Lūcijai skolā launaga iespējas ir divas - vai nu atcerēties iepriekšējā nedēļā līdz ceturdienas vakaram pārskaitīt 0,57 centus par vienu dienu nākamajai nedēļai, tad nofočēt maksājuma uzdevumu un sūtīt to skolotājai (kkas nenormāli sarežģīts, jo skolotājai ir arī jaatšifrē un jāatceras par kurām dienām tiek maksāts). otrā ir dot līdzi pusdienu kastīti ar ēdamo.
līdz tai maksāšanai tā arī neesmu tikusi, izpaužos taisot Lūcijai kastītes, kas viņai ļoti patīk. Bērniem pusdienas ir kaut kad nejēdzīgi agri ap 10iem vai 11iem un launagu viņi dabū notiesāt pusvienos. pagarinātā grupa ir līdz 17;30.

kas mani pārsteidz visvairāk ir tas, ka, spriežot pēc Lūcijas apbrīnas pilnā balsī stāstītā, dažiem bērniem launags tiešām ir vecāku dota cepumu vai konfekšu paka.
tas ir mūsdienās, kad ir visvairāk norūpējušos vecāku par savu bērnu ēdienkarti utt. laikam dzīvoju burbulī, jo pati esmu nemitīgās sirdsapziņas ēdās par to, ka Lūcija dabū pārāk daudz saldu lietu savā ēdienkartē. pat ne saldumus, jo tēja ar cukuru skaitās, riekstiņi ar medu skaitās, medus, ko viņa tagad pēkšņi patērē pa taisno no burkas karotēm. končas, ko viņa, protams, dabū. cukurs ir visur.

un te vecāki vienkārši iedod paku ar konfektēm. ameizing šit, es jums teikšu.