izskatās, ka tev kabatā ir saišķis ar īpaši frīkainiem lohiem:)
es vados pēc pieejas, ka anything goes (kūns vai feirābends to formulēja kā zinātnes attīstības principu) - vienalga, vai pieņēmums ir zinātnisks vai intuitīvs, galvenais, ka darbojas - risina manu problēmu. zinātnei ir tendence attīstīties, it īpaši teorētiskos jautājumos, līdz ar to - arī tās atziņas jāskata kritiski. piemēram, aizpērnā gadsimta medicīnas zinātnes prakse sifilisu ar dzīvsudrabu ārstēt...
īsāk sakot - ir tikai viens pareizas ceļš kā izšķirt tevis palūkoto jatājumu. katrā situācija ir jāparēķina, kas lielāks ļaunums - kļūdas iespējamība intuitīvā lēmumā vai laika un līdzekļu paēriņš zinātniskā pieejā.

(Reply to this) (Thread)

anarhisms bija tikai Feierābendam, Kūns ar visām savām šmaradigmām bija konservatīvāks un tomēr atzina labas un sliktas zinātnes nošķiršanu

(Reply to this) (Parent)

man niez nagi par to izvērsties, bet es atturēšos. varbūt tikai piemetināšu, ka Kūns, piemēram, uzskatīja, ka zinātniskas teorijas jebkurā gadījumā nedrīkst būt pašpretrunīgas. savukārt Feierābenda teiktajā ir kaut kāds grauds patiesības, bet anarhija ir pārāk radikāls risinājums. un vispār jau tavs tālāk teiktais par pragmatismu ir metodoloģija, tātad runā pretī Feierābendam, un nav arī tieši saistīts ar mana ieraksta tēmu, jo es runāju par kultūru un temperamentu kariem un zinātnisko metodi kā tādu pret to, kas vienkārši tobrīd ienāk prātā un labāk patīk kā patiesuma kritēriju jeb metodoloģijas trūkumu. runājot par demarkāciju tu novirzies no tā, pieņemot vienu no pusēm par pareizu

(Reply to this) (Parent)