|
|
|
Marts 28., 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viipsna | 12:18
Tēvs brīvdienās izstāstīja savas nedienas par darbu. Nedienas nav saistītas tieši ar pašu darbu, pienākumiem vai ko citu, bet nedienas ir ar vienu kolēģi. Nedienas turklāt konkrētas. Kolēģe ir ragana. Bez koķetērijas. Ragana no sliktākās zortes.
Un, pirms stāstīt tālāk, man jāatzīmē, ka mans tēvs ir tipisks vīrietis, racionālais, loģiski domājošais. Viņš tagad ir sācis domāt savādāk.
Viņi strādā kopā gadiem. Sievišķis kā sievišķis, nekas īpašs. Tagad, kad notikumi ir saasinājušies, visi atceras kādus sīkumus, kas tad likušies dīvaini, bet mazsvarīgi. Izbērta sāls, uz darba galdiem. Skapīšos zem apģērba atrasti striķu gabali, pārsieti ar ziliem diegiem. Trauku skapī jocīgs veidojums no nesaprotamas masas. Un kolēģiem, kas ar raganu sanaidojas, iet briesmīgi. Pirms kāda pusgada ragana esot nopietni sastrīdējusies ar vienu kolēģi (ar publisku kliegšanu, ka šito viņa viņam nekad nepiedošot). Un.. tas vīrietis nu ir zem zemes. Tuvāko kolēģi, kas sēž raganai pretī, kurai pēdējā laikā ir kādas nelielas nesaskaņas, nepārtraukti vajā kaut kādas likstas – te tek un sāp auss, pēc tam sāk sāpēt zobs (un dakteri vainu neatrod).. Turklāt ne tikai viņai, bet arī viņas ģimenei (viņas puikam, kurš bija piezvanījis mammai uz darbu, bet atbildējusi ragana, pēc pāris stundām uz rokām un kājām parādījās jocīga alerģija, ko noņēma nevis daktera, bet tantuka/dziednieka smēre). Un nupat viņa apglabāja savu tēvu. Un te var teikt – aijnu, protams, vecs cilvēks, tādi mēdz mirt arī pēkšņi, bet.. Tāpat kā pagājušajos Ziemsvētkos, kad pirmoreiz parādījusies izbērtā sāls, viena kolēģe ir teikusi, ka netic māņiem, un tāpat ar roku izbērto sāli saslaucījusi. Un tagad viņa ārstē vēzi. Jā, cilvēki slimo ar vēzi, bet..
Kolektīvs nu ir mērenās šausmās. Pat mans tēvs aizbraucis pie ekstrasenses, kura uz kolektīva bildes nekļūdīgi norādījusi uz raganu un teikusi, ka viņa ir no tām, kas lāstu neliek uz slimību, bet uz nāvi. Bet tēvs samērā mierīgs, jo ar ŠITO varot cīnīties. Visi saprot, ka kaut kas ir jādara, bet visiem ir bail. Vienureiz pirms maiņas visu telpu esot izslacījuši ar svētītu ūdeni. Ragana nakti sēdējusi un drebinājusies, un pēc tam saslimusi. Tagad ragana atveseļojusies, puķupodos parādījušies akmeņi – vienā viens, citos vairāki. Viņa viena pati sēžot un kaut ko pie sevis murmina.
Raganas brālis esot kautkāds priekšnieks, tāpēc no viņas atbrīvoties grūti. Nupat ragana esot pieķerta ar nozagtām kolēģa atslēgām. Un te atkal – esot teikusi, ka atradusi. Neviens netic, bet neviens arī skaļi neapvaino, jo visi baidās. Un šitais storijs var izklausīties pēc filmas par viduslaikiem, kad nabaga zāļu sieviņu vaino visās ciema nedienās un beigās nevainīgu sadedzina uz sārta.. bet pie katra nākamā notikuma teikt, ka tā noteikti ir tikai kārtējā sakritība.. oj, nu tā nemaz neliekas.
Bļin, vot tās ir nepatikšanas darbā.
|
Reply
|
|