- Par Latvijas ekonomiku - tikai labu, vai neko
- 2009.02.20, 11:56
- Nez, cik Latvijas Banka 2008. gadā īsti pārdeva eiro? Kāds kopējais skaits latu tādējādi aizslīdēja no aprites? Par 2007. gadu ziņo, ka vispirms tauta noraustījās, un bankai nācas pārdot 333,4 miljonus eiro (236,6 miljonus latu). Bet 2007. bilance bija it kā pozitīva un latus vienalga vajadzēja (kaut kas tika joprojām investēts, kautkas joprojām plūda šurp): Latvijas Banka izlaida (pārdeva bankām) 395,2 miljonus latu (pie sevis noglabājot 568 miljonus eiro).
Kā ziņo, 2008. gada nogalē, pārdot jau nācās 1.159 miljardus eiro, uzpērkot latus no visiem, kas grib atbrīvoties no latiem. LB rezervēs vēl paliek 4 miljardi eiro.
(Šogad gan vairs nevienam nav lieka lata, ko pārdot - sanāk, ka iedzīvotāju visas latu rezerves ir nokonvertētas.)
IKP kritumu gribu saistīt ar šo bēgšanu no latiem. Nav naudas apritē - preču/pakalpojumu plūsma apstājas. Bet no otras puses - te daži ziņo gan ka apritē parādās papīra lati, gan arī, ka vārdā neminamais D-process tiek aprunāts...
***
Vispār, tas man atgādina ka gribēju uzrakstīt par 3-D. Deflācija, depresija, devalvācija (un ceturtais D - deleverage).
Un arī par interesanto deflācijas un inflāciju definīciju.
Inflācija tiek definēta kā process, kad ceļas cenas. Inflāciju mēra ar patēriņa cenu celšanās indeksu (CPI - consumer price index). Inflācija var notikt neatkarīgi no naudas daudzuma ekonomikā: cenas ceļas, bet algas paliek tās pašas: ekonomika stagnē, bet notiek inflācija. (Šim fenomenam pat speciālu vārdu izdomāja: stagflācija.)
Deflāciju, savukārt, definē kā naudas daudzuma apritē samazināšanos (money supply), un naudas aprites ātruma samazināšanos (velocity of money). (Tas, ka deflācijas procesā samazinās patēriņa cenas ir tikai simptoms, par to gan daudzi strīdas - mainstream ekonomisti gribētu deflation jēdzienu saistīt tikai ar cenu krišanos - pārdefinējot vienkārši kā "negatīvu inflāciju".) Vai muma draud deflācija? Da nekad. Papīra naudu drukāja, drukā un drukās.
Beigu beigās, devalvācija ir mākslīga naudas iepludināšana ekonomikā, iedarbinot naudas drukājamo mašīnu. Blakus efekts ir jebkuru uzkrājumu, kas ir denominēti konkrētajā valūtā, konfiskācija. Naudas drukāšana, un sekojoša visu cenu celšanās (inflācija), stimulē naudas aprites ātrumu - jo nevērtīgāka ir nauda ko tu saņem algā, jo ņiprāk tu to mēģināsi apmainīt pret precēm vai pakalpojumuiem - pat ja tie nav tev vajadzīgi. Alternatīva nesaista - skatīties kā grūti nopelnīti papīra rublīši pārvēršas par iekura materiālu.
***
Latvija ir aizņēmusies cietu valūtu, un cietu valūtu tai būs jāatdod. Diemžēl domājot par Latvijas ekonomikas sistēmu, es prāta acīm redzu tikai salīdzinājumu ar cauru spaini - lej tur naudu cik gribi, un spainis paliks vienalga tukšs - īstā turība (wealth) aizplūst uz citām kabatām, ne iedzīvotājiem. Bet atdot prasīs no iedzīvotājiem (piemērojot nodokļus), bet atdot nebūs ko.
Te ir sacelti veikali, nevis rūpnīcas. Spēļu zāles, nevis biroji. Cilvēki ar "lielām sekmēm" strādā valsts aģentūrās un inspekcijās un ministrijās un sekretariātos, nevis dara produktīvu, starptautiski konkurētspējīgu darbu. - 10 rakstair doma
- 20.2.09 13:17 #
-
100 reizes piekrītu
bet jebkurā gadījumā viens D vai trīs D, tad nerisina sistēmas kaites
a sistēma, kā to saka klasiķi un neoklasiķi, nevar pastāvēt bez fluktuācijām, un iziešana no šīm svārstībām ir pašregulējošs mehānisms (tipa) ideālajā modelī
jāatzīmē, ka šis ideālais modelis paredz brīvu naudas kustību
realitātē šī brīvā naudas kustība nozaru un sektoru griezumā nepastāv - vai tiek nopietni apgrūtināta valsts aktivitāšu dēļ!
paskaidroju - kādā sektorā investētā nauda kļūst no ražīgas mazāk ražīga dēļ arvien pienākošās konkurences - klasiķi saka, ka ir laika nobīde, starp investīcijām un naudas ražīguma izmaiņām, kas arī izsauc šīs fluktuācijas
kā rezultātā šajā konkrētajā nozarē naudas ražīgumam samazinoties, daži vai daudzi izlemj brīvi pamest šo nozari un saglābtos resursus investēt nu jau citā ražīgā nozarē - tā pēc teorijas būtu jādarbojas ideālajam pašregulējošajam modelim
a realitātē? kurš var šobrīd pamest savu nozari, saglābjot jel kaut ko no resursiem? Bankas tur tirgu ar iesaldētajiem līdzekļiem, jo baidās no tirgus kolapsa, kā sakarā visi līdzekļi ir iesaldēti un nekādas kustības šajā sfērā nav iespējamas - valsts nāk palīgā bankām turēt tirgu - valsts ne tikai tur tirgu, bet arī inflāciju un valūtas kursu ..... lūk!
šajā situācijā bankas turās pie valsts un valsts pie bankām un abi šausmu sapņos redz DDD un par visām varītēm cenšas no tā izvairīties
cik ilgi tas var turpināties? - IMHO jāskatās uz bezdarba līmeni - kaut ar zemām algām, kredīti tomēr vēl tiek maksāti un sistēma veģetē.....
veģetē cerot uz vispārējo situācijas uzlabošanos apkārtējos tirgos, jo uz vietējo tirgu ar šādu pata stāvokli imho jau vairs neviens necer
ja pasaules ekonomika atkal uzsils, ir iespēja šādi nostagnēt veselu ciklu - un tad pamosties jau nākošajā ciklā, bet zaudējot kādus gadus 20-30 periods, kad lielākā daļa kredītu būs jau atdota, bezdarbnieki atraduši darbu ārzemēs un bankas vairs neraustīsies kādu nobankratināt - Atbildēt
- 20.2.09 13:21 #
-
Div piezīmes: inflācija imho principā nav tikai patēriņa cenu celšanās; vismaz tikpat svarīga ir arī ražotāju cenu dinamika.
Un par rindkopām zem *** - nu, 70% taisnība, bet negribu teikt, ka vairāk. Tajā skaitā par tām rūpnīcām - krīze ir globāla, un arī tās rūpnīcas nevienam nav vajadzīgas. - Atbildēt
- 20.2.09 13:48 #
-
nu, visu perfekti aptvert neviens nevar, es tikai pierakstu savas izjūtas (nezinātniskas un faktiski diletantiskas)
būtībā jau, inflāciju un visu kas šobrīd ir noticis ar finanšu tirgu, var saistīt ar naftas cenu par barelu. ja fundamentāli sanāk ka globālā "naudas vienība" ir segta ar naftu (loģiski būtu - ar N Mwh enerģijas ekvivalentu), un kad pēkšņi naftas cena uzlēca debesīs, visas pasaules naudas vērtība riktīgi nogrīļojās.
man galvā griežas tikai viena doma: "vienīgā nauda kas tev pieder, un var piederēt, ir tikai tavs paša darbs". visa pārējā nauda nav īsta nauda. - Atbildēt
- 20.2.09 14:22 #
-
Šitam es arī nevaru īsti piekrist, jo var būt situācija, kad darbs ir, bet naudu par to nemaksā ;)
- Atbildēt
- 20.2.09 14:54 #
-
Te tāds apokaliptisks rakstiņš. Par tēmu, ka visa cietā valūta pati var palikt mīksta.
Jautājums tikai, cik var ticēt.
http://www.lewrockwell.com/north/north689.html - Atbildēt
- 20.2.09 15:35 #
-
es lasīju ka Eiropas bankas ir traki leveraged.
bet no otras puses, šitie libertarian čalīši nesaprot, ka mēs paši esam sistēma - priekš kam mums pašiem sevi pist? nu neļaus ne eiro ne dolāram sabrukt - neviens neļaus. newsflash: central bank is people!
libertarian domā it kā dolārs un eiro ir kautkāda neatkarīga būtība, kas pakļaujas kautkādiem likumiem, ka tirgus eksistē kautkādā realitātē pats par sevi. a vot nav tā nekāda atsevišķa realitāte, un visi apjēdz cik saistīts viss ir.
bet... laikam jāpērk tomēr tas zelts, lai cik dārgs. - Atbildēt
- 21.2.09 14:13 #
-
2008. gada bilance ir 300 miljoni latu - lai gan viņi nopirka daudz vairāk, lielu daļu palaida atpakaļ apgrozībā, galvenokārt viņiem par labu nostrādāja valdības lēmums ieguldīt Parex gada nogalē - tur arī LB atbrīvojās no nopirktajiem latiem. Arī skandināvi, labi zinādami ko devalvācija nodarīs viņu bankām, pagājušā gadā nopirka no LB ievērojamu summu latu
Šogad banka plāno, ka bilance būs 1,3 miljardi. Pēc viņu vārdiem, bankas iekšējā polika būs turēties pretī devalvācijai līdz pēdējam latam, un viņi uzskata, ka rezervju ir pietiekami daudz.
Tā ka šobrīd, ņemot vērā, ka to var panākt tikai LB, devalvācijas iespēja no iekšpuses ir tikai tādā gadījumā, ja valdība nomaina Rimšēvicu (nezinu, kāds process tas ir). Lielākie draudi devalvācijai nāk no ārējiem faktoriem - piemēram, pastāv iespēja, ka SVF var izdarīt spiedienu un Latviju uz laiku izslēdz no ECB un tādejādi panāk lata atsaistīšanu no eiro. Šāda precendenta gan nav un tas ir maz ticams, bet teorētiski tāda iespēja pastāv. - Atbildēt