Katru dienu var uzzināt ko jaunu

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Maijs 19., 2022


virginia_rabbit
10:31
es esmu feministe = manu bērnu tētis ir viņu saulīte
https://satori.lv/article/milet-ka-dadzitim

(ir doma)

missalise
10:06
Ja ar veselību rīt viss būs labi, tad, visticamāk, es iešu tajā gājienā. Vienkārši lai taisītu lielāku ļaužu masu un tie devītā maija svinētāji apjēgtu, ka viņi nav vaiŗākums Latvijā.

(1 raksta | ir doma)

Maijs 18., 2022


virginia_rabbit
21:42
bet leišu Borisas Godunovas iestudējums (ar visu to, kā man besī klasisks teātris) bija wau. carēvičs baletdejotājs DONATAS ŠVIRĖNAS un visi carēviči, kas krieviem vien bijuši, skatuve grimst tikai zemāk, tērpi kļūst tikai kreizīgāki, dziesmas un dejas hitīgākas no visiem gadsimtiem kopš Ivana Bargā, balle pēc, balles, kauja pēc kaujas, beigās (es zinu, ka jus nebrauksiet skatīties) uzmet 7 bumbas, uz katras nosprāgst pa caram un pārējos vel ar zaļu gāzi izindē. lūk, tā te izklaidē publiku.


(2 raksta | ir doma)

virginia_rabbit
19:01
visgrūtāk tradicionālajā teatrī man ir izturet sieviešu smaržas
tas ir nopietni

(2 raksta | ir doma)

pajautaa
[asiize]
17:23
Kur Rīgas centrā klātienē var nopirkt Toms kurpes?

(ir doma)

virginia_rabbit
14:22
es esmu feministe = ja jūs mani aicināt uz netvorkingu/skati/festivālu/vorkšopu, tad lūdzu dodiet ģimenes numuru, jo es netaisos bērnus atstāt mājās

(7 raksta | ir doma)

missalise
09:02
Esmu iekļuvusi vietējā avīzē. Esot gan bilde, gan drusku arī tas, ko stāstīju tam žurnālistam. Domu, tā izklausās, žurnālists ir sapratis pareizi. Pati gan redzējusi vēl neesmu, kad aizbraukšu uz laukiem, tad. Galvenais, ka nopublicēja, ka manas dziesmas ir pieejamas mūzikas straumēšanas vietnēs - varbūt vēl kāds klausījums klāt pienāks. :)

(ir doma)

Maijs 17., 2022


virginia_rabbit
22:36
iemaldījos svešā privātajā pasākumā uz Klaipēdas mola tā kā "Pasaulē sliktākā cilvēka" epizodē. laikam jāiet atpakaļ gulēt uz "Bohēmu".

(ir doma)

mazeltov
14:06
Yay, šodien odometrs uz Nmakša sasniedza 10,000 km! Ideāli bija arī tas, ka tieši bija kabata, kur pie ceļa apstāties un nofočēt.

Ar auto es braucu diezgan godīgi - 20 gadu laikā esmu dabūjusi, maybe, kādus 3 nelielus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Savukārt ar Nmax... law abiding citizen not found.

(ir doma)

virginia_rabbit
12:39
Far from kingdoms
how steady is the room!
Come, breathe close with me
so I may discover the sweetness
of many imperfections, some missing
tooth, some extra wrinkle, and your body
worn out slightly by carelessness.

(ir doma)

martcore
11:18
vo, beidzot Egersu varu paskatīties
visus uz valhallu

(ir doma)

morraa
13:30 - Par kafiju
Sākumā bija doma rakstīt par japāņiem un kafiju, bet tad labi, ilgi padomājot kļuva skaidrs, ka par japāņu un kafijas attiecībām man ir daudz neskaidrību.
Jebkurā gadījumā, jau dažus gadus Japānā notiek kafijas būms, tāpēc kafijotavas ir daudz un dažādas, arī vietas kur var nopirkt labu kafiju ir pavairojušās.

Par kafijotavām runājot, tās vien vērojot kļūst skaidrs, ka šis nav pirmais kafijas būms. Varētu būt trešais, jo man sanāk izdalīt trīs ļoti dažādus kafijotavu stilus.

Pirmais, senākais, Džunkissa, nāk no pirmskara gadiem, droši vien no Taišo laikmeta. Tās ir iestādes, kur var just to laiku Anglijas ietekmi dekorā. Fonā gandrīz obligāti spēlē klasiskā mūzika, ēdienkarte sastāv no kafijas un kūkām un apmeklētāji bieži ir gados vecāki cilvēki. Kafiju pasniedz no japāņu sifoniem, kas jau pats pa sevi ir piedzīvojums. Kafija ir laba, kūkas ir labas, atmosfērai nav ne vainas. Diemžēl tādās iestādēs bieži ir (vai vairs nav, bet bija) atļauts pīpēt, tāpēc ir pamanāms viegls smacīgums, kuru arī varētu piedēvēt 20.gs. sākuma atmosfērai. Jo jā, visi pīpēja.

Otrais paveids, kurš, droši vien, nāk no astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijas un kuram es nevaru īsti atcerēties nosaukumu. Var redzēt kā mainījās vidējā japāņa pasaules uztvere: pseidoviktoriāņu greznumu nomainīja lietišķs lakoniskums un praktiskums, kafijas kvalitāte ir kritusies un ir apmēram starp "phe" un "būs ok", cenas arī ir zemākas. Izveidojās arī pirmās tīkla kafijotavas. Astoņdesmito gadu japānim vairs nav laika baudīt dzīvi vērojot mežģinēs ģērbtās viesmīles tabakas dūmu miglā, tagad ar kolēģiem pa ātro ir jāpaķer kāda tase un jāskrien tālāk taisīt biznesus.
Apmēram ap šo laiku sākās arī automātos pārdodamo kafijas kanniņu fenomens. Dziļi grauzdēta robusta, apdullinoši rūgta un ar sliktu dūšu izraisošu smaku kafija mazās, 170ml bundžās katrā kafijas automātā. Salarīmeņa epitome būtu ieraut tādu bundžu, uzpīpēt kādu cigareti bēdājoties par to, cik viss ir slikti, un ejot strādāt virsstundas tālāk. Tādas kafijas fenomens nav galīgi izzudis, bet spriežot pēc tā, ka automāti iet mazumā, es neesmu vienīgais, kuram tā kafija nešķiet garšīga. "Tas nav garšas jautājums! Dzīvei ir jābūt skarbai!", teiktu to laiku salarīmens.

No šī otrā, skarbā kafijas viļņa nāk japāņu paradums dzert dziļi grauzdētu kafiju. Es nekad to īsti neesmu sapratis - kāpēc cilvēkiem patīk dedzinātas eļļas smaka un rūgtums, bet nu, japāņiem ir savas garšas kārpiņas. Es daudz ko nesaprotu un, laikam, nevajag arī.

Japāna nebūtu Japāna bez Amerikas iespaida un trešais vilnis ir amērikānisks. Labākajā vārda nozīmē. Pirms kādiem sešiem gadiem pa visu Tokiju uzradās "coffee stand"-stila vagoniņi un mikrokafijotavas, kur kāds hipijveidīgs jaunkungs taisīja diezgan jaukus uzlējumus ar vairāku pupiņu izvēli. Ar laiku tas pārauga espresso būmā un Tokijā tagad var dabūt tiešām labu espresso un tagad izskatās, ka ši vilnis zaudē spēku, jo kafijotavu ir mazāk, toties kafijas aparāti, uzlejamie gādžeti un citi piederumi ir daudz pieejamāki salīdzinot ar laiku pirms šī būma. Tokijā ir parādījušās vairākas stabilas un augošas kafijotavas ar lielisku kafiju un savu unikālu stilu, kas noteikti ir moderna vēsma. Interesanti ir tas, ka šīs iestādes ir protesta iemiesojums. Ienākot iekšā neviens vairs nesaka "iraššaimasē", kā to darīja visur citur, ar tevi vienkārši sasveicinās. Arī mežģīņotās kleitas un gandrīz absurdā pieklājīgā valoda ir izmesta miskastē -- tagad kafijotavu darbinieki runā vienā līmenī ar apmeklētājiem. Tās ir labas vietas, jo vismaz man nav jādomā kā runāt un kā uzvesties, var vienkārši atrasties savā vietā un nejusties nepareizi.

Šī kafijotavu viļņa iespaids ir maiga pretestablišmenta kustība, kur tiek lauztas vecās tradīcijas un ieviestas jaunās.

Par pašu kafiju runājot, arī Japānā aug kafija, bet, diemžēl, pārsvarā to sagandē ar dziļo grauzdēšanu un garšo viņa tāpāt kā noneim "frenč roast" no Miyama bodes.

(15 raksta | ir doma)

Maijs 16., 2022


martcore
21:57 - nedaudz pa ziemeļamerikas sportu
mazliet principiāls jautājums, un kur skatās jūsu VAR
nē, no kreisās kameras (no parējām nevar saprast), tas manuprāt tomēr ir nūjas kontakts ar ripu nedaudz augstāk par vārtu pārliktni (high-sticking golu likums), vai arī man rādās halucinācijas

(ir doma)

ingmars
19:32 - mans uzturs
Daudz ēdu saldētās mīdijas no Rimi par 2,19 EUR iepakojumā.

(1 raksta | ir doma)

ingmars
19:26 - TumVal
Es jau gada sākumā solīju, ka šogad pārcelšos uz Tumsas valstību.

(1 raksta | ir doma)

ingmars
19:24 - soyfood
Tikko pārdevu skrituldēli, rīt nopirkšu benzīnu braucienam uz Lietuvu. Varbūt ēdienam arī pietiks, un varētu to ēdienu ēst Lietuvā.

(ir doma)

teja
18:23
Šis putns ir mana vecmāminja kas iemīlējusies dzied
Mūzika: Aguila aguile

(2 raksta | ir doma)

virginia_rabbit
11:47
atstāju Eiženam pie skolas staba sainīti ar bulkām un ledeni



bet diemžēl tā Eiženu nesagaidīja. viņš pēc 15 min nonāca sainim pakaļ, bet tas jau bija izspārdīts pa teritoriju.
Tags: ,

(8 raksta | ir doma)

mazeltov
09:44 - Memory lane
Back to school/uni/memory lane
https://www.youtube.com/watch?v=hOllF3TgAsM

(ir doma)

missalise
07:29
Pagājušajā nedēļā biju noķērusi kaut kādu riebīgu vīrusu. Bet nedēļas nogalē bija jāpiedalās manas dzimtās mazpilsētas pasākumā Muzeja nakts ietvaros. Satiku daudzus sen nesatiktus cilvēkus. Mjā, kopš es esmu attiecībās, es krietni vien retāk braukāju uz turieni un paziņas tur sanāk sastapt gandrīz vai retāk kā Rīgā.

Apaskatīju vietējo muzeju, izstaigājos pa vietējo pilsētas dārzu, paklausījos, kā citi dzied un spēlē, nodziedāju savas dziesmas. Mūs ar brāli nofotografēja un kaut ko uzjautāja vietējās avīzes žurnālists. Ja nu viņam nebūs nekas labāks intervējamais gadījies, varbūt būs kaut kāds fragments no mūsu sarunas vietējā avīzē.

Pēc briesmīgi ilgiem laikiem saņēmu vairākus komplimentus - ka es izskatoties tikpat labi kā pirms piecpadsmit gadiem. Protams, tas ir pārspīlējums, bet ko lai dara - esmu tikai sieviete, komplimentus labprāt pieņemu. :)

Tā kā es biju pasākumā, tad Eirovīzijas finālu man nesanāca redzēt. Bet nu man ļoti patīk Ukrainas dziesma - par viņiem nobalsoju pusfinālā. Vispār tā dziesma ir spējīga mani visai ātri saraudināt - jo īpaši tāpēc, ka jau no kara sākuma to dziesmas tēmu izmanto daudzi, taisot video no kara Ukrainā ar visām šausmām, kas tur notiek. Un vispār man patīk Eirovīzija. Protams, nav tā, ka tas ir tikai dziesmu konkurss, tur ir arī šova elements, politikas elements, kā arī starpnacionālās draudzības elements. Ja šis konkurss būtu tikai par politiku, tad mūsu Prāta vētra kādreiz nebūtu bijusi trešajā vietā, Marija Naumova ar savu šovu nebūtu uzvarējusi, Aminata būtu palikusi neievērota u.t.t. Bet mūziķiem tā ir lieliska iespēja parādīt sevi starptautiskā arēnā. Es vispār gribētu, lai būtu vairāk šādu starptautisku konkursu dažādās jomās, kurās valstis var balsot tikai par citu valstu pārstāvjiem - tā ir kā tāda spēle ballītē, kur katrs anonīmi saraksta kaut ko labu par katru klātesošo zīmītē. Varbūt Eirovīzijā būtu forši, ja būtu vēl kaut kādas starptautiskās žūrijas balvas par tērpiem, horeogrāfiju, dziesmu tekstiem, melodijām, aranžējumiem, izpildījumu. Un galvenā balva. Jo vairāk iespēju gūt atzinību cilvēkiem un parādīt sevi no labās puses, jo mazāk gribas darīt kaut kādus vājprātus.

Es vispār domāju, ka katram vajadzētu savos apkārtējos mēģināt pamanīt un atbalstīt to, kas šim cilvēkam labi sanāk - lai viņš darīt to, kas nestu vislielāko labumu gan viņam, gan arī apkārtējiem. Jo vairāk cilvēku būtu savās īstajās vietās, jo pasaule būtu foršāka vieta kur dzīvot.

(1 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba