Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2012-03-27 22:07:00

bērniņš aizgāja gulēt nemazgājies.

grūtniecības norise pagājušajā gadā man ir izmaksājusi apaļus 416.83 LVL. (tas ir dzemdējot bez līgumiem un par velti; dakteru vizītes, toņu klausīšanās - 273.5, asins analīzes - 63.6, zāles un grūtnieču vitamīni - 79.73 )

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	marina 2012-03-27 22:22 (saite)
	normāli, es gribu (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2012-03-27 22:25 (saite)
	normāli ir, ja ir normāls valsts dakteris vai ģimenes ārsts un ari šie cipari ir pa nullēm. bet tā kā man bija saglabāšana, es pēctam gāju pie komerc.dakteres labā klīnikā un analīzes devu gulbja lab. jo principā grūtniecības norise skaitās bezmaksas prieks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	blond 2012-03-27 22:25 (saite)
	es gan ne. sapratu, ka cilvēks var sākt dzīvot sev tikai tad, kad bērni ir pieauguši, bet vecāki nomiruši. ja viņam vēl ir atlicis, ko dzīvot pēc tam. protams, jautājums, ko nozīmē dzīvot sev - laikam tikai tāda ilūzija. laikam nekad neesmu dzīvojusi sev, izņnemot to laiku līdz pirmā bērna piedzimšanai, 21 gada vecumā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	marina 2012-03-27 22:28 (saite)
	21 gads - nu jaaaaaaaa. bet, teiksim - 30. zini, tur jau ir apnicis dzīvot tikai sev. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2012-03-27 22:32 (saite)
	tieši tā - paliek riebīgi no tā, cik labi visu zini un cik ļoti viss tev ir un ir paredzams un bezjēdzīgs. tā vismaz man bija. bet ar bērnu esi vismaz tik noguris un patīkami aizņemts, ka brīžiem dzīve rit automātiski un bez līdzdomāšanas. un ir priekš kā censties, jo tikai sevis dēļ nebija vērts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	marina 2012-03-27 22:35 (saite)
	lūk lūk (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

blond
2012-03-27 22:38 (saite)

tā tas ir. vienkārši - jāapzinās, ka ar šo brīdi tu vairs nekad nepiederēsi tikai sev. nekad.
un tavas bailes nekad vairs nebūs bailes tikai par sevi.
tas ir uz mūžu.
atceros, lavra kādreiz sludināja, ka negrib bērnus.
katrs, kuram ir bērns, ja vien viņš nav gluži nenormāls, viņus grib (mīl, nevar iedomāties dzīvi bez viņiem, u.t.t.)
bet tas ir pārāk vienkārši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2012-03-27 22:40 (saite)
	es gribēju bērnus arī tad, kad man viņu vēl nebija. tikai neviens ar mani negribēja bērnus :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2012-03-27 22:45 (saite)
	es jau nesaku, ka bērni nav laime. bet sāp arī šausmīgi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2012-03-27 22:46 (saite)
	par to es domāšu, kad pienāks laiks. šobrīd man ir vienkārši bēbišu eiforija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2012-03-27 22:48 (saite)
	skaidrs. bet man jau ļoti ātri sāka rādīties atomkara sapņi:) vienreiz pat ar Katrīnas kūniņu uz rokām izlecu pa logu (1. stāvs). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2012-03-27 22:52 (saite)
	nu, atomkara sapņi šeit nekad nav bijuši pazuduši :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	barbala 2012-03-27 22:29 (saite)
	šis spēcīgi. padomāšu vēl drusku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

blond
2012-03-27 22:31 (saite)

bet tā jaunības dzīvošana ir tāda nesakarīga - sturm und drang - personība veidojas, viss, protams, ļoti svarīgi. bet apbrīnoju tos cilvēkus, kuri arī pēc tam spēj dzīvot sev - saprotot to ar sevis attīstīšanu, nevis nepārrauktu piekāpšanos visādām sabiedriski sociālām prasībām, noteikumiem, sirsapziņas uzliktiem pienākumiem. es laikam vienmēr esmu kādam kalpojusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	marina 2012-03-27 22:34 (saite)
	bet vai nav tā, ka tev šķiet, ka esi kādam kalpojusi tikai atskatoties uz pagātni. kam tu kalpo šodien sapratīsi tikai pēc 10 gadiem. lai gan, protams, ar gadiem cilvēks atspringst. bet vai līdz galam, ej nu sazini. pārāk izplūdusi robeža. nemaz nerunājot par to, vai tad mums galvenais šai dzīvē ir kalpot sev. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

blond
2012-03-27 22:42 (saite)

es jau runāju par to sadzīvisko līmeni. bērni, vecāki, radi. pienākuma apziņa.
es visu mūžu esmu kalpojusi savai pienākuma apziņai. es viņu, to apziņu, esmu lolojusi kā zīdaini. tas ir faking nepareizi, bet tas man ir ieaudzināts un es no tā nevaru aiziet.
bet - kalpot sev - es jau nedomāju - savām baudām, - tas būtu kā savai attīstībai. pilnveidoties.

jā, bet visticamāk, - tas ir tikai prāta kūtrums un slinkums - jebkurš iemesls ir labs visu atlikt uz vēlāku laiku:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

_re_
2012-03-27 23:14 (saite)

nu jā, gribēju jau jautāt, vai tiešām bērni un vecāki tik ļoti paņem (protams, mazs bērns līdz kādiem 8-9 gadiem un vecs, kopjams cilvēks arī), vai tomēr tas vairāk ir pašapmāns, mierinājums un aizbildinājums sev.

par tādu gara, ne sadzīvisko brīvību - piekrītu, ka līdz ar bērniem atnāk bailes (pat tādas triviālas kā lidot ar lidmašīnu), jo tu esi atbildīgs arī par viņu, tev ir jāizglābj arī viņš, ne tikai sevi, un tas sasien, tur īsākā vai garākā saitē, brīžiem tas it kā kļūst nemanāms, bet tad atkal skaudri par sevi atgādina.
bet par vecākiem kāds teica, ka bērnība beidzas tikai vecākiem nomirstot. es nezinu, kā ir Tev, Tavos gados un situācijā ar mammu, bet par sevi droši - ar saviem 33 gadiem, 2 bērniem un patstāvīgu mammu, drošas aizmugures sajūta ir nenormāli spēcīga un atbildība šajā virzienā (arī pret sevi, savu dzīvi), savukārt, diametrāli pretēja, kā bērnu gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2012-03-27 23:24 (saite)
	es tā īsti nesapratu jautājumu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	_re_ 2012-03-27 23:43 (saite)
	jautājums bija vai tiešām 'cilvēks var sākt dzīvot sev tikai tad, kad bērni ir pieauguši, bet vecāki nomiruši', vai arī tas tomēr zināmā mērā ir aizbildinājums paša neizdarītajam, nespēkam. bet Tu jau uz to atbildēji diskusijas izvērsumā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2012-03-27 23:47 (saite)
	jā, sapratu. tas lielā mērā ir atkarīgs no audzināšanas un ģenētikas, viss tas pienākuma un atbildības staffs, bet, protams, viss atkarīgs no katras konkrētas personas, un tas tiešām var arī kalpot kā aizbildinājums. Es esmu vāja. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ena 2012-03-27 23:28 (saite)
	piekriitu par to lidosjanu, man tiejsi taa sjobriid ir, nespeeju ar mazo paarlidot okeaanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ena 2012-03-27 23:18 (saite)
	pateicos, pateici, ap ko es vislaik gramstos, bet neuzdrosjinos noformulet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2012-03-27 23:26 (saite)
	zini, es pati tikai šodien par to iedomājos. un jocīgā veidā - tas pat kaut kā ļauj samierināties ar novecošanos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	heda 2012-03-28 02:31 (saite)
	Bet tikai bērnu un vecāku kontekstā taču saprotm no kurienes nākam un uz kurieni ejam - vai tad tieši tā nav attīstība? :) Daļu praktisko rūpju gan labi, cik vien iespējams, deleģēt kādam citam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: