mīlu gan

cūku audzēšana UK

esmu jau iepriekš rakstījis, ka ciemiņus no LV es parasti mēdzu aizvest paskatīties, kā tiek turētas cūkas UK (nu arī seriālā Klarksona ferma var redzēt) - nojumēs, klajā laukā, ar daudz salmiem.
stipri līdzīgi piemājas sezonālajai cūku audzēšanai LV, āra aplokos, ja kas, vnk mērogi iespaidīgāki.
parasti tautiešiem ir neliels kultūršoks (un tie ir tādi, kas pārzina lopu audzēšanas pamatus LV).
ko tur runāt par tādiem, kas neko lielāku par kāmīti klātienē nav redzējuši? ;)

kā melo vehāni:

"siens sastāda apmēram 2 - 5% no govju barības. cūlas un vistas sienunmeēd."

vai kaut vienu lopu esi izaudzējis, kaut vai kāmīti?
- govis ēd zāli, sienu, bietes, skābbarību un piedevās kombikormu, aizbrauc ciemos uz kādu LV govju fermu,
- cūkas ēd kapātu zāli, kartupeļus, bietes, pupas, zirņus, kombikormu, vājpienu, virtuves ēdienu atliekas utt (visēdājas stc)
- vistas ēd kapātu zāli, kāpostus, kartupeļus, bietes, kombikormu, kabačus, tārpus, zivju ķeskas un lopu ķeskas (un ķeskās sadētos mušu kāpurus), arī visēdājas.

"ražot pārtiku no dzīvniekiem prasa 10x vairāk resursu"
- salīdzinot ar ko?

"dzīvnieku lauksaimniecība saražo apmēram tikpat izmešu kā viss transports kopā. prasa 10x vairāk resursu kā to pašu uzturvērtību dabūt no augiem."
- ne velti pētījumi pierāda, ka zālēdājiem smadzeņu apjoms ir mazāks...
- vieni idioti, kabineta griestos spļaudami, ar savu limitēto smadzeņu kapacitāti, ir pieņēmuši, ka govis razo izmešus, un citi idioti .irsh tālāk.

/kā jau viens no cibiņiem nokomentēja, zaļi dzīvot nozīmē primāri lietot vietēji ražoto un izaudzēto produkciju, t.sk vietēji audzēto gaļu.
//diemžēl skaļākie vehāni ir par stulbiem, lai to saprastu.
///tieši tāpat, kā latvietim nav jāloka ceļi krāsaino .irsas caurumu vai stambulētāju priekšā, latvietim nav jāloka ceļi globālo zaļā kursa un vehānisma adeptu un to vietējo līdzskrējēju priekšā!

Japāņiem ir apzīmējumi dažādām atpazīstamām, bet vārdos nenosaucamām parādībām.
tam, kā saules stari izlaužas caur koku zariem (komorebi)
un tam, kā tiek diskriminētas un pazemotas sievietes darbavietās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas (matahara)

šodien bijām pie kaimiņiem, viņu telei sākās dzemdības un piedzima melns bullītis, 45kg, milzīgs, visu redzējām, vidējais bērns tagad ir bullēna krustvecāks, deva vārdu un visādi citādi bija ļoti aizkustināts.

un tas viss pēcpusdienā, kad pa dienu, visu laiku taisot ēst un tikai drusku palasot ārā, nodomāju - nu tā tā dzīve paiet, un NEKAS nenotiek. ha ha, notiek gan!

Ir 3 brīvas vietas relaksējošā 5 dienu galda spēļu nometnē pieaugušajiem, no 1.jūlija. Viesu namā, ir pirts, kubls, vienu dienu masāžas par papildsamaksu, ēdienreizes 7,50 eur. Draudzīga kompānija, lielākoties puiši.

Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.

Sitam, kaujam mazos ežus, Metam podā izvāram!

es pa logu redzēju Dienasgrāmatu aizbraucam turp šurp

Citādi Jāņi
Bija sarakstiņš ar improvizācijas uzdevumiem, bet reāli to nemaz arī nevajadzēja, jo visi, lokā ap ugunskuru sēžot, tā aizrāvās ar spēli "kas es esmu?", ka pat nevienu dziesmu nenodziedāja, izņemot ikgadējo apdziedāšanu.

Iesaku!
Noteikumi: viens paiet malā, pārējie izdomā, kādu lomu viņam piešķirt, tur var būt jebkas, no Edgara Rinkēviča līdz tamborētām apakšbiksēm. Minētājs atgriežas un pēc kārtas visiem uzdod jebkādus jautājumus, kamēr viņam kļūst skaidrs.

Nu piemēram, uzminiet, kas ir šis :D

- Kas var būt labāks par mani?
- Šašliks un boeings.

(variants - nevis "kas es esmu", bet "kas tas ir")

Vēl variants nevis izziņai, bet apkārtējo smīdināšanai, – cilvēkam piešķir kādas personas lomu un viņam jāatbild uz pārējo uzdotajiem jautājumiem, nezinot, kas viņš tāds ir. Tur var sanāk, ka Sarkangalvītes mīļākais hobijs ir kapāt orkus ar cirvi un iztrekterēt pa šņabim ik vakaru, bet Alfrēdonkulis iecienījis valkāt mežģīņu apakšveļu un ilgojas piedalīties daiļlasīšanas konkursā.

esot par saimnieci jāņu svinēšanai, ir daudzas jaukas lietas. bet visjaukākā ir trauku mašīna. un to es bez jokiem.

protams, arī naktī staigāt pa mežiem, ruļļoties uz ruļļiem, dziedāt, spēlēt viktorīnu, un tad beigās - kad visi jaunieši guļ - diviem tādiem saimeniekiem piesēst uz soliņa pie mājas pus6 no rīta. forši forši.

degvielas cenas

dīzelis 1.62, benzīnu nepaskatījos

Kā lai tagad saņemas izpakot koferi.

Līgo svētkos
Apklusušas līgo dziesmas, beiguse pogāt arī lakstīgala. Upmalās pļavās jau atskan iskapts dziesma, kas aizdzen smaidus no sejām un atgadiņa, ka drīz vien atkal paies gaiša, priecīgā ziedu vasariņa. Visa visumā šogad neredzēja tikdaudz Jāņu zāļu un vaiņagu, kā pagājušos Līgo svētkos, tāpat visai braši neskanēja līgo dziesmas un pavisam maz kalngalos plīvoja Jāņu ugunis. Tas sakarā ar vispārējām dzīves grūtībām un smagām nastām, pie tam dedzīgos līgotājus nogurdināja divas iepriekšējas svētku dienas. Nevar tak izbrūvēto bruņo miestiņu atstāt divas dienas neapraudzītu un nenogaršotu. Un tā daudziem Jāņiem un Jāņu bērniem nebij vairs spara un enerģijas pīt vaiņagus, tāpat pagurušas, piesmakušas un klusas bij to balsis.
/Jaunais Smiltenes Vēstnesis, Nr.26 (03.07.1931)/

Jāņi — Līgas svētki ir tā pati diena, tapati nakts no aizviņiem sensirmiem tauta brīvības laikiem, kad pati daba nesa Līgu savā klēpi. Šis ir tas laiks kad papārdīte zied sudrabiņa ziediņiem, un kad lakstigala sadomā savas maigās dziesmiņas nākošai vasarai. Jāņu bērni salasās vaiņagus pīdami, jāņu zāles plūkdami, un Līgas dziesmu skaņas pilda no jauna tautas dvēsēli ar ligsmlbu, prieku un tikumu. Jāņus tauta svin vel tagad senču Līgas svētku garā. Gadu no gada tautas mīļākā dieve Līga nolaižas ar dāvanām pie sava tautas.
Līgas svētki jau pagājuši. Lai pārdomājam vai esam cienīgi saņēmuši savas tautas mīļāko Dievi — Līgu, un ja tā nebūtu centīsimies to turpmāk labāk darīt. Turēsim godā mūsu senču tikumus
Rūta Vitāls /Talsu Balss, Nr.25 (28.06.1935)/

Šogad Jāņi Latgalē atzīmēti ļoti plaši Daugavpilī notika tautas svētki ar uguņošanu un līgošanu. Krāslavā latviešu biedrība bija sarīkojusi līgo vakaru ar koru koncertu. Koncertā atskaņoja latviešu tautas dziesmas. Pēc tam notika uguņošana un līgošana. Krāslavā un Daugavpilī līgo svētku sarīkojumos ļoti dzīvi piedalījās arī sveštautieši.
/Latvijas Kareivis, Nr.140 (26.06.1935)/

Ar sevišķu aizrautību mums sava laika bērniem, ir jāatsaucas jāņuguņu liesmojumam, lai mēs varētu reiz izlauzties no tā smacējošā , stindzinošā tvana, kas pār mums nogūlies nemieru un iznīcināšanas gados, kurā iegrimdami viens otru pazaudējām, sveši, naidīgi un tāli kļuvām. Tāpēc ziediet, daiļās latvju meitas, smaidiet karaliski, valdonīgās zeltenes, lai jūsu siltie vaibsti, kā pavasara saules glāsti modina un augšup ceļ mirušos! Lai atkal dzīvība zied ap mums un mūsos. Lai atkāpjas no mums drausmais iznīcības rēgs. Lieci, daiļā latvju meitene, savu ziedošo spēku straumei plūst savas tautas dvēselē un miesā, un tā raisīsies kā baltais ievu krūms! Ar sevišķu atsaucību mums jāpaklausa Līgo svētku aicinājumam, lai mēs atgūtu to, ko zaimi reiz pārkliedza, kas troksnī izgaisa, bez kā latvietis palika auksts un Tagad, kad pēc maldu gaitām, tumsas gadiem sākam atkal sevi atgūt, savu vietu.
/Rīts, Nr.171 (23.06.1935)/

Visi dievišķie devumi cilvēkus stiprina, ceļ viņu potences. Tāpat tas ir ar līgsmību Tomēr līgsmība ir atkal pavisam cita potence, kā citu dievišķo būtņu devumi: Māra cilvēkiem dod talautību, Laima jauniešiem atnes ideālus, no paša Dieviņa nāk gudrs padoms darbā, bet tieši no viņiem nenāk līgsmība, tikai no Jana. Man šķiet, ka līgsmība labi pielīdzināma tagad tik bieži minamiem vitamīniem un hormoniem — kā vitamīni un hormoni cel miesas spraigumu jeb potenciālu, tā līgsmība cel dvēseles potenciālu. Līgsma cilvēka rodas uzņēmība, rodas jauni spēki, atklājas jauni talanti, līgsmība pavada iedvesmi, ar līgsmību labāk veicas katrs darbs. Bet tāpēc l ī g s m i-b a ir ī pa t s un augsts i d e a l s, un Jānis ir viņas n e s ē j s. Kā kristiešiem arī ir savdabīgs emocionāls ideāls — mīlestība, tā l a t v i s k ā reliģija šis emocionālais ideāls ir I ī g s m ī b a. Tā ir absolūti laba. Līgsms cilvēks nav spējīgs uz ļaunu, pat netikumīgu darbu, bet, taisni otrādi, līgsmam cilvēkam gribas visu pasauli padarīt līgsmu un to aplaimot. Tad nu Jānis ar savu reliģisko rituālu mums jāatzīst par tālāku reli-ģisku ideālu, līdzās citam ideālam dievišķām būtnēm. Tagad saprotama arī Jāņa daudzveidība. Līgsmība, saistīt ar skaistumu un aplaimošanu, ir pilnvērtīga tikai tad, kad tā ir vispārīga. Nelīgsmic cilvēki Jānos ir smaga disonanee. Tāpēc Jānis visādi iemiesojas, un tāpēc Jāva bērni apstaigā vienu sētu pēc otras. Ja līgsmība ir latviskais emocionālais ideāls, pie tam loti augstvērtīgs, tad tālāk saprotama Jāva dienas retā svinēšana — tikai reiz pa gadu. Viss dārgais un vērtīgais ir arī rets. Salīdzināju līgsmību ar hormoniem, un tie arī ir tik niecīgi, ka zinātne tos ir atklājusi ne visai sen atpakaļ. Bet kad retais top pārmērīgs, tas bieži vien atnes ļaunu. Tā, lai cik svētīgi cilvēkiem ir hormoni, tomēr jaunākie pētījumi noskaidrojuši, ka hormonu pārmērība izsauc smagas slimības.
/Studenta Dzīve, Nr.77 (01.06.1939)/

Šodien veikalā "Labais" priekšā stāv viens pusmūža kungs, kuram pēc labākajām tradīcijām ir šorti, sandeles ar zeķēm, un kaut kāds strīpains krekls, kas sabāzts biksēs. Mani vairāk pārsteidza groziņa izvēle. 1L apinītis - tīri ok, der, un tad sākās pāris nākamās preces. Bezalkoholiskā alus bundža un ledenes. Kungs norēķinājās ar karti, bet izskatījās, ka viņš to dara vai nu ļoti reti, vai arī pirmo reizi, jo kur un kā viņa jāpikstina viņš īsti nezināja, līdz pārdevēja neparādīja.

No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?”

no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:

"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu"

Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.

Modern Christianity is largely Pauline Christianity.

That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.

The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.

Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.

I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.

Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.

Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.

Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
( ... tālāk ... )

dienas prieks:

"Во Франции, а если быть точнее в Тулузе, в местный госпиталь обратился мужчина с жалобой на дискомфорт в анальном проходе. После рентгена руководство больницы приняло оперативное решение об эвакуации всего госпиталя. В заднем проходе у 24-летнего француза был обнаружен 20-сантиметровый снаряд времён Первой мировой войны. Местная полиция начала расследование, где чувак достал снаряд и как он там оказался.
Пока французские люди искали оригинальные способы самоудовлетворения, американские учёные провели несколько важных для человечества экспериментов и доказали, что вегетарианство ведёт к уменьшению мозга. Данную особенность они объясняют недостатком аминокислот, которые есть только в мясе и очень необходимы нашему мозгу для принятия адекватных решений.
Никаких выводов делать не буду, но предположение у меня всё же имеется: французский мужик, скорее всего, очень любил овощной салат..."

(c) PD no FB

vīrs gribēja precizēt, ka viņš vainīgs, nevis bērns, jo viņš nopirka. sliekas esot apakšējā trauciņā izmērā - nr.2 :D. man radās jautājums - a viņas mēra pēc garuma vai resnuma?!

sēras mūsu Karalistē (Hercogistē)

85 gadu vecumā miris Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons (1940–2026).