Faith Club
Faith Club
- 2009.03.20, 11:08
- Būtu jauki, ja AKKA/LAA un citas "autortiesību pārstāvju" aģentūras saprastu, ka viss ir izmainījies, un viņu esošais biznesa modelis ir beigts un pagalam - ka ir laiks pieņemt jaunos apstākļus, un rīkoties tiem atbilstoši, nevis lauzties pret realitāti.
1) CD mūziku neviens vairs nepirks. Varbūt pirks tik pat daudz kā vinila plates tagad. Kā formāts priekš masu aprites CD ir novecojis un pagalam. Cilvēki vai nu pirks mp3, vai lejupielādēs mūziku par brīvu - un pirks, varbūt, tikai pārnēsājamos atskaņotājus. Tas ir fakts, un jāpieņem par aksiomu, vecos untumus jāaizmirst, un domāt jāturpina tikai no šī jaunā skatupunkta.
2) Realizējot savas vēlmes policejiski izspiest naudu, autoru vārdā, Autortiesību aģentūra tikai grauj autortiesību koncepcijas leģitimitāti. Ir jāatceras: autortiesības vispirms ir brīvprātīgi pieņemta koncepcija un var pastāvēt tikai kā savstarpēji izdevīga vienošanās. Tiesības uz autoratlīdzību nav reāli pastāvošas neatņemas cilvēka tiesības. Ja publikai (mums) šī vienošanās kļūst neizdevīga kādu jaunu apstākļu dēļ - autortiesību aģentūrai ir nepārprotami jāiekaļ, ka viņu pastāvēšanas pamats tiks sagrauts. Ja aģentūras misija vairs nekalpo iedzīvotāju interesēm - un reāli traucē attīstībai un progresam.
3) Ir viens dzīvotspējīgs modelis: saņemt peļņas procentu no pelnošiem uzņēmumiem - veikaliem, restorāniem (krogiem), klubiem. Mūziķi un multimākslinieki piedāvā savu mūziku, rada atmosfēru kurā cilvēki izklaidējas, uzņēmēji pretī saņem naudiņu, un pieticīgu, bet godīgu procentiņu maksā autoriem.
Tā varētu būt. Un visas pretenzijas pret kautkādiem "autortiesību pārkāpumiem" tiek noņemtas - klubs spēlē kādu mūziku grib, cik vien grib - KAKA/LALA saņem nedaudz naudas un atpišas. Pēc tam atliek tikai pastrīdēties cik liela/maza atlīdzība ir godīga, izdevīga gan apmeklētājiem (kas nodrošina peļņu uzņēmumam), gan arī autoriem.
4) Šībrīža piedāvātie tarifi (vismaz tie, kas blogeriem tika piedāvāti) ir absurdi. Vienkārši absurdi no ekonomiskā viedokļa. Piedāvāt blogam, kas neko nepelna, izvietot līdz 100 dziesmām un maksāt no peļņas 5.5% bet ne mazāk par Ls 10 mēnesī - tas ir, lai varētu maksāt procentu, blogam jābūt vismaz Ls 190 peļņai mēnesī (Ls 190 * 0.055 = atlīdzība Ls 10,45 mēnesī)... kur jūs tādus blogus esat Latvijā redzējuši, kas gadā Ls 2300 pelna?
Un ka peļņa pieaug lineāri? Izvieto 200 dziesmas blogā - tava peļņa izaug Ls 4600 gadā, izvieto 300 dziesmas, tava peļņa maģiski jau Ls 7000 ? Kādus tādus pakalpojumus blogs varētu nodrošināt, ka viņam peļņa un apmeklējums tik astronomiski augs? Kādam jābūt tirgum!
Cik es varu teikt, blogeris maksā ISP par lapas uzturēšanu, maksā NIC par sava domēna uzturēšanu, un vispār no finansiālā viedokļa, strādā tikai ar zaudējumiem! Tas ir vaļasprieks, nevis ienākumus nesoša nodarbe.
Ar galvu vajag domāt - veicot domu eksperimentu sevi nolikt blogera vietā vispirms, nevis nervozi klabināt spalvainām, lipīgām, naudaskārē trīcošām rokām no gaisa pagrābtus tarifus... un iedomāties ka nu tik būs, uzsūtīs Ekonomikas policiju, konfiscēs blogeriem datorus, un naudas straumes gāzīsies.
-
20 rakstair doma
- atgadījums ar d-procesu
- 2009.03.16, 17:44
- Runājot par naudas aprites ātrumu (kas šobrīd tuvojas nullei - visi pietur naudiņu, lai mēģinātu saprast kas notiks tālāk, vai zaudēs darbu, vai vajadzēs pārcelties uz laukiem pie sievasmātes - ekonomika stājas), šis aprites ātrums būtu jāveicina.
Jo vairāk (biežāk, ātrāk) nauda maina rokas, jo ņiprāk ekonomika kust uz priekšu un aug.
Principā, ir daži apsvērumi par monetārās sistēmas būtību, bet uz ātru roku ir viens: ja piedāvātu devalvēt latu, par, piemēram, 12% lēnām, gada laikā - katru mēnesi samazinot efektīvo kursu pret eiro par 0.7 santīmiem (piemēram), tas stimulētu iedzīvotājus latu intensīvi apgrozīt, un īstenībā sildītu ekonomiku.
Vai arī stimulētu visus iespējamos iekrājumus konvertēt uz eiro un zeltu, un turpināt gaidīt?
-
38 rakstair doma
- Par Latvijas ekonomiku - tikai labu, vai neko
- 2009.02.20, 11:56
- Nez, cik Latvijas Banka 2008. gadā īsti pārdeva eiro? Kāds kopējais skaits latu tādējādi aizslīdēja no aprites? Par 2007. gadu ziņo, ka vispirms tauta noraustījās, un bankai nācas pārdot 333,4 miljonus eiro (236,6 miljonus latu). Bet 2007. bilance bija it kā pozitīva un latus vienalga vajadzēja (kaut kas tika joprojām investēts, kautkas joprojām plūda šurp): Latvijas Banka izlaida (pārdeva bankām) 395,2 miljonus latu (pie sevis noglabājot 568 miljonus eiro).
Kā ziņo, 2008. gada nogalē, pārdot jau nācās 1.159 miljardus eiro, uzpērkot latus no visiem, kas grib atbrīvoties no latiem. LB rezervēs vēl paliek 4 miljardi eiro.
(Šogad gan vairs nevienam nav lieka lata, ko pārdot - sanāk, ka iedzīvotāju visas latu rezerves ir nokonvertētas.)
IKP kritumu gribu saistīt ar šo bēgšanu no latiem. Nav naudas apritē - preču/pakalpojumu plūsma apstājas. Bet no otras puses - te daži ziņo gan ka apritē parādās papīra lati, gan arī, ka vārdā neminamais D-process tiek aprunāts...
( ... tālāk ... )
-
10 rakstair doma
- 2009.02.19, 11:22
- Daži prognozē (un es sliecos piekrist), ka Latvijas IKP būs 2001. gada līmenī.
Kopš 2004. gada Latvijā plūda iekšā milzīgi naudas apjomi: investīcijas un patērētāju kredīti. Tagad orģija ir beigusies, un sākas atmaksas laiks. (Hipotēku kredītiem, piemēram: 20-30 gadi.)
No visas naudas masas kas ieplūda, tika maksāti nodokļi: PVN, ienākumu nodokļi, utt. Ar to nu ir cauri.
( IKP pa gadiem... )
-
22 rakstair doma
- 2009.01.06, 22:42
- Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti.
-
14 rakstair doma
- 2009.01.06, 18:11
- Laba ziņa: naudas teorijas tēmai ir pievērsušies arī smagsvari. Slikta ziņa: varētu būt ka tieši šis ir tas laiks, kad vairs nekas nebūs tā kā iepriekš.
"Real wealth is concrete; financial assets are abstractions—existing real wealth carries a lien on it in the amount of future debt. The value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt. Consequently the debt is being devalued in terms of existing wealth. No one any longer is eager to trade real present wealth for debt even at high interest rates. This is because the debt is worth much less, not because there is not enough money or credit, or because “banks are not lending to each other” [...]."
-
1 rakstair doma
- 2009.01.04, 23:33
- Labā ziņa: parādās informācija par to, cik maz mēs saprotam par naudu, par banku sistēmu, par naudas nākotnes vērtību un par augļošanu.
Sliktā ziņa: Guntis acīmredzami ir paņēmis kādu angļu valodas materiālu un pārtulkojis (kas pats par sevi ir apsveicami), nenorādot avotu (ļoti žēl), un iztulkojis samērā diletantiski (kas ir saprotami, žurnālists nav ne tulks, ne arī speciālists ekonomikā). "Nedēļa" nav ne New York Times, ne The Economist, ne arī The Wall Street Journal.
Nekompetentu tulkotāju nodod tāds izteiciens kā "summas, kuras agrāk pietika regulāriem pirkumiem" - 'regular' ir arī cita(s) nozīme(s). Smagnēja, bezjēdzīga terminoloģija - "iefiltrējot banku sistēmā jaunu likviditāti" (drukājot naudu!), "banku sistēmai, kas strādā ar daļēju rezervēšanu" (fractional reserve banking - nezinu vai šim ir oficiāls latviskojums, Latvijas Banka varētu sniegt komentāru:), varbūt var teikt - "izdot kredītus bez seguma (vai ar daļēju segumu - noguldot tikai obligāto minimālo rezervi centrālajā bankā)", "banku sistēmas pieticīgumu [...] redzēja tikai daži ekonomikas teorētiķi"...
Protams, lai iztulkotu tādu info cilvēku valodā, jāmācās 5 gadi angļu valoda, 3 gadi ekonomika, un pašai rakstīšanai (tulkošanai) jāziedo vismaz pāris dienas.
Bet lūk kādu jaungada dāvanu sagādāja pdfchm.net: The Bank Analyst's Handbook: Money, Risk and Conjuring Tricks (2004) - ja tur piereģistrējies, tad parādās arī saite kur grāmatas .pdf var atkačāt. Paldies krievu hakeru plašajai dvēselei!
-
3 rakstair doma
- Es, mana alga, Latvijas ekonomikas (IKP) izaugsme, un Latvijas Bankas valūtu rezerves
- 2008.12.17, 12:09
- Es strādāju kādā lielā starptautiskā programmatūras izstrādes kompānijā, un 100% strādāju uz eksporta tirgu. T.i., viss ko es nopelnu, tiek ieskaitīts uzņēmuma kontā no ārzemēm (ASV, Vācija, Jaunzēlande, Austrālija, etc.)
Uzņēmuma kontā ienāk dolāri. Lai izmaksātu algas, uzņēmums šos dolārus konvertē latos - pārskaita Latvijas Bankai dolārus, un pretī saņem latus. Latvijas Banka savukārt papildina savas ārzemju valūtas rezerves, un bilancē ieraksta: izdrukājām N jaunas latu naudas zīmes.
Sekojoši palielinās latu daudzums apritē, un uzrādās ka Latvijas valsts ekonomika aug.
Kādu laiku es sēdu bez bēdu, turu kontā latus. Pēc tam sāk parādīties runas par milzīgu currency account deficītu (un es nobrīnos - kas tas tāds? es taču savu naudu godīgi nopelnu, kāpēc deficīts?), un es nolemju sadalīt risku: vismaz 50% no naudas turēt eiro.
Konvertēju internetbankā latus uz eiro. Banka pārskaita latus Latvijas Bankai, pretī saņem eiro. Latvijas Bankas valūtu rezerves samazinās, sekojoši nākas arī no bilances izsvītrot latu naudiņas. Samazinās latu daudzums apritē, un analītķi redz ka Latvijas ekonomika rūk.
Un ja pie tam visi sāk konvertēt savus iekrājumus uz eiro, Latvijas ekonomika sarūk par atbilstošu latu daudzumu.
Pieņemsim, ka es sāku eiro izņemt no bankas skaidrā naudā, jo redzot, cik viegli bankai ir pieņemt vienpusēju lēmumu ierobežot izmaksas no konta, es saprotu ka nav ko dirsties - naudu turēt zeķē ir drošāk.
Šie skaidras naudas eiro uzkrājumi vispār Latvijas ekonomikā vairs neuzrādās (jo no kurienes lai būtu pieejami dati par iedzīvotāju uzkrājumiem ārvalstu valūtās)? Ja pirms tam vēl kādas varēja skaitīt cik aktīvu/pasīvu ir Latvijas banku kontos, ja es izņemu eiro no bankas, analītiķi var tikai plātīt ar rokām: par to kur nauda likusies viņiem nav ne jausmas.
Pēc tam, kad visi iekrājumi no cipariņiem kontā ir aizplūduši uz skaidras naudas banknotēm, vienīgais cipars kas kautko var nozīmēt, ir ECB dati par apritē esošajām eiro naudas zīmēm.
-
32 rakstair doma
- 2008.12.09, 09:31
- "Kā ziņots, darbā pie Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas tiek lemts par PVN likmes palielināšanu līdz 21% pašreizējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
"Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam tiek piemērota šī likme.
"Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" šovakar ziņoja, ka saskaņā ar ieceri pēc trīs gadiem PVN varētu vēlreiz tikt paaugstināts - līdz 23%."
upd: PVN likmi paceļ arī grāmatām un presei - no 5% uz 21% tātad.
-
8 rakstair doma
- 2008.12.09, 00:08
- Kā S. Kalniete saka, ja Latvija ņem piecus miljardus latus aizdevumu uz pieciem gadiem, tas nozīmē ka piecus gadus, katru mēnesi, katram Latvijas strādājošajam vidēji ir jāatdod 100 eiro, lai atmaksātu parādu.
Tagad mēs sākam saprast - tieši kādā veidā tas izpaudīsies.
(Mans aprēķins: (1'100'000 nodarbinātie * 12 mēneši * 100 eiro) * 5 gadi = 1'320'000'000 eiro * 5 gadi = kopā jāatdod 6'600'000'000 eiro. Izskatās plus-mīnus ticams aprēķins, tie procenti tādi varētu būt.)
-
8 rakstair doma
- 2008.12.04, 12:09
- 9. novembris (2008), Gerhards: palīdzības lūgšana SVF nav valdības dienaskārtībā.
"Atsaucoties uz masu medijos izskanējušo ziņu, ka Latvijai būs jālūdz palīdzība Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzsver, ka šāds jautājums nav valdības dienaskārtībā."
"Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) bija kategoriskāks. "Latvija nav plānojusi vērsties SVF un pati var tikt galā ar savām problēmām," pauda ministrs."
20. novembris (2008), Latvija grib aizņemties no SVF.
"Godmanis gan neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF."
"SVF eksperti ik gadu sniedz atzinumus par Latvijas ekonomiku, taču pēdējos gados valdības tos uztvēra vēsi. Piemēram, Aigara Kalvīša (TP) valdība ļoti skeptiski izturējās pret SVF ekspertu jau 2006.pavasarī izteikto aicinājumu rūpīgi sekot tam, lai Latvijas ekonomikai nedraudētu pārkaršana, kā arī ieteikumiem ierobežot valsts budžeta izdevumu pieaugumu, samazināt kredītu pieauguma tempu un pievērst lielāku uzmanību banku uzraudzības pastiprināšanai."
25. novembris (2008), Slakteris: Latvija no SVF un ES varētu prasīt līdz trīs miljardiem eiro.
""Latvija prasīs mazliet vairāk nekā divus miljardus eiro vai 2,5 miljardus eiro līdz trīs miljardus eiro," pavēstīja Slakteris. "
01. decembris (2008), Latvijai tomēr nepieciešami pieci miljardi eiro no SVF un ES.
"Latvijai no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) nepieciešami pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu), pirmdien [...] paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris."
"Manuprāt, tā ir reālistiska aplēse. Aptuveni trīs miljardi (eiro) ekonomikas atbalstam, un aptuveni divus miljardus varētu tieši saistīt ar budžeta deficītu un lielākiem valdības tiešajiem izdevumiem," viņš teica.
02. decembris (2008), M. Bičevskis (TP) "100. pantā":
"Mārtiņš Bičevskis arī nevarēja apstiprināt, ka valsts var garantēt to, ka Parex nebankrotēs. Viņš stāstīja, ka valdība darīs visu, lai sekmētu Parex bankas turpmāko darbību, bet tā arī nekādas konkrētas garantijas nesniedza. Kad runa bija par iespējamo aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda, valsts sekretārs negribēja nosaukt konkrētu summu, bet vēlāk atzinās, ka tā varētu būt no trešās daļas līdz pusi ģimenes budžeta, kas konkrētos skaitļos nozīmētu 5-7,5 miljardu eiro."
03. decembris (2008), "Fitch": Latvijai var nākties aizņemties pat 13,5 miljardus eiro.
"[...] saskaņā ar pamatscenāriju un pesimistisko scenāriju Latvijai būtu nepieciešami attiecīgi seši miljardi eiro (4,2 miljardi latu) un 13,5 miljardi eiro."
"Kā ziņots, "Fitch" 11.novembrī samazināja Latvijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim, brīdinot, ka Latviju visdrīzāk gaida "smaga finanšu un ekonomiskā krīze"."
"Fitch" reitings Latvijai samazināts uz "BBB-"."
04. decembris (2008), Slakteris: SVF apspriedis lata devalvāciju
"Starptautiskajā Valūtas fondā ir pārrunāta iespēja, ka Latvija no krīzes varētu iziet līdzīgi kā savulaik to darīja Argentīna – devalvējot savu nacionālo valūtu, ceturtdien uzrunā Saeimai atzina Atis Slakteris (TP)."
09. decembris (2008), Slakteris: Bez ārvalstu finansējuma Latvija 2009.gada pirmajā pusē kļūs maksātnespējīga.
""Ja Latvija nesaņems starptautiskos kredītresursus, tad tā nespēs izmaksāt algas un pensijas. Valsts kļūs maksātnespējīga," sacīja Slakteris.
"Viņš atteicās izpaust, cik lielu naudas summu valdība vēlas aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES), jo sarunas vēl joprojām turpinās."
-
17 rakstair doma
- 2008.11.25, 17:17
- Kad bija iepriekšējā ažiotāža ar devalvēšanas runām, tas bija 2007 gada sākumā (formāli, februāra sākumā kad izskanēja Mortena Hansena viedoklis). Toreiz gan runas bija pagrieztas uz to, ka devalvēt varētu lai ierobežotu inflāciju (zāles inflācijai). Rimšēvičs toreiz pamatoti postulēja ka pret inflāciju "devalvācija būtu inde, nevis zāles".
Pilnīgi piekrītu, pret inflāciju tas ir galīgi garām.
Bet tagad simptoms vairs nav inflācija, tagad ir jācīnās pret dziļu ekonomikas krīzi.
Par inflāciju runājot, es domāju ka varētu gadīties, ka nākošgad inflācija varētu būt tuvu nullei vai pat negatīva - ja paskatās kā nokritušas ir energo-resursu cenas, tas varētu nākt viegli. Ar nulles vai negatīvu inflāciju točna varētu paspēt ielekt Euro zonas vilcienā (izpildīt pievienošanās kritērijus, kas šobrīd augstās inflācijas dēļ neizdodas).
Bet.
Latvijas valstij samazina kredītreitingu, būtībā bankrotē Parex, aug bezdarbs, ASV ekonomika turpina brukt (pēc hipotēku krīzes nāk patēriņa kredītu (kredītkaršu) krīze un auto ražotāju bankrots), lielas problēmas Krievijā, Islandē valūta sabrukusi, par Eiropu gan neko daudz nedzird - laikam jau slāpst nost tik, cik pazūd eksporta tirgus Krievijā un ASV.
Pret ekonomikas krīzi gan devalvēšana varētu būt "zāles" - jo caur naudas devalvēšanu valsts īstenībā konfiscē iedzīvotāju uzkrājumus.
(Izņemot vot tie kredīti kas iekš eiro jāatdod... Bet no otras puses, ja eksportēt kļūs izdevīgāk, tad ir vismaz kautkādas izredzes kautko atmaksāt, nevis tā kā tagad, kad esam absolūti nekonkurētspējīgi ar pašu saskrūvētajām cenām un dzīves dārdzību. Ja nauda Latvijā neienāk, tad arī atdot kredītus nebūs par ko...)
-
16 rakstair doma
- 2008.11.25, 15:36
- Inflācija gadu gaitā dara brīnumus:
• Marshall Plan: Cost: $12.7 billion, Inflation Adjusted Cost: $115.3 billion
• Louisiana Purchase [1803 gadā]: Cost: $15 million, Inflation Adjusted Cost: $217 billion
• Race to the Moon: Cost: $36.4 billion, Inflation Adjusted Cost: $237 billion
• S&L Crisis: Cost: $153 billion, Inflation Adjusted Cost: $256 billion
• Korean War: Cost: $54 billion, Inflation Adjusted Cost: $454 billion
• The New Deal: Cost: $32 billion (Est), Inflation Adjusted Cost: $500 billion (Est)
• Invasion of Iraq: Cost: $551b, Inflation Adjusted Cost: $597 billion
• Vietnam War: Cost: $111 billion, Inflation Adjusted Cost: $698 billion
• NASA: Cost: $416.7 billion, Inflation Adjusted Cost: $851.2 billion
TOTAL: $3.92 trillion
(Morāle? Nenoguldiet naudu uz depozīta, tā jūs tikai atbalstītu fractional banking / debt as money / inflāciju. Un arī palīdzētu / ļautu bankām radīt tādu finanšu sistēmu / piramīdu, kas pēc N gadiem sabrūk kā kāršu namiņš.)
((Atruna Drošības policijai: es runāju par banku depozītiem abstraktā nozīmē. Nekāda sakara ar Latvijas finanšu sistēmu. Paldies par uzmanību.))
-
0 rakstair doma
- 2008.11.22, 17:00
- Bļe, bet šai iepriekšējai epopejai ar baumu cēlājiem (+ notikumu ķēdīte) nav neko ne pielikt, ne atņemt.
Kāda tur čeka. Daunis pēc dauņa. (Nospļaujas)
-
14 rakstair doma
- 2008.11.15, 21:30
- Kopumā Latvijā tiesības vadīt automašīnu ir 764 545 personām, no tām 286 903 ir sievietes, bet 477 642 - vīrieši.
( + tvnet dati... )
-
2 rakstair doma