Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Visi | Draugudraugi | Pasts | Kino | Jauns | Labot |
Tags: kino | citi linki | adīt | veikali |

mīlu gan


perkons
Oct. 26th, 2014 02:40 am

video

Leave a comment


perkons
Oct. 26th, 2014 02:35 am

Pusē trīs. Un es te sēžu, un blenžu monitoros.

8 comments - Leave a comment

nordOct. 26th, 2014 01:59 am

Labi, es pastāstīšu, nosodiet mani! Pārstājiet mani cienīt! Vainu pastiprinošs apstāklis ir tas, ka neesmu piedzērusies, vainu iecementējošs apstāklis- neesmu pat iedzērusi.

Bet es tik ļoti gribētu (lasīt, man skauž, ka neesmu) būt Ļiana. Ļiana, kurai paliek kaut kādi 17 gadi un viņu apsveic šādi:

https://www.youtube.com/watch?v=uGYIWW5LFlI

Mani mierina ar to, ka būt man arī ir cool, bet man būs 30 un, ja man nebūs mīlīgi losīga apsveikumu klipiņa, es raudāšu balsī, ka neesmu Ļiana.


Vēl protams es ļoti smagi pārdzīvoju, ka Tolkīnam bija sieva.

Tags:

2 comments - Leave a comment


ripp
Oct. 26th, 2014 12:41 am

uzrakstīšu arī šeit. man ir milzīgs prieks par Meduza Project. gandrīz vai priecīgākā ziņa pa ilgu laiku.

Leave a comment


black_data
Oct. 26th, 2014 12:37 am MTV Unplugged

MTV Unplugged, patiesībā, ir sasodīti... bija... bija sasodīta laba fīča. Caur formāta uzstādījumu liek nodziedāt dziesmas, nevis nospēlēt, liek izvēlēties samu mīļāko kaverversiju, atrast guest ārtistu. Kā Sound City tika minēts, skaties, kas taviem mīļākajiem mūziķiem bija mīļākie mūziķi, un tā tu tiksi pie dziesmas sacerēšanas saknēm.

Tags:

Leave a comment


inese_tk
Oct. 26th, 2014 12:18 am

pēcpusība

Tags:

Leave a comment


martcore
Oct. 26th, 2014 12:11 am

1 comment - Leave a comment


smille
Oct. 25th, 2014 11:41 pm Lenne

Sāku jau laicīgi noskatīt M jaunu cepuri (vajadzētu arī jaunu rudens, M un man pašai patīk Tru:de, bet dārziņā laikam tomēr vajag, ko stabilāku) un aizskatījos arī uz biksēm.

Tad nu piefiksēju pati sev un ceru, ka varbūt kāds padalīsies ar pieredzi attiecībā uz bikšu galiem. ... tālāk ... )

Leave a comment


kuminjsh
Oct. 25th, 2014 11:47 pm

Vakar, kamēr gludināju, noskatījos 2 filmas:
http://filmix.net/trejlery/87428-zhenschina-vo-dvore-dans-la-cour-2014.html
Tipiski franciska: viss kaut kas notiek, aktieri labi, bet doma - a par ko bija dziesma? - īsti nav skaidra. Bet jebkurā gadījumā nejūtos laiku zemē nometusi ;)

http://filmix.net/dramy/93442-belye-nochi-pochtalona-alekseya-tryapicyna-2014.html
Jaunākā Končalovska filma. Godīgi sakot, man pēc visām viņa filmām ir tāds: "E? Un tas bija viss? Točna viss? Nu tomēr korifejs un tā... Eeee..., nu labi...", šī nebija izņēmums. Un man ir viens lūgums visiem topošajiem/esošajiem kinomeikeriem: es jūs lūdzu, sirsnīgi lūdzu, nerakstiet skaņu celiņā dzeguzes kūkošanu, ja bildē rāda, ka cilvēki lasa kartupeļus! Tas abnormāli kaitina!

Leave a comment


inese_tk
Oct. 25th, 2014 11:30 pm oktobris

šodien nu gan bija gara diena, kas galīgi negāja pa diedziņu. nu, labi, šis tas par laimi aizgāja, citādi būtu pavisam slikti.
gulēju drausmīgi, gandrīz aizgulējos, ejot uz vilcienu sapratu ka man nav jogas paklājiņš līdzi, gājām atpakaļ, braucām ar auto, rezultātā biju pusstundu par ātru, bet pasniedzējs, sev netipiski, nokavēja veselu pusstundu un beigu beigās ņēmām nopietnu teoriju un pie vingrošanas tā arī netikām, tā ka būtu mierīgi iztikusi bez tepiķīša.
taču tas viss ir nieki, patiesībā.

ne-nieki ir tādi, ka Vilnītis jau vakar likās aizdomīgi slābans, bet šodien, kad atbraucu no skolas, likās pavisam nelāgs. krāmējām mašīnā, vedām uz Kavetu. paaugstināta temprtūra, palielināti limfmezgli, dažas mazas čūliņas mutē. ietecinājām vienu sistēmu, kko sašpricēja un palaida mājās. tagad, atbraucot no darba, liekas tāds dzīvīgāks. un ļoti neapmierināts, ka nelaižam ārā. bet nu īsti labi arī vēl nav. rīt jāved atrādīt un vēl kādu sistēmu ielaist. nav arī vēl skaidrs, kas tieši šamam kait. ceram, ka nav šis

vispār pēdējā laikā dzīve notiek pārāk ātri un man krājas nedarītu darbu kaudzes.

Tags: ,

4 comments - Leave a comment


le_minga
Oct. 25th, 2014 11:18 pm pulksteņi...

- Šonakt tikai neaizmirst... - vien' maz' stunduņ' būs ko vairāk gulēt ... -
-
- Griežam (cik lustīgs vārds konkrētā kontekstā) pulksteņus! - Par to vienu stundiņ', ko ilgāk pagulēt -
- Atpakaļ -

6 comments - Leave a comment


dienasgramata
Oct. 25th, 2014 10:49 pm

DELFI. Romā vairāk nekā miljons cilvēku protestē pret valdības plāniem reformēt darba tirgu
DELFI. Vairāki simti aktīvistu Rīgā iebilst pret viendzimuma attiecībām

Leave a comment


yoko
Oct. 25th, 2014 10:40 pm Atkārtojums

Kā rodas jūtas un kā rodas sūdi

Vispirms ir bēdu ieleja - izdomāta vai pat pusreāla. Tad bēdu ielejā nejauši ienāk apmaldījies ceļinieks. Viņu uzņem atsaucīgi, viņam pasniedz ūdens krūzi un viņš uzklausa, izrāda sapratni. Pat ne pārcilvēciski, vienkārši iejūtīgi. Tas ir patīkami un, iespējams, patika vēl paturpinās, jo ir taču jauki, viegli, droši un aizraujoši. Pat aizmirstas bēdu ieleja. Tā rodas jūtas.
Tad cilvēks aiziet. Paliek ainava un laiks pārdomām, ja tās neaizdzen citas neatliekamas rūpes un domas. Tad šo radušos patiku var uzbriedināt, piepildīt ar dažādām izdomātām enerģijām, uzkarsēt, izskaistināt un dramatizēt.
Tik tālu viss vēl ir labi, bet tad uzpūstā realitāte kļūst par augsni dabas likumu pārkāpšanai. Sāk veidoties gaidas, lai šo jaunizveidoto iekšējo realitāti apstiprinātu arī ārējā pasaule un lai ilgi maisītais un karsētais brūvējums tiktu papildināts arī no otras puses. Diemžēl reizēm izrādās, ka otrā pusē cilvēks nav atradis laiku un vēlēšanos sildīt ilūziju sautējumu, un līdz ar to viņam nav nekā, ko tur piemest un nav pie rokas karotes, ar ko pamaisīt. Un pasaulei vienkārši ir vienalga. Un tad sākas sūdi.

/Es, protams, netaisos ne ar ko tādu nodarboties. Tieši tāpēc uzrakstīju, lai nenodarbotos./

2 comments - Leave a comment


mufs
Oct. 25th, 2014 10:38 pm

mums šodien skolā bija individuālās sarunas ar klases audzinātāju un priekšmetu pasniedzējiem.
tagad man ir daudz,ko pārdomāt, pirms es Jums NOTEIKTI kauko pajautāšu.

Tags:

Leave a comment


rasbainieks
Oct. 25th, 2014 10:17 pm

es varbūt jau arī esmu pārvērtusies par superegoistisku un nejūtīgu ledus gabalu (kā noteikti arī ir, taču plašākā kontekstā), bet ir atšķirība, vai, kaķim aizejot, mājās paliek viens kaķis vai nulle kaķu
kad nobrauca ēriku, kuru mēs aukstākajā ziemas dienā plēsām nost no ceļmalas ledus, kur garā spalva bija iesalusi, un man tas fiziski sāpēja, un vārījām padsmit tējkannas ūdens, lai atkausētu zemi, kur viņu aprakt, es raudāju nedēļu, iekšā bija šausmīgs tukšums, un uz kaķpārtikas stūri paskatīties vispār nebija iespējams
kad nobrauca pētersonu, karstā vasaras dienā, es ilgi rādīju pokerseju, jo māja bija pilna ar cilvēkiem, un nevarēja tā staigāt raudādams, iekšā bija šausmīgs tukšums, raudāju es vēlāk
kad iemidzināja pusparalizēto rūdi, iekšā bija šausmīgs tukšums, bet es biju londonā, man neko no aiziešanas šausmām nenācās pieredzēt nepastarpināti, līdz mājāsbraukšanai biju tādā suspended state, raudāju laikam nepiedodami maz, un mājās ir rita, tāpēc uz kaķpārtikas stūri paskatīties ir iespējams un pat obligāti, un mēs pat varam par šo to pajokot
ka es jums saku, ņemiet divus kaķīšus uzreiz, nu vai arī neņemiet nevienu, jo viņi mirst, un tas ir šausmīgi
Tags: ,

12 comments - Leave a comment


usne
Oct. 25th, 2014 09:41 pm

pēdējo gadu laikā šī bija visjaukākā vārda diena. un tas nekas, ka nav naudas, tas tieši atver prātu un ierāda jaunas iespējas, piemēram cik garšīgi izdodas folijā uz oglēm cepti kartupeļi ar ķiplociņu.
un Īves asaris! Varbūt ir muļķīgi tā priecāties par materiālām lietām, bet tas šoreiz tiešām iepreicināja. Jo tas ir skaidrs, ja nebūtu draugu tad vispār līdz tam pat netiktu aizdomāties.
šodien izgāju pastaigā, pavadot W. mēs gājām pāri ganībju dambja pļavai, kur stāsta dzīvojot zaķi, bija saulaini un svilnoši auksts vējš, tikmēr Grafčiks atrada bumbiņu, pats visu ceļu nesa mājās. šķērsot valdemāra ielu nepietika spēka, satiksme likās pārāk dzīva.
un tad lēnā gara sakārtoju māju, uzmeistaroju launagu un saliku mazgāties veļu, tie ir visi tie mazie merkantīlie sīkumi, kas rada drošības un māju sajūtu + iekurta krāsniņa, kurai tagad ir visai kulinārs novirziens piešķirts.
uzcepsim ar Baņutu kopā ābolus un zivi tak uz oglēm var visai veikli sagatavot.
drošvien drīz aizmigšu, bet ceru, ka rīt piecelšos agri un darbi ies no rokas un pirmdienas rītā būs kaudze nosūtāmu meilu, kas visi pēc tam pārvētīsies naudā.
beidzot ir drosme skatīties naudas dievam acīs, jo sirdi silda no iekšpuses kaut kas, kas ir daudz vairāk par jebko.

8 comments - Leave a comment


kihelkonna
Oct. 25th, 2014 08:24 pm mežonīgais kapitālisms lv

aiz gara laika kašķējos, bet patiesībā man šitais nesāp un īpaši neuztrauc  )

3 comments - Leave a comment

nordOct. 25th, 2014 08:41 pm

Es mācu bērnus pēc iespējas risināt savas problēmas pašiem (lasīt- reizēm no manis atšūties), rezultātā es atklāju, ka meita googlē ir meklējusi "man nav ko darīt".

Meklēšanas rezultāti parāda, ka līdzīga problēma ir piemeklējusi tos, kas spoki.tvnet.lv; mia.lv; cosmo.lv; maminuklubs.lv; ventasbalss.lv un vienu sīko youtubē.

Mēēēit! Nāc, es tev iemācīšu spēlēt dambreti!

4 comments - Leave a comment


zimbabve
Oct. 25th, 2014 08:41 pm

Mans ambiciozais plāns divām Crossfit/Bootcamp + velo dienām nedēļā vēl pievienot 3 skriešanas dienas pēc Endomondo 5k plāna ir izgāzies, jo izskatās, ka slodzes kāpināšana notiek par ātru. Ne muskuļi, ne locītavas lāgā nepaspēj atkopties neatkarīgi no tā, vai skriešana ir nākamajā dienā pēc spēka treniņa vai pirms tā, un kreisais apakšstilba kauls ir sācis mazliet sūdzēties par režīmu. Negribētos atkal iepazīties ar savulaik regulārajiem kaula plēves iekaisumiem pēc pārmērīgi aktīviem vieglatlētikas treniņiem. Laikam ir pieļauta tipiskā hiperaktīvo iesācēju kļūda un skaidrs, ka temps jāsamazina, dura, nu! Šobrīd izskatās, ka varētu būt esošais Crossfit/Bootcamp+velo + 1-2 skrējieni nedēļā ar nosacījumu, ja netiek darīts nekas cits, piemēram, badmintons.

Vienīgi nesaprotu, ko darīt ar esošo Endomondo 5k plānu, kas nepieļauj mazāk kā 3 treniņus nedēļā. Ja tiek izlaisti skrējieni, vai jāņem tas skrējiens, kas parādās konkrētajā dienā, vai tomēr jāiet atpakaļ uz izlaisto? Vai aktīvajiem cibiņiem ir kādi ieteikumi par plāniem un teoriju, ko vajadzētu palasīt par trenēšanos garajiem gabaliem?

Pacietība nudien nav mana stiprā puse:)

Tags:

11 comments - Leave a comment

nordOct. 25th, 2014 07:00 pm

Tad te būs par bērnības traumu (man tādu nav, bet es mēģinu tās izzīst no pirksta, jo bērni ir stulbi un vēlās saskatīt pārestību kaut vai tajā, ka nav bijis pārestības un laimīga bērnība uzliek zināmus ierobežojumus nākotnē, kaut vai tas, ka man šķiet, ka man nav tiesības būt maitai, bet citiem ir. pārāk garas iekavas.); viens no punktiem sarakstā "literatūra, kas ietekmēja manas personības veidošanos" (vai kā nu tur tas saraksts saucās); un par taisnīgumu.

Kā gadījās, kā nē, bet mani sodīja, tādā "viss, nekādas vairs ārā dauzīšanās, sēdi mājās un lasi!" , par cik man vienmēr ir paticies ciest skaisti un demonstratīvi, es paņēmu manuprāt visaukstāko un kantaināko grāmatu (jā, auksts un kantains ir grāmatu vērtēšanas kritērijs), auksta un kantaina bija "Ģimenes Bībele" (vai "Bībeles stāsti", te atmiņas ir izsmērētas) un izlasīju par ķēniņu Zālamanu un divām TP, no kurām viena ir nogulējusi bērnu un grib savākt sev citu, bet nav skaidrs, kura no abām ir īstā TP, bet, kura ir īstā māte. Tālākos notikumus, es domāju, var nepārstāstīt. Bet viss, kopš septiņu gadu vecuma visur, kur redzu vēlmi pēc Taisnīguma, es redzu - cērtam to zīdaini, ja tiek, tad lai tiek katrai pa pusei līķa un, ja netiek katrai vesels, tad, lai netiek nevienai. Un tikai vairāk kā pēc 20 gadiem, es esmu pietiekami rupja, lai šo savu nepatiku pret taisnīgumu varētu noformulēt vārdos, kas ir "vpizdu to jūsu taisnīgumu un kompromisus, starp citu, tur pat".

3 comments - Leave a comment

Back a Page