31.5.10 22:19citreiz es jūtu, ka nāk virsū nepatika pret visu. aizkaitināmība un nepatika, kas vat ilgt pat vairākas dienas — varbūt ar dažiem pārrāvumiem, kad esmu pielādēts ar labiem iespaidiem no, piemēram, olafura eliasona izstādes vai šabriē operas "zvaigznīte" štātsoperā. un arī tad lai tikai kāds pamēģina apstrīdēt manu viedokli par nupat pieredzēto. jā, pārējā laikā visi un viss, kas nenotiek pēc mana prāta, mani BESĪ. |
4:56
Jaunākais
24.5.10 12:25es ļoti labprāt papaijātu lapsiņu vai vismaz palēkātu no lapas uz lapu liepā tepat aiz loga.es ļoti labprāt ieēstu bikucīt daudzuma, ko var dabūt redzēt, kad apguļas uz brūna sari kaut kur starp vēja appūstiem alkšņiem un smilšu pilna deguna sajūtu. starp citu, sīpols virtuvē, konjaka glāzē atstāts pavisam viens, nav vairs izturējis pasaules ciešanu slogu un sakrities, un iešļūcis glazē iekšā, un kļuvis pavisam slapjš. un turcietes ar visiem bērniem, vīriem un mazbērniem, starp asajām ēnām zālienā pārvērtušās par vecrīgām, cep gaļu un dod to bērniem, vīriem un mazbērniem ēst. es ļoti labprāt tagad pasēdētu kūtsaugšas durvju ailē, visdrošākajā vietā uz pasaules. |
15.4.10 23:41 |
14.3.10 14:04esmu atklājis savu mīļāko dokumentālo filmu sēriju: "connections" by james burke. Desmit sērijās viņš tiek no pirmā arkla līdz mūsdienām, proti, 1978. gadam, pa ceļam neticamā veidā savelkot kopā notikumus, kas noveduši pie notikumiem, kas noveduši pie notikumiem, kas noveduši... pie tā, kur un kas mēs esam. šo vajadzētu iekļaut skolu vēstures programmās ar atzīmi "obligāti". lūk, visi video iekš youtube: http://www.youtube.com/user/JamesBurkeW |
26.2.10 08:38lielajos kapos naktīs, kā izrādās, tiek izkārtas lielu un dīvainu lampu virtenes, pārsvarā ap tām bērnudārzu nometnēm, kurās, tieši zem dēļu grīdām glabā mazus bērnus ar krāsainiem krustiņiem. tur arī satiku vienradzi, kurš spēlēdamies centās man uzšķērst vēderu, un es pat nezinu, kā es tiku no viņa vaļā.kas notiek, hellou? pa naktīm iet tik interesanti kā nekad! |
20.2.10 20:55http://www.intotime.com/ |
16.2.10 07:49šonakt izpildīju testu, kurā rezultāts tika izteikts nažos. jo lielāki un smagāki naži, jo labāk. man sanāca tādi īsi un strupi, un neasi. baigi sašuvos. |
15.2.10 21:43mani sauc bez4pieci un es esmu hipohondriķis. |
18.1.10 19:48rezervēt vilciena biļeti no milānas uz venēciju ir neiespējami, pat sekojot sarkasma piebārstītajiem bloggeru padomiem papriekš sarakstu nočekot vienā portālā, cenu otrā, bet rezervāciju veikt trešajā. tā kā vilcienu saraksts pirmajā portālā kādas servera kļūdas dēļ nebija pieejams, bet otrajā nevienam reisam klāt nebija cenas, atmetu visai vilcienu padarīšanai ar roku. un labi vien. kā izrādās, te taču ir easyjet lidojums pa tiešo uz marko polo lidostu.taču ar to vēl jautājums nav atrisināts. man vajag kur uz trīs dienām palikt — pazemīgi lūdzu jūsu ieteikumus.. |
16.1.10 16:49būtu bijis jābūt bijušam |
14.1.10 13:33es šeit esmu vientuļš un nezinu, kā lai to risina. vakar lasīju pētījumu, ka ilgdzīvojošām sabiedrībām katram indivīdam ir ap sešiem labiem draugiem. vidējam rietumu pasaules baltajam - ap diviem. no šiem diviem divi man dzīvo r., viens l. un pārējie vēl nezin kur. |
6.1.10 23:48ziemassvētki pie grebenščikova un ņevska. un, protams, ar noslēgumu sieviešu klosterī.vecā kalendāra ziemassvētkos ir daudz vairāk mīlestības un spēka, jo sevišķi sieviešu klostera mazajā baznīcā. un... nezinu, kā lai to izstāsta, — vai tā ir sajūta vai drīzāk vilkme, vai tikai ilūzija — skatoties uz mūķenēm, es patiešām sapratu, kā ir vēlēties atbrīvoties no "grēka", proti, no vēlmēm, kārēm un iegribām, kas vislaik vedina prom no dzīvošanas ar atvērtu sirdi mūžīgā mirklī. |
3.1.10 16:17vislabākais, ko darīt aukstā un sniega pilnā svētdienā, ir doties meža virzienā ar kocenēm pie kājām. sākumā gan liekas, ka tālāk par tenisa laukumiem nejaudāšu, nu, maksimums, līdz torņkalnam vai pirmajai kāpai. viens klamburs pie kam tāds vaļīgs, un vispār labā kāja šķība un zābaks spiež uz asinsvadiem. šitā sodīdamies nemanot tieku līdz izcirtumam un tad jau atpakaļceļa vairs nav. lielā kalngales kāpa, ievu grava un pūka priedes — manas mīļākās vietas ziemas versijā.bērnībā uz mežu ar slēpēm devos gandrīz katru dienu, jo sniega netrūka. tagad kas dīvains ir noticis ar zināmajiem pauguriem — tie ir it kā palielināti un vienlaicīgi arī samazināti — koki paaugušies, bet nogāzes liekas mazākas. vecās slēpju trases vairs nav tik noteiktas — cilvēki tagad slēpo kur deguns rāda, viss mežs izvagots krustām šķērsām, spēj tik izsekot, kurp katras rises ved. aizraujos tām sekojot un gandrīz nepagūstu no meža izkļūt līdz jūrai pirms metas tumšs. bet tur... pie jūras nav nevienas dzīvas dvēseles, un pati jūra liekas palēnināta, it kā atpūsdamās, kamēr neviens neskatās. un debeis tik zemu, ka, ikreiz ieelpojot, mākoņi šķiet pasniedzamies degunam pretim. man vienalga, vai kāds dzird vai nē, es jūrai nodziedu tādu kā sveicienu sibīrijas šamaņu rīkles skaņās — jo jūra nemaz nav apvainojusies, ka jau divas nedēļas tepat blakus esmu, un neesmu to apciemojis. personiskas atziņas mēdz būt banālas, vai ne? no viļņiem un mākoņiem ir tik daudz ko mācīties. |
2.1.10 18:06daudz saules, un mikroskopiski ledus kristāliņi gaisā pavisam it kā bez masas un svara, un.. un.. un mīnusss septiņpadsmit.aukstais gaiss izdedzinājis plaušas — kā ir? vai tas maz var sasilt par 36.6 + 17 = 53.6 grādiem, lai es nenosaltu no iekšpuses? piezvanīju sievietei, kas piedāvā dalīties ar burku sēnēm. varbūt man ir kāds draugs cīrihē. |
1.1.10 13:25šī bija viena skaista jaungada sagaidīšana — meža vidū, pie ugunskura, ar labiem draugiem un citiem labiem cilvēkiem, ar divām miljons segās un lakatos ietinušamies, pārkarsušām bet stilu ieturošām grūtniecēm, ar lēcu dālu un soļjanku, ar dzirkstošo dzērienu "mežezers" un, protams, neiztrūkstošu uguņošanu starp mazajām priedītēm. atgriežoties no meža jutos nedaudz skumjš un pavisam mierīgs, tāpēc, vēl domās pārcilājot šī gada notikumus, devos pa vientulīgu ceļu mājup. ātri iemigu un labi izgulējos, un šorīt pat ne ar vienu nesastrīdējos.lasu hologrāfisko visumu, The Ideal Prepuce in Ancient Greece and Rome: Male Genital Aesthetics and Their Relation to Lipodermos, Circumcision, Foreskin Restoration, and the Kynodesme un tamlīdzīgu literatūru. |
31.12.09 18:32jūtos pieaudzis un neatgriezenisks; gudrības, spēka, skaistuma pilns un bišku nolietots. |
29.12.09 00:08 - atzīšanāsbeidzot atjaunojos apmaksāta lietotāja statusā.piedraugoju kādus divdesmit cibiņus. izdzēsu prāvu gūzmu ar saviem ierakstiem. trankvilizatorus nebiju lietojis gandrīz visu rudeni, bet nu atkal ievajadzējās. jau vairākas dienas neesmu izsmēķējis vakara cigareti. pēdējo grāmatu es izlasīju pirms trim mēnešiem. jau mēnesi cīnos ar visādiem impulsiem, kas traucē strādāt. varbūt esmu izārstējies no darbaholisma? ar cieņu, |
25.12.09 01:18vispār šeit esmu kā no laivas izsviests — nevaru sev atbildēt, kur man ir māju sajūta, un kas tā vispār ir. un kaut kur, protams, netīšām, esmu nedaudz pazaudējies. katru nakti sapņoju fantastiskus sapņus, bet dienas paiet tā arī nesākušās. iespējams, tas ir tikai no tā, ka kārtīgi neizguļos, bet varbūt mani salūzis kas vairāk par miega mehānismu. nevilšus jūtos par prāviem trīsdesmit vecāks — labprāt vakariem vien sēdētu, klausīdamies interesantu cilvēku sarunās, ko piebilstu un papildinātu, pilnībā izvairoties no sava viedokļa paušanas, nepārtraukti smaidītu un radītu mierīgu un klusu atmosfēru sev apkārt.taču labā ziņa ir tā, ka šovakar ir pārgājis rezignētais kašķīgums, kas mani mocīja, kopš šeit ierados pirms nedēļas. kaut kā ar sirdi pietuvinājos citu cilvēku, radu, draugu īstenībām, ja jūs sarpotat, ko ar to gribu teikt. ne jau nu es tā uzreiz kļuvu par sabiedrības dvēseli, taču sēdēt un klusēt kļuva nesalīdzināmi interesantāk. |
22.12.09 23:27sākas karš — pilsētai uzbrūk zelta lidmašīnas un lidojošie šķīvīši, kas izplata gāzi, no kā visi kļūst neredzami. lidmašīnas un — jo īpaši — lidojošie šķīvīši ir dikti karsti: jebkas, kam tie pieskaras, sakūst un atrullējas kā caurauguši šķiņķīši uz pannas. tibetas mūki sadomā situāciju glābt un no visādiem sīkumiem uzbūvē savu kosmosa kuģi, no vienas vietas nokarinātu ar sarkaniem karodziņiem. uz zelta būtņu planētas viss, protams, ir veidots no zelta zvīņām; tibetas mūku pārrunas tur, diemžēl, ir neveiksmīgas. nolaižoties atpakaļ uz zemes, ir pagājuši daudzi gadi, un viss šeit pārvērties par tādām kā stalažām, no kurām zeme īstenībā sastāv (augsne, kalni okeāni utt. ir tikai pati virskārtiņa); ar līganiem palēcieniem mēs lecam zemāk un zemāk, un baidīties jau nav no kā. |
29.11.09 13:28gājām uz karali līru komische oper, bet biļetes bija izpārdotas. nonācām visai dīvainā leipcigas doma zēnu kora koncertā, kur publikas un izpidlītāju vidējo vecumu starpība pārsniedza gadus 40. turklāt zālē sēdošo skaits izpildījuma kvalitāti pāršāva par vairākām kārtām. vienīgais iespējamais vakara turpinājums — loģiski, klubs insomnia, kurā nodzērām visu naudu un tālab nācās mājup doties ar metro. |
28.11.09 11:12 |
27.11.09 13:31 |
23.11.09 18:50cigoriņi, karamelizēti medū un pampelmūžu sulā!!!!!! |
22.11.09 09:20man ir aizliegts iet baudīt kvalitatīvu laikmetīgo deju. iemīlos visos vīrieškārtas solistos uzreiz.  |
18.11.09 09:48tā, aleksanderplatz metrostacijā bija izplatījies vīruss, kas visus pārvērta par vampīriem. kā reizi tobrīd uz vienām trepēm tur notika gender studies lekcija, kuras vidū ieradās šausmīgi skaists multimiljonārs, kurš mugurā vienu otram virsū bija savilcis trīs biezus džemperus ar pīnēm. vīruss izplatījās ļoti ātri un visi no auditorijas pārvērtās sakošļātām košļenēm līdzīgās masās, tik es, multimiljonārs un viņa saderinātā palikām tādi pusratā. ārā, gaismā, iet nedrīkstēja, un es kaut kur dabūju spogulīti, ar ko spīdināt sev acīs, lai tā košļeņu masa atkāptos. kaut kā tiku ārā, bet skaistais multimiljonārs palika tumsā, lejā, protams, mīlestības vadīts. pamodos mežonīgās greizsirdības mokās. |
17.11.09 22:03 |
15.11.09 09:15pilns klēpis dokumentālo filmu:http://www.youtube.com/user/zuke696 |
26.10.09 09:58michael hudson par latviju (vide0). ja nu kāds vēl nav redzējis šo - noskatieties. ir vērts vēlreiz nosaukt lietas īstajos vārdos. |
9.10.09 13:49 |
7.10.09 09:57dzīvoju kopā ar diviem ungāriem, pamazām mācos ungāru valodu, eju uz ungāru teātra izrādēm, iedzeru un uzpīpēju ungāru bārā, ar ungāru ebrejieti sarunāju kopā rīkot filmu vakarus, un šodien iešu uz randiņu ar vēl pavisam citu ungāru. |
Powered by Sviesta Ciba