mīlu gan

Vakar noskatījos Hamnet, laikam to dziļo domu tur nesapratu. Būšu pārsteigts, ja paņems oskaru, kā labākā filma.

karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

Es nopirku to somu, lietuvieši piesūtīja 2 dienās. Izskatās mazāka par mugursomu, ar ko pārvietojos ikdienā starp darbu-veikalu-mājām, sver ~1,2 kg, bet ar izvelkamu rokturi un ērtiem ritentiņiem. Tagad ultravieglu pakošanos ar zeķu un zobubirstes svēršanu būs jāizmanto ne tikai kalnu pārgājieniem.

Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?

vakariņas pie televizora

ēdot vakariņas, sanāk fonā paskatīties TV, un izvēle parasti ir starp Netflix, vai Samsung'ā pieejamās programmas.
Dažreiz izvēlos paskatīties par lokālajiem mentiem, t.sk. Police Interceptors.
Dekādi seni notikumi, bet dažreiz redz tautiešus, vai noderīgu info.
Lūk, un atkal uzpeldēja gadījums:
galvaspilsētas un M25 apkārtnē launais aizdzina M5/M6, labie sāka sekot ar Evo, disko gaismas, ziņojumi rācijā, visas lietas.
sekošanas laikā, satiksmes patraucēts un nometis ātrumu, ļaunais iemeta reversā, un BMW atpakaļgaitā uztesa pa Evo.
viegli bojājumi, Evo turpina sekot, un ziņot rācijā.
kādu brīdi vēlāk situācija atkārtojās, tikai tesiens bija stiprāks, Evo nobrauca malā, apstājās, noziņoja rācijā un izsauca brālīgos ugunsdzēsējus.
neskatoties uz visu kameru piesātīnājumu tajā rajonā un valstī vispār - BMW atrāvās, un netika noķerts, kas smieklīgi.
menti var noķert tikai amatierus. un punkts.

Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi

intensīvais posms kā pagājušajā gadā sākās,tā pēc sajūtām nav beidzies lai arī ik pa laikam es vienkārši intensīvi sutinu zem segas. šodien mirīju nosti ar savu 37,1, bet nekas vajadzētu būt labi - vakariņās izēdu puspaciņu pērļu grūbu ar diviem (!) ceptiem sīpoliem

pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)

kopumā jutos diezgan labi un cozy.

Cik patīkami ir tikt vaļā no mantām. Piemēram, slēpēm un slidām, kas stāvējušas 40 gadus. Vai krāsām, kas būtu jāved uz bīstamo atkritumu laukumu, bet kādam, izrādās, noderēs mākslas projektos. Vai 20 gadus veciem rēķiniem no jau gandrīz tikpat gadus likvidētām firmām, kas nu noder krāsns kurināšanai, lai neaizsalst caurules. Man vēl ir daudz visa kā: grāmatas, padomjlaiku porcelāns, kaut kādi matu līdzekļi, frizierkrēsli un izlietnes, frizierštrunti, par kuru cenu man nav nekādas sajēgas (piemēram, instrumentu maki bez instrumentiem vai šķēru eļļa).
Te vajadzētu piesaistīt kādu cilvēku, kura lielākais prieks ir visu revidēt, kārtot, sistematizēt un pārdot.
Un tad man būtu plašāka dzīves telpa un iespēja psiholoģiski uzelpot (jo ieplūst skābeklis tiešā un pārnestā nozīmē).

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas

šodien ir izteikti besīga diena. blakus visiem vagoniņiem, kas ikdienā jāvelk, man riebās rīta treniņš, pēc tam izrādās bija saskābis piena spēks un pa ceļam uz darbu mans Caffeine ir aizvēries - tā aizvēries, ka izrautas visas mēbeles un lete.

ja jau mēs par ikdienišķā atgriešanos cibā.

pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants


bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell


un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.

dienas prieks

viemēr fascinē, ka cilvēki, kas nav ne praktiski, ne fiziski piedalījušies pat ne tādās elementārās būvēs, kā 11kV transformatora apakšstacija, vai neliela 50 personāla apkalpojama ražotne, vai 200kWp-1MWp SES, runā par AES projektiem, un atsaucas nevis uz aprēķiniem, vai rasējumiem, bet gan uz vikipēdiju.
mosh labāk uz Vakara Ziņām atsaucies? ticamība ir lielāka.

/ir dirsēji, ir celtnieki, un ir tie, kas rasē, rēķina kabeļus un izmaksas. vikipēdijas un MI atsauces projektiem neder, jo kļūdainas. un kas patiešām smieklīgi - ne jau kodolenergētikas inženieri būvē un rēķina AES. Ir labi pazīstams inženieris no Visaginas AES, nu galīgi nav kodolenerģētiķis, tādus tur vajag maz, citi inženieri ir nozīmīgāki gan projektēšanas, gan celtniecības, gan ekspluatācijas laikā.

bija tas senais joks, ka mūžīgi var skatīties uz ūdeni, uz uguni, un uz to, kā citi strādā...
daži interesanti prāti šī sakarā mēdz dedzināt mežus un svešus īpašumus.

bet, ir altenatīva - AST (Augstsprieguma tīkls) elektroenerģijas plūsma, vienmēr interesanta aina.
vairs nerāda (atslēguši vizualizāciju) plūsmas uz RU un BY, kur regulāri rādīja plūsmas uz pieminētajām, kaut presē stāstīja, ka jau gadiem ilgi neatkarīgi (kkur kuluāros tika pieminēts parāds par frekvences nodrošināšanu).
tagad ir cita jautrība - ienākošais EST, izejošais LT. Ienākošais VIENMēR ir mazāks par izejošo, attiecīgi LV patērētājs sponsorē LT patērētāju.
/muahaha

No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.

Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.

Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”

DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.

Meklējot sev jaunu mugursomu, pie viena attapos, cik riebīgas ir tās aviokompānijas ar saviem jaunajiem rokasbagāžas izmēriem.
Es gadiem ilgi esmu ceļojusi ar ultravieglo riteņsomu, nepārsniedzot svara ierobežojumu.
Tagad, vienalga, vai tu večiņa, invalīds vai nespējnieks, visa sava "rokas"bagāža būs jāstiepj rokā vai uz muguras, jo kurš gan velk pa grīdu 40 cm augstu somu?? Ja nu vienīgi punduri kaut kādi.

Sagūglēju gan vienu versiju, Bordlite Under Seat Wheeled Bag, bērniem un pieaugušajiem, bet tā tikai britos un lielākoties izpārdota.
Upd: MI atrada to somu pie lietuviešiem, pēdējo pieaugušo izmērā. Tad jau redzēs, vai bija vērts.

Šodien bija brīnišķīga diena. Sāku ar to, ka uzspļāvu ierakstiem plānotājā, lēni, lēni brokastoju, tad gāju staigāt pa Mežaparku, vēroju priecīgus cilvēkus un suņus, bērnus, kas šļūca pa reni Dz.sv estrādē, dzēru karstu cidoniju dzērienu, acis žilba saulē, tad rimčikā nopirku šādus tādus gardumiņus, kurus gandrīz tūlīt pat arī visai eleganti pagatavoju visādos tur rozmarīnos un timiānos, bet pirms tam vietējā humpalā nopirku jaunkudzei episkas (kā viņa pati feistaimā nokomentēja) kurpes un ja jau tad jau arī gandrīz tikpat episkus aizskarus jaunajam dzīvoklim, kurš joprojām ilgojas pēc iekārtošanas, pēc tam apskatīju, ko tad mums rāda splendidā un nolēmu iet uz Hamnetu, jo Mīli mani maigi, kas bija otra izvēle, šķita pārāk bēdīga, tad nokavēju trolejbusu un izsaucu boltu, boltists apvaicājās, ko tad labu rāda kino un ātri pastāstīja, ko redzējis kbizē! un tad arī, ka esot filmējies pie džūda lova un vispār visus tai kino industrijā pazīst, biki vēlāk pazina arī mani (kaut kas tāds man gadījās pirmo reizi un es te vienkārši par to brīnos), pie kino kasēm satiku sen neredzētus jaunības dienu draugus, tad skatījos filmu un brīžiem knapi turējos, lai neraudātu balsī, bet tādā ļoti gaišā sajūtā, un tad bridu pa sniegu uz trolejbusu un braucu mājās un tagad priecīgi rakstu šo. Vienkārši perfekta diena. Iespējams tāpēc, ka varēju to pavadīt ar sevi.

Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.

LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli