Varbūt lai tēvs pagādā noasinātu pīlādža zariņu, ko turēt uz galda vai nēsāt līdzi kaut kur kabatā - tas palīdzot pret tādām ļaunestībām. Kaut gan, atkal - sievišķis pamanīs un tad var sanākt vēl trakāk :(

(Reply to this)

Diez ko labi neskan, jā.

(Reply to this)

re kā.
a kas- svētīto ūdeni slinkums kaut pārdienām paslacīt?
ka jau ta jau...

(Reply to this) (Thread)

darbā dzeramais ūdens ir kopīgais?
pa kluso lai pasvēta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņa nekad neko neēd un nedzer pie kopīga galda.

(Reply to this) (Parent)

Oh! Mana māte kādu laiku atpakaļ arī šito stāstīja. Viņiem tur tikpat traki gājis - tad smiltis nez no kurienes parādījušās, tad adatas pa grīdu mētājušās, tad darba apģērbā kaut kāda saspraužamadata iesprausta, diegi... oj, oj, oj... Nezinu, kā tur beidzās viss, jāuzjautā būs.

(Reply to this)

Šermulīgs stāsts. Visticamāk, ka cīnīties var tikai ar tiem pašiem pesteļiem pretī.

(Reply to this)

Ja kādu adatu vai sāli atrod, tad jāsaka no sirds paldies un tev to pašu. Labs un pārbaudīts līdzeklis.

(Reply to this) (Thread)

ļoti labi darbojas!

(Reply to this) (Parent)

Kā teikuši seno evenku vecajie, efektīvās lāstu likšanas štellēs parasti jābūt divām pusēm - vienai, kas lāstus gatava likt un otrai, kas gatava lāstus saņemt. Bieži gan pietiek arī ar vienu pusi - ar tiem, kas gatavi lāstus saņemt.

Mīkstie kaut kādi, ne kolektīvs. Ko ta - pašiem slabo lāstus izlikt? Apkopējai gan visgrūtāk, ja viss birojs pilns samītiem pūpēžiem, sevišķi samezglotiem daudzkrāsu diegiem, pie lampām karājas appesteļoti puzuri un pa sienu izzieķētas melna kaķa aknas.

Tēvam, ja šis gana racionāls iraid, ieteiktu vūdū lellīti uz galda turēt. Gan labi izskatās, gan neviltotu cieņu no pārējo kolēģu puses iemantos, kamēr visi uzvilkušies, gan pašam ap sirdi būs mierīgāk:))

(Reply to this)

Bāc, pašā stāstā tak skaidri redzams, kas viņiem var palīdzēt tikt ar raganu galā. Lai slimo kaut katru dienu. Jeb bez viņas vienkārši paliek garlaicīgi?

(Reply to this)

Varinats 1 - neliktie ne zinis. Kā ir, tā ir. Viss tas ir pesteļi un babuļu blēņas.

Variants 2 - ja tomēr it neomolīgi, vērsties pie mīļā Dieva pēc aizsardzības darba kolektīvam, viņu piederīgajiem un visiem iesaitītajiem. Tikai jāvienojas, pie kāda Dieva kolektīvs vērsīsies :) Neieteiktu rīkot ekstrasensu cīņas un iesaitīt vēl kādu "balto" dziednieku vai burvi. Varbūt visiem mīļuprāt vienoties un lūgt Dieva palīdzību un aizsardzību, kā arī no sirds palūgties par nabaga aptumsušo raganu. Var, protams, bliezt pretī pamatīgi ar kādu svētbildīti (pa īstam baznicā nosvētītu) un to pašu svētīto ūdeni arī. Var arī ar kādu garīdzniku sarunāt aizlūgumu par kolektīvu un mieru visām iesaistītajām pusēm. Tikai būtu vēlam arī pašiem kaut mazliet ticēt. Citādi tādas burvju kaujas vien sanāks.

(Reply to this)

tas ir bulšits. mums ari bija uzēdušās kaimiņu "raganas" - kaisīja savus sāļus gar mājām, zaga manus matus un būra savas meitas pumpas uz mani. pat bija izmitinājušas pie sevis kaut kādu valsts mēroga lielo raganu, kas viņām sastāstīja, ka mēs ar mammu esot salikušas viņām lāstus un tāpēc viņām jāatriebjas un tml.
protams, ka ari tajā laikā tāpat kā visos laikos kāds nomira, kāds saslima un kādam kaut kas nebija labi, bet laimīgā kārtā mums pietika veselīgā saprāta vienkārši ieņirgt par durām. un pēc pāris gadiem arī viņām atnāca vaļā, un tad viņas bimbādamas nāca ciemos ar bulciņām un lūdza piedošanas.

(Reply to this) (Thread)

Tur jau tas sāls, ka bulšits tas ir tad, ja kolektīvā visi ir racionāli domājoši cilvēki. Ja ir kaut daļa, kas Vaimanā un Bīstas un visas pasaules nelaimes noraksta uz ļaunajiem rituāliem, tad pamazām arī pārējiem sāk šķist, ka kaut kas nav lāga. Vispirms sāk šķist, tad tas pārvēršas ticībā, tad - ciešā pārliecībā un tad jau nu gan ar pašiedvesmas palīdzību vien var uz sevi visas iespejamās likstas izsaukt:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņiem vajadzetu uzrīkot korporatīvos helovīnus. un tad visiem viņu saķert, sasiet un sabārstīt ar kaut kādiem zelta putekļiem, lai iztrūcinās!

(Reply to this) (Parent)

lol +1

(Reply to this) (Parent)

Baisi, jā. :( Vecāki kādreiz pie mūsu mājām atrada olu, uz kuras bija salmu krusts uzlīmēts. Tad visādas baltas smiltis zem paklāja... Un mums galīgi negāja - te tētim ripzāģis pārsprāga darba laikā un šķembas ieskrēja tieši sejā, te es slimjou nenormāli, te mamma nokrita no otrā stāva un salauza roku. Un mamma sāka iet pie vienas labas dziednieces, kas kādreiz mums blakus dzīvoja - un viņa arī palīdzēja - vārdoja ūdeni u.t.t.

(Reply to this)

Imho, interpretācijas jautājums. Ja uz brīdi pieņemt, ja eksistē gurķu lāsts, līdzīgu tulkojumu varētu saskatīt vecenē, kas darbā visus cienā ar gurķiem. Pēc gurķu ēšanas viens saslima ar vēzi, otram - iesnas, trešajam no bailēm stress un bailes iet uz darbu. Respektīvi, ja Tic, Zīmes var saskatīt jebkur un jebkam. Bet, ja kas - kolektīvs izklausās pēc šarlatānu sapņa. Bez loha žizņ ploha.

(Reply to this)

izklausās jau baisi. bet kad palasa par primitīvajām tautām, kur lāstu uzlikšana ir gandrīz vai valsts līmeņa problēmrisināšanas pasākums - tur lāsti tomēr darbojas tikai tad, ja subjekti tic. bet nu cilvēki jau nav vainīgi, ka tic, un nav jēgas viņus par to vainot, ka viņi ir tādi, kādi ir. ja jau tas svētītais ūdens visiem tik labi palīdz, tad lai tam arī pievēršas.

(Reply to this)

Izklausās galīgi dīvaini. Es neesmu pārliecināts, bet vai tieši sāls nebija tā, kas atbaidīja slikto? Vai arī kaut kāds influencs no filmām?

Ja galīgi savādāk nevar - jādedzina nost, tās vismaz ir pārbaudītas vērtības.

(Reply to this)