13.2.12 07:46 -
Vakarvakaru noslēdzām ar absolūtu klasiku - The Last of the Mohicans. 1992. gads: Daniels Dejs-Luiss un Medelaina Stova, lieli mati, lieli kalni, lielas kaujas, lielas jūtas. |
13.2.12 07:46 -
Vakarvakaru noslēdzām ar absolūtu klasiku - The Last of the Mohicans. 1992. gads: Daniels Dejs-Luiss un Medelaina Stova, lieli mati, lieli kalni, lielas kaujas, lielas jūtas. |
13.2.12 04:39 -
gogolim vai bulgākovam (viņi ir atšķirīgi, viens ir skazačnijs - nu tipō - gotisks, otrs tāds eksistenciāls) bija stāsts par ziemu un šineli, vispār man derētu beidzot izgulēties un kādu šineli piedevām, tikai ne armijas, uz to neparakstos.
|
13.2.12 01:18 -
Sveiki, dārgie draugi, |
13.2.12 00:07 -
Diez, Atēnu protestētāji saprot to, ka viņu degpudeļu postījumi būs jālabo no tiem pašiem samazinātajiem budžetiem? |
12.2.12 23:39 -
|
12.2.12 23:10 -
Es visu sapratu - dzīvoklim ir piemeties Žaka Kusto poltergeists. Neilgi pirms šis viss sākās, es biju uz to Kusto dēla lekciju par ūdens deficītu pasaulē, un tagad man dēļ tā jācieš. Šodien ar lielu blīkšķi izkrita un saplīsa vannas istabas duvju logs, īsu brīdi pēc tam, kad biju izgājusi no turienes. Stikli visur. Būtu kritis mirkli iepriekš, es te tagad nesēdētu. Toties nelāgo aromātu tualetē kliedē svece ar nosaukumu Love Story. Drogās tādu atradu, tiešām palīdz. |
12.2.12 23:10 -
Jeij, es lecu! |
12.2.12 21:10 -
Dvēseli atdotu par muguras masāžu. |
12.2.12 22:58 -
Pievakarā gandrīz tūliņ pēc Rītiņa receptes TV nosautējām asari + dažus kartupeļus kopā ar seleriju kātiem (tos pārpalikušā vistas buljonā), un vēl izvirtībai ķiploku un čili piparu sviestā uzcepu 4 jūras ķemmītes. Pēc tam aizdevāmies uz koncertuzveduma "Cantando y amando. Milonga. Pjacolla. Bagele" pirmizrādi. Pjacollas tango manā izpratnē jau ir kļuvuši par tādiem kā suši, kivi, Ozirisu vai tačskrīnu - pirmajā mirklī šķita nenormāli kruta, bet tad saprati, ka dzīve iet uz priekšu, tie tango (vai kivi) nemainās, un kaut kā drīz vien ir diezgan. |
12.2.12 23:07 -
Skolas un studiju gados kaut kā izspruku no Merķeļa "Latviešu" lasīšanas. Baisi, ja ņem vērā, ka Rietumeiropā dzimtbūšana uz to brīdi jau bija beigusies kādus 2 gadsimtus atpakaļ. |
12.2.12 22:59 -
Šovakar bijām uz "Cantando y amando" operas mazajā zālē. Gāju bez ekspektācijām, Piazolla mani it kā neinteresē, K. video melnos materiālus jau biju redzējusi. Bet rezultāts izrādījās fantastiks, goda vārds. Ar azturētu elpu no pirmās minūtes līdz pēdējai. Reti kur gadījies redzēt tik organisku un smalkjūtīgu mūzikas un video simbiozi. |
12.2.12 20:30 -
|
12.2.12 21:50 -
Uz kalniņa kāda ģimene brauca ar lielveikala dēli (tāds plastmasas gabals bez kantēm un ļoti ģenēriskiem stiprinājumiem- pieminu tik tādēļ ka darbībā redzēju pirmo reizi), visi pēc kārtas. Tēvs paziņoja, ka nekad nekrītot un pusceļā izlēca no stiprinājumiem un turpināja ceļu skriešus. Dēls-pusaudzis sniegumu raksturoja kā эпик фэйл, sieva reaģēja ar вау! Tad pienāca kārta meitai-pusaudzei, kuru tēvs turēja pie rokas līdz kalna pusei, skriedams blakus, bet augšā viņš to nesa uz pleca kā žagaru bunti, vairākas reizes. |
12.2.12 21:55 -
Vai, esot uz slimības lapas, drīkst izbraukt no valsts? |
12.2.12 21:53 -
Kā ir ar Rīgas Mākslas literatūras bibliotēku un nokavētu grāmatas atdošanas termiņu - varbūt viņiem ir kādas īpašās dienas, kad var nodot grāmatas nemaksājot šo soda naudu? Un kāds vispār ir soda naudas apmērs par katru kavēto dienu? |
12.2.12 20:47 -
|
12.2.12 19:57 -
Pirms dažām dienām parastajā, fiziskajā pastkastītē atradu vēstuli. No lattelekoma. Parastu papīra vēstuli, parastā aploksnē. Kamēr kāpu uz savu pēdējo stāvu un nesu līdzi arī vēstuli, man nez kāpēc radās pārliecība, ka vēstulē būs kaut kas vai nu par to, ka no mūsmājām trafiks ir pārāk liels, vai par to, lai mēs izbeidzam no torrentiem pārtikt. Es tiešām nezinu, no kurienes man tādas idejas bija radušās. Bet kad uzkāpu augšā un vēstuli atplēsu, tad atklājās, ka tur ir tikai atgādinājums par divus mēnešus nesamaksātiem rēķiniem, kuri gan tika samaksāti dažas dienas pirms vēstules ierašanās. |
12.2.12 19:51 -
gatavošanas virsma man tik maziņa, ka nupat pārvācos gatavot uz grīdas. daudz ērtāk un lielāka platība. |
12.2.12 19:01 -
kamīns tomēr ir ģēla. kaķis ta vēl tā - izgūlies pa segu man blakus un guļ, tas nav tas, bet kamīns, lūk, kamīns tur istabā sprakšķ, un tā dikti omulīgi uzreiz viss liekas. atstiepu no veikala trīs litrus tomātu sulas, tā ka man te tagad vispār - ne ko pielikt, ne ko atņemt. |
12.2.12 18:59 -
Šodien - Agora. |
12.2.12 18:30 -
kāda es atsaldēta, bet man vienalga, ka tā uitņi ir nomirusi. bet tiešām, kāpēc lai man būtu daļa gar to, ka ir nomiris kāds, ko es nezinu, ne jebkad gribēju zināt, ne arī īsti zināju, kas viņu ir padarījis tik īpašu, ka tagad visa pasaule kauc pēc viņas. |
13.2.12 00:43 -
Nobildeets apmeeram Ziemassveetkos. Zalsh un trekns salinieks! |
12.2.12 17:22 -
Pie dirsas mazas ragutiņas! |
12.2.12 17:17 -
nav gluži kā dvīņi, bet man liekas ļoti līdzīgi, nevarēju gan atrast bildes, kur abi līdzīgās pozās. |
12.2.12 16:34 -
nav pilnībā identiski, bet kaut kas, es ceru, tur ir :) |
12.2.12 15:54 -
|
12.2.12 17:46 -
noskatiijos visnotalj speeciigas filminjas par masu meedijiem, iesaku visiem!!!! |
12.2.12 15:25 -
Tehnoloģijas attīstās un mainās, bet TV kaste kā neslēdzas iekšā momentā, tā neslēdzas - tik, ja agrāk vajadzēja gaidīt uz kineskopa "uzsilšanu", tad tagad uz opsistēmas uzbūtošanos :) |
12.2.12 15:28 -
Narkotikas paņēma Vitniju Hjūstoni. They giveth and taketh away. |
12.2.12 14:45 -
Atpakaļceļa busā, redzu jau pa logu pieturā,nebūs labi, kupla memme velk iekšā pa durvi siekalas šķiedošu, puņķi laidošu, visu uz visām pusēm mētājošu un spalgi kliedzošu maļčiku zilā kombinzonā kā balonu tādu iepakotu, mazām, strupām, uz visām pusēm spirīgām kājiņām (Saša, kā vēlāk noskaidrojās),kam seko tāda rozā un bikla meitenīte (Maša, kā vēlāk noskaidrojās). Un tas balons ķērc nejēgā un spirinās un spalgi, un pilnā balsī un aizelsdamies, un visā tajā kliegšanā var izšķirt divus žēlabainus vārdus :"Ķooooķķķāāāā Ļēēēnāāāā!" (kas viņus pavadījusi un pametusi pieturā, pēc tam,kad bijusi-tapusi aizvedusi viņus uz cirku un nopirkusi sulu. Kā vēlāk noskaidrojās). Nulūg, viss kā parasti, šofers pārmetoši atskatās, dažs klakšķina mēli, dažs- ko (dažs domā pie sevis- a ievilkt?! Neteikšu kurš),nu, un tā kādu pieturu. |