Ļauj man saprast pareizi—tu apgalvo, ka nacistiskā režīma rasistisko politiku vadīja zinātniski atzinumi, bet kristiešu progromus un noziegumus pret ebrejiem izraisīja viņu 'relatīvā un absolūti nezinātniskā morāle'? Iespējams, ka kaut kad nākotnē atklāsi tādu vārdu kā ideoloģija. Iespējams, atvērsi Reiņa norādīto šķirkli par kognitīvajām nosliecēm; tas katram ļautu saprast, ka Hitlera, viņa laika vāciešu un kristiešu antisemītisms nav radies no viņu ilgajām studijām zinātniskajā rasismā; šī fenomena vēsture ir daudz sarežģītāka, un ir drīzāk ticams, ka cēlonis ir tieši otrāds (just the opposite), proti, viņu minētās kognitīvās noslieces ir radījušas vajadzību pēc savu knee–jerk (antisemītisms, homofobija etc.) reakciju racionalizēšanas. Tā rodas koloniālās politikas, represīvo režīmu idejas par kādas rases pārākumu—politiskā, sociālā vai ideoloģiskā vajadzībā. Aicinu izlasīt visus Hitlera darbus—pat ja tas ir nogurdinošs uzdevums, tas tev ļautu saprast, ka nacistiskā režīma zinātniskais rasisms tika radīts vēlāk, tas bija ad hoc attaisnojums viņu netīrajai morālei. Ja modernajos laikos šādai racionalizēšanai tika radīta frenoloģija, kraniometrija un eigēnika, tad agrāk kristieši savus noziegumus attaisnoja ar uzskatu, ka ebreji saindē viņu akas, vai, ka ebreju reliģiskajās cermonijās tiek izmantotas kristiešu asinis. Tādā ziņā, jā, uzdošanās par zinātni, ir bijusi izplatīta ideoloģijas funkcija. Tādā ziņā, jo svarīgs šķiet zinātnes demarkācijas jautājums no pseidozinātnes.

Tādas realitātes nav! Ir tikai mūsu priekšstati par to

Saprotu, ka tavs relatīvisms neaizliedz izdarīt pretrunīgus spriedumus, tomēr nevaru atturēties no pajautāšanas—kā ir iespējami priekšstati par to, kā nav?

Kā ateists, es būtu pirmais, kas norādītu, ka ir iespējams iedomāties fenomenus un lietas, kurām nav loģiski nepieciešamas eksistences. Šis bija Sokrātiskās metodes jautājums, ar mērķi noskaidrot priekšstatu cēloņus. Piemēram, var diezgan droši teikt, ka priekšstati par nāriņām cilvēka iztēlē korelē ar priekšstatu cilvēks+zivs, kentauri—cilvēks+zirgs utml.

Gorgias is the author of a lost work: On Nature or the Non-Existent. Rather than being one of his rhetorical works, it presented a theory of being that at the same time refuted and parodied the Eleatic thesis. [Eleatic thesis: everything is One and unchanging] The work developed a sceptical argument, which has been extracted from the sources and translated as below:

• Nothing exists;
• Even if something exists, nothing can be known about it; and
• Even if something can be known about it, knowledge about it can't be communicated to others.

The argument has largely been seen as an ironic refutation of Parmenides' thesis on Being. Gorgias set out to prove that it is as easy to demonstrate that being is one, unchanging and timeless as it is to prove that being has no existence at all.