- 2009.04.20, 11:46
- pasaules ekonomikas vēsture: kā tika sagrauta monetārā sistēma, sagrauta pati izpratne par naudu. trīs idejas.
1) Augļošana - ideja, ka ja aizdod naudu, tad ir iespējams dabūt atpakaļ naudu + procentus. Banku depozītu ieviešana, tu noguldi naudu, tev katru gadu nāk procenti. (Jautājums kas tiek aizmirsts: no kurienes tie procenti ņemsies? Kur radīsies jauns naudas apjoms, lai segtu procentus?)
2) Compound interest - augļu augļi (saliktie procenti). Ideja, ka ja tu aizdod naudu, saņem procentus, un aizdod jau apvienoto summu, un saņemi vēl vairāk atpakaļ, līdz pamatsumma jau ir pat mazāka, nekā ienākums tīri no augļu augļiem. Sekojoši - rodas pamats vislielākajai krāpšanai: pensiju sistēmai. Mums taču ekonomikā par saliktajiem procentiem mācīja tieši uz pensiju sistēmas pamata! (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda nav vienkārši skaitlīši; lai naudai būtu nozīme, kādam ir jāiegulda savs darbs. Tavi cipari bankas kontā, ko matemātiķis aprēķinās, taču nav nekādi saistīti ar reālo pasauli, kur jānotiek preču un pakalpojumu apritei! Jā, pieņemsim ka 30 gadus dzīvojot no augļu augļiem tev kontā būtu simts tūkstoši tugriku, bet ko tu par tiem varēsi nopirkt?)
3) Papīra nauda kā ilgtermiņa uzkrāšanas līdzeklis - nu te jau zirgiem jāsmejas. Kā cilvēks var būt tik viegli piemuļķojams, ka iedomājas ka varēs uzkrāt krāsainus papīrīšus zem matrača, vai elektroniskus cipariņus uz bankas servera, un pēc 20-30 gadiem tie vēl kautko nozīmēs? (Jautājums kas tiek aizmirsts: nauda ir tikai apmaiņas medijs, mans darbs pret tavu, es radu vērtību, un gribu apmainīt pret tevis radīto vērtību. Nauda ir tikai apmaiņas nodrošināšanai, tai ir jāaprit, nevis jātiek uzkrātai.)
***
Pati ideja ka naudu var uzkrāt, ir milzīga krāpšana. Uzkrāt var tikai materiālas vērtības - māju, zemi, ražošanas līdzekļus, mākslas darbus un dārgmetālus, utt. Bet cilvēki nogulda naudu bankā, depozītā uz n gadiem, un gaida procentus. Jūs stulbeņi!
Lai glābtos ir jāatsakās no visām 3 idejām. 1) Naudai jābūt bez inflācijas. Tai jāataino preču un pakalpojumu daudzums tirgū, nedrīkst pieļaut ka naudas apjoms aug pats par sevi. 2) Ir jāatsakās no augļošanas un saliktajiem procentiem. Aizdevumiem jābūt tikai bezprocentu. 3) Nauda drīkst būt tikai apmaiņas līdzeklis - ar atbilstoši lielu aprites ātrumu. Kāds var būt "bagāts", jo viņam pieder daudz mantu, bet ne tādā nozīmē, ka viņam ir liels konts bankā. Nauda ir domāta lai to tērētu, nevis uzkrātu. Jāuzkrāj ir mantas un vērtības - nauda tāda nav. - 56 rakstair doma
- 22.4.09 18:40 #
-
Saprātīgi ieteikumi, jauka diskusja, bet tas viss darbojas tikai pie nosacījuma, ka visi ir labi un godīgi un funkcionē šajā ideālākajā sistēmā, nevis pa klusiņām domā, kā noraut lielo piķi un notīties uz Meksiku. Proti, man šķiet, ka ari ar esošajām sistēmām nebūtu problēmas, ja nauda tiktu apgrozīta pēc "kā kopumam labāk" principa, taču ir daudz subjektīvu personības faktoru, kas liek sačakarēt sistēmu sava labuma dēļ, domājot, ka pēc tam sistēma pati sevi noregulēs. Tiesa, tās ir arī izpausmes ,kas te tiek aprakstitas - bonusi, kas nevar rasties no nekā un bezgalīgais kāpinājums, taču biju domājusi ko prozaiskāku - korupcija, rebes institucionālā līmenī un pārāk lielu līdzekļu uzkrāšanās vienu personu rokās.
šortkata morāle - visas sistemas butu jēdzigas, ja vien tās darbotos to sākotnēja - ideālistiski - plānotajā uzstādījumā, bet tas ta nekad nav - viss iznāk tik slikti, cik vien var būt
(neesmu ekonomiste, sorry jau iepriekš par infantilismu) - Atbildēt
