es jau runāju par to sadzīvisko līmeni. bērni, vecāki, radi. pienākuma apziņa.
es visu mūžu esmu kalpojusi savai pienākuma apziņai. es viņu, to apziņu, esmu lolojusi kā zīdaini. tas ir faking nepareizi, bet tas man ir ieaudzināts un es no tā nevaru aiziet.
bet - kalpot sev - es jau nedomāju - savām baudām, - tas būtu kā savai attīstībai. pilnveidoties.

jā, bet visticamāk, - tas ir tikai prāta kūtrums un slinkums - jebkurš iemesls ir labs visu atlikt uz vēlāku laiku:)