mīlu gan

RL: Es biju Ņujorkā, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegums restorānos. Kādu kaitējumu tas nodarījis sociālajai dzīvei?
Frana Lebovica: Milzīgu! Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi. Lūk, tā. (..) Restorāns iz privātīpašums, tas nepieder valstij. Ja kāds nopērk restorānu un cilvēki tajā grib smēķēt, viņiem būtu jāļauj to darīt. Ja jums nepatīk sēdēt starp cilvēkiem, kas smēķē, tad nenāciet iekšā. Tā es domāju. (..) tas izraisa neiedomājamu pašapmierinājumu. Vienīgie cilvēki, kurus amerikāņiem tagad ir atļauts neieredzēt, ir smēķētāji. Cilvēkiem ir milzum daudz visādu aizspriedumu, taču tos nav atļauts izpaust. Bet smēķētājus ienīst drīkst. Es to skaidroju tā, ka pretsmēķēšanas noskaņojums ir aizstājis prethomoseksuālisma noskaņojumu. Tie ir samainījušies vietām. Manā jaunībā homoseksuālisms faktiski bija ārpus likuma. (..) Tagad to pašu var teikt par smēķēštājiem. Ielās uz viņiem kliedz, tāpat kā kādreiz kliedza uz homoseksuāļiem. (..)

Via: Ar Franu Lebovicu sarunājas Arnis Rītups. // Rīgas laiks., 2014., augusts, 47. lpp.

"mammīt, man patīk garderie" (pagarinātā grupa). finally

cik labi, būt izgulējušamies, brīvam no alko asinīs, distancējušamies no stresa, ar skaidru galvu, izdarijušam visus tos mazos darbus, uz kuriem neizskaidrojamu iemeslu dēļ jāsaņemas ir ilgāk kā izdarīšana!

Kritiena rezultātā Rastorgujevs salauza savas šautenes laidni. Kā notikuma vietā izteicās Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidente Baiba Broka, tāds šautenes laidnis, kāds ir Rastorgujevam, nav nopērkams, tāpēc šis uzskatāms par ļoti būtisku zaudējumu.
..vēl trešdien no rīta viņam bijusi temperatūra un aizkritis kakls.

(LETA)

Laivotāju biedrība sūta meilus, ka vasarā brauks ar sīkiem uz Franciju.
Vecākiem jāpiemetas esot simboliski - 140 eiro visai nedēļai.
Līna lēkā uz vienas kājas. Es aŗī. Man arvien vairāk un vairāk patīk tie laivotāji!
Maksis arī laikam brauks. Bet vispirms viņš brauks slēpot ar laivotājiem. uz visu nedēļas nogali tepat kalnos. Nevaru atrast guļammaisu...

Vienīgā ķeza - visi tik aizņemti savos darbos, hobijos, ka man radās bažas kā mēs vasarā kopīgu atvaļinājumu noorganizēsim. Bet līdz tam vēl tālu. Gan jau kaut ko sadomāsim.

Visu Berlīnes laiku biju kā uzlādēta. Kad domāju par to laiku, man šķiet es nedaudz dzirksteļoju.
Man patika pilnīgi viss!

Sākumā divas dienas es biju Lauku ceļotāja stendā. Stāvēju pie ratiem :D tiešām pie ratiem - apkrautiem ar prospektiem, kartēm un zāļu tēju maisiem. smaržoja pēc pļavas vasarā. rati stāvēja uz stūra un ķēra cilvēkus. Es negribēju, lai mani nomaina, nostāvēju abas dienas visu laiku. un visu laiku runājos ar cilvēkiem. stāstīju par Latviju, par laukiem, rādīju bildes bukletos. vairākas sarunas izvērtās garākas un saturīgas. vairāki cilvēki nāca un stāstīja par viņu skaistajiem atvaļinājumiem Latvijā. Viens pavecs onkulis saķēra mani aiz rokas un vilka malā. un tad ausī čukstēja - kā raksta pilsētu "Sigulda"? izrādās lielajā kartē ir ieviesusies drukas kļūda! un neviens to nebija pamanījis.
Interesentus es arī cienāju ar zāļu tējas novārījumu. Pati daudz to tēju dzēru un nejutu nogurumu. varbūt tāpēc, ka tējas maisījumu sauc "svaigums"?
Tās bija divas ļoti piesātinātas dienas.

Aizbraucu mājās uz 2 dienām un tad braucu atpakaļ. Nu jau es zināju kā izstādē aptuveni viss darbojas. zināju arī, ka visvairāk roku trūkst pie desām. pēc kolosālajām dienām lauku ceļotājā ai kā negribējās desas cilāt... tāpēc braucu uz Berlīni gandrīz kā piespiesta. pie ieejas gaidīja vēl viena meitene. satikām darbu dalītāju un viņa jautā - kurai no jums patīk saldējums? es gandrīz iekliedzos. negribēju būt pārāk gābšīga un nepieklājīga, bet izstiepu roku gaisā kā skolā un teicu : man! viņa pasmaidīja un atteica, ka tad būšu pie saldējuma. otra meitene dabūja desas.
Tā nu es 4 dienas notirgoju saldējumu. virpināju bumbas, liku vafelītēs. stāstīju par kazas piena saldējumu. Man bija ideāls novietojums - kad spēlēja Rikši, tad varēju ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt. ar saldumu meitenēm plaukšķinājām un dziedājām līdzi. Bija forši. Tikai vairs nesanāca stāstīt par Latviju.
vienu rītu izdomāju iet uz mesi ar kājām. laika daudz un 5km nav nemaz tik daudz. nogāju ar baigo līkumu, apskatīju mājas, cilvēkus. ap Bundesplatz ir ļoti skaists rajons.

Mesē es sāku domāt par nodarbošanās maiņu. Man patīk runāties ar cilvēkiem. Patīk burzma. Ja citus tā nomāc, tad mani uzlādē. Tā ir mana vide. Bet atkal, kad pēdējās dienās man bija jāstāsta par testēšanu, tad pārņem tāda miera sajūta - tas patiešām ir tas, kas man patīk. analizēt un pierādīt. Varbūt mēģināt meklēt pusslodzi un otru pusslodzi? lai ir no visa kā pa druskai? Nu redzēs. Darba tirgus manā sfērā ir atguvies un atkal ir piedāvājumi.

birdman, protams, pilnīgi infernāls šapito un bufonāde
tomēr pirmā injaritu filma, pie kuras negribas gulēt vai sarkt režisora vietā

obligāti jāskatās kaut vai emanuēla ļubecka operatora darba dēļ (viņi laikam tur tomēr ir krietni pavilkušies no pēdējā noē)

karoče, oskars laikam izšķirsies starp boyhood, birdman un the imitation game - man nav nekādu iebildumu pret jebkuras no šīm trīs uzvaru. vispār labas filmas šogad, atskaitot īstvudu.

runājot par finčeru, lūk, cilvēks punkts punktā atkārtoja pagājušā gada sēderberga likteni - un it kā jāņem, un detektīvtrilleris pēc bestsellera, un viss baigi kļova, taču nominācijas nav, ejiet visi nahuj, es dodos uz televīziju. punkts punktā.

ps. jā, vēl divi aktieri, kurus es diezgan viegli varu saputrot - nortons ar kjūsaku. taču nortonam ir pumpa!

no otras puses: lai gan mums dzīvokļa līgums beidzas šonedēļ, esam sarunājuši ar saimnieci, ka varētu te vēl palikt bez papīriem līdz maijam, kad viņa dodas prom uz Marakešu uz visu vasaru. principā te ir ļoti labi, salīdzinoši lēti. pelējums pamazām ir uzveikts, pavasarī tā vairs nebūs. problēma tikai tajā, ka maijā uz 2 mēnešiem mēs toč vairs neko citu kā hoteli neatradīsim, jo, ja uz 5 mēnešiem vēl kāds mūs šobrīd paņemtu.. vai arī ja mēs slēgtu līgumu uz gadu un tad pēc 5 mēn. meklētu īres pārņēmējus - tas vēl būtu izdarāmi, bet uz 2 mēn nekādi tādi gājieni nesanāktu. nesaprotu, ko darīt.

Katru dienu čekoju dzīvokļu saitus, feisbuka komūnas, kop-īrēšanas iespējas, mēģinot atrast kaut ko, kur drīkst bērnu, kas nav virs 800 eir un vēlams kas ir kaut cik mūsu pusē vai ērti piebraucams uz E skolu.
nu jau esmu pārstājusi rakstīt, ka mums vajag tikai līdz jūlijam, arī distancēm un lētumam uztaisījusi atkāpes, rakstu visiem privātajiem no tipa tādiem kā ss sludinājumiem, kur puse ir bez bildēm un lauzītā valodā, un šodien man beidzot kāds sāk arī atsaukties.

1. tāds, kas izdod pasakaini skaistu studio centrā par tikai 550 eur, bet viņš pats esot Nicā (Francijā), tāpēc mums ir jāuzliek depozīts 1100 uz western union, un tad, nākot skatīties dzīvokli, iedot viņiem to apmaksas cedeli. ja līgumu tomēr neparaksta, tad cedeli patur sev.. like WTF??



2. kaut kas šitāds mazs. pieļauju paredzēts cilvēkiem virs 85. vecas tantes paspārnē



3. un šis, kas ir drusku padārgs, bet 2,4 km no E skolas, apmēram tikpat no darba, bet tas jāņem jau 15. feb. To šovakar aizies apskatīties, uzzināt, cik ir depozīts un min. līgums.

Afgāņu meitenītes skrituļo.

Baņuta redz fb nošārotu bildi, kur stirnu bērns dzer no nošautas stirnu mammas un prasa, kas noticis? Īsumā pastāstu situāciju un B. saka, ka nedrīkst šaut dzīvniekus, jo tad tie paliks tik maz kā sikspārņi rīgā.

Tā īsti nesaprotu to cepienu par vēlēšanu rezultātiem un jauno valdību Grieķijā: visai mēreni bāli rozā krāsas sociāldemokrāti - neraugoities uz far-left frazeoloģiju, viņu programma ir mērenāka par britu The Labour Party vai vācu Sozialdemokratische Partei Deutschlands (SPD) programmām, kuras šie divi rietumpasaules sociāldemokārātijas pilāri realizēja vēl XX. gadsimta 70. gados (stratēģisko uzņēmumu nacionālizācija, indikatīvās plānošanas ieviešana ekonomikā utt.). Tb nekā īpaša.

Skaitu pie sevis "mom, am I barbarian?", kā daži skaita om mantru.

Dievzemītes grafiskajā dizainā jaunumi.
Jauki vismaz, ka kā vienojošais motīvs izvēlēts Ziemeļkrievijas tradicionālais ornaments celaines tipa jostā, kāds mūsdienu Latvijas teritorijā kā liela eksotika bija sastopams tikai Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos, t.i. teritorijā gar Daugavas ūdenceļu, plostnieku un strūdzinieku no Austrumiem apmetņu tuvumā. Tb "tautu draudzības" simbols.

Ja nav kalendāra pie sienas, tad dizaina autors nemaz nenojauš, ka jau gadsimts aiz loga pagājis.



Bet ja nopietni, tad redzam, ka patiesi ir ietekmīga iniciatīvas grupa, kas mērķtiecīgi reanimē 1930. gadu "ulmanisko" naciķpatriotisko paradigmu: sāka ar Satversmes Preambulu (jo vajadzēja kā legalizēt tās savas idejas, kuras Nav minētas Satversmē), šobrīd strādā pie Satversmes Nemaināmā kodola (lai nostiprinātu šos savus izdomājumus), nu un paralēli veidojot arī citus projektus, piemēram, šo - tas nav ielūgums uz Nacionālā teātra Jāņu zaļumballi, bet gan LR jaunās pases dizains, kas kā pārsimt gadus vecs muzeja eksponāts patīkami kontrastē uz 21. gadsimta Gejropas pasu fona.

Klausos "Гости из будущего" un aš atceros pašu sākumu mums ar A.
Pirms 10 gadiem tas bija, ja. Samīlējāmies, iepazināmies. Labi, ka neatceros, kādu sajūsmu izrādīju, viņa disku kolekcijā ieraugot albumus ar mūziku, kurai līdzi pirms dažiem (un ne-dažiem) gadiem mājās gaudoju. :D

Labi, ka manos padsmit bija profenes diskusijas un SWH+!

Vremja pesok, vremja vadāāā, skaži mņe da! Skaži mņe da-da-da, skaži mņe da-da-da, skaži mņe dāāāāāā!.. ..Vremja vyšlo - para na vzļot! :)

Nevarētu gan teikt, ka A pa šo laiku būtu iemīļojis Bītlus un Pērkonu, vai svingmūziku. Pats vainīgs, vaine?

šodien brokastīs apēdu nevis augļus, bet sēklu maizi ar avokado un olu.
ir 10.13 un pēc dažām minūtēm es noteikti atkal izslēgšos, ekseļa rindiņas jau griežas kā zvaigznes gar acīm.

ehh, es tiešām biju bezgala cerējusi,ka tas varētu palīdzēt. šon dikti daudz darba, jūtos kā abzolūts idejots.

Esmu kļuvusi par raidījuma "Ciemiņš virtuvē" fanu :)) Vakardienas raidījums par ciemošanos pie Ušpeļiem dikti patika. Un pārņema varen liela vēlme aizbraukt šogad aprīļa beigās uz podnieku dienām :) Un, saskatoties tos smukos māla traukus, pašai sakārojās kādas māla bļodas iepirkt. :)

Un vēl ir radusies ideja uztaisīt pārgājienu uz Liepāju un tās apkārtni. Ar nakšņošanu un teātra apmeklējumu. Jāizdomā maršruts, izrāde un nedēļas nogale un jādodas ceļā! :)

tiku pie leģendārās linu šalles, zem tās var labi paslēpt kaķīti ar paketi