Katru dienu var uzzināt ko jaunu

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Oktobris 21., 2014


dooora
13:13 - ekumēnika
pārceļos uz Ķipi.
nāciet ciemos.
aizlūgsim.
aizlūdzam

(ir doma)

virginia_rabbit
13:07
eju paēst uz eiro ēdnīcu kopā ar vīru

(1 raksta | ir doma)

virginia_rabbit
12:45
pasūtīju sekretārei miskasti

(ir doma)

pajautaa
[zetinja]
12:09 - Elektriķu izcenojums
Dzīvoklī vajadzīgais setups ir iegremdētās 15 griestu lampiņas (koridors, virtuve, vannas istaba) un ~80 pārējie punkti (slēdži, rozetes, lustras). Rozetes lielākoties ir čupiņās pa 3 un 2.

Cik Tu, cibas elektriķi vai būvniek, man par šādu pakalpojumu prasīsi un kā šī summa veidosies?


Upd. Doma ir visu elektroinstalāciju pārvilkt no nulles. Visur reģipsis. Kapitālā remonta ietvaros, līdz ar to vadi tiek izvilkti pirms reģipša skrūvēšanas.


P.S. vai tas tikai man tā liekas, vai ir kaut kāds birku skaits pie kāda tās sāk šinī komūnā nestrādāt? "elektrība" nestrādā.

(3 raksta | ir doma)

pajautaa
[krazuu]
11:06 - iPoda īpašnieks
Kāds ir veiksmīgākais un efektīvākais veids kā atrast iPoda īpašnieku?
Vakar uz ielas atradās iPods. Cik nu saprotu no šīm lietām, iekšā nekādus vārdus, kontaktus vai citus specifiskus datus neatrodu. Kā arī nav foto vai video, kas ātri paceļotu pa socportāliem un atrastu neuzmanīgo īpašnieku.
Info par to, ka iPods meklē savu īpašnieku jau ieliku pie sevis FB (ar lūgumu dalīties ar ziņu) un vēl FB kaut kādā atradumu lapā.
Kādas vēl ir iespējas, lai neuzmanīgais īpašnieks mani sadzirdētu?

(10 raksta | ir doma)

mindbound
10:44
Well, colour me surprised. Zero headache this morning.
Garastāvoklis:: working
Mūzika: Inade - The Crackling Of The Anonymous: Titan In Shivering Sand

(ir doma)

dooora
09:09
ka tavu vinillumāti!
mēs ar šo konspirējošo skaņceliņu esam vienaudži.
jāuzliek būs tētim kādudien ;)

divapusstundas

(ir doma)

dooora
05:42
Documentary: The Culture High (2014) by Adam Scorgie

http://www.solarmovie.is/link/play/3501773/

(1 raksta | ir doma)

martcore
01:48
ēdot zupu, atradu vēl ledusskapī pāris alus neznokurienes
acīmredzot, ja ir pateikts ā, nāksies pateikt arī bē
vairāk es uz virtuvi šovakar neiešu

(ir doma)

martcore
00:53
sataisījos iet gulēt, noliku jau galvu uz spilvena, un Tad Pēkšņi Atcerējos, Ka Es Neesmu Uzēdis Biešu Zupu
tāks, paga

(2 raksta | ir doma)

Oktobris 20., 2014


martcore
23:54 - arlabunakti
xxx

(2 raksta | ir doma)

pajautaa
[huinja]
23:26
Ko labu latviešu tautai ir izdarījusi Nacionālā apvienība?

(5 raksta | ir doma)

elina
21:04 -
Itālijā bija tīri smuki, bet uz ziemeļiem ēdienu tūrismā gan nav ko braukt. Es pati piciņas taisu labāk, par spīti tam, ka tur acu priekšā deviņdesmitgadīgs tantuks rullē mīklu picai.
Citādāk - pārbaudījums manām braukšanas prasmēm (turējos tīri labi, par spīti bailēm visus ~1000 km).
Romantika ceļojumā, protams, pārpārēm. :)

(4 raksta | ir doma)

krii
20:06
Rudens ir noķēris arī mani, tas ir melns, slapjš un drusku žņaudzošs kā samērcēts vilnas maiss ap kaklu. Vienīgie labsajūtas mirkļi ir pieejami kaut kādos perversos viegli mazohistiskos ceļos, piemēram, piespiežot sevi noskriet pirmdienas piecīti - un šodien man nebija nekādā līksmā kucēnprieka, es smilkstēju no tā, cik ļoti negribējās vilkt treniņtērpu un līst laukā no migas. Tomēr es biju pati sev bargā kundze un aurojošā trenere, un pati biju iebaidītā, kūkumiņu uzmetusī resnule un tizlene, kas, elsodama kā desmit vācu pornofilmas, nomuļļāja savus piecus kilometrus. Un zeme mani pievilka stiprāk nekā jebkad, un gaiss bija blīvāks nekā jebkad, un katrs solis bija maza, nikna pūķīša nokaušana, un sirds leca kaklā un krita atpakaļ papēžos, un tad es atcerējos kādu nesenu Cibas diskusiju, kurā tika apsmaidīti lēnie skrējēji, kas piecus kilometrus skrien 27-28 minūtes, ha-ha, es neiekļaujos šajā laikā, un arī 30 minūtēs nē, un ko man dod tas, ka varu ar līdzenu pulsu noskriet 15 kilometrus, ja centieni pabīdīt piecus zem tām nolāpītajām 30 man liek rauties krampjos, un tas nozīmē, ka es visu mūžu būšu tizla un neskriešu 10 kilometrus stundā, un tā kalsnā, vingrā trenere manā galvā turpinās aurot un plīkšķināt pātadziņu. Un tomēr īsu brīdi pēc skrējiena bija ļoti labi, dušā pat vairs neraudāju, jā, mēs jau zinām, endorfīnu porcija kompensācijai. Un tad vēl daži sīki darbiņi ar domām par to, ka dzīve ir īsa un naudas ir maz, rakstām papīrus, plānojam maršrutus, un tad es biju uz savu deju nodarbību, un atkal mēģināju trāpīt ritmā un tempā, un kādu brīdi dzīve likās gandrīz paciešama, visnotaļ dzīvojama pat tizliem un neveiksmīgiem cilvēkiem, taču pēc tam jau laukā bija satumsis un endorfīni izkusa vienā mirklī, un es sapratu, ka man kaut kā trūkst - varbūt dzelzs, varbūt kalcija, varbūt B6, B12, A vai D vitamīna, varbūt mazliet heroīna vēnā, varbūt tāluma, kur ziemas nepazīst, kur rozes mūžam zied un nenovīst, un tagad atkal atskan pātadziņas plīkšķi un es bikli piekrītu uzkliedzienam, ka pinkšķes un muļļas nevienam nepatīk, tāpēc es tūdaļ atkal saņemšos un mazliet pastrādāšu, un varbūt nodzīvošu līdz kādam priecīgākam brīdim - vismaz, lai ierakstītu par to Cibā.

(8 raksta | ir doma)

x_f
19:29 - Paštaisītas galvassāpes

Vakar mani un vēl dažus ieslēdza istabā aiz septiņām atslēgām un lika stundas laikā tikt no tās ārā. (Tā bija spēle.) Pirms tam atņēma telefonus, lai neienāktu prātā gūglēt padomus un pašiem būtu jātiek galā, mēs, savukārt, pagrābām īrisus, jo košļāšana stimulējot domāšanu, lai paši varētu tikt galā. Vispār tas tiešām bija interesanti. Tur kaut kur ir noslēptas, iebāztas vai ieslēgtas visas atslēgas, norādes uz tām ir visur apkārt vai mazliet dziļāk, ir jāatrisina visi sarežģījumi un jātiek brīvībā 60 minūšu laikā. Mēs TO paveicām 59 minūtēs..

Pēc tam ar svešu māsu gājām cauri centram uz savām pusēm, runājām par siltajām zemēm, jauno pasauli, un mirkli pirms viņa teica kaut ko par vietējo tipisko rudeni (lija un sala), es tieši iedomājos, ka, re, tāds pats droši vien būs arī Ziemsvētkos – spīdīgas lampiņas, spīdīgas ielas, slapjš, tumšs un ne īsti silts, ne īsti auksts.

Kad kāds saka, ka rudens ir jauks, jo lapas krāsainas un vispār, tad es vienmēr iedomājos rudeni ar tieši šādiem laikapstākļiem – tādiem, ka negribas iet ārā. Savukārt, krāsainās lapas ir tikai īsu brīdi, pāris nedēļu laikā koki no zaļiem kļūst pliki, un tas ir uz daudziem mēnešiem! Vispār tas ir šausmīgi drūmi, ja mazliet iedziļinās, jo kokiem lapas nodzeltē un nokrīt ne aukstuma, bet vienkārši gaismas trūkuma dēļ. Ja notiks kāds pamatīgs vulkāna izvirdums un Saules gaismas kļūs mazāk, būs tieši tāds pats rezultāts – viss nobeigsies, nesagaidot ziemu. Vai kāds vēl atceras 1816. gadu?

Man laikam ir nepareizā attieksme, ka rudeni un ziemu vajag pārdzīvot, bet tā tas tiešām būtu izniekots laiks. Bet kā dzīvot un izdzīvot uz pilnu klapi, ne tikai pārdzīvot?
Vienalga, [info]blond vislabāk par to visu uzrakstīja.

Skaņas celiņš.


(4 raksta | ir doma)

shelly
19:12
Nopirku sev mazu, melnu kleitiņu. Nu, labi, divas mazas, melnas kleitiņas. Kritiski nopētīju sevi spogulī un nolēmu, ka es esmu šausmīgi resna (priekš balerīnas). Bet priekš operdziedātājas - tīri tā neko...

(9 raksta | ir doma)

fedrs
18:34
Tramvajā apsēdās blakus kāds vīrs, un tagad lasa, ko jūs te esat sacibojuši. Laikam iedošu viņam savu telefonu, lai pakomentē arī.

(1 raksta | ir doma)

pajautaa
[ulvs]
17:37
Kā jums šķiet, metodes, ar ko diagnozticē dažādas uroloģiskas kaites, teiksim, STS, visās klīnikās ir vienādas? Teiksim, ARS'ā agrāk, lai diagnozticētu noteiktas STS uretrā bāza žiletes, ar ko noņēma iekšējos paraugus analīzēm. Bet tad šī barbariskā metode tika aizvietota ar vienkāršu urīna analīzi. Un tā kā paraugs pēc tam tāpat visur (pieņemu, arī citās Rīgas klīnikās) tiek sūtīts uz Gulbja labarotoriju, tad iedomājos, ka varbūt arī citās klīnikās vairs netiek izmantota šī barbariskā metode.

Jūsu domas, dāmas un kungi?

(4 raksta | ir doma)

ingmars
15:31 - ļunis
Ļaudis tikai staigā garām un nepērk grāmatiņas.

(1 raksta | ir doma)

pajautaa
[salviz]
14:44 - Sveķi
Ar ko vislabāk dabūt sveķus ārā no apģērba?
Kādā temperatūrā mazgāt un ar ko?

(6 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba