- 2009.04.20, 11:46
- pasaules ekonomikas vēsture: kā tika sagrauta monetārā sistēma, sagrauta pati izpratne par naudu. trīs idejas.
1) Augļošana - ideja, ka ja aizdod naudu, tad ir iespējams dabūt atpakaļ naudu + procentus. Banku depozītu ieviešana, tu noguldi naudu, tev katru gadu nāk procenti. (Jautājums kas tiek aizmirsts: no kurienes tie procenti ņemsies? Kur radīsies jauns naudas apjoms, lai segtu procentus?)
2) Compound interest - augļu augļi (saliktie procenti). Ideja, ka ja tu aizdod naudu, saņem procentus, un aizdod jau apvienoto summu, un saņemi vēl vairāk atpakaļ, līdz pamatsumma jau ir pat mazāka, nekā ienākums tīri no augļu augļiem. Sekojoši - rodas pamats vislielākajai krāpšanai: pensiju sistēmai. Mums taču ekonomikā par saliktajiem procentiem mācīja tieši uz pensiju sistēmas pamata! (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda nav vienkārši skaitlīši; lai naudai būtu nozīme, kādam ir jāiegulda savs darbs. Tavi cipari bankas kontā, ko matemātiķis aprēķinās, taču nav nekādi saistīti ar reālo pasauli, kur jānotiek preču un pakalpojumu apritei! Jā, pieņemsim ka 30 gadus dzīvojot no augļu augļiem tev kontā būtu simts tūkstoši tugriku, bet ko tu par tiem varēsi nopirkt?)
3) Papīra nauda kā ilgtermiņa uzkrāšanas līdzeklis - nu te jau zirgiem jāsmejas. Kā cilvēks var būt tik viegli piemuļķojams, ka iedomājas ka varēs uzkrāt krāsainus papīrīšus zem matrača, vai elektroniskus cipariņus uz bankas servera, un pēc 20-30 gadiem tie vēl kautko nozīmēs? (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda ir tikai apmaiņas medijs, mans darbs pret tavu, es radu vērtību, un gribu apmainīt pret tevis radīto vērtību. Nauda ir tikai apmaiņas nodrošināšanai, tai ir jāaprit, nevis jātiek uzkrātai.)
***
Pati ideja ka naudu var uzkrāt, ir milzīga krāpšana. Uzkrāt var tikai materiālas vērtības - māju, zemi, ražošanas līdzekļus, mākslas darbus un dārgmetālus, utt. Bet cilvēki nogulda naudu bankā, depozītā uz n gadiem, un gaida procentus. Jūs stulbeņi!
Lai glābtos ir jāatsakās no visām 3 idejām. 1) Naudai jābūt bez inflācijas. Tai jāataino preču un pakalpojumu daudzums tirgū, nedrīkst pieļaut ka naudas apjoms aug pats par sevi. 2) Ir jāatsakās no augļošanas un saliktajiem procentiem. Aizdevumiem jābūt tikai bezprocentu. 3) Nauda drīkst būt tikai apmaiņas līdzeklis - ar atbilstoši lielu aprites ātrumu. Kāds var būt "bagāts", jo viņam pieder daudz mantu, bet ne tādā nozīmē, ka viņam ir liels konts bankā. Nauda ir domāta lai to tērētu, nevis uzkrātu. Jāuzkrāj ir mantas un vērtības - nauda tāda nav. - 56 rakstair doma
- 20.4.09 13:55 #
-
Probleema ar akcijaam ir taa, ka vinju vertiibu nosaka peec apgrozijuma.
Akcijas netiek segtas ar reaalu produktu. - Atbildēt
- 20.4.09 14:07 #
-
tas ir par sekundāro akciju tirgu (principā, tas, ko šobrīd arī saprot ar akciju tirgiem).
karuna runā par primāro tirgu, kad tu pārdod akciju ko esi emitējis (reāli segtu ar uzņēmuma daļu).
sekundārais tirgus ir kur spekulē ar akciju cenu, kurai reti ir piesaiste reālajai uzņēmuma vērtībai, vai pelnīt spējai (jo price/earnings ir nožēlojams un reāli dividendes arī neizmaksā).
jā, būt uzņēmuma īpašniekam ir kruta. bet sekundārais akciju tirgus ir tas appisiens nr. 5. - spekulācijas un papīra peļņa, kas tikai grauj reālo ekonomiku un ražo kārtējos cipariņus uz papīra. - Atbildēt
- 20.4.09 14:21 #
-
ahh, my bad, es automatiski kljuudaini pienjeemu ka runa ir par publisko emiteeshanu.
sekundaaraa tirgus cenu ietekmee liiki aprekjinaata uznjemuma vertiiba(no apgrozijuma) + paredzamaa veertiiba naakotnee.
Iespeejams ir metodologjijas pec kuram aprekjina njemot tik realos labumus, bet neesmu ar taam iepazinies. - Atbildēt
- 20.4.09 14:08 #
-
komentāra būtība ka tiek cilvēki mānīti - runājam par akciju emitēšanu (pirmāro tirgu) lai aizstāvētu ideju, bet reāli daram kautko citu - spekulējam uz velna paraušanu sekundārajā tirgū.
aizsedzoties ar ideju, bīda štellītes. - Atbildēt
- 20.4.09 14:54 #
-
Derivatīvi ir milzīgas spekulācijas, bet neviens jau neliek tev tajās iesaistīties. Tas ir kā musulmaņi kritizē rietumu sabiedrību par visām izvirtībām, narkotikām, prostitūciju utt. Bet es, pat dzīvojot vislielākajā rietumu pasaules zaņķī, nekad neesmu lietojis narkotikas vai apmeklējis kazino vai prostitūtas. Ja man būtu jāizvēlas dzīvot islāma vai rietumu sabiedrībā, es vienmēr izvēlētos rietumu sabiedrību, kur pastāv izvēles iespēja. Ja nav izvēles iespējas, tad nekad neuzzināsi savu vērtību, uz ko tu esi spējīgs, kāda ir tava morāle utt. Ja arī gadās pielaist kļūdas, tad no tām var mācīties. Bet par spīti visam, rietumu sabiedrība caurmērā ir ļoti veiksmīga.
Var jau būt, ka citās sabiedrībās cilvēki (ķīnā, islāma valstīs) labāk strādā autoritatīva sistēma. Brīvība nāk ar atbildību. Islāma kritika par rietumu sabiedrību būtībā norāda tikai to, ka viņi paši vēl nav gatavi tik attīstītai sabiedrībai. - Atbildēt
- 20.4.09 15:12 #
-
davai nevajag pat to "neliek iesaistīties" - gribu vai negribu, derivatīvu un citas spekulācijas mani skar. piemēram, kāpēc nafta bija tik dārga pirms gada (120$ par barelu 2008.g. jūnijā) ? dēļ spekulācijām!
arī atmaksājamie kredītu procentu grauj reālo tirgu - kāpēc īres tirgus Rīgā tik dārgs? Tāpēc ka saimnieki īstenībā meklē kādu, kas atmaksās viņu pašu paņemtā kredīta procentus!
kapitāla izmaksas ātrāk vai vēlāk tiek iekļautas patēriņa cenās!
lūk kā izpaužas procenti (augļošana) kas ir finansu sistēmas vēzis, ekonomikas vēzis.
te ir vēl sūdīgāk kā totalitārā sistēmā - vienalga tev neviens nejautā kā īsti tu gribi, iesaistīties vai neiesaistīties, bet pat melo, ka it kā ir bijusi izvēles iespēja. - Atbildēt
- izvēle ir vienmēr
- 20.4.09 16:34 #
-
arī atmaksājamie kredītu procentu grauj reālo tirgu - kāpēc īres
tirgus Rīgā tik dārgs? Tāpēc ka saimnieki īstenībā meklē kādu,
kas atmaksās viņu pašu paņemtā kredīta procentus!
Patiesībā jau otrādi – cilvēkiem ir par daudz brīvi pieejamas naudas, tāpēc viņi var atļauties maksāt tik daudz par īri. Ja neviens nebūtu spējīgs to maksāt, tad tie saimnieki varētu brīvi bankrotēt.
Un izvēle ir tāda, kāpēc vispār visiem jādzīvo Rīgā? Es īrēju dzīvokli Cēsīs – liela dzīvojamā platība, zema īre un visas ērtības. Darbs caur internetu. Turklāt te blakus ir gan veikali, gan daba, kur izklaidēties, tā ka pat benzīna cenas nav būtisks faktors. Ja kāds saka, ka kapitālisms viņam nedod iespējas, tad varbūt viņš vienkārši nav spējis ieraudzīt. - Atbildēt