mīlu gan

iepriecini vecākus - "uzsauc" stāžu!

"Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas ļaus ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus Latvijā pavadītus mācību, bērnu audzināšanas un citu personu aprūpes periodus no 1991. līdz 1995. gadam.
Regulējums par brīvprātīgajām iemaksām stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. jūnijam būtu jāizdod noteikumi par iesniedzamajiem dokumentiem, informācijas saņemšanu un iemaksu veikšanu. Noteikumos būtu jānosaka arī termiņi un kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izskata dokumentus, aprēķina un reģistrē iemaksas."

/sīkums, bet patīkams. paklanos pieņēmējiem!

rezultāts valdību izzagtajai nodokļu naudai:

"Somijas Finanšu ministrija ierosinājusi paaugstināt minimālo pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem - šis priekšlikums ir daļa no programmas, kuras mērķis ir nākamā parlamenta pilnvaru laikā uzlabot valsts publisko finanšu stāvokli par 8-11 miljardiem eiro."

https://nra.lv/pasaule/532225-somija-rosina-paaugstinat-pensionesanas-vecumu-lidz-70-gadiem.htm

vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!)

Ja kādam ir interese - te var nopirkt biļetes uz to koncertu kopā ar Jāni Lūsēnu, kuram mēs ar kori gatavojamies.
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179692

Man brālis kādreiz kaut kādā lietoto mēbeļu veikalā, kur tirgoja mēbeles no Vācijas, nopirka superīgi labu viesistabas mēbeļu komplektu - sēžamdīvānu ar koka karkasu un diviem tādiem pašiem krēsliem, turklāt koka detaļas bija liektas, tāpēc nebija nekādu risku satraumēties uz asiem stūriem. Tagad tas komplekts stāv laukos - bēniņos, jo dīvāna spilveni ir nolietoti un vajag tos atjaunot, bet šobrīd tā viņam nav aktualitāte.

Ja es varētu atrast ko līdzīgu sev, tas būtu ideāli, bet laikam jau tagad vairs tā īpaši nav tādu mēbeļu veikalu, kurā varētu mēģināt nomedīt šāda veida pērles? Kādreiz Rīgā bija Ķīpsalā, bet tagad kaut kur ir?

Sapratu, ka man laikam patiktu apaļš ēdamgalds, kuru būtu iespējams pagarināt. Un vēl man patiktu ērts atpūtas krēsls, kuram līdzās stāvētu stāvlampa. Tad es varētu tur ērti ieritināties un kaut ko tamborēt vai šūt un fonā klausīties kaut kādu audiogrāmatu, piemēram.

Labi, aizsapņojos, jāaiziet pēc kafijas un jāķeras pie darbiem. Veiksmīgu Jums visiem dienu, mīļie!

( ... tālāk ... )

- Pasaki, kur filmā bija teksts "kurzemnieki nav nekādi cilvēki".
( ... tālāk ... )

kaut kā tā:

https://www.la.lv/12-lietas-ko-sapratis-tikai-tie-kas-uzaugusi-latvijas-laukos

es saprotu, ka ir jau oktobra vidus, bet pāris vārdi par septembri:
tas bija silts, slapjš un sarežģīts.
gāja grūti darbiņā.
biju uz ļoti foršu Staša un Harija Ločmeļa konci Aleponijā.
biju uz zīmējumu izstādi mākslas muzejā.
uz dažām stundām biju Tūjā - pirmā un pēdējā reize šovasar pie jūras. bija silts ūdens un lieli viļņi.
biju uz Līgu mēģiem.
Līgu koncis Mežaparkā.
biju vairākos foršos apvidos ar zirdziņu.
bija viens foršs VM treniņš.
bija ļoti slikts sēņu trips. sliktākais, kāds jebkad bijis.
pāris reizes biju mežā un vienu reizi kūdras purvā. purvā drausmīgi saliju.
vienu reizi apskrēju ap Niedrāju, bet vairākas reizes tajā iegremdējos.
vienu reizi Keksā pierijāmies kūkas un kruasānus.
ļoti sen nebiju bijusi parkā. vienreiz biju.
satiku imaginārus (bet varbūt arī nē), sapuvušus kartupeļus.
Ingrīdas izstādes atklāšana Briānielā. ļoti smuka. ejiet skatiet.
bijām ar kolēģēm pārgājienā gar Abulu līdz Brenguļiem un atpakaļ.
izstāstīju visu mātei.
ir tik daudz lijis, ka puramalā stāv un stāv ūdens, stūmos tam cauri ar miljons plūmju un ābolu tačkām.
izauga viens mazs, salds arbūziņš, bet nepaspēja nogatavoties, jo kāds iekoda viņam dibenā (gliemis gaņau) un viņš sāka bojāties.
noskatījāmies Small Prophets. man nenormāli patika. iesaku un ļoti gaidu nākamo sezonu.

mammu, e sgribu ēst bišu maizi. nopērc, labi?

:D eeem koa? a kur?

Praktiskie soļi pensionāram Rīgā

"Praktiskie soļi pensionāram ar ~300 EUR pensiju Rīgā:

- Atrodi divus kopdzīvotājus — brāli, māsu, senu draudzeni, bijušo darba kolēģi. Cilvēku, kuru pazīsti un kuram uzticies.
- Kopīgi apvienojiet mājokļus vai īrējiet vienu — trīs cilvēkiem 48 m² divistabu dzīvoklis ir ekonomiski optimāls modelis. Ja vienam no jums pieder dzīvoklis, pārējie pārceļas pie viņa.
- Katrs individuāli piesakies trūcīgā statusam Rīgas Sociālajā dienestā.
- Piesakies mājokļa pabalstam ar visiem komunālo pakalpojumu rēķiniem.
- Regulāri saņem ES pakas Latvijas Sarkanā Krusta izdales punktos.
- Noformē personalizētu e-talonu bezmaksas sabiedriskajam transportam.
- Reģistrējies pie ģimenes ārsta kā trūcīgais — pacientu iemaksas atceļ, kompensējamie medikamenti bez maksas.

Vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar. Viņa mēneša deficīts ir 54 eiro, gada — 648 eiro. Šis ir izdzīvošanas režīms, kas noved pie veselības pasliktināšanās, sociālās izolācijas un priekšlaicīgas institucionālās aprūpes.
Trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus pieejamos atbalsta mehānismus, var izdzīvot. Katram mēnesī paliek 131 eiro rezerve — nauda medikamentiem, apģērbam un kultūrai."

PS - kas notiek, ja nesanāk ievērot šos parktiskos soļus:
"...Deficīts −54 EUR mēnesī. Gada laikā tas ir −648 EUR — praktiski divu mēnešu pensiju iztrūkums.
Ko tas nozīmē realitātē? Pensionārs sāk taupīt uz medikamentiem (izlaiž devas vai izvēlas lētākas alternatīvas), samazina apkuri ziemā (dzīvo aukstumā), pārtiku pērk zemākas kvalitātes, atsakās no higiēnas precēm. Pēc dažiem gadiem šī izdzīvošanas režīma parādās veselības problēmas — hipotermija, nepilnvērtīgs uzturs, novājinājums, neārstētas hroniskas slimības. Tas savukārt rada lielākas izmaksas veselības sistēmai un noved pie priekšlaicīgas institucionālās aprūpes nepieciešamības."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/

Vai esi gatavs?

"Ja lauksaimnieks zina, ka viņam ir garantēts tirgus, viņš būs gatavs šo produkciju audzēt un tā būs pieejama arī tā sauktajā X stundā, tādēļ ļoti būtiska loma ir pašvaldību, valsts iestāžu un armijas pārtikas iepirkumiem. Tā ir valsts svira, ar kuru var radīt konkrētu pieprasījumu – cik kartupeļu, burkānu vai citu produktu vajadzīgs, un panākt, lai iepirkumos primāri izvēlas vietējo produkciju. Valsts tērē savu naudu, un katram labam saimniekam jādomā, kur tā aiziet. Ja publiskajos iepirkumos pērkam importētu pārtiku, mēs eksportējam savu naudu.
Tomēr ir pašvaldību vadītāji, kuri labprātāk pirks importētu pārtikas produkciju, ja vien tā būs kaut nedaudz lētāka. Viņi saka: nauda tāpat ir iztērēta. Bet, ja tā samaksāta vietējam zemniekam, viņš maksā vietējam frizierim, pulciņa vadītājam un citiem pakalpojumu sniedzējiem savā novadā. Nauda turpina cirkulēt reģionā, nevis aiziet uz Poliju vai Lietuvu.
...piemēram, Zviedrijā reģionālā līmenī nopietni vērtē, kā apdraudējuma gadījumā pabarot iedzīvotājus. Aprēķina, vai reģionā vispār ir pietiekami daudz hektāru nepieciešamā pārtikas apjoma izaudzēšanai. Tas ietekmē pat lēmumus, vai konkrētu lauksaimniecības zemi drīkst atdot rūpnīcai.
Latvijā izlaide ir zem tūkstots eiro no hektāra, bet Somijā – virs diviem tūkstošiem eiro.
Lietuvā izlaide ir ap 1300 eiro no hektāra, Igaunijā izlaide no viena hektāra nav būtiski augstāka kā Latvijā."

https://www.la.lv/lauksaimnieciba-ka-valsts-drosibas-jautajums-vai-latvija-krizes-bridi-spetu-sevi-pabarot

tā rūdījās tērauds:

"Vai pensionārs Rīgā var izdzīvot ar 300 eiro pensiju?
Par to, kā pensionāram Rīgā izdzīvot ar 300 eiro pensiju, izsmeļošu rakstu izveidojusi Ekonomists.lv redakcija. Rakstā analizēts, kā ar 300 eiro pensiju Rīgā var iztikt vientuļš pensionārs un trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto pieejamo sociālo atbalstu.
Vientuļam pensionāram, kurš dzīvo 30 m² dzīvoklī un neizmanto pabalstus vai citas priekšrocības, aprēķinātie ikmēneša izdevumi ir aptuveni 354 eiro. Tas nozīmē 54 eiro deficītu mēnesī jeb 648 eiro gadā. Lielākās izmaksas veido mājoklis, pārtika un medikamenti.
Citāda situācija veidojas, ja trīs pensionāri dzīvo kopā, dala mājokļa izmaksas un izmanto trūcīgā statusu, mājokļa pabalstu, ES pārtikas un higiēnas pakas, kompensējamos medikamentus un citus atvieglojumus. Šādā gadījumā aprēķinātie izdevumi ir 169 eiro uz cilvēku mēnesī, bet no 300 eiro pensijas paliek 131 eiro rezerve.
Rakstā uzsvērts, ka tik lielu atšķirību rada kopīga mājokļa izmantošana un sociālā atbalsta pieejamība. Tajā aplūkoti arī ārvalstu pētījumi, kas liecina, ka senioru kopdzīvošana var samazināt izmaksas un vienlaikus mazināt sociālo izolāciju.
Ar 300 eiro pensiju vienam pensionāram Rīgā, pēc šī aprēķina, nepietiek, taču, dzīvojot kopā ar citiem un izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus, finansiālā situācija būtiski uzlabojas.
Ekonomists.lv redakcija secina, ka vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar, bet, dzīvojot trijatā – var. “Starpība starp abiem scenārijiem gadā ir 2 220 eiro uz vienu pensionāru. Tas nav nabadzības jautājums — tas ir informētības, sociālās organizētības un kolektīvās rīcības jautājums. Ja Latvijas pensionārs zina, kā izmantot sistēmu, un ja viņam ir cilvēks, ar kuru dzīvot kopā, 300 eiro pensija Rīgā vairs nav nāves spriedums, bet gan pietiekams pamats izdzīvošanai."

https://www.la.lv/vai-valsts-grib-lai-mes-atrak-nomirtu-tukstosiem-latvijas-pensionaru-spiesti-iztikt-ar-grasiem

"Vientuļš pensionārs ar 300 EUR pensiju Rīgā izdzīvot nevar — mēneša deficīts ir 54 eiro. Taču trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus atbalsta mehānismus, var izdzīvot ar 131 eiro rezervi mēnesī. Aprēķins un pierādījumi.

Kāpēc atšķirība ir tik dramatiska
Trīs faktori kopā rada šo transformāciju:
Pirmkārt, fiksētās izmaksas dalās starp trim. Apsaimniekošana, apkure un komunālie maksājumi lielā mērā ir fiksēti neatkarīgi no cilvēku skaita mājoklī. Kad tie sadalās starp trim cilvēkiem, katra individuālā izmaksa krītas par divām trešdaļām.
Otrkārt, mājokļa pabalsts pilnībā sedz atlikušās mājokļa izmaksas. Rīgas Sociālā dienesta formula trūcīgai pensionāru mājsaimniecībai ir dāsna — apkures sezonā tā praktiski sedz visus normatīvos mājokļa izdevumus.
Treškārt, ES atbalsta pakas un veselības atvieglojumi novērš citas lielās izdevumu pozīcijas. Pārtikas un higiēnas paku vērtība kopā ir ~66 EUR mēnesī uz mājsaimniecību. Kompensējamie medikamenti trūcīgā statusa pensionāram ir bez maksas."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/

Pēc Eurostat datiem Lietuva ir pirmajā vietā Eiropā pēc pašnāvību skaita uz 100K iedzīvotājiem Sadalot datus pēc dzimumiem, tā tāda gan ir tikai vīriešiem (33,60). Sieviešu pašnāvību skaita ziņā uz 100K vislielākā ir Islande (9,69).

Visās valstīs vīrieši veic ievērojami vairāk pašnāvību nekā attiecīgās valsts sievietes. Ir skaidrojums, ka tas tāpēc, ka sieviešu izvēlētie pašnāvību veidi retāk izdodas. Tā tas varētu būt, tomēr tik un tā pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm. Piemēram, Latvijā proporcijas starp veiktajām vīriešu un sieviešu pašnāvībām ir ~7,4:1, kas ir teju divreiz vairāk nekā Lietuvā (~4,8:1) un Igaunijā (~3,8:1) un vairāk kā divreiz nekā ES vidējā proporcija ~3,6:1.

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

pakomunicēju ar gūgles mākslīgo intelektu
viņš, bļ, pamatinfo par tēmu ņem nez kāpēc no redita
ne tas, ka tas būtu kaut kā īpaši slikti, taču līdz perfekcionismam patālu

Darbā pārbauda elektrību, tāpēc ik pa brīžiem nodziest gaisma telpās. Dažiem arī datori izslēdzas. Manējais līdz šim nē, bet laikam kaut kādus lielos darbus Excel šobrīd darīt nebūtu gluži prāta darbs.

Vismaz labi, ka atklāja šobrīd, kad teorētiski nekādu sūdzību nav un analīzes arī bija normālas - nebija nekādu iekaisuma marķieru pilnajā asins ainā. Hormoni tagad ir atgriezušies normā - pie savas normas augšējās robežas, bet tomēr normā.

Domāju, ka dzīvošu pēc principa - darīšu, kas jādara un lai notiek, kam jānotiek. Gribētu savu nervu sistēmu un prātu iemācīt neizdomāt scenārijus tālu uz priekšu, bet dzīvot šodienā.

Reizēm es mēdzu skatīties tos izglābto sunīšu un kaķīšu video. Tur atrod kaut kād pilnīgi nomocījušos - kauli un āda, guļ jau un vairs pat nekustas. Un tad viņu izārstē, pabaro. Un pēc kāda laika tas mazais lopiņš pilnīgi dzīvespriecīgs skraida apkārt un luncina asti vai arī kaķa gadījumā - graciozi glaužas savam glābējam gar kājām.

Iespējams, būs jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai nav opcija dabūt nosūtījumu uz šo procedūru, jo apdrošinātāji, kad es par to zvanīju un interesējos, bija visai izvairīgi.

a mums šodien atnesa dižraibo dzeni - pieaugušu tēviņu un es kā lai tā gudri to nosauc, nezinu, bet parunājos ar gudriem cilvēkiem, ieliku kastē uz dvieļa tumšā siltā klusā vietā un pēc stundas jau palaidu un tas tāds drusku saburzīts un diezgan sašutis aizlidoja!


nereāls prieks!