bet tā jaunības dzīvošana ir tāda nesakarīga - sturm und drang - personība veidojas, viss, protams, ļoti svarīgi. bet apbrīnoju tos cilvēkus, kuri arī pēc tam spēj dzīvot sev - saprotot to ar sevis attīstīšanu, nevis nepārrauktu piekāpšanos visādām sabiedriski sociālām prasībām, noteikumiem, sirsapziņas uzliktiem pienākumiem. es laikam vienmēr esmu kādam kalpojusi.