novedīs.

pārejai uz dzīvi bez dievišķā un pārdabiskā it kā vajadzētu būt apgaismojošam, ietverošam un nomierinošam ceļam, bet es to sajūtu kā visai destruktīvu. tas saistās ar lielu daļu vientulības — kā nekā, mani pamet mani iedomu draugi, mani neredzamie sarunu biedri un liela daļa drošības sajūtas, ka, ja nu gadījumā ar mani notiks kas šausmīgs, un es nevarēšu darīt neko citu, mana gara pasaule ar mani paliks. īstenībā man ir tik ļoti bail, ka es labprāt pie pirmās izdevības skrietu atpakaļ pie labi pazīstamā i am special and selected, kur es esmu loģiska daļa no kaut kā lielāka, kur mans mērķis ir ar to lielāko kaut kad atkal savienoties, ar to lielo māju sajūtu, kas tur būs lai vai kas. pat ja es nomiršu.

bet es esmu neatgriezeniski pamanījis, ka manai būšanai eksistē kāds vienkāršāks izskaidrojums. es arvien skaidrāk sajūtu to mehāniku, smadzenes kā muskuli, ko var trennēt, veidot, pakļaut, apspiest, neklausīt un pat mīlēt. un tās čakli reaģē pretim, lai saglabātu savus sinapšu kontaktus un līdzsvaru, mūžīgi pielāgojas. līdzīgi kā tam kaķim, kam kopš dzimšanas aizsēja kreiso aci, smadzenes izdarīja savu iespēju robežās vienīgo racionālo slēdzienu, proti, ka kreisās acs nemaz nav. manas smadzenes reaģē uz to, ka man ir pārāk daudz stresa, un izrāda vēlmi to mazināt veidos, ko tā zin. tās ir ieprogrammētas reaģēt uz padarītu darbu ar padarīta darba sajūtu, un uz nazi pie rīkles ar naža pie rīkles sajūtu. tās ir mācītas, sistemātiski un nevilšus trennētas un mudinātas nostiprināt sev zināmus reaģēšanas musturus.

matemātikā no pavisam vienkāršiem likumiem var veidoties neaprakstāma sarežģītība, un otrādi. ja eksistē objekti ar nulles tilpumu, bet bezgalīgu virsmas laujumu, vai, ja vienīgais pierādījums trim telpas dimensijām ir "izskatās, ka ir trīs", jo vispār jau visu telpu var aprakstīt arī ar vienu dikti samudžinātu lauztu līniju... tad emergent complexity, īstenībā, ir vienkāršāks izskaidrojums nekā dievs. tas ir viens spektrs, kurā vienā galā ir smadzenes kā orgāns un otrā ir apziņa, un visos līmeņos ir šī kompleksā, uztjūnētā mehānika. atķiras tikai likmes.

un tomēr manas smadzenes reaģē ar zem kājām izsista pamata sajūtu. nav vairs ‘es, mans ķermenis, mana apziņa un mana dvēsele’. ir tikai viens mudžeklis, kur es kā atomu kopums esmu tikpat es, kā es, kas ir manu atmiņu summa. ateisms tādā ziņā ir daudz vienojošāks ar visām citām būtnēm, nekā jebkura reliģija. tas neizceļ mani ārpus pasaules, vai kaut kādā starptelpā starp "reālo" un "garīgo" pasauli. nav nodalījuma starp mani un pasauli, ir tikai uztrennēts priekštats par robežu, un dienas beigās pat tas kļūst nebūtisks, jo nomirstot pazūd visi es, tie pārvēršas par izejmateriālu jebkuram citam es, kas būs tikpat es, cik es esmu es.

es beidzot saprotu, cik ļoti dievišķais manā pasaules skatījumā ir kalpojis kā definējošs un robežas nospraudošs mehānisms. atsakoties no dievišķā, robežu ir daudz mazāk. jā, un – dīvainā kārtā – ir arī drošāk.

(p.s. nebūt vēl neesmu visu par šo tēmu paguvis izdomāt. man vēl ir ļoti daudz neskaidrā.)

29.5.14 10:08

18.12.12 09:24

unvispār — pagājušovecgadvakarizlietāslaimes solīja daudznaudas. akurir?

18.12.12 09:21

pārgumurs.

14.1.12 19:07

19.5.11 18:32

loki gan ir smieklīgi: dīgstot no sēklas, tie nāk no zemes ārā ar pakaļu pa priekšu. tikai tad, ka tie paaugšies kādu prāvu pusotru centimetru, izrādās — tie, kas jau ceturto dienu izlikušies par maziem lokiem, īstenībā ir divreiz lielāku loku dibeni. jo piektās dienas rītā tie pēkšņi pāršķeļas uz pusēm un slaidā vēzienā atlokas vaļā, topot divreiz garāki.

tikmēr baziliks vēl joprojām atgādina mazus ķērpīšus, un no pētersīļiem vispār ne ziņas, ne miņas. vienīgās godīgās ir dilles — vēl tikai trīs dienas vecas, bet jau izskatās un smaržo pēc dillēm.

13.5.11 11:52

12.5.11 09:20

mūsu virtuvē ož pēc mitras un siltas zemes. uz palodzes gozējas 6 māla podi ar sadēstītu baziliku, dillēm, lokiem un pētersīļiem. loki jau biku paaugušies, bet no pārējiem es vēl gaidu rezultātus. diena, kad sēju un stādīju, man deva tik daudz dukas, ka turpmākās divas naktis mierīgi varēju gulēt tikai stundas piecas. es gribu vēl vairāk aiztikt zemi, irdināt ar pirkstiem klumpučus. es gribu rakt, grābt, mēslot, sēt, laistīt, ravēt un skatīties, kā pēc tam spraucas tādi mazi un zaļi, un smaržīgi.

29.3.11 16:16

programmētāju jociņi: http://textaligncentaur.com/

19.3.11 11:30

kāpēc manas dzīvokļabiedrenes metru garie mati vienmēr nonāk manās apakšbiksēs??

11.3.11 11:23

fuck yeah bez4pieci

10.3.11 10:11

ļoti sagribējās lasīt korānu, bet nospriedu, ka papriekš būtu jāizlasa bībele. tad nu sāku lasīt, nu no paša sākuma man tā liekas reizē pārlaicīga un dīvaini laicīga, ļoti ebrejiska un vispār visai komiska:

Un Dievs tas Kungs sacīja sievai: "Ko tu esi ēdusi?" Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu." (pirmā mozus 3:13)

Un es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī. (turpat, 3:15)

net nu tas tikai pats sākums. redzēs, kā būs tālāk.

3.3.11 10:08

bet es, piemēram, šonakt piedalījos organizētā bēbjua cepšanā un ēšanā. pašus bēbjus varēja ērti sazagties dzemdību namā.

23.2.11 22:08

kas jādara, ja feisbukā draudzēties uzaicina jānis stībelis?

22.2.11 09:51

frizieris ir mūsdienu šamanis — atņem visu lieko un uzlādē.

13.2.11 15:00

citreiz ir tā, ka svaigi grieztu diļļu smarža, nonākusi nāsīs, šķiet nosūtām lielus diļļu viļņus pa visu ķermeni, kas visi atduras kādā punktā vēdera lejasdaļā, rezonēdami maigu un jutekliski diļļainu tirpoņu galvvidū un aiz ausīm. tādos brīžos gribot negribot jānoelšas.

8.2.11 16:15

laikam var teikt, ka esmu sācis apmeklēt sporta zāli, um pupus zu audzēt. izmēģināju dārgo variantu, kur trennējas a, kur pirtiņa, sauniņa, un geju īpatsvars nevienā brīdī nenoslīd zem 90%. un izmēģināju lēto variantu, kur nāk tādi provinces bullīši, kas, kā saka anarhomo, žāvājoties neliek roku priekšā mutei. bet vienalga forši, vislabākā sajūta ir uzreiz pēc tam. un arī nedaudz vēlāk.

26.1.11 17:37

nav lielākas uzkopšans psihozes baudas kā nopirkt jaunas tabletes trauku mašīnai vai kādu foršu jaunu pulverīti veļai, atnākt mājās un uzreiz to izmēģināt. citreiz esmu speciāli pārmazgājis grīdas tikai lai paskatītos, kā ir padarboties ar kādu speciālu, dēļiem paredzētu biošampūnu. pēc trim četrām lietošanas reizēm viss kaifs, protams, pāriet.

1.1.11 22:35

P1090681

P1090635

21.12.10 22:37



pasaule pasaulē, draugi.

20.12.10 11:56

19.11.10 13:32

4.10.10 13:24

jūs zināt, ja, ko vanga sola novembrī?

1.10.10 13:01

marks tveins "The Awful German Language"
http://www.crossmyt.com/hc/linghebr/awfgrmlg.html

30.9.10 10:41

a.god. ērik bērziņ,

jūs esat idiots.

ar cieņu,

xxxxxxx xxxxxxxx



On 30.09.2010, at 10:11, eriks.berzins@ymail.com wrote:

Pavisam jociga situacija izveidojusies, cik cilveku, tik viedoklu. Viens pieprasa balsot par Tautas kontroli, cits par Prezidentalu Latviju, vel cits stasta, ka latviesi balsos par Saskanas centru....

Tas viss nav parak nopietni nemams, bet par ko tad galu gala balsot?? Mani vecaki iesakuma domaja balsot par Vienotibu, jo tur Repse un tas visiem patik, bet sobrid izradas, ka Repse atstaj politiku, nemaz nav partijas valde, ka citi vinu izstumusi ara, bet Dombrovskis jau vienreiz ar pensijam piemanijis - neticot vinjam vairak. Nakamais variants bija Lembergs, bet tas talu, Ventspili.... bet mes dzivojam pie Rigas, Balozhos.... kapec gan tad balsot par vinju?

Nejaushi interneta atradam Erika Stendzenieka stastu par Vienotibu..... http://www.youtube.com/watch?v=D5sWGIgfErw - liela dala patiesibas sim gudriniekam taja ir, nevar noliegt, ka visticamak Vienotiba saskelsies uzreiz pec velesanam, loti jau dazadi cilveki tur apvienojusies. Pie tam Elerte tikusi pie miljoniem loti aizdomigi, privatizejot valstij piederosu laikrakstu Diena.

Bet par ko tad balsot? Ilgi spriedam un domajam, lidz beidzot mamma teica: "Lai iet par Skeli!", vins divas reizes jau Latviju izvedis no krizes un visas labas lietas ir tris. Bet tad nu gan vairak neticeshot vinjam, ja atri vien nesakartos visus sapigos jautajumus valsti.

Bet shis nav aicinajums ari jums balsot par Skeli, par 8. sarakstu. Katrs izlemiet pats un balsosim kopa par jaunu un labu Latviju!

Eriks Berzins ar gimeni
Balozhi, Riga

30.9.10 09:08

26.8.10 16:39

aizbraucu — pazūd, atbraucu — parādās.

uzmini nu — kas tas ir!? )

11.7.10 15:20

+38. viegls drudzis. ēnā.

25.6.10 22:33

labi, draugi, klausieties. šis man bija ir gads vispār bez jāņiem. dzīvoju te uz asfalta, strādāju 15 stundu šiftus un no rītiem retu reizi aizminos līdz hāzenheidei parunāties ar kokiem. eju gulēt rātni ap desmitiem un vēl rātnāk ceļos ap septiņiem, jo, kānekā jau vecs cilvēks ar sirmiem deniņiem (tā ir patiesība!), nevaru ilgāk nogulēt. transā, kopā ar visiem pseidokūlajiem, kas no krustkalnes minās uz centru strādāt savās šikajās studijās, dodos novietot komputatoru blakus brangai latte macchiato, jo mājās vairs pastrādāt nav iespējams. pārāk daudz guļamistabīgas sajūtas ir manā guļamistabā. un kaimiņiene katru dienu raud, jo viņu pametis viņas puisis, par ko — proti, pašu faktu nevis puisi — man ir liels prieks, jo beidzot virtuve ir brīva un trauki nekrājas izlietnē. un vēl viņa grib no manis mācīties jogu, kas man liek pašam sevi staipīt — vēl viens pluss no šādas šķiršanās. jā, nu katram savas vajadzības. mana sirds, savukārt, uzāķēta uz vienu puisi, kas par mani vecāks un maksā renti ar sieviešu kleitām, ja tā var izteikties. toties naudas nav. saprotams, man, nevis viņam. imigranti no austrumeiropas parasti te nedzīvo pārbūvētās fabrikās ar 5metrīgiem griestiem. daži no šiem autrumeiropiešiem atskārtuši, ka līdz šim dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, tā ka tagad iztikšanu par 5-10 euro dienā izbauda kā piedzīvojumu. nu nemaz nesūkstās, nemaz. jā, un laiks mums te labs, saule ripo pa zemes virsu un vienīgais mitrums, ko te var dabūt, ir no liepu lapām pilošais medus. nu, labi, draugi, man tagad jāskrien. bija patīkami.

2.6.10 08:51

savārīju pieniņu, samazgāju prosu un iejaucu kopā ar rozīnēm un cukuru, saliku cepeškrāsnī uz pusstundiņu, piekūlu klāt oliņu un sviestiņu, izēdu pusbļodiņu un stenēdams knapi tiku atpakaļ uz gultiņu bļe
Powered by Sviesta Ciba