mīlu gan

Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

Kad tas retrogrādais Merkurijs beidzot beigsies, es vairs nevaru izturēt.

Jautājums, protams, retorisks, skaidrs, ka es zinu, kad tas beigsies.

Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?

astoņas burciņas saliku, uz jogu paspēju, otrā porcija želejas ir sataisīta, burkas samazgātas, tik jāuzkarsē un jāieburko, uz jogu paspēju, pati aizbraucu pa kluso nopeldēties, tagad ganu bērnus peldvietā (2/3 šodien otro reizi), brauksim mājās uzēst, mazgāt traukus, burkot u.t.t.

piesātināta un dabrbīga, bet priecīga diena

deviņos bijām peldvietā, visilgāk peldējās vecākais bērns, 21:50 jau meklēju vakariņas. nomazgāju visas jāņogas, iesāku karsēt sulai divos vislielākajos katlos, upenes pārbēru no kartona kastes bļodā un sanesu priekšnamā, izkāru žāvēt pelddrēbes, sīkām uznāca iedvesma mazgāt un novākt traukus, izdarīju vienu birokrātijas lietu, sabāzu veļasmašīnā tēva baisi netīrās drēbes, saliku maisā plastmasas atkritumus un tagad varētu iet gulēt, bet viss drusku vibrē


rītdienas optimistiskais plāns: divreiz peldēt ar bērniem lai māte var izturēt piektdienu (viena plānota citā pludmalē - 6 km uz citu pusi un googlē 4,9*), izdarīt tās jāņogas vismaz pirmo sulas spiedienu un ieburkot, ideāli ja arī sakarsēt ūdenī čužas dzērienam un saburkot, izmazgāt tās tēva drēbes, moš vēl kko no āra sameklēt un izmazgāt, salikt vēl šķirojamos atkritumus lai uz darbu braucot varu aizvest izmešanai (lohi lohojās un tagad pilsētā iespējams ir aiz lielā Rimi vai Maxima, bet kas to zin, tad Jābrauc un Jāmeklē), paskatīties vai nav vēl vecas zāles, izmazgāt plānās štātes, nu tur izejamās blūzes un kleitas, piecos joga (šodien nepaspēju, bet nu i labi, bija diendusiņa un duka ogām), pa vidu vēl jābaro nikni punduri un tās burkas aaaa tās burkas (labi, ka ciba izstāstīja šortkatu ar sterilizāciju cepenē, tas ir daudz ērtāk nekā vārot un drošāk nekā saulē - rudais noteikti ies skatīties kas tur notiek, turklāt nav jāvaktē kad un kur spīd saule

bijām pie manas krustmātes lasīt ogas (3h un kādi 40 l!!!), paēdām Rātslaukuma kafejnīcā, tagad esam upē. t.i. es drusku aizmuku uzpīpēt un pabūt vienatnē kaut 10 minūtītes un vēl es šodien esmu pieteikusies uz jogu pie Krisa. viņš ir īstens krišnaīts ar stāžu un joga būšot enerģiskā

aaaa

un vēl mēs mūžsenā veikalā ar mūžsenu nosaukumu nopirkām minerālūdeņus un ūdeni un Bauskas Veselības dzērienu un izskatās, ka pie upes nav neviena veča, kas attaisa ar kabatas nazi, atslēgām vai aci :D

pludmales kaķīti satika pusaudzes, kas viņu sasedza savos dvieļos kamēr pašas peld

Kamēr man nav izdevies pārdot dārzu, tur mainās apstākļi.
Nefrēzētās un ar zaļmēslojumu laikus neapsētās dobes aizaugušas,
viena no aizpērn pa dārgo apgrieztajām ābelēm, garšīgais 'Auksis', nometusi visas lapas un nokaltusi.
Varbūt arī finālā dārzu jemšu un pārdošu kā zemesgabalu. Vieni esot nopirkuši kaut kādu dārzu tai pašā dārzu sabiedrībā, izrāvuši ārā visu, kas tur audzis, apstādījuši ar tūjām un pārdevuši kā pliku zemi par neticamu cenu, par ceturtdaļu lielāku, nekā es jau kopš pavasara cenšos no gribētājiem par savējo izspiest.
Ābeli piedāvāju ābeļmalkas gribētājam, lai pats nozāģē un aizved.
Lazdu (monstroza milzene, nevienam neiesaku stādīt tādu šķirni) piedāvāju pašiem nozāģēt un paņemt malkā tiem kaimiņiem, kuru māju tā noēno. Likās iepriecināti.
Tad paliks viena nestabila paskata ābele, neražojoša plūme, trīs ogu krūmi un avenāji. Un nenoravētas zemeņdobes.
Un celmi. Ko ar tiem? Vislabāk uzziest sēni, kas tos saēd?
Nekad nevar zināt, ko tiem pircējiem vajag. Viena būtu pirkusi manu dārzu, ja tur būtu mājiņa, cits būtu pircis mana drauga dārzu, ja tur nebūtu mājiņas.

Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks

No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”

Piezvana no nezināma telefona, vālē krieviski: "Mēs no Omniva, pienācis paziņojums, vai jums ērtāk, lai pievedam ar kurjeru vai atstājam pakomātā?" Es, latviski: "Pakomātā." Viņa: "Horošo. A vi po russki voobšče govoriķe?" Es: "Kāpēc jūs nerunājat latviski?" Viņa (nomet klausuli).

Nupat paskatījos, kods +351, Portugāle :D

Jaunais eksperiments ar miega slimību centru gan ir galīgi garām.
Līdz šim es vakarā aizmigu acumirklī, pa nakti modos augšā trīs četras reizes un pa dienu reizēm jutos tik miegaina, ka aizgāju pagulēt 15 min ap pusdienlaiku (jo māku (mācēju) aizmigt uz skaitli trīs, ja vajag).
Miega slimību centrs iedeva man kaut kādas good rem caps, kas uzlabošot miega un nomoda ciklu.
Es joprojām pa nakti mostos trīs četras reizes, vienīgā pārmaiņa ir, ka... nespēju aizmigt. Paiet no pusstundas līdz pusotrai stundai, līdz tas izdodas.

Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?

Pamazām tuvojos finālam. Palikuši daži privāti ieraksti, kurus pagaidām nezinu, kur nolikt, izmest negribētos. Pārējais noarhivēts un izdzēsts. Viens interesants laika posms ir aizgājis. Tas, ka biju daļa no Cibas, ir fantastiski. Paldies visiem, kuru draugu listēs es esmu vai biju. Īpašs paldies Gorgonai, pateicoties viņas ielūgumam es te iekļuvu (jā, tas bija tajos senajos laikos, kad citādi nevarēja). Konts vēl būs, bet ierakstu gan vairs nē.

man ļoti patika "Somebody Somewhere". bet beidzās. tagad atkal jāmeklē ko skatīties.
ko lai skatās?

vakar uz Plakanciems-Iecava ceļa vispirms neatradu pareizo ceļu, iebraucu Jaunolainē, tad kkādā miestiņā pamanīju Pelmeņu un Saldējuma busiņu (būtu labāk piestājusi!), tad stāvēju kamēr no grāvja evakuators izvilka mašīnu un poliči palaida braukt, tad sākās gāziens (no Rīgas izbraucu vēlu, jo no rīta lija, aizgāju pagulēt, tad nāca migrēna un vajadzēja pamenedžēt, asfalta beigās sākās Gāziens, grantene bija baisi bedraina un kādas 6 reizes Wazē kāds bija ielicis 'uzmanību, priekšā iespējams kaut kas bīstams', ko parasti liek pie bedrēm. a tur ceļš ir tikai bedres :D braucu ļoti lēnu, jo gāza ka balts, ceļu (mazāk bedres) knapi varēja redzēt, pa pašu malu baidījos braukt, jo ceļš palika tāds staipīgs un slidens un kad beidzot beidzās lietus un līkumi, apstājos pačurāt un atelsties


šodien bijām peldēt ļoti ilgi, vīrs ar nr.2 aizbrauca mājās drusku pēc franču radiem un es ar pārējiem vēl stundu tusēju. atnāca paciemoties upmalas kaķītis - tur ir melns brīniškīgs maigs un saviesīgs kaķītis, kas nāk uz pludmali pie cilvēkiem un uz sauļošanās krēsliem un izcepu kabaci olā un miltos un to želeju no jāņogām gan pabeigšu rīt

nē es, protams, saprotu pēcspēles treštolku

mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.

dienas teema:

https://arvamus.postimees.ee/8504279/rene-liiver-tuulikud-loovad-rundekoridore-lagunes-maailma-parim-ohutorje-mis-saaks-veel-balti-riikidest

Vēja elektrostacijas Baltijā: Kā jūras un sauszemes vēja elektrostacijas traucē NATO radaru pārklājumu, pretgaisa aizsardzības ķēdes un sabiedroto spēju reaģēt.

Baltijas valstis sasniedz punktu, kurā enerģētikas politika un valsts aizsardzība vairs nav paralēli mērķi, bet gan tiešā konfliktā. Plānotās jūras vēja elektrostacijas Baltijas jūrā un lielie sauszemes vēja elektrostacijas piekrastē un iekšzemē radīs pastāvīgu radaru aptumšošanas zonu, kas vājinās NATO austrumu flanga agrīnās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības un sabiedroto spēju palīdzēt Baltijas valstīm krīzes gadījumā. Tā vairs nav tehniska nianse, bet gan stratēģisks risks, kas ietekmē visa Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Zviedrijas un Somijas, kuru aizsardzības plānošana ir atkarīga no atklātās jūras radaru pārklājuma.
Radariem vējdzirnavas ir visgrūtāk atrodamais objekts. Lāpstiņas pārvietojas ar ātrumu līdz 300 km/h, radot spēcīgu Doplera troksni, kas pārklājas ar lēni lidojošu dronu ātrumu. Masti rada pastāvīgu ēnu, aiz kuras objekti radaram kļūst neredzami. Radioviļņi atstarojas no lāpstiņām un mastiem, radot daudzceļu atstarojumus, kas formē "spoku mērķus". Radaram ir jāfiltrē tūkstošiem viltus signālu sekundē, kas nozīmē, ka skaitļošanas jauda tiek tērēta vēja turbīnu radītā trokšņa novēršanai, nevis reālo mērķu izsekošanai. Doplera traucējumi, daudzceļu starojums, ēnošana un skaitļošanas slodze ir fiziskas parādības, kuras nevar "likvidēt" ar programmatūru. Ne mazāk bīstamas ir arī uz sauszemes bāzētās vēja turbīnas. Lielas vēja elektrostacijas Ida-Viru apriņķī, Dienvidigaunijā, Latvijā un Lietuvā rada pastāvīgu radara ēnu, kas pārklāj zemu lidojošus koridorus. Šie koridori ļauj droniem un spārnotajām raķetēm pārvietoties nemanīti desmitiem kilometru.
Vēja stacijas degradē Baltijas valstu aizsardzības spējas ātrāk, nekā tās var uzlabot. Papildus vēja parki tiks uzcelti 2–3 gadu laikā. Radaru tīkla modernizācija — pasīvie radari, multistatiskās sistēmas, aerostati, sensoru sapludināšana, jauna programmatūra, jauni inženieri — aizņem 5–10 gadus. Ukrainas pieredze rāda, ka pat bez vēja parkiem viņiem bija nepieciešami 5 gadi, lai izveidotu funkcionējošu gaisa telpas novērošanu un aizsardzību pret droniem. Baltijas valstīm nav šāda laika.
Ja vēja parki tiks uzcelti pirms radaru tīkla atjaunināšanas, radīsies aizsardzības plaisa, ko nevarēs aizvērt. Tuvo Austrumu konflikts parādīja, ka superradari neglābs, ja tiks pārtraukta "nogalināšanas ķēde". Baltijas valstis nevar atļauties situāciju, kad tās pašas rada pastāvīgus radaru pārtraukumus Baltijas jūrā un iekšzemē. Tas vairs nav enerģētikas politikas jautājums. Tas ir valsts aizsardzības jautājums vistiešākajā nozīmē — un tas attiecas arī uz NATO dalībvalstu spēju saskaņā ar 5. pantu vispār palīdzēt un aizsargāt Baltijas valstis.

par biohakingu runājot