|
||||||||||||||||||||||||||||||||
Tātad::
Jauns |
FriendsofFriends |
Visi |
Tēmturi:: kino | ēst | saulaina - padomu
Comments:Teikt. Kā? Šādi... (nu es nerakstīšu vārds vārdā, bet doma tāda)...
Tikai pārāk iedomīgs nepaliec, bet tu esi lielisks spermas donors. Neesi domājis par tādu biznesiņu? Ar gēniem viss kārtībā- i smuks, i gudrs. Zini, nevarēju atturēties no kārdinājuma un nedaudz no tevis aizņēmos. Tikai lūdzu nedomā, ka tev ir kādi pienākumi pret manu (šo vārdu vajag uzvērt) bērnu. Galu galā- tu netiki brīdināts. Ar nolūku. Un nolūks bija- kvalitatīvu gēnu iegūšana. Piedod, ja ciniski skan, bet tā nu tas ir. Bet nu attiecības gan laikam nāksies pārtraukt. Citādi pienākuma sajūta radīsies. Nu vismaz man šādā situācijā noteikti rastos... arī pārtraucot attiecības. Es pateiktu. Un tāpat, ka slēpām mūsu attiecības ir iespējams slēpt to, ka ir kopīgs bērns.
Zaudēt jau nav ko, izņemot vīrieti (ja viņš tomēr bija devies pie tevis, lai atpūstos no ģimenes likstām). (Atbildēt)
Drīzumā būs vēl vienas raudzības:)?
Vīrišķim ir tiesības zināt par pēcnācējiem, jautājums tikai vai sieviete to vēlas, lai viņš zinātu. Koks ar diviem galiem un gana gari runājams. Normāls variants. Man tomēr liktos godīgi ar vīrieti aprunāties - kā nekā arī cilvēks. Turklāt, laikam pat kaut cik tuvs.:)
(Atbildēt)
un vispār! virstrīsdesmitgadīgas patstāvīgās šitādus jautājumus neuzdod!!!
Bļeģ, besī šitādas 'pietiekoši patstāvīga, pietiekoši daudz redzējusi un ieguvusi'. Kāds ir padomājis par to, ka bērnam būs jāaug ar VIENU vecāku, šajā gadījumā bez tēva.
Jopčik 'ceru, ka kādreiz man izdosies satikt cilvēku, ar ko būt kopā' var arī nepiepildīties, kas vis drīzāk arī notiks. Tas ir vienkārši apbubuļojoši, ka uzskats, ka bērns aug 1 vecāka ģimenē ir norma. izšaut tādas. Tu?
Neticu... /un vispaar shitais jau lasiits skjiet.../ - a par teemu - manupraat buutu godiigi pret viiriteti vinju informeet... neizvirzot nekaadu prasiibu protams... un jaareekjinaas ar asu reakciju /kas buutu diezgan pelniita par slepeno mahineeshanos/... un tomeer - labaak skarba patiesiiba, kaa peecaak muuzhu melos dziivosi... (Atbildēt)
A vot interesanti, kā tu to viltību realizēji? Sadūri prezervatīvus ar adatu. Vai iestāstīji, ka bērnus atnes stārķis, bet to, ar ko jūs nodarbojieties, ieteicis sporta kluba instruktors kā vingrinājumu forma uzturēšanai? ;)
(Atbildēt)
patiesība tā pat agrāk vai vēlāk nāks gaismā. jo vēlāk, jo asāka var būt reakcija (aizvaiojums par neuzticēšanos, turēšanu neziņā un tiri piri). es personīgi uzskatu, ka ir jāzin (par pašu briesmīgāko es uzskatu neziņu, visās tās iespējamajās formās, bet tās nu ir manas problēmas, kas ietekmē arī manu viedokli par daudz ko citu). turklāt ir jārēķinās ar to, ka bērns prasīs, kas ir mans tētis, kur viņš ir un tā tālāk (atkal manas personiskās problēmas, bet uzskatu, ka labāk bērnam atbildēt jau no paša sākuma godīgi ir pareizākais pat, ja no teiktā jams 99% nesapratīs), jo tas ir normāli. Tev būs jābūt gatavai uz bērna jautājumiem atbildēt. un, ja Tu izlemsi patekt, tad nevajag gaidīt "piemērotu brīdi",- tāda vienkārši nav. jebkurš brīdis būs nepiemērots, bet atrisinās sarežģījumus tālķā nākotnē, par kuru mēs parasti vispār nedomājam (atkal mans personiskais viedoklis).
Nezinu. Bet domāju, ka tas tev jalemj pašai. Jo bērns jau ari gribēs to zināt, nu tad varbūt labāk, ka ir kāda konkrēta persona.
tagad tas neliekas aktuāli, bet ar laiku bērns ļoti gribēs iznāt, pat ja neizrādīs. Un manuprāt, ir labāk, ja nebaksta ar pirkstu debesīs, kaut ko filosofējot par "tas ir smags jautājums" (jo arī viņam tas būs smags jautājums, tas jāņem vērā. tāpēc ir labāk, ja tu esi godīga), bet skaidri un gaiši pasaka - es gribēju bērniņu, bet dzīvoju viena, tad nu izvēlejos tādu un tādu tēti, kaut gan zināju, ka viņs pie mums nebūs. (Atbildēt)
veselīgu un harmonisku personību var izaudzināt veselīga(s) un harmoniska(s) personība(s). imho - nav īsti nozīmes - viena vai divas. lai cik es būtu par to, ka bērnam labāk ir ar diviem vecākiem, domāju, ka ir gadījumi, kad viņam ir pietiekami labi arī ar vienu vecāku - ja tas ir feins un harmonisks cilvēks. un visticamāk - pat labāk, nekā ar diviem nejēgām.
(Atbildēt)
Jūs te par garīgām matērijām un ķīmiju spriežat. Es kā vecis, teikšu vienkārši. Sūdīgi justos abās situācijās- gan tad, ja man iestāstītu, ka tas nav mans bērns, gan tad, ja bērns ir no manis. No minētajām situācijām labāk gribētu atrasties otrajā. Tomēr vispretīgākā sajūta būtu, ja sākumā paziņotu, ka bērns nav mans, bet pēc kāda laika nāktu gaismā (kaut vai tikai baumu līmenī) ka tomēr ir mans. Justos piečakarēts divreiz.
Viss augstāk minētais ir tikai teorētiski spriedelējumi un Dievs vien zin kā rīkotos un justos reālā situācijā, lai gan neliele pieredze šajā jomā ir.
vasjox
(Atbildēt)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||