Faith Club
Faith Club
- 2008.10.30, 00:38
- Jānis Ogsts, "Hansabankas" Vērtspapīru brokeru nodaļas vadītājs: par burbuļiem pirms 1998. gada krīzes un 2003. gada krīzes: "Abiem šiem gadījumiem bija viena līdzīga pazīme – izjūta, ka situācija ir īpaša un tāpēc akciju cenu kāpums turpināsies mūžīgi. Pēc paša pieredzes zinu, ka šādā pāroptimisma brīdī ir jākļūst īpaši uzmanīgam, jāpiedomā par riska samazināšanas stratēģijām."
Trešo burbuli gan viņš tā kā garām palaida... laikam likās ka 2007. gads ir drusku par ātru...
Par RFB grāmatiņu par investīcijām akcijās - visu cieņu. Var aplūrēt mūsu pašmāju brokeru bildītes, un pavērtēt kā viņi stāsta par tirgu.
Un protams, kamēr viss veļas zemāk par zemi, tev būs veselīgs pesimisms un reāls skats.
***
Hansabankas "Dinamika" balansē virs -25%, šobrīd "kopš gada sākuma" pieaugums ir -24,54, Parex "Universālais" pie 0,83% (drīz arī aizies mīnusos). Mīnusos kopumā nav tikai 5 plāni, bet vislabāk klājas SEB "Latvijas" - tam ir aizdomīgi labs 6,19% pieaugums.
Bet visas Latvijas uzkrātais otrā līmeņa pensiju kapitāls šobrīd ir: Ls 403 305 504,3.
-
18 rakstair doma
- 2008.09.30, 17:27
- Paskaties globālo ģeopolitisko analīzi - viss pareizi pateikts. (Virsrakstu vērā neņemt - žurnaļugam Romānam Koļedai nav atatat laikus uztaisījuši.)
Un arī -
"Valsts sektorā algas ir ļoti nevienādas. Medicīnas darbinieku vidējā alga ir gandrīz vienāda, ja ne zemāka par pasta darbinieku algu – kā tas iespējams, vai varam salīdzināt šo profesiju darba specifiku?! Vienlaikus finanšu sektora darbiniekiem vidējā alga ir teju trīs reizes augstāka nekā medicīnā strādājošiem. Kur ir pamatojums šādai starpībai?"
-
2 rakstair doma
- 2008.09.18, 11:50
- Oho, 24h spot gold: sākās diena ar $785 par zelta unci (31.103g). Diena beidzas ar $885 par unci = $100 pieaugums dienas laikā, vienkārši tā pat.
(Pirkt vai nepirkt par šādu cenu - tas uz katra sirdsapziņas. Es pirkšu par jebkuru cenu, ik mēnesi/divus ieguldot zeltā 10% no savas naudas. Tā ir ilgtermiņa pozīcija, un to aizvērt varēs tikai krīzes/kraha/kara gadījumā. Pie jebkura cita scenārija - zemē norakta nauda, nekas vairāk.)
Bet mūsu otrā līmeņa pensijām šodien vēl labāk diena sākas:
Hansa pensiju IP "Dinamika" 2008.09.18., daļas vērtība: 1.1584865 ienesīgums no gada sākuma: -12.05%
Pasaki 12% no savas naudiņas atā.
Un vēl gada beigās pasaki 1.70% atā, jo tos paņems baņķieris par saviem "pārvaldīšanas pakalpojumiem". Tavas pensijas pieaugums šogad: -13.70%.
(Pats es īstenībā pavasarī pārgāju uz Parex Universālo ("konservatīvo") plānu.)
***
Interesanti starp citu, kopā visas Latvijas otrā līmeņa pensijas kopā ir tikai Ls 406'999'694.45 - nav pat pusmiljards latu (nav pat miljards USD). Ja salīdzina ar ASV behemotiem, kur Merril Lynch pārdodas par $50 miljardiem, kur valdība "glābj" apdrošinātāju gigantu AIG ielejot $85 miljardus... a mes te tā... mēs te tikai mīžam vētrā.
upd: citāts no viena newsletter: "On Monday Lehman Brothers, one of the world's biggest investment banks, went bust with debts of $613 billion".
-
48 rakstair doma
- 2008.09.18, 02:05
- Gads (vai divi) retrospektīvā:
HANSA BALTIJAS IZAUGSMES FONDS - pārdevu 05.03.2007, par 12.98 EUR / paju.
HANSA AUSTRUMEIROPAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA AKCIJU FONDS - pārdevu 12.03.2007, par 13.2011 EUR / paju.
HANSA AUSTRUMEIROPAS AKCIJU FONDS - pārdevu pusi 17.07.2007, par 30.7977 EUR / paju, un otru pusi 10.08.2007, par 29.6163 EUR / paju, līdz ar to aizverot savas pozīcijas vērtspapīru tirgū.
Full disclosure: kopā bija ~1700 eiro ieguldīti (un no tiem varka sanāca kautkādi 300+, kas vispār nav slikti par dažu podziņu nospiešanu internetbankā). Bet nu daži vinnē, izstāsta durakiem, tie sāk ieguldīt un naudiņu padirš.
Atceries tikai vienu lietu: nekad nepērc fondus (vai akcijas) kamēr tās cena krīt. Kamēr krīt - tikai pārdod. Pērc tikai tad, kad sāk augt - kad esi drošs par to, ka augšanas tendence ir uzticama.
Bet vēl labāk - nepiedalies tajā balagānā.
Stāstiet ko gribiet, pasaules ekonomika ir ZERO SUM spēle. Ja kāds saka "nauda taisa naudu", tas īstenībā tā nav. Jā, caur fractional reserve, bankas var no naudas uztaisīt "jaunu", bet neīstu naudu. No 100 tava depozīta latiem, banka var uztaisīt 900 neīstos, un palaist ekonomikā grozīties. Bet kad tu atnāc pēc saviem 100 latiem pakaļ (izņem depozītu), tad bankai nākas savu 900 neīstos no tirgiem izvilkt ārā (pārdodot ieguldījumus) - unwind, to varētu saukt.
Fondu daļu (paju) tekošās cenas (un cenu vēsturi) varat apskatīties paši Hansa.net Investors sadaļā. Baltijas izaugsmes fonds kautkad (02.08.2007) tika novērts un iekļauts Austrumeiropas akciju fondā - tam cenu vēsture, šķiet, nav saglabāta. Šobrīd:
Hansa Austrumeiropas nekustamā īpašuma akciju fonds daļas vērtība: EUR 7.2570 (uzrāda kā -53.54% no gada sākuma)
Hansa Austrumeiropas Akciju Fonds daļas vērtība: EUR 12.1370 (uzrāda kā -49.76% no gada sākuma).
Ja rēķinātu mīnusus kopš maksimuma, būtu vispār skumja bildīte...
Maksimums tam fondam bija 16.07.2007, kad daļas vērtība sasniedza EUR 31.10 ...
Grafiks: Austrumeiropas Akciju Fonds; daļas vērtības (Eiro) izmaiņas no 2007. gada jūlija, līdz šodienai (18.09.2008).
Tāda, lūk retrospektīva. Bet rīt - varbūt par Hanzenes "Dinamika" pensiju plānu, kur malači ir paspējuši 11% no tavas pensiju naudiņas šogad padirst.
-
15 rakstair doma
- 2008.08.12, 11:03
- Pie jautājuma par ekonomikas cikliskumu:
Hansa Austrumeiropas Akciju Fonds
Hansa Austrumeiropas nekustamā īpašuma akciju fonds
Hansa Krievijas Akciju Fonds
Zelta cenu grafiki
Analīze: viss krīt un brūk. Zelts drīz atgriezīsies pagājušā gada cenu līmenī, kad tikai sāka skriet debesīs (jo investori no riskantajām akcijām pārsviedās uz konservatīvo zeltu). Savukārt tagad zelts krīt cenā jo laikam ne automašīnas bākā to var ieliet, ne uz galda likt ēst...
(Disclosure: es joprojām apmēram 10% savas naudiņas noroku zelta monētās. Pērku 1/2 unces monētiņas reizi 2-3 mēnešos. (Austrālijas Lunārs/Nuggets, Ķīnas Panda ar 999,9 provi.) Neatzīstu tās jauktās ar 900/917 provi.)
-
19 rakstair doma
- 2008.07.14, 18:34
- "Traditionally, Fannie had required the mortgages it purchased to be so-called 80/20 mortgages wherein the borrower puts at least a 20% down payment on the mortgage. This was a requirement because residential mortgages in the US are a “no-recourse” loan in which the borrow can generally “walk away” from the loan with no recourse to the lender other than seizing the house and reporting the default to a credit agency. A 20% down payment was generally thought to be enough to dramatically limit the moral hazard of borrowers “walking away” because housing values would have to decline 20%+ for the borrower to be underwater and even then the borrower would still face the prospect of losing their own sunk capital which makes walking away even more difficult from a psychological perspective." [via philg]
Un mums te 10% pirmo iemaksu atcēla. Tak vajadzētu lai [hipotekārajam kredītam] ir 20% pirmā iemaksa, vispār! Viegli pieejams kredīts tikai kropļo tirgu: cenas skrien debesīs.
Savukārt tie, kas sagrābušies tos sūda kredītus dzīvoklīšiem vecās bloku mājās, būtu vnk jāinformē banka lai iet to dzīvokli savāc atpakaļ. Kad tev no pamatsummas ir tikai kādi 3-5% atmaksāti, tev pašam zaudējums ir nieka kapeikas; droši atstāj lai banka pati izsmeļ sūdus ko savārījusi milzu kredītus dāļādama par nevērtīgu segumu.
-
14 rakstair doma
- 2008.06.29, 22:51
- "[Cilvēki] jūtami mazāk taujā pēc vidējās klases atpūtas braucieniem, cilvēki patiešām ekonomē naudu, lai gan vērojama arī otra galējība - pieaug superdārgo ceļojumu pieprasījums.
"[...] klientu skaits ir mitējies, naudas apgrozījums nē. Tas ir tāpēc, ka pērk luksus klases ceļojumus. Par tādiem tiek uzskatīti arī kruīzi un to pieprasījums audzis par 150%."
Piesedzoties ar inflācijas gaidām, tirgotāji uzkruķī cenas. Inflācija taču tirgotājus neskar (pieaugošas izmaksas tiek pilnībā novirzītas uz patērētāju): tirgotājiem tikai aug peļņas procentiņš. Rezultāts - sabiedrības noslāņošanās.
-
3 rakstair doma
- 2008.05.01, 14:03
- Ja tu aizņemies naudu, pastāv risks ka tu bankrotēsi.
Ģimenei ar diviem bērniem (ASV), kur abi vecāki strādā, risks bankrotēt ir lielāks nekā risks izšķirties. Bet par bankrotiem nerunā.
-
4 rakstair doma
- 2008.03.26, 19:05
- "Goldman Sachs says the growth in Russia’s M3 measure of broad money grew 51% over the last year or so, India by 24%, and by 20% in China, Saudi Arabia, South Africa and Brazil. That’s three times as fast as the US and the rest of the developed world, and it’s faster than their GDP growth rates. It’s the fastest pace in decades.
"All that loose money is pouring into commodities, stock exchanges around the planet as well as bond markets–it’s largely why our long-term bond yields have been historically low, spurring a dramatic increase in mortgage borrowing, as mortgage rates typically track the 10-year Treasury note."
-
0 rakstair doma
- 2008.03.22, 16:53
- Kad mēs universitātē mācījāmies ekonomiku, pasniedzēja visu laiku runāja elastīgu un neelastīgu pieprasījumu, un par visādiem reklāmas pasākumiem, kas ļauj palielināt pieprasījumu. Un bieži vien tika minēts mistisks cenas līmenis, kad preces cenu samazinot, pieprasījums pieaug nevis lineāri, bet daudz vairāk nekā varētu prognozēt ar regresijas metodēm. Tas īsti nesakrīt ar klasiskajām "supply and demand" līknēm.
Protams, tagad dzīvē redzot inflācijas mehānismu, es saprotu ka tās runas par mistiskā cenas līmeņa, kad palielinās pārdoto preču daudzums un sekojoši aug uzņēmuma peļņa, tāds fufelis vien bija: jo īstenībā jau tiek meklēts tas pārliekuma punkts, kad cenai pieaugot, pieprasījums pēc preces dramatiski samazinās (var teikt, notiek demand destruction) - jo vidusslānis vairs preci nevar atļauties.
Varam par piemēru paņemt pienu: ja piena cena kļūst pārāk liela, strādājošie un vidusslānis to pārstāj pirkt. Pieprasījums pēc piena, litra cenai pieaugot, vienu laiku krītas lēzeni (cik nu kuram piens garšo, cik nu kuram alga liela) - tieši kā gramatās zīmē, bet tad vienā punktā salūzt - jo iziet ārpus vidusslāņa/strādājošo pirktspējas, un visi draudzīgi nolemj vairs pienu nepirkt; bet aiz vidusslāņa ir tikai bagātnieki, un to ir salīdzinoši ļoti maz.
Būtu jābūt novērojamam interesantam efektam, ka pārdodot pienu "par akcijas cenām" (piemēram, Ls 0.45) to ļoti ātri izpērk pensionāri un maznodrošinātie iedzīvotāji, bet pārdodot par ierastajiem Ls 0.70 piens paliek stāvēt plauktā - jo par šādu cenu neviens vairs nevar atļauties.
Veikals varētu rēķināt, ka pie cenas Ls 0.45 par litru, pieprasījums ir 30'000 litri dienā, bet par cenu Ls 0.70 litrā - pieprasījums būtu 50 litri dienā (piemēram).
Un tas arī ir veikalnieku uzdevums inflācijas (vai inflācijas gaidu) apstākļos - atrast visām cenām šo lūzuma punktu. Noskaidrot cenu līmeni, kad pieprasījums salūzt, un turēt preces cenu vienu santīmu zem lūzuma punkta.
-
20 rakstair doma
- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav.
-
54 rakstair doma
- 2008.03.11, 14:26
- * U.S. annual gross domestic product is about $15 trillion
* U.S. money supply is also about $15 trillion
* Current proposed U.S. federal budget is $3 trillion
* U.S. government's maximum legal debt is $9 trillion
* U.S. mutual fund companies manage about $12 trillion
* World's GDPs for all nations is approximately $50 trillion
* Unfunded Social Security and Medicare benefits $50 trillion to $65 trillion
* Total value of the world's real estate is estimated at about $75 trillion
* Total value of world's stock and bond markets is more than $100 trillion
* BIS valuation of world's derivatives back in 2002 was about $100 trillion
* BIS 2007 valuation of the world's derivatives is now a whopping $516 trillion
[BIS - Bank of International Settlements, the world's clearinghouse for central banks in Basel, Switzerland]
-
10 rakstair doma
- 2008.03.06, 16:45
The collective net worth of the world’s 1,125 billionaires – which has almost doubled in the past four years [...]
Sanāk, 4 gadu laikā, pasaules bagātākie ir kļuvuši 2x bagātāki. Vai mūsu nauda ir pārceļojusi bagātnieku kabatās? Vai arī naudas daudzums pasaules finansu sistēmā ir dubultojies četru gadu laikā? Vai varbūt bagātnieku īpašumi ir palikuši iepriekšējā vērtībā, bet naudas vērtība ir kritusies uz pusi.
Katrā ziņā:
2000 gads: This year's database contains 306 billionaires totaling $1.27 trillion in wealth.
2004 gads: After two years of falling fortunes, the collective net worth of the world's wealthiest jumped half a trillion dollars in the past year, to $1.9 trillion. [...] This year Forbes reports a record 587 billionaires, including 64 newcomers.
2008 gads: [...] the number of billionaires Forbes could identify crossed into four figures, reaching 1,125. The total net worth of the group is $4.4 trillion, up $900 billion from last year.
"Состояние российских миллиардеров выросло с $282,4 млрд до $471,4 млрд, а их число — с 53 до 87."
-
6 rakstair doma
- 2008.03.05, 13:55
- Palasīju to interviju ar Štokenbergu, vispār iespaids ne pārāk.
Pirmkārt jau, visi tie cipari uz kuriem tiek piedāvāts balstīt "minimālās pensijas" aprēķinu, ir kautkādi no gaisa pagrābti skaitļi, un nekādā ekonomiskajā realitātē nebalstās (es nerunāju par budžeta skaitļiem, tos patirzāšu citreiz).
Kā gan tas gadās, ka pensijai būtu jābūt = 3x "valsts sociālais pabalsts". Kāpēc tieši 3x, nevis 2.5x vai 4x? Gribētu es parunāt ar tiem, kas šos referendumam piedāvātos grozījumus izstrādāja, man liekas ka tie grozījumi ir klajš ekonomisks analfabētisms (gan jāatzīstas ka es nessmu iedziļinājies - varbūt kāds var iemest saiti uz piedāvāto grozījumu pilno tekstu).
Kā tiek aprēķināts "valsts sociālais pabalsts"? Ministri pasēž, ar pirkstu mākoņos pabaksta un izlemj. Vienu gadu izlemj no Ls 30 pacelt uz Ls 35. Tad 2005 gadā, no Ls 35 - pacelt uz Ls 45. Tagad atkal izdomās pacelt uz Ls 60. Bet tie ir tādi absolūti skaitļi, un nav saprotams vai vispār ir kautkāda metodoloģija pēc kā tos kāds aprēķina, un vai tam apakšā ir kautkāds ekonomisks pamatojums: kādas cilvēka vajadzības šim pabalstam būtu jāsedz.
(T.i., - vai šis piedāvātais pamata "sociālais pabalsts" ir atkarīgs no kautkāda pārtikas groza cenas? Vai no medicīnisko pakalpojumu cenām. Vai arī ir atkarīgs no iztikas minimuma. Vai arī no minimālās algas - par pamatu taču ir jāņem rādītāji kas atspogoļo kautkādu konkrētu ekonomisko realitāti, nevis politisko realitāti. "Ls 45" taču neko nenozīmē, tas ir tikai skaitlis uz papīra, pat ja tu pareizini to ar 3. Tas sevī nekādi neiekļauj ne cik maizes klaipus par to varēs nopirkt, ne cik litrus piena, ne cik medikamentu par to naudu var nopirkt - maizei un pienam cena atspoguļo ekonomikas reālo stāvokli, bet mistiskā "Ls 45" vērtība var tikai dramatiski kristies.
Un tad jau atkal jāprasa ministru kungiem, lai pārskata "sociālā atbalsta" apmēru, lai pabaksta mākoņus vēl, lai izdomā citu skaitli. Un no sākuma.)
Štokenbergs gan spirinās, ka viņa metodoloģija nav tā, kas tiek bīdīta uz referendumu, ka viņam ir sava formula: minimālā pensija = iztikas minimums. Jā, tāda formula ir pamatota ekonomiski, un ļauj pensijām augt kopā ar inflāciju un sekojošu pārtikas sadārdzinājumu, un augt kopā ar valsts ekonomisko izaugsmi vispār.
It īpaši tuva man šāda formula ir tāpēc, ka tad valsts nevarēs devalvēt naudu, atstājot pensionārus ar viņu neindeksētām pensijām aiz borta. T.i., pensiju garantija liks ieturēt konsekventu un atbildīgu monetāro politiku - jo tikko sāc drukāt latus (vai eiro), tirgus neredzamā roka arī valsts izmaksas automātiski paaugstina: sekojoši no naudas drukāšanas kampaņas (ja valsts/centrālā banka izdomātu tā darīt) rezultāts būtu garantēts - nulle - un viņu rokas ir sasietas.
Vispār fiksētie skaitļi likumos ir stulbums un analfabētisms. Salīdziniet, kā iznācis ir ASV ar dažiem likumiem: par [tādu un tādu pārkāpumu] sods ir 20$ un gads cietumā. Protams kad likumu (pirms gadsimta) pieņēma, 20$ faktiski bija gada alga. Laika gaitā inflācija ir devalvējusi 20$ par sīknaudu, bet gads cietumā savu svaru nav zaudējis (īstenībā es pat teiktu ka šobrīd gads cietumā cilvēku ietekmē daudz negatīvāk, nekā pirms simts gadiem, kad vienalga nekā cita nebija ko darīt, kā govis ganīt, un vērot kā kukurūza aug.)
Mums Krimināllikumā visi sodi ir minimālajās algās izteikti - un tas ir pareizi, jo 1995. gadā minimālā alga bija Ls 28, bet šogad - Ls 160. Ja likumos būtu palikuši tie paši sodi, kas aprēķināti 1995 gadā: salīdzinam cik sāpīgi būtu nomaksāt sodu toreizējo 50 minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 28x50) = Ls 1400. Un tagad tas pats pārkāpums nes līdzi sodu Ls 8000 apmērā - jo minimālās algas aug līdzi.
Bet morāle viena: likumos sodi aug līdzi ekonomikai (un inflācijai), bet pabalsti un pensijas, visādi neapliekamie minimumi - nē. Kā gan tā?
( + mazliet par minimālo algu, nav obligāti lasīt )
-
15 rakstair doma
- 2008.02.29, 18:58
- "Latvijā dolārs šodien pirmo reizi lata mūžā dzīvoja zem 46 santīmu atzīmes."
(no Nordea valūtu tirgus apskata)
-
1 rakstair doma