- 1.1.26 21:22
Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju
otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.- 0 rakstair doma
- NY2026
- 1.1.26 16:35
Es nezinu, vai es savas atlikušās dzīves laikā tikšu tālāk par "God is a DJ" filozofiju, bet man patīk svinēt šo jocīgo tradīciju piešķirt cipariem pārdabisku nozīmi kopā ar weird ass cilvēkiem. Cienījama disene.
- 1 rakstair doma
- 1.1.26 13:37
2025tajā -
janvārī bija nednogale berlīnē ar kolēģiem,
februārī londonas nedēļa ar ģimeni februārī un pusnedēļa varšavā ar kolēģiem,
martā bija garā nednogale ar vīru malagā,
aprīlī nedēļa rumānijā ar draudzenēm,
maijā bija episkās divas nedēļas uzbekistānā kuratoru rezidencē,
jūnijā īss divdiennieks tallinā ar draudzenēm,
(vasarā nav jāceļo, - latvijā vislabāk),
oktobrī piecas dienas Stambulā ar draudzenēm un nedēļa maltā ar ģimeni,
novembrī īss izskrējiens uz norvēģiju ar vecāko bērnu,
decembrī divas reizes kopenhāgena - pa piecām un divām dienām katra.
šogad, lūdzu, vairāk un tālāk, un ilgāk!- 1 rakstair doma
- kur nu vēl labāku dāvanu no aizejošā 2025.
- 1.1.26 11:12
( ... tālāk ... )
- te nav, ko piebilst
- tāds norm jaunā gada sākuma ieraksts dienasgrāmatā
- 1.1.26 09:17
lai gan, kāda starpība, šis ir tikai kaut kāds datums izdomātā kalendārā.
- 1 rakstair doma
- "Hop" pirms "hip"
- 1.1.26 09:00
vakar baidījos paslīdēt un nokrist, bet, lol.- 1 rakstair doma
- 31.12.25 22:55
2025. gads:
1) KC
2) Kopā - viena minūte un 18 sekundes
3) Bērni aug.
4) Apmeklēju 6 jaunas valstis.
5) Ar motoceklu pieveicu ~8k km. Iespaidīgākās vietas - Odesa, visādi Balkānu nostūri un Korsika.
6) Daudz strādāju. Gada sakumā mantojumā pārņēmu puslīdz stradājošu jomu, bet ar dažām palielām problēmām. Neko nesapratu, tāpēc daudz mācījos un mācos, dažreiz (ok, ok, - bieži) stradāju stipri par daudz, bet tagad ir kārtība, "kā nevienam citam visā pasaulē".
7) Novembrī pārtraucu lietot kofeīnu, jūnijā atsāku kustēties. Tā uzmanīgi, lielākoties pa tumsu un naktīm.- 0 rakstair doma
- Amebix Dauc laimez Jaunā Gadā.
- 31.12.25 23:01
Amebix... black crow reuturns.
- 0 rakstair doma
- 31.12.25 23:04
Vai mūsdienās varētu radīt ko šādu?
Me Mum Died In The Holly- 2 rakstair doma
- the same old song
- 31.12.25 22:28
- Mūzika: ministry
- 0 rakstair doma
- “Par aizejošo un aizgājušajiem”
- 31.12.25 19:30
Viena no spēcīgākajām atmiņām saistībā ar cilvēkiem man bija 2012. gadā, kad manai māsai bija astoņpadsmit - deviņpadsmit gadu, un viņa studēja Stokholmā.
Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti.
Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē.
Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību.
Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”.
Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi.
Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom.
Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju?
Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu.
2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā.
Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina.
Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja.
Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani.
Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību.
Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs.
Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju.
***
Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām.
Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja.
***
Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr.
Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā.
***
Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā.
***
Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika.
Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks.
***
Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu.
Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās.
Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem
7. – 8. klases bērniem.
Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām.
***
Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam?- 0 rakstair doma
- 31.12.25 18:00
Laimīgu !
Lai jums izdodas, draugi!- 0 rakstair doma
- 31.12.25 16:23
Kurš 2025 pelnījis Shabbos Goy of the Year award? Oranžais drošvien. Vai ir kāds cits variants? Von Leyena ir tuvu. Pat kādā savā runā teica, ka "talmudic values are european values" - radikāls teksts, līdz kam pat TrumpAI nav ticis.:D
- 0 rakstair doma
- cdz
- 31.12.25 12:55
cic dzejolīc:
Latvijas vēsture (Jaunākie laiki)
Mūsu zemes vēsture Jāstāsta bez jokiem.
Mēs vēl nesen Latvijā Lēkājām pa kokiem.
Pārtikām no mušmirēm, Krūmos velnu dzinām
Un nekādu kultūru, Protams, nepazinām.
Baiga tumsa valdīja, Nepārtraukti badi,
Kamēr beidzot pienāca Gaišie laimes gadi.
Austrumzemes valdniekam Laba daba bija.
Sērdienīšiem palīgā Tankus atsūtīja.
Mūsu zemes tirānam Bailēs kājas stinga.
Kas tad šim par ieročiem — Sētas miets un linga.
Pretī tādam pārspēkam Necelās tam roka.
Viņš tad arī padevās, Nokāpis no koka.
Austrumzemes valdniekam Kuplas ūsas bija.
Sērdienīšu asaras Prom viņš «izslaucīja.
Un, lai mums vairs nebūtu Ciešanu un moku,
Daudzus nosūtīja viņš Tur, kur vairāk koku.
Tā, lūk, vienā rāvienā Tikām saules vizmā
Un no akmens laikmeta Gandrīz komunismā.
Tālāk mūsu vēsturi Nav ko stāstīt gari.
Plūcās lieli valdnieki, Bija lieli kari.
Kam mēs, mazie, piederam, Lielie noprast lika,
Un, pa kājām maisoties, Mums visvairāk tika.
Nu jau mēs par cilvēkiem Pilnvērtīgiem kļuvām.
Nu jau varam uzskaitīt, Ko tad īsti guvām:
Kultūru un haltūru, Kubiešu, «greipfrūtus».
Klāt vēl vienu valodu Un gaļas subproduktus.
Bet, ja kāds no iedzimtiem Grib vēl rāpties kokā,
Piezvanām uz Maskavu — Un atļauja ir rokā!
/(c) tas pats V.Artavs- 0 rakstair doma
- dz
- 31.12.25 12:42
Bij jauka dzīve zaķīšiem
Un vietas bija daudz,
Bet savairojās jenoti,
Un zaķi korī sauc:
— Ar jenotiem, ar jenotiem
Ir pilni meži jau.
No jenotiem, no jenotiem
Mums glābiņa vairs nav!—
Grib zaķīt uzkost burkānu,
Skat, jenots to jau ēd.
Grib zaķīts alā sildīties,
Bet tur jau jenots sēd.
Kā kungi jūtas jenoti,
Jo kauns ir viņiem svešs.
Tiem pieder visa pasaule,
Ne tikai zaļais mežs.
Kad sērga mežā ielaista,
Nav viegli vaļā tikt.
Gan zaķīšiem, gan ezīšiem
Būs prātus kopā likt!
/(c) V.Artavs- 1 rakstair doma
- Femobook A2
- 31.12.25 12:15
Ja nu kādam aktuāli, you're welcome!- 0 rakstair doma
- Veca cibas spēle
- 31.12.25 02:52
Lai gads neizskatītos tik garlaicīgs, pievienošu arī grāmatas, kas šogad patika. Ilgi nevarēju izlemt, vai iekļaut tikai daiļliteratūru. Gribēju arī mūziku un vienā teikumā par dvēseles stāvokli vai noskaņu, bet laikam jau neiespējami rekonstruēt, jo neizbēgami pievienošu klāt tagadnes skatījumu. Šķiet, ka esmu atgriezusies pie vidusskolas stoicisma, lai gan nekāds seno romiešu kareivis neesmu, kas turot roku ugunī, nemainoties sejas izteiksmei teiktu: "Es neesmu vainīgs." Kaut gan reizēm darbs tāda vide bija. Tad nu arī šeit īsi un lakoniski, pat ja gribas pie dažām grāmatām izplūst paskaidrojumos un komentāros. Bet tad pazudīs struktūra.
Janvāris
Kādu vakaru grāmatnīcā manu uzmanību piesaistīja viena ģimene, pareizāk sakot, frāze: "Netici nevienam viņa vārdam!"
GRĀMATAS: Tīnas Hārneskas Ļaudis, kas sēj sniegā un Svena Kuzmina Brīvībene
MŪZIKA: Red House Painters - Medicine Bottle + The Cure jaunākais albums
Februāris
Kopš atguvu balsi, ir tik milzīgs prieks, ka pat svešiem cilvēkiem nav grūti piezvanīt, lai sarunātu lietas. (Sāku vadīt bibliotekārās stundas pirmsskolas iestādēm, bet ātri sapratu, ka šis nav mans ampluā). GRĀMATAS: Eimora Taulza Džentlmenis Maskavā, Dainas Tabūnas Lasis Stasis un Atlasijas okeāns, Johannas Šaibles Reiz bija un reiz būs
MŪZIKA: Explosions in the Sky - The Moon is Down
Marts
Grūtākais uzdevums šovakar bija saprotami paskaidrot septiņgadniekam vārda paradokss nozīmi.
GRĀMATAS: Olgas Tokarčukas Stum savu arklu pār mirušo kauliem, Žana Kloda Murlevā Okeāna bērns
MŪZIKA: Albin de la Simon - Oh j' cours tout seul
Aprīlis
Pārlasu Bredberija Pieneņu vīnu.
GRĀMATA:Ieraksts izsaka visu.
MŪZIKA: Christopher Tin - Iza Ngomso (bērnu brīnišķīgie jautājumi (kā tas var būt, ka Brazīlijā ir tikai rīts, bet Japānā jau vakars? Kā rodas migla? Kur bija mans mazais brālis, kad vēl nebija piedzimis? Vai ūdens ir nemirstīgs?) pārvērta mani lietus lāsē, kas apceļo pasauli pa okeānu).
Maijs
"Mani mīļākie priekšmeti skolā ir mūzika, latviešu valoda un datorika."
GRĀMATAS: Olli Jalonena Debesu lode un Mari Tēdes Ingmars un jūra
MŪZIKA: Adam F feat Tracey Torn - The tree knows everything un Susumu Yokota - Kodomotachi
Jūnijs
Sintijas Sudmales dzejas krājumu nopirku kaut kad aprīlī, pirms debijas balvas piešķiršanas.
GRĀMATAS: Pirmo jau minēju. Jurgas Viles Kašalotu radio. Kiranas Milvudas Hārgreivas Leila un zilā lapsa. Nikolā Ozano Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums
MŪZIKA: Epsilon in Malaysian Pale (2012 Remaster) - Edgar Froese
Jūlijs
Jāizdomā kaut kādas tēmas, par kurām te rakstīt, citādi pēdējā laikā šķiet, ka gribētu cilvēkus ievilkt kaut kādā lasīšanas sektā.
GRĀMATAS: Elvīras Blomas Viņam patīk šie dzejoļi, Ineses Zanderes Stikla burtnīca, Paolo Konjeti Astoņi kalni
MŪZIKA:Ola Szmidt - Wrapped
Augusts
Joprojām apbrīnoju prāta spēju radīt ilūzijas, mazo drošības saliņu, kur patverties un atpūsties no visa.
GRĀMATAS: Katarīnas fon Brēdovas Viss, kas nav saskatāms, Ilzes Jansones Pasaules troksnis
MŪZIKA: Cocorosie, Clarinet Factory - Bolek i Lolek, Jaunība - Sienas, Stars - Your Ex-Lover is Dead
Septembris
Nedēļas sākumā maznozīmīga sīkuma dēļ bija izveidojies šķietami bezjēdzīgs konflikts, kas mani ļoti ievainoja, skumdināja un nomāca.
GRĀMATA: Sabīnes Zommerkampas Saules meklējumos
MŪZIKA: Billie Eilish - What Was I Made for?
Oktobris
Cenšos atrast iemeslus, kas neļauj man apzināti pieņemt lēmumus.
GRĀMATA: Anetes Grīnbergas Spoks un mākoņu pilsēta
MŪZIKA: Girl in Red - Hemingway un alt-J - Philadelphia
Novembris
"Katrai slēdzenei ir atslēga, katrai problēmai ir risinājums"
GRĀMATAS: Katrīnas Rudzītes Dažas piezīmes par ķermeni, Ļubas Jakimčukas Donbasa aprikozes, Mjūrielas Barberī Eža elegance
MŪZIKA: Tom Odell - The End (saņēmos aiziet no darba)
Decembris
Izrādās, ka Vācijās bibliotēkās (varbūt ne visās) cilvēki ir izdomājuši atjautīgu risinājumu grāmatu pārpilnībai un mūžīgajam vietas trūkumam plauktos.
GRĀMATAS: Viktorijes Hanišovas Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija, Zigmunda Skujiņa Ēnu aleja
MŪZIKA: sanah - HYMN, Michael Jackson - They don't care about us, New York Latvian Concert Choir - Es tā stāvu
Nav tā, ka man nepatika šis gads, taču šķita diezgan smagnējs un nogurdinošs.- 0 rakstair doma
- jūdenjero
- 31.12.25 01:02
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
extranjero savā xxxerī bez mitas hujārī un atgremo uzslavas balto genocīdam, antipatriotismam, ZOGbālismam un savas etnosugas noziegumiem pret cilvēci, nekā savu prof tēmu. Un arī pēdējā, izņemot piespiedu vaksēšanā (good cop), šillo par čūskeļļfarmu. Medicīnas rakstnieks hujevs.
Tik paskat uz šo žurkuģīmi. Zābaks noglāstītu.
- 4 rakstair doma
- Human, angel, demon.
- 30.12.25 18:31
When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.
- 5 rakstair doma
- varbūt uzrakstīt gada pārskatu, lai vairs nekas ekstrēms nenotiek? un vēlmītes?
- 30.12.25 18:27
piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.
uztaisīju 2 sudraba gredzenus.
biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.
biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.
pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).
atjaunota viena draudzība.
pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.
lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.
būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.
divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.
brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.
nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.
nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").
sāku jaunu hobiju.
izlasīju 3 grāmatas.- 0 rakstair doma
- Epšteina balva oranžajam sabata pedo gojam
- 30.12.25 10:51
https://x.com/infolibnews/status/2005510418702164152
https://x.com/MaxBlumenthal/status/2005762803366244424 - 0 rakstair doma
- 30.12.25 10:13
Mosab Hassan Yousef is an American author and former militant who defected to Israel in 1997, thereafter working as an Israeli spy for the Shin Bet until he moved to the United States in 2007. His father is Hassan Yousef, a co-founder of the Palestinian Islamist organisation Hamas. A New York Times bestselling author, he is known for his outspoken criticisms of Hamas, the pro-Palestinian movement and Islam's treatment of non-Muslims.
- 0 rakstair doma
- 29.12.25 22:07
Poll #21742 Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti
Open to: All, results viewable to: AllGaršīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti
View AnswersGarīšu
1 (12.5%)Dimdiņu
4 (50.0%)Ezerkauliņu
1 (12.5%)Rimi
0 (0.0%)Kauč kādi īpašie, pateikšu, kuri
2 (25.0%)- 10 rakstair doma
- 29.12.25 21:05
- 0 rakstair doma
- 29.12.25 16:17
kā latviski sauc Beaker people vai Bell Beaker culture?
ok, pēdējo atradu - zvaniņtrauku kultūra (LOL), bet kā sauc tos cilvēkus?- 5 rakstair doma
- lgri
- 29.12.25 11:56
***
Latviešu lielāko uzņēmēju domnīca "Laser" sagatavojusi Latvijas nākotnei četrus scenārijus. Visbēdīgākais no tiem saucas "Vientuļā" Latvija. Taču arī tas man liekas balstīts uz nepamatotu optimismu. Pie šī scenārija Igaunija jau galīgi aizgājusi līdz ar Somiju, Lietuva - galīgi savienojusies ar Poliju un Latvija palikusi - arī galīgi viena pati.
daudz ticamāks pareģojums būtu, ka Latvija tiks sadalīta divās daļās - Vidzemes teritorija kļūs par Igaunijas pagarinājumu (ja ne juridiski, tad ekonomiski), bet Kurzeme, Zemgale, Latgale ar laiku taps par Lietuvas ekonomisko telpu. Faktiski (kas attiecas uz Kurzemi (un Latgali, un Vidzemi)), tas jau ir sācies.
Katras valsts labklājības pamats ir resursi, ko tā spēj piedāvāt. Cilvēki, daba, ģeogrāfiskais novietojums, citi faktori. Kādi tad ir mūsu rīcībā?
Ja pieņem, ka Latvijas unikālie resursi ir daba un klimatiskā josla uz globusa, tad jājautā: ko tad mēs varētu iesākt ar šo gigantisko tukšo mežu, kas saucas Latvija? Varbūt piedāvāt to kā ideālo vietu, uz kuru vecumdienās pārcelties Eiropas turīgajiem iedzīvotājiem? Kuru veselība vairs nespēj sadzīvot ar Dienvideiropas neiespējami karstajām vasarām vai kuriem vairs nav komfortabli palikt Rietumeiropas musulmaņu pārņemtajās valstīs, kur pilsoņu karš kļuvis par ikdienas fonu? Līdzīgi kā bagātie amerikāņu pensionāri pārvācas uz Floridu pavadīt pārtikušas vecumdienas, Eiropas naudīgie seniori varētu pārvākties uz Latviju? Varbūt mūsu "Nokia" būtu masveidīga kompaktu ciematiņu būvniecība, kas speciāli paredzēti turīgu ārzemju pensionāru vajadzībām. Ar atbilstošu infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūras programmu? Šādam mega biznesa projektam, kurā iesaistītos visa valsts, mums visi resursi it kā būtu - daba veselīgām pastaigām priežu mežos, kokmateriāli celtniecībai, cilvēku resursi apkalpojošam un medicīnas personālam. Arī kultūras piedāvājums, kas daudziem vecajiem eiropiešiem no svara. Latviešu arhitekti varētu izstrādāt veselus ciematus ar unikālu konceptu - "ideālās vecumdienas". Nevis veco ļaužu pansionātus nevarīgiem un nespējīgiem, bet ciematus aktīviem un vēl sprauniem turīgiem pensionāriem. Mazas mājiņas 1 vai 2 cilvēkiem (bērni jau vairs pie viņiem nedzīvos), veselības centri ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, baseini, restorāni ar deju zālēm, kur latviešu mūziķi spēlē 70.-80. gadu vecos labos gabalus un tādā garā.
***
https://nra.lv/viedokli/alvis-hermanis/510112-paregojumi.htm
//atjaunojam hercogisti, robeža pa Lielupi, Puzē pie ezera iežogotā teritorijā jau ir gatavs pirmais viesu nams.- 11 rakstair doma
- īsumā par vēlmēm
- 29.12.25 09:09
Iepriekšējā nedēļa bija nogurdinoša.
Darbs. Pēkšņi uzkritusī galda klāšana ar visu sagatavošanos pirms tam. Paši braucām ciemos. Vakar vienkārši gulšņājām pie Tv un interneta.
Šo nedēļu gribu mierīgu. Ar čībām kājās un mājas drēbēs.- 0 rakstair doma