mīlu gan

E: es esmu vienīgais bērns klasē, kam nav flomasteru
es: tu gribi flomīšus?
E: nē, nē, es varu iztikt. Ingmars teica: stay hard

Ak Dies, kādu unikātu esmu pasūtījusi oktobra beigās. Tikai tagad sākšot ražot un solīja marta sākumā vest. Bet tā kā es no rītiem nevaru būt mājās, tad vells zin kad vedīs. Kas tagad te īsti notiek? Būs man bez rakstāmgalda mūžu jādzīvo.

Ievērtēju Oskaru nomināciju listi jauno, nav īstenībā neviena pārsteiguma. Vienīgi gribējās uzzināt, kā var atrast, vai filma ir rādīta kino Latvijā vai nav?

Vietējā Edeka izcili kartupeļu salāti. Pat ola bija drusku piekapāta, kas Ziemeļvācijā liels brīnums. Vidusjūras salāti peldēja etiķī, izmetu ārā. Bet trauciņos varēs šo to iesēt.

Zviedrijas Drošības policijas (Säpo) vadītājs Klās Frībergs intervijā saka: "Zviedrija un liela Rietumeiropas daļa ir bijusi naiva attiecībā pret teroristu organizācijām, aprēķināts, ka pašreiz Zviedrijā atrodas 3000 vardarbīgu ekstrēmistu." Šajā aprēķinā, gan viņš acīmredzot nav iekļāvis pat ne  Zviedrijā dzīvojošos Islāma Valsts kaujiniekus, jo to kopšana uzticēta nevis tiesībsargājošām iestādēm, bet Sociālo dienestu tantēm - Stokholmas Sociālais dienests gaidot, lai džihādisti paši nāk pieteikties un atradikalizēties, bet Gēteborgā tante Beta apmeklē viņus mājās. Sadarbību ar teroristu organizācijām Zviedrijas likumdevēji ir izvēlējušies nekriminalizēt.

Tikmēr trīs islāmisti šobrīd tiek tiesāti par terorakta gatavošanu - viņi iepirkuši lielus daudzumus ķimikāliju spridzekļu gatavošanai un plānojuši uzbrukumus konkrētiem objektiem. Viens no apsūdzētajiem strādājis Policijas augstskolā un cita starpā nodarbojies ar komunikāciju un ieroču telpu izbūvi.
Interesants ir iemesls, kāpēc šo teroraktu gatavotāji vispār atrodas Eiropā un Zviedrijā. Izrādās, ka nabadziņi te glābušies no Uzbekistānas drošības dienestiem, galvenais ķimikāliju iepircējs kā iemeslu patvēruma meklēšanai minējis arī to, ka Uzbekistānā, valstī ar 90% islāmticīgo, viņu vajājuši tāpēc, ka viņš ir praktizējošs musulmanis. Migrācijas dienests ir bijis tieši tik naivs, lai šādam absurdam noticētu.

Patiesībā nekādas naivitātes, protams, sen vairs nav, un viss notiekošais ir ļoti aktīvi izdarīta izvēle ignorēt riskus, kuri nesaskan ar "labo" cilvēku "progresīvo" pasaules uzskatu.

http://www.dagensjuridik.se/2019/01/stora-delar-av-vasteuropa-har-varit-naiva-3-000-valdsbejakande-extremister-i-sverige
https://www.svt.se/nyheter/inrikes/bettan-byvald-soker-upp-is-atervandarna
https://www.expressen.se/nyheter/brottscentralen/har-ar-mannen-som-atalats-i-terrormalet/

Pagaidām ir atvainojusies mana meita, kurai tas pat nebija jādara. Bet es varu pagaidīt, man ir daudz laika.

LA. Izlozētas četras ģimenes, kas saņems bezmaksas palīdzību neauglības ārstēšanai

Ronaldu tika vainots par izvairīšanos no 14,8 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanas.
(Leta)

Sabīne zīž Simo rociņu, viņš kādu laiku ļauj un tad saka: tā, tagad es tevi bučošu, un atdara viņai ar to pašu šmakstinādams.

DELFI. Mežaparka estrādes pārbūve nerimst

Žurnālā ir atvērums ar eiroparkamenta deputātu reklāmu. Katram 3 punkti. Vaiderei tā visai konkrēti nosauktas 3 lietas, ko izdarījusi, Kariņam piesaukts augstais novērtējums starp kolēģiem un tas, ka ir vairāku likumu autors, Kalnietei un Šadurskim viens no augstākajiem panākumiem deputāta darbā bijusi pozēšana fotogrāfam kopā ar Manfrēdu Vēberu. Tas ir tas, ko viņi paši uzskatījuši par tik svarīgu, lai apmsksātu publikāciju.

Bet kaķenīte sēž un gaida saimnieci. Neviens jau nav pateicis, ka aizvesta. Tā nu sēž un gaida.

Tātad pie advokātes, naudu jau samaksāju. Arvien dārgāks tas pasākums. Bet kad jau, tad jau. Viss tiks piedzīts un rēķinus dabūs viens otrs apmaksāt. Arī tie, kuri līda pakaļās.

Ceturto mēnesi dzīvoju bērnības vietās, Āgenskalnā. Akurāt 30m bites lidojumā no Bišu ielas namiņa, kur tālajos 1880. gados apmetās mani senči, ienākuši pilsētā no Kalnmuižas. No dzīves pilsētā šejienes vide visai krasi atšķiras ar to, ka nekur pie namu sienām nav miskastes (visā Nometņu ielas garumā no Slokas ielas līdz tirgum būs labi ja kādas 3). Otrais punkts: mīlīgie koka namiņi ir jauki un uomulīgi tikai no ārpuses... Principā tos vai nu jājauc nost, vai visus jārenovē un jāsiltina. Tā perspektīvā raugoties izskatās, ka pēc gadiem Āgenskalns būs tāds pats "mirušais kvartāls" kā Ķīpsala, kuru savulaik padarīja par centram vistuvāko guļamrajonu. Divas maximas viena otrai blakus nozīmē mazbodīšu neizbēgamu bankrotu. Nekādu citādu vērojumu nav.

šis te pilnmēness mani dara raudulīgu (par dzīvi, sadirsto un velto)

nekas
rīt salasīšu savas izbirušās daļas, salikšu kā puzli kopā un dzīvošu tālāk.

Dzīvoja reiz galvaspilsētā sīkuzņēmējs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, kuram piederēja apģērbu un higiēnas preču bodīte. Bizness gāja no rokas, sieva piepelnījās kā istabene, bankā maziņš uzkrājumiņš, un nu jau palēnām kalt plānus par paplašināšanos un bērnu laišanu pasaulē. Vēl viņam piederēja arī dzīvoklis - par nākotni domājot, bija izmantiojis iespēju un ieguldījies nekustamā īpašuma iegādē, - kuru viņš nolēma izīrēt, lai vismaz NĪN un komunālos maksājumus segtu. Diemžēl tieši ar šo dzīvoklīti, kas bija ieplānots kā "drošības spilvens" katram gadījumam, sākās viņa problēmas.

Izīrēja uzņēmējs to kādam jaunam cilvēkam - it kā solīds, strādā "spēka struktūrās" (tātad likuma kalps ar stabiliem ienākumiem), nupat ieradies no provinces. Kā visai drīz izrādījās, tā bija kļūda. Īrnieks, kā lai to tā politkorektāk pateikt, nu nebija pats likumbijīgākais pilsonis šaipus Himalajiem. "Orgānos" iekārtojies par "blatu", pateicoties tēva draudzībai ar ietekmīgiem ļaudīm uzplečos. Izturējās derdzīgi: rupjš, netīrīgs, mēnešiem nemaksāja īri, toties regulāri pļēguroja ar draudziņiem, postīja īpašumu, traucēja kaimiņiem. Nu nelaime, ne īrnieks!

Kad nu saimnieks vairs nevarēja izturēt un sāka uzstājīgāk prasīt, lai īrnieks pilda savus pienākumus, sākās it kā nejaušu nelaimju virkne. Vispirms tika arestēta viņa sieva, kuru apsūdzēja valsts nodevībā. Valsts nodevībā, Karl! Istabeni! Gan veikalā, gan dzīvesvietā notika kratīšana, viss izvandīts, spoguļi sadaudzīti, skaidrā nauda no lādītes pazudusi. Pēc tam arestēja arī pašu uzņēmēju – izmisumā šis aizskrēja pēc palīdzības pie sava uzplečotā īrnieka, taču tas pats viņu arī nodeva dienesta kolēģiem. Un ko domājat? Arī nabaga sīkuzņēmējam "piešuva" valsts nodevību!

Ciešanu mērs bija pilns: apcietinājumā viņu dauzīja, pazemoja, turēja vienā kamerā ar recidīvistiem, kas par viņu augu diennakti ņirgājās, stiepa uz konfrontāciju ar kaut kādu uzplečoto, kas beigu beigās izrādījās ne tas, par ko uzdevās. Pie tam kamēr viņu mērdēja karcerī, tikmēr īrnieks piespieda viņa sievu stāties seksuālos sakaros.
Beigu beigās, izsistiem zobiem un sagrautu veselību palaida vaļā, pirms tam liekot parakstīties par brīvprātīgu sadarbošanos ar izmeklētājiem un kļūšanu par ziņotāju.

Taču ne uz ilgu laiku. Visai drīz atkal arestēja gan viņa sievu, kura bija cerējusi ar savu ķermeni paglābt ģimeni, gan viņu pašu. Sabija ieslodzījumā vairākus gadus, tā arī bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas. Viņu vienkārši mērdēja iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. Kad beigu beigās palaida brīvībā, tad mūsu sīkuzņēmējs bija pilnībā izputināts: veikals bankrotējis, dzīvoklis atņemts. Tā visai īsā laika sprīdī stabils vidusslāņa pārstāvis tika padarīts par bomzi, kas nu pārtika no žēlastības dāvanām. Savukārt viņa īrnieks īstenoja spožu karjeru apsardzes dienestā. Bet uzņēmēja sievu vienkārši nogalināja, lai nemaisās pa kājām un lieku nerunā.

Kas tālāk notika ar bijušo galantērijas bodnieku Bonasjē, Dimā vecākais klusē.

- Interesanti, ka neviens filosofs nav bijis dendijs.
- Nu nevispārināsim. Par hellēņiem mēs tomēr nezinām nekā. Visnotaļ iespējams, ka Platōns špacierēja rūpīgi pomādētām ūsām, tērpies krāšņā no Austrumiem importētā stīmpanku zīda kimono. Bet tendence uz noplukumu, ko šie par atbrīvošanos no konvencionālisma dažkārt dēvē, vērojama gan. Taču drīzāk tas suns aprakts pašos cilvēkos. Dendijs, kā jau to norāda Hosē Ortega i Gasets, ir dzīvespriecīga personība ar tendenci uz hedonismu, līdz ar er kaifu no dzīves sīkumiem un stila. Savukārt ar filosofiju, tāpat kā ar dzeju un psiholoģiju, tendēti aizrauties ļaudis ar kādām nebūt dvēseles traumām. Nu tie, kas nespēj atrast sevi, cītīgi taustās pa pašrefleksijas tumsu un meklē, bet tā kā Maslova piramīda ir arī viņu pamatu pamats, tad arī ar nepārvaramu vēlmi misionāriski dalīties ar apkārtējiem ar tām nedaudzajām sevis druskām, ko atraduši.

kultūrkaufhausā ar spiedzieniem izrevidēju gender studies grāmatplauktu (bet vispār cik labi, ka man ir sūdīga/non-existent vācu valoda, citādi nāktos izpirkt pusveikalu) un sajūsminājos par grāmatu "kuces doktrīna". jūtu, ka šis vārdu savienojums mūsu ģimenē aizvietos nu jau pavecējušo "dūres diktāts" (as in kur iesi bez cepures?! ārā sals! a nu uzvelc, citādi būs dūres diktāts!!)

par pašu grāmatu neko nezinu, tāpēc jau laicīgi atļaunojos, izņ ka gūdrīdos cilvēki sašūt, ka autore raksta we as women of colour (autore NAV woman of colour).

***

vai rasisms ir tas, ka mēs ar m. nu jau labu laiku visu komunikāciju mesendžerī esam aizvietojuši ar šāhruha hana gifiem? (kas ir kā čaka norisa gifi, tikai krutāki). man vēl tikai jāatrod gifs, ar kuru var izteikt "nopērc zaļo tēju, kāds atkal ir visu izdzēris", un vārdi būs kļuvuši lieki. runājot par šāhruhu, joprojām neesmu redzējusi viņa jaunāko filmu zero (ko vietējiem indiešiem uz rīgu neizdevās atvest, bet berlīnē bija žēl tērēt 3 stundas), kurā viņš tēlo punduri, bet viņa mīlas objekts ir ar cerebrālo trieku slimojoša nasa zinātniece (lai kā censtos, nespēju iedomāties dziesmas&dejas šajā filmā, esmu pārlieku politkorekta).

https://www.youtube.com/watch?v=Ru4lEmhHTF4

And

there's the moon, there is something faithful and mad


-e.e.cummings

Šonakt murgoju kaur ko šausmīgi depresīvu, tāpēc pamodos pirms modinātāja ar diezgan riebīgu sajūtu. Pēc piecām minūtēm septiņos iezvanījās modinātājs, un ar vārdiem "nu, bļeģ" es viņu izslēdzu. Pēc pusstundas zvanīja otrs modinātājs, un tad bez variantiem bija jāceļas. Krāmējot mantas, es paskatījos pa logu uz mēnesi, un biju mazliet pārsteigts, jo vakar pēc diezgan garas dienas piefiksēju, ka ir pilnmēness, tāpēc sāku gūglēt "mēness aptumsums". Jā, modinātājs septiņos man būtu sniedzis kaut ko vairāk par nepatīkamām emocijām.

Un tad uzreiz pārlecos uz vakaru, pilnmēness laukos patiesībā ir jauki, ļoti gaišs. Diezgan atsvaidzinoši pēc totālās tumsas. Un ārpus Rīgas ir diezgan vēss, tā ka pat ar siltajiem darba cimdiem rokas salst. Gāju barot suņus, satiku kaķus, un notika kaut kas, ko es nebiju pieredzējis: man izdevās paņemt Junkuru (aka balts kaķis) rokās. Viņam var uzgulties virsū ar visu svaru, lai iepotētu kaut kādas zāles, bet paņemt rokās pēc tam neasiņojot, līdz šim nav sanācis. Es pat baigi nemēģināju un necerēju, vairāk stūmu viņu nost no suņa konserviem, jo... you know... kaķis, un tad kaut kādā desmitajā mēģinājumā viņu pacelt man par pārsteigumu sanāca. Un tad es teicu: "Vecīt, ejam siltumā." Un es viņu aiznesu. Kāpēc es šo visu rakstu? Pēc visām operācijām, potēm un "trompetēm", pēc dusmām un izmisuma, pirmo reizi viņš man uzticējās. Protams, bija arī pirmā reize, kad viņš pēc vairāku mēnešu dzīvošanas dzīvoklī pirmo reizi ielēca gultā, un ļāvās sevi paglaudīt, bet šis kaut kā bija citādāk. Kaut kā visu pagātnes izmisumu un dusmas atlaida vienā mirklī.

Un visbeidzot, ar ko atrašanā meža vidū vienam ir laba? Metāls. Es esmu pieslēdzis ierīcēm kaut kādu Panasonic... kāds bija pareizais vārds... magnetolu (?), un sev par pārsteigumu secinājis, ka viņai ir ļoti labas tumbas. Nu tā ka super skaņa. Un vienīgi šobrīd mājā esošie pieci kaķi man liedz uzgriezt skaļumu uz maksimiumu, jo tuvākie kaimiņi ir pēc dažiem simtiem metru.