- 2009.04.20, 11:46
- pasaules ekonomikas vēsture: kā tika sagrauta monetārā sistēma, sagrauta pati izpratne par naudu. trīs idejas.
1) Augļošana - ideja, ka ja aizdod naudu, tad ir iespējams dabūt atpakaļ naudu + procentus. Banku depozītu ieviešana, tu noguldi naudu, tev katru gadu nāk procenti. (Jautājums kas tiek aizmirsts: no kurienes tie procenti ņemsies? Kur radīsies jauns naudas apjoms, lai segtu procentus?)
2) Compound interest - augļu augļi (saliktie procenti). Ideja, ka ja tu aizdod naudu, saņem procentus, un aizdod jau apvienoto summu, un saņemi vēl vairāk atpakaļ, līdz pamatsumma jau ir pat mazāka, nekā ienākums tīri no augļu augļiem. Sekojoši - rodas pamats vislielākajai krāpšanai: pensiju sistēmai. Mums taču ekonomikā par saliktajiem procentiem mācīja tieši uz pensiju sistēmas pamata! (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda nav vienkārši skaitlīši; lai naudai būtu nozīme, kādam ir jāiegulda savs darbs. Tavi cipari bankas kontā, ko matemātiķis aprēķinās, taču nav nekādi saistīti ar reālo pasauli, kur jānotiek preču un pakalpojumu apritei! Jā, pieņemsim ka 30 gadus dzīvojot no augļu augļiem tev kontā būtu simts tūkstoši tugriku, bet ko tu par tiem varēsi nopirkt?)
3) Papīra nauda kā ilgtermiņa uzkrāšanas līdzeklis - nu te jau zirgiem jāsmejas. Kā cilvēks var būt tik viegli piemuļķojams, ka iedomājas ka varēs uzkrāt krāsainus papīrīšus zem matrača, vai elektroniskus cipariņus uz bankas servera, un pēc 20-30 gadiem tie vēl kautko nozīmēs? (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda ir tikai apmaiņas medijs, mans darbs pret tavu, es radu vērtību, un gribu apmainīt pret tevis radīto vērtību. Nauda ir tikai apmaiņas nodrošināšanai, tai ir jāaprit, nevis jātiek uzkrātai.)
***
Pati ideja ka naudu var uzkrāt, ir milzīga krāpšana. Uzkrāt var tikai materiālas vērtības - māju, zemi, ražošanas līdzekļus, mākslas darbus un dārgmetālus, utt. Bet cilvēki nogulda naudu bankā, depozītā uz n gadiem, un gaida procentus. Jūs stulbeņi!
Lai glābtos ir jāatsakās no visām 3 idejām. 1) Naudai jābūt bez inflācijas. Tai jāataino preču un pakalpojumu daudzums tirgū, nedrīkst pieļaut ka naudas apjoms aug pats par sevi. 2) Ir jāatsakās no augļošanas un saliktajiem procentiem. Aizdevumiem jābūt tikai bezprocentu. 3) Nauda drīkst būt tikai apmaiņas līdzeklis - ar atbilstoši lielu aprites ātrumu. Kāds var būt "bagāts", jo viņam pieder daudz mantu, bet ne tādā nozīmē, ka viņam ir liels konts bankā. Nauda ir domāta lai to tērētu, nevis uzkrātu. Jāuzkrāj ir mantas un vērtības - nauda tāda nav. - 56 rakstair doma
- 20.4.09 13:00 #
-
pirmkārt, nevis kritizēt sistēmu, bet informēt par sistēmas būtību. jocīgi ka 100 gadus varēja šitā krāpšana pastāvēt, un neviens neko.
tagad ekonomikas izaugsme stājas - kur vēl augt? cilvēku jau tā uz pasaules ir par daudz.
un par sekundāro akciju tirgu tu varētu vispār nerunāt - tos pekstiņus var durakiem stāstīt. - Atbildēt
- 20.4.09 13:04 #
-
Kāpēc nezina? Esmu skatījies visādus Zeitgeist utt., un pats interesantākais, ka tur nekas tāds nav pateikt, ko nevarētu izlasīt jebkurā ekonomikas grāmatā. Vienkārši domas dalās par to, cik šī sistēma ir pareiza. Es piekrītu, ka tai ir daudzas vājās vietas, bet vēlreiz – kurš ir ieteicis kaut ko labāku? Tas ir tāpat kā ar demokrātiju – vissūdīgākā sistēma, bet neviens neko labāku nav izdomājis. :)
- Atbildēt
- 20.4.09 13:43 #
-
Diktatūra ir sūdīga sistēma, bet neviens neko labāku nav izdomājis - un nav ko iebilst, jo segums tikpat "pamatots" kā Čērčila savulaik izteiktajam apgalvojumam.
Ko labāku ieteikuši daudzi (kaut vai tas pats vecais bārdainis Markss - cits jautājums, ka viņa ieteikto ļaudis nav spējīgi realizēt, jo principiāli grib apjāt savu tuvāko un veģetēt uz vājāko rēķina, tb nav spējīgi uz sadarbību un nesavtīgu rīcību). Vēsturē ir pastāvējušas arī citas sistēmas, ne par matu sliktākas (ja nu vienīgi augļotājiem un tukša gaisa tirgoņiem tajās neklājās tik saldi kā runčiem pa krējuma ķērni). - Atbildēt
- 20.4.09 15:05 #
-
Jebkura sistēma, ka neņem vērā cilvēka savtīgo dabu nevar darboties principā. Bet tā vietā, lai pret to cīnītos, vienkārši vajag to izmantot. Piemēram, vidusslaikos prinči un karaļi lielāko daļu iekasēto nodokļu izmantoja savai uzdzīvei. Šodien, teiksim, Bills Geits no saviem miljardiem izmanto ļoti nelielu daļu. Lielākā daļai tiek investēta no jauna, kas attiecīgi dod labumu visiem (darbs, jaunas tehnoloģijas utt.). Tā ka tie augļotāji mūsdienās ir daudz mazāks ļaunums nekā valdības un politiķi, kas tērē naudu visādiem apšaubāmiem projektiem, bruņošanās vajadzībām, birokrātijai utt.
- Atbildēt
- 20.4.09 15:41 #
-
Nuss, nevēlos ieslīgt diskusijā, kurai esmu par neizglītotu. Mana piebilde bija tikai norāde uz "nekas labāks nav izdomāts" visai demagoģisko un maz pamatoto saturu. Aber par prinčiem un karaļiem varētu pastrīdēties (diemžēl tam man nebūs laika), jo līdz pat jaunajiem laikiem tie savā rīcības brīvībā un resursu pieejamībā bija daudz ierobežotāki nekā jebkurš varas elites pārstāvis mūsdienās.
Par Geitsa labumu Tev jāpadiskutē ar valsts iestāžu sisadmiņiem, kuri zili mellu spļauj par koplabumu no uzspiestajiem tā produktiem un noteikumiem. :) Man aizdomas, ka tie džeki, kas uzmočīja linux, sabiedrībai gala rezultātā būs devuši kudi vairāk "sausā atlikuma". :) - Atbildēt
- 20.4.09 13:12 #
-
[quote]tagad ekonomikas izaugsme stājas - kur vēl augt? cilvēku jau tā uz pasaules ir par daudz. http://www.zoriah.net/blog/2009/04/gues
t-photographerphotojournalist-gmb-akash-c hild-labor.html [/quote]
Ironiski ir tas, ka Bangladeša ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Ja cilvēkiem vienīgais prieks ir bērnu taisīšana, tad tādas ir sekas. Ekonomikas izaugsme tieši ir atrisinājums pārapdzīvotības problēmai Ja cilvēkiem ir iespējas realizēt citas intereses, kā izglītība, ceļošana, mākslas baudīšana, kaut vai sava privātmāja vai laba mašīna, filmas utt., tad bērnu skaits ģimenē samazinās. - Atbildēt
- 20.4.09 13:21 #
-
ironiski ir tas, ka bērni ir sataisīti, un nav skaidrs ko ar to visu darīt.
tas vai ekon.izaugsme vai kautkas cits ir dzimstību ierobežojošs būtu jārunā, bet fakts ir - izaugsme nav mūžīga, tai ir jāmainās kvalitatīvi. - Atbildēt