mīlu gan

man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.

man liekas, ka es pēdējos ~divus gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau trešo. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.

ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.

ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.

runājot par savu daiļi izkrāsoto oliņu attēlu publicēšanu internetos, manlieks - ir laiks to nostiprināt, kā must have rituālu darbību un iekļaut to obligāti Lieldienās darāmo aktivitāšu sarakstā, nostiprinot ar ticējumiem. piemēram - ja Lieldienās neieliksi internetos savu olu bildes, tad nākamgad nevinnēsi VID loterijā.
palūdzu AI izdomāt vēl dažus, bet man neviens nepatika.

man vispār šogad sanāca ļoti smukas oliņas. vēlāk ielikšu arī internetos.

+
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
es esmu dzimusi svētdienā. bet mums te ir ļoti apmācies šorīt. laime, protams, noderētu.

https://www.tvnet.lv/8445919/medijs-bijusais-nato-vaditajs-stoltenbergs-2021-gada-rikojies-preteji-baltijas-valstu-interesem?

labi dzīvot latvijā:

"Ministru prezidente Evika Siliņa runā par “vēsturiski lielāko atbalsta pieaugumu ģimenēm”.
Kopējais atbalsts pat nekompensē tos līdzekļus, kurus valsts “ietaupījusi” uz dzimstības krituma rēķina kopš 2017. gada. Bērnu kļūst mazāk – izdevumi samazinās. Pabalsti gadiem nav indeksēti. Uz ģimeņu rēķina taupa.
Paskatīsimies uz vecāku pabalstu finansēšanas struktūru. Sociālajā budžetā tiek iemaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām aptuveni 1,16% tiek novirzīti šiem pabalstiem. Vienlaikus ik gadu tiek iekasēti vairāk nekā 180 miljoni eiro, bet izmaksāti – ap 154 miljoni. Tas nozīmē, ka sistēmā veidojas pārpalikums. Tomēr šie līdzekļi netiek novirzīti mērķētam atbalstam ģimenēm. Faktiski ģimenes ar bērniem pilnā apjomā nesaņem pat tos resursus, kas veidojas no viņu pašu iemaksām.?"

dienas prieks:

"Sabiedriskais mēdijs nav mēdijs, kam jāstāsta valstij noderīgas ziņas, to mēs paturam prātā, veidojot koncepcijas"

/(c) .auka un liekēde Zūzenu Baiba, LSM

pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.

ņoki gultā

par jaunību:

"Можно. А зачем?
И вот в этой короткой фразе — весь СССР. Без остатка.
- Не «не можем».
- Не «не умеем».
- А именно: «а зачем?»
Потому что система не про результат.
Она про имитацию движения при гарантированном результате".

"Без «мохнатой лапы» выбор был простой:
- Хочешь есть — иди в общепит.
- Хочешь поездить по миру — иди моряком загранплавания.
- Хочешь не напрягаться — иди в НИИ, 120 рублей + премия и не отсвечивай.
- Хочешь денег — иди в военку. Но забудь про мир.
- Свобода выбора? Да."

ja baltu olu ieliek zilā olu krāsā sanāk koši zila. ja brūnu - tumši zaļa!

bērni ir ļoti izklaidējoši:

sēdēju mašīnā un priecīgi skatījos kā bērns (kādi 10 g.v.) ar visu švunku vispirms ar vienu roku pieturoties griezās ap laternas stabu un pēc tam ik pa laikam atgūlās zālītē

sēžot mūzikas skolas gaitenī dzirdēju, kā garām pagājušās četras meitenītes spriez vai var vai nevar ticēt Lieldienu zaķim :D

dienas prieks

"Eiropas Enerģētikas komisārs Dens Jorgensens brīdinājis, ka, ja karš starp ASV, Izraēlu un Irānu turpināsies un Hormuza šaurums paliks bloķēts, valstīm nāksies taupīt enerģiju un ierobežot patēriņu. Tiek ieteikti tādi pasākumi, kā piemēram, darbs attālināti, ātruma samazināšana uz šosejām, mazāk lidmašīnu reisu, vairāk sabiedriskā transporta un mazāk privāto auto lielajās pilsētās. Pasākumi, kas agrāk bija saistīti ar klimata politiku, tagad tiek uzsvērti kā enerģijas drošības jautājumi. Smagākos gadījumos varētu tikt ieviesti cenu griesti, īpašie nodokļi enerģijas uzņēmumiem un mērķtiecīgs valsts atbalsts."

/muahahaha

vakar tā gribēju pagulēt diendusiņu kā kad bērni bija pavisam maziņi. nesanāca, protams, jo mājasdarbu drāma, tad pēkšņi vajadzēja uz šodienu nokrāsotas olas, bija baltās, kas jau aukstā mizūdenī palika čuru dzeltenas, kad atcerējos ka rudenī uz akciju par 30 centiem nopirku olu krāsas un kkādas uzlīmes. lillā tablete nokrāsoja rozā olu, bet drāma izpalika (labi, ka ierakstīju, atcerējos izņemt no ledusskapja olas lai varu šodien nokrāsot vēl - vijoles skolotājai un Rīgas vecmāmiņai, vakar krāsas neizlēju), tad bija drāma, jo ķipa obligāti vajag zaķa kostīmu. izglāba Vimbu svētkos taisītā stīpiņa ar zaķa ausīm un puķītēm un uzacu zīmulis ūsām (jāatceras ka kaut kad jānopērk melns un, nezinu, rozā), Lieldienu uzlīmītēm noderēja mans mirkļa pirkums grāmatnīcā - smukas botāniskas puķītes un augi ko aizmirsu pielikt klāt vārda dienas dāvanai. nevarēju laicīgi aiziet gulēt jo visa vibrēju un vēl raizējos par to vijoles spēlēšanu - bērns nerunā ar skolotāju (žanra klasika, es nezinu ko lai dara šajā sakarā) un tagad ir jautājums vai vispār, jo skolotājai besis, ka ar viņu nerunā

Katrs cilvēks, ja vien tas apveltīts ar pietiekamu iztēles spēku, varētu uzrakstīt veselu virkni autobiogrāfiju, kuras vienotā veselumā saistītu tikai kopējā faktogrāfija. Pat saprātīgi, taču jauni un tāpēc pieredzes trūkuma dēļ naivi cilvēki šādā iespējā nesaskata nekā cita kā vien cinismu. Taču viņi maldās, jo runa nav par morāles, bet gan izziņas problēmu. Metafizisko ticējumu kvantitāte nekādā ziņā nav mazāka par to atšķirīgo ticējumu kvantitāti, kāda cilvēkam var būt pašam par sevi atkarā no dažādu dzīves periodu secības, bet reizēm arī vienlaicīgi.

// S.Lems, "Balss no debesīm"

kultūras atšķirības

tautietis pirms pāris dienām ielika kārtējo pārdomu video:

https://www.youtube.com/watch?v=e1vRMVOsEuk

cita starpā komentāros uzpeldēja doma, arī pamanīta, bet neuzrakstīta:

LV uzskata par normalitāti, ka 27 santīmu dēļ satiksmes autobusa šoferis var piekaut pasazīeri un izmest ārā, var nepaņemt pasažierus pieturā, jo neiet termināls, var atstāt bērnu pieturā mežā ziemā utt "cilvēcīgi izpausties".
un nav būtiski, vai tā ir paša vadītāja iniciatīva, vai priekšniecības uzstādījums - mēsli ir gan tādi priekšnieki, gan tādi vadītāji!

UK ir novērota nedaudz savādāka aina - nestrādā kase, vai termināls - tā ir kompānijis problēma, pasažieris ir tiesīgs braukt (un arī brauc) par velti.
Pašam ir vienreiz sanācis bezmaksas brauciens, un arī meitenei ir gadījies, tā ka norakstīt uz "viena tante teica" nesanāks.

beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.

mazliet par marta otro pusi:

* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".

Mūzika: The Seventh Seal - The Soundcarriers

Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
( ... tālāk ... )

Šobrīd, izejot no Dominas, debesis ir tādas, ka visa tā apbūve, veikala izgaismotie sāni, laukums ar visiem karogiem, Zemitānu tilta sākums un koledža aiz tā,-- viss izskatās pēc butaforijas, lēta kartona priekšā realitātei.

globalizācija:

tautiešu baļļukā UK krievs (izcelsmes valsti nezinu) sakaujas ar turku.
abi tika izmesti pļavā turpināt dialogu
;)