|
Tātad::
Jauns |
FriendsofFriends |
Visi |
Tēmturi::
kino |
ēst |
mīlu gan
sirdna | 19. Mar 2024 13:17 Kaut kā tā, pavasaris kaut kur mētājas, kā stāsta.
Ciba eksistē, tas jauki. 12 raksta - ir doma | |
mufs | 19. Mar 2024 10:49 Brīvdienās biju pie mammas.
Kāpņu telpā satiku savu bērnības labāko draudzeni. Viņa bija (nu, ir) 3 gadus vecāka, toreiz - pirmsskolas/pamatskolas vecumā - gan tam bija īpašāks svars kā tagadējos čēesmit. labi,tas nav svarīgi. Kad viņa sāka studēt Rīgā, es vēl pāris reizes tikos, bet tad viņais sadzima bērni un, nu, notika, kā jau notiek.
tagad kāpnēs viņa, protams, uzreiz metās teikt "sveika sen neredzētā", ievilka elpu, bet es iespruku dzīvoklī.
kā par neražu, izejot uz pastaigu ar suņiem, viņa ar trāpījās pagalmā ar saviem, nezinu, mazbērniem, bērniem. un atkal jau gribēja turpināt ar "kā tad iet"
noņurdēju labi un nonšalanti devos tālāk.
a ko man bija darīt. nu, es nevaru tos smalltalkus, tāpēc es vienmēr izvairos no paziņām uz ielas, jo man tas šķiet tik bezjēdzīgi.
jā, kādreiz mūs kas saistīja, bet tagad es esmu ultra introverts dīvainis, man nav ne mazākās vēlēšanās parunāties parunāšanās pēc, pat, ja tas no malas izskatās nepieklājīgi, man savu resursu ir tik, cik ir, un es tos netaisos izsēt vējā.
šis ir nedaudz tāds sensitīvs topiks, jo gadu gaitā man soctīklos ir gadījies saņemt no izbijušiem studiju biedriem or smth, kas grib atjaunot kontaktu. es esmu vnk noignorējusi. a ko man rakstīt - it's not you, it's me? lai gan tas nav tiesa, it most probably is party you, jo, ja nu man liktos ļoti interesanti, gan jau es sagrabinātu kādu resursiņu.
bet es tiešām, tiešām necilvēkoju. Ciba neskaitās, tviteris arī nē.
man ir mana bestfriend, kas nedzīvo LV, līdz ar to reizēm parunājam whatsapā, mana trenere, ar kuru sūtām memes un parunājam par suņiem/sportu, un draudzene, kas ir suņos UN putnos.
ja neskaita vēl pāris putnu grupas čatus un 1 suņu grupas čatu, es neko nekomunicēju.
ok, mammai aizsūtu kādu daily bildi ar astaiņim un vēl ir significant other, bet tas nudien viss.
es jau varētu teikt, ka pie vainas pretīgais ofiss, bet tā tas ir gadiem, arī pirms ofisa.
un es esmu absolūti apmierināta, bet reizēm man ir sajūta, ka jātaisnojas. 7 raksta - ir doma | |
krii | 19. Mar 2024 10:41 Šodien - svētā Jāzepa dienā - īstais brīdis pārstādīt mājas telpaugus! 15 raksta - ir doma | |
au | 19. Mar 2024 10:01 no spilvena līdz birojam šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni. ir doma | |
inese_tk | 18. Mar 2024 22:32 marts M-me Z Pušak 1, rue de L Ecole Polytehnique Paris
Exped: A. Vilde 9 Bd Gambetta Nice
Nice 9.3.27. Mīļā, Zelmuāt, kamdēļ no Tevis tik ilgi nekādu ziņu? Kas ir ar Tevi. Savā istabiņā būšu tikai līdz 12.3 - tad - dievs zin kur. Raksti uz ateliej /?/ - cik ilgi būsi Parizē. Es ari gribu braukt. Varbūt tūliņ tikko saņemšu Tavu vēstuli. Man Z. gribas, but pie Tevis, daudz stāstīt un varbūt raudāt... Mīļi, mīļi skūpstu Aļa
( pastkarte no Nicas uz Parīzi )
par Zelmu Pušak neko pagaidām neatradu. ir info par Zelmu Bērziņu (Bērziņa ir vīra uzvārds), kas studējusi tieslietas Parīzē, Sorbonā. bet nav ne jausmas vai tā ir šī vai kāda cita. ir doma | |
usne | 18. Mar 2024 22:22 vērtīgākais, jo retākais, gaistošākais , resurs dzīvē ir laiks. naudu, draugus, partnerus, dzīves enerģiju var dabūt jaunus un no jauna, bet laiks nenoveršami iztek un nav atgūstams nekādi. 8 raksta - ir doma | |
f | 18. Mar 2024 21:18 nez vai viņu šim autordarbam iedvesmoja kāds uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts?
also, pirmā loma, kur theo james izskatās labi.
6 raksta - ir doma | |
neraate | 18. Mar 2024 18:02 ko es šodien uzzināju? audzinātājai mājās ir zirneklis, viņam ir tikai divi gadiņi un dzelkšņi uz kājiņām, X ir bijis Kuldīgā kur tas pliko skrējiens un G.arī tur ir bijis jo viņam tur ir lauki ir doma | |
mufs | 18. Mar 2024 17:15 vēl par arsa praksēm, dzimumzīmi nolāzerējis, ārsts iedeva lapiņu ar to, kas jāsmērē virsū. Tā kā neatceros, ko iepriekš ziedu, līksmi paņēmu un devos uz aptieku lejā.
kaut kāda štrunta 5gramu tūbiņa pa 29 eur, karl, 29 eur!!!
un pēc nedēļas lietošanas varu, roku uz sirds liekot, apgalvot, ka ņefiga tur nav nekādas inovatīvas tehnoloģijas, nav tur nekā labāka kā tajā parastajā 4x lētakajā caurspīdīgajā gelā, kam nosaukuma neatminos, vnk kārtējais latviešu superfarma, kas samaksājis dakterim 7 raksta - ir doma | |
neraate | 18. Mar 2024 16:32 ceļš uz elli ir bruģēts labiem nodomiem, vai ne. kas mani pašu nereāli pārsteidz, es beidzot pirmo reizi mūžā arī emocionāli esmu ierakumos savā pusē, jo īpaši ja ir kkādi pārpratumi, neskaidrības u.tml. un citiem ir jūtiņas vai argumenti un pašai arī reizēm parādās tie argumenti ir doma | |
shelly | 18. Mar 2024 16:10 Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)? 17 raksta - ir doma | |
inese_tk | 18. Mar 2024 12:27 marts 12. II 1958. g.
Kāda dīvaina diena šodien - vakar vakarā vēl bija sals un pa radio paziņoja, ka šodien būšot sals -19, bet - līst lietus, ielas un ietves ledu klātas. Pat autobusi un trolejbusi nevarēja braukt. Kad gāju no rīta uz darbu, ielas bija pustukšas no satiksmes līdzekļiem, ļaudis druzmējās pie auto un troljebusa piestātnēm un izmisīgi vēroja ledojošo ielu... Kā gan nokļūt darbā? Gāju cauri Komunaru parkam - kā ledus jūra, pie ka ļoti grubuļaina - tik tikko varēja paiet uz priekšu. Liels nemiers iesēdies sirdī. Jautājums - Kāpēc, moka mani visu dienu. Vai ir vērts maz vairs dzīvot? Varbūt vēl jādzīvo. Kā redzu tad varu vēl daudz palīdzēt cilvēkiem. Šodien pat - nabaga nelaimigā Turovskaja. Neviens no advokatiem negribēja viņai palīdzēt - negribēja ņemt tās lietu, aizstāvēt tās intereses Augstākā tiesā, jo tas mums advokatiem ir jādara bez maksas. Konsultācijā esam 50 advokati un pēkšņi izrādījās, ka visi /nesalasāms/ "aizņemti". Nožēlojami. Es paņēmu šo lietu, jo mana sirdsapziņa neatļautu to nedarīt. Aizgājām abas uz Augstāko tiesu, kur es iepazinos ar lietu - rīt iešu to aizstāvēt Augstākā tiesā. Turovskas vīrs, 31 g. vecs, godīgs un apzinīgs padomju strādnieks 5. X 1956. g. galīgi sakropļots pie darba Slokas papīra f-kā - 100% zaudējis /nesalasāms/ darba spējas /nesalasāms/. Tautas tiesa noraidījusi Turovska prasību par attiecīgo atlīdzību no Slokas papīra f-kas. Ceru, ka mēs un taisnība uzvarēs, jo padomju zemē nevar būt, ka pie darba sakropļots tiktu atstats savam liktenim. Man sāp sirds, redzot to sirsnigo pateicību ar kādu Turovska runā ar mani. Gribēja ka vai, lai es ņemot 100 rubļus. Kategoriski atteicos un jautāju: "Vai tad jūs domājat ka man nav nemaz sirdsapziņas?". Tad atkal piedāvāja - gribēja adīt cimdus, teica, - par piemiņu no viņas. Atteicos, tad viņa mani pavadīja līdz trolejbusam un kad es jau biju uz trolejbusa kāpnēm, viņa man iebāza šos cimdus kabatā mēteļa. Rīt aiznesīšu cimdus uz Augstāko tiesu - atdošu. Ļoti neērti viss tas. Bezgala žēl viņas. Viņai ir ari dēliņš slims bērnu triekas rezultātā. /Pierakstīts, kā noprotams, vēlāk uz lappuses maliņas ar citas krāsas tinti/ Šaj lietā uzvarēju Augstākā tiesā. Turovskis, kas ir 1.gr. invalids saņems no Slokas papīrf-kas ik mēnesi 120 rubļus.
/Alīna Grīnberga. Rokraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/
šis ir pirmais ieraksts kladē - Alīnas dienasgrāmatā. tā iesākta 1958. gadā, bet rakstīta reti un neregulāri. šķiet, viņa pārsvarā pievērsusies rakstīšanai sarežģītos un grūtos dzīves brīžos. pēdējais ieraksts - 1977. gadā, bet pierakstīta ir mazāk nekā puse no klades. atšķirībā no Otto patosa pilnajām un diezgan nedzīvajām piezīmēm, Alīna raksta vienkārši un cilvēcīgi. meklēju kaut ko par gadījumu ar Turovski periodikā, bet neko neatradu. varbūt nepareizi lasu viņa uzvārdu. Alīnas rokraksts nav no tiem vieglākajiem, īpaši personiskos pierakstos. 7 raksta - ir doma | |
au | 18. Mar 2024 11:15 es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats. nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī. 1 raksta - ir doma | |
au | 18. Mar 2024 10:25 vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam. ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē. neslikti. 5 raksta - ir doma | |
mufs | 18. Mar 2024 10:17 pirms laika tviterī kāda dāma dikti slavēja veļasmašīnā krāsojamu auduma krāsu. Izdomāju pamēģināt, nokrāsoju dvieļus, kuri neviens sen vairs nebija vienkrāsaini, uz koši egļu zaļiem. Ļ.patika. Nokrāsoju pāris apģērba gabalus, nepatika, no antracīta krāsas sanāca pārāk brūns antracīts. Kas vissliktākais - izrādās, arī dabīgo šķiedru audumus šuj ar sintētiskajiem diegiem tā nu mana bēšā COS kleita tagad ir brūns antracīts ar bēšiem diegiem. Stulbi. vimaz labi, ka šuvumi lielākoties slēptie.
bet, kulminācija (pun intended)
gribēju atsvaidzināt gaiši pelēku gultasveļu uz to pašu antracītu, jo citas pelēkās nebija. ņemu ārā no vešenes un - pizģec - smuki nokrāsojies, izņemot dafiga violeti pleķi (es neko no krāsu jaukšanas nesaprotu, bet nu, tur lillā pigments ir pamatā, sintētiskais sporta ļifons norkāsojās gaiši lillā) vienīgais, ko es spēju izdomāt ir, ka visā savā dzīves laikā tā gultasveļa ir saglabājusi katru seksa reizi, jo tie pleķi pēc formu un intensitātes dažādības neko citu neatgādina. 20 raksta - ir doma | |
krii | 17. Mar 2024 21:56 Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).
Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.
Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem. Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08). (Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)
Par pavasari! Priekā! 2 raksta - ir doma | |
virginia_rabbit | 17. Mar 2024 18:08 te nu tas ir - pirmais piemineklis sievietei Ļubļanā dzemdību nama pagalmā. Lidijai Andolšek-Jeras par ieguldījumu drošas kontracepcijas izgudrošanā.
ir doma | |
black_data | 17. Mar 2024 11:13 Spectres: AM Gold Jāpierod, ka "for nearly two decades" patiesībā nav tā, kā pirmajā brīdī izklausās. Tas ir apmēram tik pat sen, cik Arctic Monkeys, vai kas tāds. Un ja es apmēram nojaušu, ka Arctic Monkeys ir "Do I Wanna Know", tad nav nekā pārsteidzoša, ka es neesmu dzirdējis kaut kādus kanādiešu postpankus. Tas, kas man izklausās pēc "for nearly two decades", patiesībā ir "for over four decades".
Lai vai kā, 15 martā iznāca albums ne tikai tai kantrī dziedātājai, kas te nesen uzstājās SNL, bet arī Spectres. Iespējams viņi tā nemanāmi būtu noskanējuši fonā, kamēr es rosos pa virtuvi, ja es nesāktu ieklausīties, vai "AM Gold" gadījumā nav kaverversija. Kainda nav, but you be the judge. Bet astoņdesmitie much.
https://youtu.be/Kye76vAcEnU?si=q2cTeEx1EEMc7FnG ir doma | |
Back a Page
|
|