- Nomoda sapnis
- 27.5.12 12:02
Man jau sen sen ir sapnis-aizbraukt no Latvijas uz gadu prom, lai strādātu brīvprātīgo darbu. Sākumā vajadzēja pabeigtpamatskolu, bet pēc vidusskolas vecāki uzstāja,ka visirms jāstudē. Pagājušajā vasarā pabeidzu studijas un jau nākošajā pirmdienā sāku strādāt. Un tā mans sapnis nolikts maliņā. Turklāt, kopš studiju gadiem man ir draugs un viņš nu galīgi nav laimīgs par domu uz veselu gadu šķirties no manis. Šodien man ir dīvaino domu diena. Varbūt man tiešām vasaras laikā uzrakstīt projektu, tikt pie brīvprātīgā darba Vācijā vai Spānijā un līdz ar Septembri doties prom? Jo es ilgāk dzīvoju kopā ar draugu, jo lielāka iespējamība, ka kādu dienu uzzināšu,ka mēs būsi trīs, un tad jau vairs nekur neaizbraukšu. Un visu mūžu žēlotes, ka neizmēģināju un neizdarīju kautko negribu...
Patiesībā, man ļoti gribētos dzirdēt kādu padomu...- 0 rakstair doma
- Eiforija
- 27.5.12 10:45
Cosmeticos para Cristo! (rock) Mueran Humanos bija tieši tik traki un transīgi, lai kļūtu par vakardienas privātās eirovīzijas uzvarētājiem. Tici vai nē, bet par tādiem uzzināju, tikai pateicoties Sviesta Cibai (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dienasgramata bija ielicis dziesmu un uzrakstījis par to, cik viņiem neglīts diska vāciņš). Detalizētajai atskaitei nav laika (un lukstnumura televizorā notiek Karību pirātu maratons), drīz dosimies uz Leipcigas Universitātes ēģiptoloģijas muzeju, kurā šodien ieeja festivāla apmeklētājiem ir par velti, un pēc tam jau atkal kaut kas tāds:
17.00h Euzen (DK) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf (pagan village)18.00h Empusae (B) Werk II hall A
? 18.00h Aura Noctis (E) Centraltheater
?? 18.30h Ain Soph (I) Volkspalast Kuppelhalle
? 18.40h Melotron (D) Kohlrabizirkus Leipzig
? 20.20h Dernière Volonté (F) Volkspalast Kuppelhalle
20.40h Freakangel (EST) Moritzbastei22.30h Of The Wand And The Moon (DK) Volkspalast Kuppelhalle
22.30h Qntal (D) Centraltheater- Mūzika: Marriott Executive Lounge
- 1 rakstair doma
- 27.5.12 11:38
Metu ārā nelielo veikala katalogu, kas nāca līdzi žurnālam.
Iepriekš nemaz nezināju, ka man to visu vajag, ka man tas viss tik ļoti piestāvētu.- 0 rakstair doma
- 27.5.12 11:31
Paskrēju 10km. Rāmi un mierīgi.
Vispār šonedēļ jutās, ka spēciņa ir mazāk. Ikdienā nejūt, bet cilājot svarus uzreiz jūtās, ka nav tas. Nākamnedēļ vajadzētu visam būt atkal uz pilniem apgriezieniem.- 0 rakstair doma
- elementi
- 27.5.12 10:47
mani ļoti interesē tas, vai tagadnē atgriezīsies arī labākais no deviņdesmito gadu house - tā, kā tas līdz šim noticis ar labāko no astoņdesmito gadu mūzikas.
- 0 rakstair doma
- 27.5.12 10:48
http://www.imdb.com/title/tt0409459/
mīļākā supervaroņu filma- 3 rakstair doma
- 27.5.12 09:02
Tu esi kādreiz domājis, kā ir atgriezties pie kaut kā, kas tavas dzīves laikā ir bijis modē? Ar to domājot nevis personiskas esošās un bijušās aktualitātes, kas var cikliski apnikt un atkal iepatikties, bet gan to, kam atpazīstamību un tīkamību nodrošina tā vispārpieņemtība, norma.
Ko tur sevi mānīt, šādām plašākā līmenī formētiem un uzturētiem estētikas priekšstatiem ir zināma ietekme uz katra indivīda noteiktā brīža uzskatiem par skaisto un skanīgo. Ietekme, protams, nav tieša, un cilvēki tā brīža modi var dažādi pārinterpretēt un pieskaņot atbilstoši savām individuālajām estētikas jūtām un piederībai kādai no sabiedrības grupām.
Kad kaut kas ir modē pirmo reizi tavas dzīves laikā, ir liela iespēja, ka tas vai nu tev drīz vien pats no sevis "iepatiksies", jo vienkārši šķitīs ietveram kaut ko laikmeta garam raksturīgu, atbilstošu — vai arī vispārpieņemtības spiediena dēļ tev vismaz nāksies samierināties ar to, ka "tādi nu viņi tagad staigā apkārt" un "to viņi tagad klausās".
Kad mode nomainās, aizgājusī estētika nereti izskatās ja ne smieklīga un neadekvāta, tad vismaz zaudē pievilcību. Staigāt apkārt drānās, kas izgājušas no modes, ir sliktāk nekā staigās drānās, kas nekad nav bijušas modē. (Konkrētā laika aktualitāšu nomaiņa patiesi skaisto un brīnišķīgo, protams, ietekmē mazāk, bet par to nav stāsts.) Piemēram, cik briesmīgs tagad šķiet 90. gadu sākuma meinstrīms ar eiropopu, eirorepu, džempeŗiem/rūtainajiem krekliem un raksturīgajām frizūrām.
Taču briesmīgs pašai "modei" tas laikam taču nemaz nešķiet. Pirms pāris gadiem pamanīju, kā atdzimst puišu frizūras ar īsiem sāniem un garākiem matiem aizmugurē (gan jau tam ir savs īpašs nosaukums). Pamatskolas gados daudziem bija līdzīgi griezumi, un personīgi man būtu grūti iedomāties, kāpēc lai es atkal vēlētos izskatīties pēc pusaudža. Arī eiropops, kas laikam jau nekad kopš tā laika īsti miris nav bijis, pēdējos gados atgriežas ar joni. Par laikiem, kuri, kā reiz cerēju, ir beigušies, bet tomēr nav, atgādināja arī Eirovīzijas uzvarētāja Lorīna. Tuc, tuc, tuc.
Kāda stila pirmais vilnis (vismaz stila sekotāja dzīves laikā piedzīvotais pirmais vilnis), lai cik jocīgs sākotnēji nešķistu, vairumā gadījumu ir tīri labi paciešams. Ja nekā citādi, tad vismaz ar domu: "Lai jau tie jaunie plosās..." Bet, kad tas pēc pārdesmit gadiem atgriežas, es netieku vaļā no sajūtas par estētisku neadekvātumu smagā pakāpē.- 0 rakstair doma
- paškontrole :)
- 27.5.12 09:13
- 0 rakstair doma
- interesanta fīča
- 27.5.12 09:03
Tajā AHHAA centrā bija iespējams nofotogrāfēties ar balonu tā sprāgšanas brīdī. Sanāk tīri inčīgas bildes, jo tiek piekodināts pacensties turēt acis vaļā un bildes sanāk ar tādu pussprāgušu balonu, kad no tā vēl nav izsprādzis viss gaiss, t.i. ķeskas pa gaisu, bet balona apaļajā formā. Mums sanāca foto ar balona apakšu kā atvērušos puķi :) (nu, jā un izvalbītām acīm, jo visi taču centās pierādīt, ka var noturēt acis vaļā, balona sprāgšanas brīdī).
- 0 rakstair doma
- 27.5.12 08:26
Šodien ir diena, kurā esmu nolauzusi jau piekto mēnesi Narvesena zili-zaļi-oranžajā mašinērijā, strādājot par varbūtkādumaizīšu iesmērētāju uz pilnu slodzi - neticami, no kurienes man ir tāda nervu kapacitāte, kā es vēl neesmu sajukusi prātiņā.
Aiziet, uz svētdienas astoņstundu maiņu.- Mūzika: putniņi ārā
- 0 rakstair doma
- 27.5.12 03:03
kā jau visiem zināms - man ir trīs kaķi. jau gadu.
ir Blacky kas ir tāds īsts runcis - mīlīgs tikai tad, ja viņam sagribas.
ir Benga - kaķene kā jau kaķene un murrā visu laiku.
un ir EvilCat - tā mēs viņu saucam, jo viņam nekad nekas nav pa prātam un rokās kopš piedzimšanas nevienam nedodas.
un nebūtu stāstīšanas vērts, ja vien šovakar, man atnākot no darba, EvilCat ir kļuvis par vismīlīgāko kaķi iekš pasaule!!
murrā, lec klēp, glaužas, spēlējas un šķiet ka izkusīs, tiklīdz pieskaros.
ej nu saproti tos kaķus..- Mūzika: All The Rowboats-Regina Spektor-What We Saw from the Cheap Seats
- 0 rakstair doma
- 27.5.12 01:00
sagurusi pati no savas nevarības. tikai izrauties. tikai drusciņ, un tad jau viss būs atkal labi, es zinu.
es nekad neesmu bijis tāds īpaši stabils stārķis. bet šoreiz pati nezinu, no kā tāds nogurums.
varbūt lietus sezona vainīga. bet pat tā saņēmusies nozust, es te vienīgais mākonītis.- 0 rakstair doma
- 26.5.12 23:19
- affair man parādā 3 dzērienus :)dēļ šīnu tas tā, lai neaizmirstās man :D :D
- 1 rakstair doma
- Piezīmes no pagrīdes
- 27.5.12 00:20
Attopos atkal no smadzeņu satricinājuma. Šķiet, nu visa gudrība būs izsista ārā uz neatgriešanos. Būšu īsts laimīgs ciema vientiesītis. Cerams. Mazliet laimīguma noderētu.
Šodien gulšņāju sarāvusies un čīkstīga kā tāda bumbiņā saburzīta, neizdevusies pašnāvnieka atvadu vēstulīte. Cerēju atrast mazliet miera meditatīvā veloaplītī, bet kur nu. Šodien laikam pilsētelei svētki, un viss pilns ar līksmi promenādējošiem cilvēkiem. Lai jau līksmojas, tas jauki, tikai nesaprotu šejieniešu paradumu slāt tieši pa to trotuāra pusi, kas apzīmēta kā veloceliņš. Ja ikdienā to dara apmēram 80% gājēju (komplektā ar bērnu ratiņiem un suņiem) un skrējēju, plus vēl pa vidu visiem neprognozējami maisās skrituļslidotāji, tad šodien tā uzvedās visi 100%. Var to saprast vietās, kur trotuārs ir vienkārši sadalīts divās daļās bez skaidrām norādēm, ļaujot cilvēkiem tējas biezumos meklēt atbildes, pa kuru pusi viņiem jāpārvietojas, bet pārsvarā tomēr ir skaidri saskatāmas zīmes, kas norāda, kur kuram jāatrodas. Parasti piekāpīgi apbraucu tos, kuriem tuvojos no mugurpuses, pretīmnākošajiem atkarībā no garastāvokļa reizēm minos taisni virsū ar seju kā samuraju zobena asmens, bet šodien nācās vienu nabagu taranēt, jo tikko biju izlīkumojusi starp pāris bariņiem, slīdēju lejup no pakalniņa, tāpat jau bremzēdama, un tur nu viņš bija, gāzelīgas pīles un gliemeža bērns. Žēl. Žēl, ka nedarīju to tīšām, tad nebūtu sanācis tik maigi.
Vispār, manuprāt, būvēt veloceliņus mazpilsētā ir muļķošanās, jo satiksme uz ielām nav nekāda lielā (ja nu nedēļas nogaļu vakaros, kad čaļi izrādās dāmām ar visādiem rallistu paņēmieniem), un lielākā daļa pilsoņu murcās tieši pa trotuāriem. Ja nu vēl kādreiz sadomāšu braukt pa veloceliņu, uzvilkšu svītras uz sejas ar sarkano lūpukrāsu, iespraudīšu matos spalvas un paņemšu cirvi no kurtuves, lai visi saprot, ka esmu tīrasiņu kuce, nebarot un nekaitināt. (Taisnīguma vārdā jāpiebilst, ka arī riteņbraucēji mēdz uzvesties neglīti, piemēram, reiz kāda velotante mani lamāja tādiem vārdiem, kādus nekad nebiju dzirdējusi tāda gadagājuma tantes lietojam, kaut nemaz neatrados uz veloceliņa. Turpināšu uzskatīt, ka cilvēki dziļākajā būtībā ir labi un skaidrām sirsniņām, vienkārši bieži atstāj brilles mājās.)
Pēc šiem jautrajiem svētku piedzīvojumiem vēl vairāk kā pirms tam alku vai nu kāda sadraudzīga cilvēka, vai dziļa skatiena kādas ļergas pudelē. Pirmo deficīts, otro - nē, nē, nē. Gāju gravmalā sēdēt ar bezalkoholisko alu, blūzu, un tur - saulriets, kuru būtu jābaidās aprakstīt pat [te ievietot kāda izcila autora uzvārdu], otrā pusē savukārt salūtiņš uz vēl pagaišām debesīm, tā viņus vajadzētu šaut vienmēr, tad paliek pēc tam tādas dūmu pieneņpūkas. Un manas debesis skaidras, mēnešreizīgo bēdu mākoņi pastumti prom. Var ar smaidu vērot, kā skuķēni pirms zaļumballes ceļmalā nomaina kedas pret augstpapēdenēm, visādi bariņi turpat pie veikala tukšo divlitrenes un vairs, šķiet, nezied ievas Siguldā, lai cik par to dziedātu no attālām skatuvēm.
Kopsavilkums - gremdējos sīkumos, slēpjos no svarīgā; man ir mazliet vientulīgi, priecāšos, ja kāds kādreiz apciemos. Vai tamlīdzīgi.- Mūzika: Jimi Hendrix
- 2 rakstair doma
- Take Me Home (2011)
- 27.5.12 00:58
drausmīgi awwwww roadtrip filma (nu labi, patizlas beigas, par salkanu, pēdējās 5 min varētu vnk nogriezt nost, bet visa pārējā pati filma riktīgi laimīgi muļķīgu smaidu izraisoša. man šķiet roadtrip filmas vnk mani paķer)
http://www.imdb.com/title/tt1261954/
"marriage ruins love, love ruins marriage"- Mūzika: John Lennon - God
- 0 rakstair doma
- Grayson credits predecessor Clark
- 26.5.12 21:18
- BBC Sport - FootballHuddersfield Town boss Simon Grayson credits former manager Lee Clark after they were promoted to the Championship.
- te nav, ko piebilst
- Wilson stands by keeper Simonsen
- 26.5.12 21:09
- BBC Sport - FootballSheffield United manager Danny Wilson defends goalkeeper Steve Simonsen after his missed penalty proved decisive in the League One play-off final.
- te nav, ko piebilst
- 27.5.12 00:24
un te nu es esmu tādā paradoksālā situācijā, kad, no vienas puses, ir tāda kā vientulības sajūta, kas pats par sevi nav nekas traks vai baismīgi nospiedošs, un tomēr tā sajūta tur ir, bet tad tā saucamās zāles pret to, attiecības, tā saucamās, ja. kā lai tā labāk pasaka, - mani tracina viss, kas ar tām saistīts. ne ar vienu, kas man ir paticis, vai kuru man gribētos, teiksim, khmm,
iekarotsavaldzināt, man nav gribējies spēlēt attiecības. es negribu nopietnību. es negribu konkrētību. pat tas tur, tas vārdā nesaucamais, kuru es vajāju gadu un pusgadu pēc tam vēl nevarēju tikt pāri, pat ar viņu es tobrīd negribēju būt kopā ne uz kādu laiku, ne, pasarg dies, uz forever, es tikai gribēju, lai es viņam arī patīku (es viņam tā arī neiepatikos, hehe), un redz, pat tas man apnika. es varu stundām ilgi skatīties filmas, sēdēt internetā, lasīt grāmatas, dzīvot dienas-sapņos, bet, lūk, džeki gan man apnīk. what is wrong with me, seriously, manuprāt, pat džekiem tā nav, but then again, man nav ne jausmas, kā ir džekiem. kaut kādas nomadu-klejotāju-vienpašu asinis, obviously.- 7 rakstair doma
- 27.5.12 00:15
Vispār Eirovīzija man šogad tīri labi patika. Man patika un es šogad visvairāk turu īkšķus par mūsu kaimiņzemes Igaunijas puisi. Tad vēl man patika Itālijas dziesma. Vēl man patika Francija (kaut gan klipā labāk), Vācija (jauns Džeimss Blānts). Zviedrijas dziesma ļoti atgādināja to Britnijas Spīrsas (?) dziesmu. Kaut gan šogad vispār liela daļa dalībnieku uzskatīja par savu pienākumu iekļaut savās dziesmās ritmiskus patskaņu dziedājumus.
Bet Rumānijas sprigano dziesmu es iekļaušu savā pleilistē, kuru klausos miegainos rītos, kad grūti pamosties. :)- 0 rakstair doma
- 27.5.12 00:15
- 0 rakstair doma
- 27.5.12 00:06
starp dauzajām sāpju izmocītajām sejām, dažiem naktskrekliem, pāris mīlīgiem bariņiem un babuškām es saku - Zviedrija (un man nebūtu žēl)
Kažas komentāri liek priecāties- 0 rakstair doma
- jevrovīzija
- 27.5.12 00:01
kamēr te pa māju nedaudz darbojos, fonā - eirovīzija. iepriekš neko daudz nebiju skatījusies/dzirdējusi - vien otro pusfinālu daļēji. līdz ar to daudzas dziesmas šovakar dzirdēju pirmo reizi. no visa, kas skanēja, laikam puslīdz patika zviedru 'eiforija' un tas laikam arī viss.
- 0 rakstair doma
- Coleman will realise Wales dream
- 26.5.12 20:33
- BBC Sport - FootballNew manager Chris Coleman is set to realise his dream when his Wales side face Mexico at the MetLife Stadium in New York.
- te nav, ko piebilst