- Par Latvijas ekonomiku - tikai labu, vai neko
- 2009.02.20, 11:56
- Nez, cik Latvijas Banka 2008. gadā īsti pārdeva eiro? Kāds kopējais skaits latu tādējādi aizslīdēja no aprites? Par 2007. gadu ziņo, ka vispirms tauta noraustījās, un bankai nācas pārdot 333,4 miljonus eiro (236,6 miljonus latu). Bet 2007. bilance bija it kā pozitīva un latus vienalga vajadzēja (kaut kas tika joprojām investēts, kautkas joprojām plūda šurp): Latvijas Banka izlaida (pārdeva bankām) 395,2 miljonus latu (pie sevis noglabājot 568 miljonus eiro).
Kā ziņo, 2008. gada nogalē, pārdot jau nācās 1.159 miljardus eiro, uzpērkot latus no visiem, kas grib atbrīvoties no latiem. LB rezervēs vēl paliek 4 miljardi eiro.
(Šogad gan vairs nevienam nav lieka lata, ko pārdot - sanāk, ka iedzīvotāju visas latu rezerves ir nokonvertētas.)
IKP kritumu gribu saistīt ar šo bēgšanu no latiem. Nav naudas apritē - preču/pakalpojumu plūsma apstājas. Bet no otras puses - te daži ziņo gan ka apritē parādās papīra lati, gan arī, ka vārdā neminamais D-process tiek aprunāts...
***
Vispār, tas man atgādina ka gribēju uzrakstīt par 3-D. Deflācija, depresija, devalvācija (un ceturtais D - deleverage).
Un arī par interesanto deflācijas un inflāciju definīciju.
Inflācija tiek definēta kā process, kad ceļas cenas. Inflāciju mēra ar patēriņa cenu celšanās indeksu (CPI - consumer price index). Inflācija var notikt neatkarīgi no naudas daudzuma ekonomikā: cenas ceļas, bet algas paliek tās pašas: ekonomika stagnē, bet notiek inflācija. (Šim fenomenam pat speciālu vārdu izdomāja: stagflācija.)
Deflāciju, savukārt, definē kā naudas daudzuma apritē samazināšanos (money supply), un naudas aprites ātruma samazināšanos (velocity of money). (Tas, ka deflācijas procesā samazinās patēriņa cenas ir tikai simptoms, par to gan daudzi strīdas - mainstream ekonomisti gribētu deflation jēdzienu saistīt tikai ar cenu krišanos - pārdefinējot vienkārši kā "negatīvu inflāciju".) Vai muma draud deflācija? Da nekad. Papīra naudu drukāja, drukā un drukās.
Beigu beigās, devalvācija ir mākslīga naudas iepludināšana ekonomikā, iedarbinot naudas drukājamo mašīnu. Blakus efekts ir jebkuru uzkrājumu, kas ir denominēti konkrētajā valūtā, konfiskācija. Naudas drukāšana, un sekojoša visu cenu celšanās (inflācija), stimulē naudas aprites ātrumu - jo nevērtīgāka ir nauda ko tu saņem algā, jo ņiprāk tu to mēģināsi apmainīt pret precēm vai pakalpojumuiem - pat ja tie nav tev vajadzīgi. Alternatīva nesaista - skatīties kā grūti nopelnīti papīra rublīši pārvēršas par iekura materiālu.
***
Latvija ir aizņēmusies cietu valūtu, un cietu valūtu tai būs jāatdod. Diemžēl domājot par Latvijas ekonomikas sistēmu, es prāta acīm redzu tikai salīdzinājumu ar cauru spaini - lej tur naudu cik gribi, un spainis paliks vienalga tukšs - īstā turība (wealth) aizplūst uz citām kabatām, ne iedzīvotājiem. Bet atdot prasīs no iedzīvotājiem (piemērojot nodokļus), bet atdot nebūs ko.
Te ir sacelti veikali, nevis rūpnīcas. Spēļu zāles, nevis biroji. Cilvēki ar "lielām sekmēm" strādā valsts aģentūrās un inspekcijās un ministrijās un sekretariātos, nevis dara produktīvu, starptautiski konkurētspējīgu darbu. - 10 rakstair doma
- 20.2.09 13:17 #
-
100 reizes piekrītu
bet jebkurā gadījumā viens D vai trīs D, tad nerisina sistēmas kaites
a sistēma, kā to saka klasiķi un neoklasiķi, nevar pastāvēt bez fluktuācijām, un iziešana no šīm svārstībām ir pašregulējošs mehānisms (tipa) ideālajā modelī
jāatzīmē, ka šis ideālais modelis paredz brīvu naudas kustību
realitātē šī brīvā naudas kustība nozaru un sektoru griezumā nepastāv - vai tiek nopietni apgrūtināta valsts aktivitāšu dēļ!
paskaidroju - kādā sektorā investētā nauda kļūst no ražīgas mazāk ražīga dēļ arvien pienākošās konkurences - klasiķi saka, ka ir laika nobīde, starp investīcijām un naudas ražīguma izmaiņām, kas arī izsauc šīs fluktuācijas
kā rezultātā šajā konkrētajā nozarē naudas ražīgumam samazinoties, daži vai daudzi izlemj brīvi pamest šo nozari un saglābtos resursus investēt nu jau citā ražīgā nozarē - tā pēc teorijas būtu jādarbojas ideālajam pašregulējošajam modelim
a realitātē? kurš var šobrīd pamest savu nozari, saglābjot jel kaut ko no resursiem? Bankas tur tirgu ar iesaldētajiem līdzekļiem, jo baidās no tirgus kolapsa, kā sakarā visi līdzekļi ir iesaldēti un nekādas kustības šajā sfērā nav iespējamas - valsts nāk palīgā bankām turēt tirgu - valsts ne tikai tur tirgu, bet arī inflāciju un valūtas kursu ..... lūk!
šajā situācijā bankas turās pie valsts un valsts pie bankām un abi šausmu sapņos redz DDD un par visām varītēm cenšas no tā izvairīties
cik ilgi tas var turpināties? - IMHO jāskatās uz bezdarba līmeni - kaut ar zemām algām, kredīti tomēr vēl tiek maksāti un sistēma veģetē.....
veģetē cerot uz vispārējo situācijas uzlabošanos apkārtējos tirgos, jo uz vietējo tirgu ar šādu pata stāvokli imho jau vairs neviens necer
ja pasaules ekonomika atkal uzsils, ir iespēja šādi nostagnēt veselu ciklu - un tad pamosties jau nākošajā ciklā, bet zaudējot kādus gadus 20-30 periods, kad lielākā daļa kredītu būs jau atdota, bezdarbnieki atraduši darbu ārzemēs un bankas vairs neraustīsies kādu nobankratināt - Atbildēt
