- 2009.04.20, 11:46
- pasaules ekonomikas vēsture: kā tika sagrauta monetārā sistēma, sagrauta pati izpratne par naudu. trīs idejas.
1) Augļošana - ideja, ka ja aizdod naudu, tad ir iespējams dabūt atpakaļ naudu + procentus. Banku depozītu ieviešana, tu noguldi naudu, tev katru gadu nāk procenti. (Jautājums kas tiek aizmirsts: no kurienes tie procenti ņemsies? Kur radīsies jauns naudas apjoms, lai segtu procentus?)
2) Compound interest - augļu augļi (saliktie procenti). Ideja, ka ja tu aizdod naudu, saņem procentus, un aizdod jau apvienoto summu, un saņemi vēl vairāk atpakaļ, līdz pamatsumma jau ir pat mazāka, nekā ienākums tīri no augļu augļiem. Sekojoši - rodas pamats vislielākajai krāpšanai: pensiju sistēmai. Mums taču ekonomikā par saliktajiem procentiem mācīja tieši uz pensiju sistēmas pamata! (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda nav vienkārši skaitlīši; lai naudai būtu nozīme, kādam ir jāiegulda savs darbs. Tavi cipari bankas kontā, ko matemātiķis aprēķinās, taču nav nekādi saistīti ar reālo pasauli, kur jānotiek preču un pakalpojumu apritei! Jā, pieņemsim ka 30 gadus dzīvojot no augļu augļiem tev kontā būtu simts tūkstoši tugriku, bet ko tu par tiem varēsi nopirkt?)
3) Papīra nauda kā ilgtermiņa uzkrāšanas līdzeklis - nu te jau zirgiem jāsmejas. Kā cilvēks var būt tik viegli piemuļķojams, ka iedomājas ka varēs uzkrāt krāsainus papīrīšus zem matrača, vai elektroniskus cipariņus uz bankas servera, un pēc 20-30 gadiem tie vēl kautko nozīmēs? (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda ir tikai apmaiņas medijs, mans darbs pret tavu, es radu vērtību, un gribu apmainīt pret tevis radīto vērtību. Nauda ir tikai apmaiņas nodrošināšanai, tai ir jāaprit, nevis jātiek uzkrātai.)
***
Pati ideja ka naudu var uzkrāt, ir milzīga krāpšana. Uzkrāt var tikai materiālas vērtības - māju, zemi, ražošanas līdzekļus, mākslas darbus un dārgmetālus, utt. Bet cilvēki nogulda naudu bankā, depozītā uz n gadiem, un gaida procentus. Jūs stulbeņi!
Lai glābtos ir jāatsakās no visām 3 idejām. 1) Naudai jābūt bez inflācijas. Tai jāataino preču un pakalpojumu daudzums tirgū, nedrīkst pieļaut ka naudas apjoms aug pats par sevi. 2) Ir jāatsakās no augļošanas un saliktajiem procentiem. Aizdevumiem jābūt tikai bezprocentu. 3) Nauda drīkst būt tikai apmaiņas līdzeklis - ar atbilstoši lielu aprites ātrumu. Kāds var būt "bagāts", jo viņam pieder daudz mantu, bet ne tādā nozīmē, ka viņam ir liels konts bankā. Nauda ir domāta lai to tērētu, nevis uzkrātu. Jāuzkrāj ir mantas un vērtības - nauda tāda nav. - 56 rakstair doma
- 20.4.09 12:30 #
-
npiekrītu, tā dziļāk padomājot, ir redzamas alternatīvas kā iegūt finansējumu savam biznesam un tādām lietām. Bet kā ir ar patēriņa aizdevumiem? Nu nav iespējams sakrāt ne mājai, ne mašīnai jaunai, ne virtuves iekārtai pat, ja strādā algotu darbiņu, nevis fjūčer-treidingu un spred-brokeringu. visā pasaulē vienkārši ļautiņi aizņemās uz n gadiem naudiņu tieši šādu lielu lietu iegādei, kādā veidā tas bankai vēl varētu būt izdevīgi, ja nebūtu procentu?
- Atbildēt
- 20.4.09 12:33 #
-
tu esi papētījis cik tu bankai rezultātā atdodi? 30 gadu kredīts uz 5% - aizņemies Ls 100'000, atdodi Ls 200'000 (precīzāk 198 tūkstošus).
pusi no 30 gadiem tu strādā tikai lai nomaksātu procentus. 15 gadus tīri bankai par labumu.
te rodas jautājums - vai mājas cena ir adekvāta. un vai tev vajag tik dārgu auto. - Atbildēt
- 20.4.09 12:35 #
-
nu, tu neatbildēji pēc būtības. skaidrs, ka var strīdēties, kas ir izdevīgi un ko vajag un ko nē. Doma ir tāda, ka pat ja mašīnu nevajag, tad vismaz jumtu virs galvas vajag. Un bez procentiem, kaut vai niecīgiem, neviens tev tam naudu enaizdos.
- Atbildēt
- 20.4.09 12:55 #
-
vēsturiski bija tā ka nevajadzēja līst parādos uz N gadiem lai dabūtu to ko tev vajag. nāksies mācīties vēsturi - kā es saku, ekonomikas vēsturi! par to cik kas agrāk maksāja, un ko cilvēki varēja atļauties.
- Atbildēt
- 20.4.09 12:59 #
-
Nu nez nez, man jau nav nekas pretī pamācīties vēsturi, bet nu liekas, ka pirms gadiem simts, viss bija lētāk, bet nu arī daudz mazākam procentam no sabiedrības, kaut kas arī piederēja. Tip tagad strādnieks labs teorētiski var atļauties nopirkt sev dzīvokli uz krīta, tad ne uz ko vairāk par īresnama lietošanu cerēt nevarēja. Vai arī es kļūdos?
Moš kādas nebūt norādes vai materiāli par tēmu? - Atbildēt
- 20.4.09 13:27 #
-
par materiāliem nezinu, jo kautkā vēsture tikai apskata revolūcijas un apvērsumus, nevis materiālo labklājību un pirktspēju laika gaitā...
šos te var paskatīties (pirmais ir riktīgi spēcīgs):
http://www.youtube.com/watch?v=akVL7QY0S8A
http://www.youtube.com/watch?v=S1Uk-DwUvJw
bija ielinkoti pie http://klab.lv/users/watt/406479.html - Atbildēt
- 20.4.09 14:30 #
-
quote: http://www.youtube.com/watch?v=akVL7QY0
S8A#t=19m48s - Atbildēt
- 20.4.09 17:20 #
-
nespēju visus kamentus izlasīt - var būt jau kur ir skaidrots
par islama bankām un patēriņa kredītu
tātad- naudai jāiet tur, kur tā rada peļņu - atbilstoši patērētājs nerada peļņu, bet tikai patērē un viss
BET
arī islāma bankām ir iespējams kreditēt patēriņu - tikai kredītu sniedzot nevis pateŗētājam, bet gan uzņēmējam
uzņēmējam šobrīd ir prece noliktavā, kura jāglabā, kas jāsilda, jāslauka putekļi un nedod dievs vēl jābaro, bet rēķini viņam jāmaksā, personālam algas jāpiķo un brūtei ziedi jāpērk - ja viņš preci pārdod tagad, tad samazina virkni izdevumu un uz šī samazinājuma rēķina arī var daļu peļņas no pārdošanas iedot bankai - atbilstoši peļņu uz darījumu (viena ledusskapja pārdošana) viņš sadala ar banku - a klients saņem jau tagad to ledusskapi ar cietu maksājumu grafiku (bankai vai uzņēmējam nav svarīgi - svarīgi, ka nav procentu)
tieši tas pats ar nekustamo īpašumu - kredīts attīstītājam un patērētāji tikai kā īrnieki nekustamajā īpašumā un attīstītāja peļņa ir tas ko sadala banka - Atbildēt