es iekopēšu, ko teicu augstāk mur: "zinātne tikai ieliek cilvēka rokās līdzekļus mērķu sasniegšanai, bet klusē par to, kas tieši būtu jādara". citiem vārdiem, tā cenšas racionāli atbildēt uz "kā" jautājumiem, kamēr "kāpēc" jautājumi paliek neracionalitātes un emociju ziņā. problēma rodas tajā, ka vērtības un emocijas tiek reducētas uz faktiem, un tas cilvēkos rada disonansi. vērtības nāk no emocijām, bet emocijas naturālistiskajā pasaules skatījumā nāk no pamatā nejaušiem procesiem, nevis kaut kā transcendentāla. tas nozīmē, ka man nebija racionāla iemesla nupat apēst to siermaizīti, kā arī man nav racionāla iemesla neizlekt pa lodžiju vai neiet uz ielas un nesākt šaut cilvēkus. tas padara dzīvi absurdu, un viena reakcija uz to ir noliegt vērtību ietilpšanu naturālistiskajā skatījumā. savukārt to pieņemt nozīmē vienkārši par to nedomāt, līdzīgi kā tu nedomā par gaidāmo visuma karstuma nāvi. Hjūms par to teica, ka mums būtu jāpriecājas, ka mēs esam neracionāli, jo citādi mēs nevarētu funkcionēt. mana nostāja, ko es te un citur cenšos argumentēt, ir, ka zinātniskais skepticisms palīdz labāk izbaudīt šo absurdo dzīvi, uzlabojot mūsu ārējos apstākļus un komfortu, tāpēc es esmu pret cilvēkiem, kas iet pārāk tālu zinātniskā skatījuma noliegšanā vai to korumpē.

(Reply to this) (Parent)