Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
rakstīt draugu draugi statistika logout

• 22.3.26 12:39
• Vēlētos izveidot profesionāļu komandu, kuri pēta aktuālo mākslu, apmeklē izstādes, iepazīstas ar māksliniekiem tuvāk un savās intīmajās sarunās noskaidro, kuru mākslu grasās iegādāties resursu rausēji. Kad tas tiek apzināts, tiek veiktas pārrunas ar mākslinieku. Un, ja viņš nepiekrīt atsaukt darbu no pārdošanas, tad tiktu rasts veids, kā kādā tumšā naktī komandas biedri vienkārši salauztu viņam pirkstus, lai būtu grūtāk nākotnē barot ;so finansiālās netaisnības mašinēriju.
  
  Nāvi parazītu klasei, kas izmanto mākslu kā finanšu instrumentu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nāvi mākslas un mūzikas pētniecībai, kuri sevi kastrējuši jau kopš pirmssākumiem, apzinoties, ka, ja runās pretī, granti netiks doti! Nāvi visiem, kuri klusiņām, pamzām, pamazām, pašiem neapzinoties, būvē šo iznīcības karaļvalsti.
• 1 rakstair doma

• 22.3.26 12:10
• ""Skumju tehnika" ir izrāde par skumjām, kas mūs piemeklē, kad prieks ir izrādījies vienkārši tukša tehnika. Smaidīgi zobi."
• 0 rakstair doma

• 21.3.26 22:05
• Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.
• 0 rakstair doma

• epstīns
• 21.3.26 21:33
• Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
  - Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
  - jā.
  
  
  Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.
  
  Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
  Fak. Kas tie bija par laikiem?!
  Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.
• 3 rakstair doma

• 21.3.26 14:51
• Apgalvojums sev par jebkādu savu šķietamu nespēju, neizdarību attiecībā uz nākotni (“es nevarēšu, jo”)- ta bieži nav konstituējoša informācija (kāds no taviem strūrakmeņiem, kas apzināts un analizēts ar citiem verbāli). Visbiežāk tā izrādās vienkārši tava projekcija.
  
  Arī vārdii: “Hei, bet tā nedrīkst (domāt/darīt, utt.)!” - tā ir cita cilvēka realitātes izpratnes projekcija, kas tiek “spīdināta” tavā universā. Uzskatu, ka pēdām nebūtu jāpaliek redzamām.
  
  Arī projekcija attiecībā pašam uz sevi ir pupu mizas- tu pirmsšķietami sev piedēvē kaut ko, kas varbūt nemaz nav tavs, jo (izvēlies vienu vai dažus):
  1) spiediens no dominantiem vienaudžiem,
  2)spiediens no helihoptera tipa vecākiem,
  3)iešana kapitālisma “aklo ceļu” - pēc vidusskolas tā vietā, lai beidzot paņemtu nelielu ekscesu no 13-15 gadus ilgās atrašanās valsts obligātajās un ne tik (bērnudārzi) iestādē, gūtu nelielu dzīves pieredzi, pameklētu nedaudz sevi.
• 0 rakstair doma

• 21.3.26 13:45
• Miljonāri, kuri uzpērk mākslas darbus, uzaudzē to vērtību un tad ziedo to muzejam, dara to tikai un vienīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tādējādi cenšoties no saviem resursiem pēc iespējas mazāk kontributēt sabiedrībai. Sabiedrībai, kas nodokļus maksā pilnā apmērā.
  
  Mākslinieki, kuri savus darbus pārdod viņiem, ir daļa no problēmas, jo viņu māksla miljonāru rokās kļūst par finanšu instrumentu, ar ko apkrāpt sabiedrību.
  
  Sabiedrība ir būvēta uz vienām tiesībām visiem. Taču milzu naudas resursi sniedz viņiem brīvību pret savu pienākumu pret sabiedrību.
  
  Jāmaksā 50 miljoni nodokļos? Nopērc mākslas darbu pa 30 milj. Mākslīgi palielini tā vērtību, organizējot miljonariem paredzētu izsoli, kur 30milj darbs top par 50milj darbu. Tas netiek pārdots. Tā vietā miljonārs to ziedo muzejam, tāpēc iegūst milzu nodokļu atvieglojumu.
  
  Taču mākslas darba reālā vērtība ir pupu mizas, jo tas tikpat labi var būt kārtējais plaši interpretējamais, no konteksta atkarīgais mākslas darbs, kur kompleksā puse ir nevis tehnika vai krāsu meistarība, bet mākslas darbam blakus piekarinātā info par autora skatījumu par sava darba būtību. Respektīvi, vizuālā māksla, kas iegūst savu jēgu tikai tad, kad tā tiek niansēti rakstiski/verbāli paskaidrota. Kā saka par kino - rādi nevis stāsti, ko mēs redzam attēlā/ekrānā.
  
  Vienīgais risinājums, kas nāk prātā - nog4l1nāt miljonārus un apē5t viņu sirdis. Iztēlojos masu heppeningu, kur cilvēki savācas noteiktos datumos, teiksim, ik ceturksni, un roku rokā ķer buržujus, izrauj viņiem sirdis un simboliski notiesā tās.
  
  Nāvi kolektīvo resursu zagļiem, lai sabrūk sistēmas, kas palīdz viņiem mūs apkrāpt!
• 3 rakstair doma

• nāc meklēt nacisfu
• 21.3.26 01:11
• hei
  nāc ar mani
  meklēt nacistu kapus
  es uzzīmēju
  mums karti
  
  nāc, iesim meklēt
  viņu paslēpto zeltu
  un varbūt arī pa kādam
  tumšam noslēpumam
  mēs atradīsim
  kaut kur zem zemes
• 0 rakstair doma

• 21.3.26 00:37
• Rupjmaize uzvalka kabatā
• 0 rakstair doma

• 20.3.26 17:26
• Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim.
• 0 rakstair doma

• 20.3.26 12:51
• 2003. gada 20. martā rakstīju:
  
  00:00 dziiviiba naaviiba
  
  sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt.
• 0 rakstair doma

• 20.3.26 12:46
• Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij?
• 2 rakstair doma

• 20.3.26 08:16
• Cits citu rada radinieks, bet kad tu dievu neaiztiec.
• 0 rakstair doma

• 20.3.26 07:17
• = paskat, kādi tērpi!
  = mēs vēl neesam saģērbušies.
• 0 rakstair doma

• 19.3.26 21:06
• Klausos LR3 dziesmas ar F. Bārdas dzeju, un nevaru izkāpt no auto
• 0 rakstair doma

• 19.3.26 00:54
• Universe is the rotting corpse of a god that killed himself and america is made of candy.
• 0 rakstair doma

• 18.3.26 22:57
• Patīk šis youtuberis. Interesanti skatījumi uz postmoderno pasauli, vadoties no ezotēriskākiem skatu punktiem. Mīlu izklaidēt savu prātu ar šādām idejām.
• 0 rakstair doma

• Ai nu šitie vārdi rezonē!
• 18.3.26 15:30
• Manā sirdī rodas
  līdzjūtība, kad manā apziņā nonāk priekšstats par kādu līdzjūtību izraisošu personu. Ceļš uz
  sirdi iet caur galvu. Tur izņēmums nav arī mīlestība. Ja tā nav tikai dzimumtieksmes izpausme,
  tad balstās priekšstatos, kādus mēs izveidojam par iemīļoto būtni. Un, jo ideālistiskāki ir šie
  priekšstati, jo svētlaimīgāka ir mīlestība. Arī te doma ir jūtu tēvs. Saka: mīlestība padara aklu
  pret iemīļotā vājībām. Šo lietu var uztvert arī apgriezti un apgalvot: mīlestība tieši atver acis uz
  priekšrocībām
• 0 rakstair doma

• 18.3.26 12:28
• Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.
  
  Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.
  
  Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem!
• 3 rakstair doma

• 17.3.26 20:40
• Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā).
• 1 rakstair doma

• * * *
• 17.3.26 18:48
• Nesen dzirdēju, ka ceriņi, izrādās, esot krūmi.
  Aizgāju mājās, un cieši nopētīju savus piecmetrīgos ceriņkokus. Izliekās, maitas.
  Tags: tidbiti
• 7 rakstair doma

• 17.3.26 16:05
• diametrāli pretēja ideoloģija
• 0 rakstair doma

• 17.3.26 13:04
• potenciāli kaitnieciska informācija
• 0 rakstair doma

• 17.3.26 12:33
• Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.
• 0 rakstair doma

• 17.3.26 11:53
• pierādījumos balstīta pornogrāfija
• 0 rakstair doma

• 17.3.26 01:27
• Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.
• 1 rakstair doma

• 16.3.26 14:52
• Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina. 
• 0 rakstair doma

• 16.3.26 14:07
• Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.
• 2 rakstair doma

• 15.3.26 18:54
• Vidusjūra atsvaidzinoši vēsa, bet tīkami sāļa
• 0 rakstair doma

• 15.3.26 18:53
• The Grand Budapest Hotel (2014) (revisited)
  Tags: kino
• 0 rakstair doma

• 15.3.26 18:51
• Īsts mīts vests
• 0 rakstair doma