Lūcijai šodien sanāca visai interesants nedarbs.

ņemot vērā, ka mēs viņu liekam gulēt visai agri, viņa arī ceļas kā tāds mazputniņš - ap 7iem. parasti tas, ka mēs vēl vismaz pusotru stundu cenšamies pagulšņāt, viņai īpaši netraucē. viņa tusē pa gultu, kaut ko savā nodabā čivina, mēģina mani sasmīdināt, iebarot savu knupi, revidē istabu un tādā garā. šodien viņa bija tikusi līdz naktsgaldiņa atvilktnes saturam. kādu brīdi viņa klusu krāmējās, līdz manu uzmanību piesaustīja tādi klusi knakšķi/paukšķi. pagriežu galvu. Lūcija stāv pie gultas un ar maksimāli uzasinātu zīmuli dursta prezervatīvos mazus caurumiņus. priekškars, lustra.