- Lielais veselums
- 13.3.25 07:46
"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."
Sims Čelutka- 4 rakstair doma
- 12.3.25 21:38
Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 20:57
Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 15:02
turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)- 11 rakstair doma
- 12.3.25 12:07
laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
niez joprojām
vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli.- 3 rakstair doma
- 12.3.25 10:24
Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.
https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E
https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA - 0 rakstair doma
- 12.3.25 08:07
Skatos, cik ļoti tās Trampa runas par Kanādu atgādina Putina runas par Ukrainu. Un domāju par to, cik ļoti viegli cilvēki pārvēršas par lopiem, par nezvēriem, bet pretējais process ir ļoti lēns un bieži vien - neiespējams. Cik ilgs laiks paiet, lai savstarpēji naidīgas valstis iemācītos mierīgu līdzāspastāvēšanu un cik viegli ir tautas sarīdīt savā starpā.
Domāju par to, cik ļoti man patīk Eirovīzija - parasti tur gadās pa kādai labai dziesmai, bet tas nav tas galvenais. Galvenais ir tas, ka tā ir viena no nedaudzajām iespējām tautām savstarpēji apmainīties ar laipnībām. O, mums Igaunija iedeva tik un tik punktus, paldies, malacīši.
Un vēl es domāju par to, cik svarīgi būtu, lai dārziņos un skolās strādātu paši labākie un ētiskākie cilvēki. Jo - ja bērnam nav paveicies ar vecākiem - lai viņam būtu kāds alternatīvais piemērs, no kura pasmelties iedvesmu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Ikviens no mums un mūsu mīļajiem var nonākt situācija, kad viņš var būt pilnībā atkarīgs no svešu cilvēku žēlsirdības. Ja cilvēki vairs neizturas cilvēcīgi, viņi kļūst līdzīgi plēsējiem. Bet arī stiprākais plēsējs kādu dienu kļūst vārgs un tad viņu saplosa un apēd kāds cits plēsējs.- 2 rakstair doma
- 12.3.25 08:52
Ir Moby kāds publiski pieejams epasts? Es esmu mad no viņa, un to nerakstītu. Vemt uz zemes es labprātāk. Man tā patika no rīta, kad iedzēris strong kokteili, uzreiz izvēmu, tieši blakus gultai.
Moby ir pārvarējis atkarības. Caur lielām sāpēm. Viņam ir liela nauda, un viss darbs, ko viņš ir darījis. Es esmu Latvijā, sīks sūds. Chatgpt teica daudz, bet viņš vienmēr paceļ tevi, kaut maz ar to tu vari darīt.- 0 rakstair doma
- 12.3.25 07:33
Un kāpēc Goldie nav pirmā, es vnk tevi neesmu saticis dzīvē. Sapņi nebeidzās, bet tas ir truls tukšums
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 07:28
Lapsas astes. Man vnk ir norādīts, tāds trash, ko rakstu pālī, nu nekad nav pieņemams
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 06:58
Nu please, Laura, ja tu būtu manā vai tavā istabā, man nevajadzētu Goldie. Tas ir ļoti drīz
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 20:47
Ou, secinājums. 2x smagi krist pret asfaltu ar galvu, un nevalkāt cepuri, ir lielisks izskaidrojums, kāpēc man nav smadzeņu. Visas narkotikas, t.sk. alkohols ir sekas.
Un jūs taču zināt, ka es vilku uz mutes ne tikai 2x. Man nav smadzeņu, ļoti bieži ņēmu uz acīm. bet nu, ka pazaudēt zobus, tikai 2x.
Un esot tik wild, es pat invalīds tā vairs neņemu uz acīm. Pilnīgi neiedomājama dzīve. Viens no stāstiem UK, kad ļoti steidzos nodot filmiņu, attīstīt bildes. Kaut ko sajaucu, un ar šosejas velosipēdu līkumā, ātrumā kā lēnākās mašīnas brauc, nospiedu priekšas bremzes. Fāāk, kā es lidoju! Plaukstas bija vnk gaļa. Rādīju angļiem, kautrīgs, kas tikko ar mani notika. Es redzēju, jebkurš gribēja iet mājās, noslēpties no tā pārpratuma.- 0 rakstair doma
- 11.3.25 20:30
Piekrītu Krii jau sen ilgi pirms laika. Tiešām, nav neviena veiksmīgāka snaipera? Tramps dara sūdu pat savai valstij. Es godavārds esmu labāks, esot tukšpauris.
Es pālī nelasu ziņas, bet dzirdēju mammas istabā. Akcijas biržās krīt katastrofiskā ātrumā. MAGA, bļag- 0 rakstair doma
- 11.3.25 19:55
skatos līnenas skaistumkaralieni, liepājas viesizrāde, droši vien neziniet, tur kaut kādi īrijas lauki, drausmīgi nolaista māja, traka māte pretīgā naktskreklā, pusizkritušiem matiem, applaucētu roku, lej čuras izlietnē, meita gudra, kustību traucējumi, no visas sirds nīst māti, kas piesējusi viņu nolemtajai vientulībai.
ik pa laikam zālē uzvirmo sastāvējusi, vecu, ne pārāk koptu māju vai cilvēku smaka. un tad man blakus sēdētāja cēliena vidū atver rokas somiņu, izņem blašķīti un trīs reizes iedzer
lustra, priekškars un
——-
grūti skatāma, bet spēcīga izrāde.
kas tā pēdējā dziesma? šausmīgi dzirdēta, īriete (imo)- 2 rakstair doma
- Doechii - Anxiety
- 11.3.25 18:30
Too soon?
https://www.youtube.com/watch?v=egemoVK0IKY - 0 rakstair doma
- 11.3.25 17:19
Bilde, kur smejos tieši kamerā. Vēl man ir zobi. Priekšējie divi nolauzti bērnībā. Viens, kad ar draugu piezvanījām pie durvīm (bija tādas retas durvis tieši uz ielas), un mukām. Es aizķēros gar bedri asfaltā, un likos ar zobiem pret zemi. Otru nolauzu pionieru nometnē, neapdomīgi mēģinot nostāvēt uz bumbas, un arī – žļerkt pret asfaltu ar zobiem.
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 17:03
Vēl stāstiņš. Mēs bijām pēc ecstasy nakts. Staigājām, es bildēju. Attēlā ir iokaste ar Ievu Kaulu, Rīgas Centrāltirgus kāpnēs. 15 min fotošops. Nosūtīju Ievai. Viņa teica es reāli nokritu no krēsla smejoties
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 11:50
Igaunija. ļoti nogurdinoši izvēlēties, ko ielikt. Bildēs Gunta, iokaste un Ieva Kaula, un ērglis es, lien ārā no ūdens. Tur, kur beibes skatās kartē, puiši jau ir tādā pālī, ka viņus vnk vairs neņem vērā
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 07:18
Igauniju? Sākumā es ielikšu Kundziņsalu ar meiteni, no kuras vibrēja visa pasaule uz zemes, Ieva Kaula, nu jau pazīstama māksliniece, keramiķe. Keramika mani interesē zero, bet viņa pati
Tajā tornī pilnīgi pārlietojušies citā, naktī uzrāpāmies kailām rokām. Fuck, tas bija like living on the moon. Pilnīgi līdz augšai. Tālāk nav kur. Kliedz no augšas draugiem, vispār nedzird, visa Sarkandaugava redzama. So high- 0 rakstair doma
- 11.3.25 06:45
Un Goldie, tu zini, man nekad nav bijis laulību gredzens rokā, kaut esmu ļoti bijis uz beibēm un veltījis ļoti daudz. Varbūt kādas ir gribējušas precēt, un vnm beigās atteikušās.
/NIN - Hurt/ vai drīzāk
/Okay Kaya - "Do you belive in life after love"/- 0 rakstair doma
- 11.3.25 06:36
Būvēt tempļus ir kruta, bet man šķiet, ka es izdomāju workšopu Burnam, ko es varētu novadīt.
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 02:37
Man patika humors. Piekrāpta beibe iznesa matraci uz ielas, uzrakstīja uz tā "fuck your Laura", reāli ārā uz ielas. Tas ir ārprāc! Nu ok, varbūt sieviete pieņem, bet pārgulēt laulības gultā ar citu, pat man tas ir neiespējami
- 0 rakstair doma
- Šausmas izliekas, ka viņu nav
- 11.3.25 00:56
Tā kā atmiņa ir nedaudz pasliktinājusies, mēģināšu šeit sev piefiksēt, kā izvērtās projekts wannabe lasīšanas vēstnese (tāda loma man iedalīta, jo ik pa laikam lasu bērnu grāmatas). Nebiju sajūsmā, bet nu saņēmos un darīju to mazumiņu, kas manos spēkos, jo mīlu grāmatas. Kā cerībai ceļavārdi tika iedota frāze, ka pat no cirvja kārta varot izvārīt zupu. Nujā, protams. No uztraukuma aizmirsu ne tikai visu izdomāto scenāriju un sakāmo, bet arī stādīties priekšā, taču ar brīvu improvizāciju tiku kaut kā cauri. Novērtēju to kā izgāšanos, lai gan vienmēr prieks, ka tajā vecumā bērniem ir dabiska interese par grāmatām, līdz ar to nav nemaz tik daudz jārunā. Nospriedu, ka vairāk jārunā ar vecākiem, jo galu galā viņi ir tie, kas bērnus te vedīs. Tā kā biju diezgan skarbi novērtējusi savu sniegumu, nodomāju, ka pēc šāda neprofesionāla haosa otra grupiņa nākamajā dienā visticamāk nenāks, jo audzinātājām esmu radījusi drausmīgu priekšstatu. Tomēr, man par pārsteigumu, atnāca (droši vien no malas neviens neredz, cik ideāli viss ir izdomāts, bet kāds ramtairīdi beigās sanāk). Tā nu nepaspēju nobīties. Vismaz bija kaut kāda struktūra un vēstījums, taču varbūt bērniem bija daudz garlaicīgāk. Savā pesimismā pat nebiju sagatavojusi sīkas dāvaniņas, kā iepriekšējai grupiņai. Vēl pabiju lasīšanas pasākumā, kur uzzināju, ka jauniešiem un bērniem ļoti patīk Luīzes Pastores grāmatas. Pēc tam izskraidījos gandrīz pa visiem Rīgas Narveseniem līdz atradu bērnu lasītveicināšanas žurnālu "Lasis". Bērnībā man noteikti tāds patiktu. Tur ir jauks Luīzes Pastores stāsts par kādu klasi. Pēc tā izlasīšanas guvu apstiprinājumu savām šaubām: vai tiešām kalpoju bezjēdzīgām lietām? Un cilvēki parasti izkāpj uzreiz nākamajā pieturā, līdz ko sapratuši, ka ir iekāpuši nepareizā vilcienā, nevis vāc tam pierādījumus.
"Uz mūsu klasi nereti tiek aicināti viesi, kas stāsta par savām profesijām: policisti, ugunsdzēsēji, mediķi, bet visbiežāk nāk skolas bibliotekārīte un rāda mums dažādas grāmatas, kuras mēs nekad nelasīsim."- Mūzika: My little airport - Josephine's shop
- 4 rakstair doma
- 11.3.25 00:51
Gunta, Tu esi reāla muļķe, un saprotu. Laura un Goldie mani nevar arī izturēt. Ņemt kredītus, vnk dzert. Ak Dievs, es ceru uz sevi, un tātad uz Goldie, pārtraukt šo mess
/Moby/
Ne jau nolekt no Cēsu pils torņa. Man bija pilnīgi crazy draugs "davai nostājamies uz Cēsu torņa pašas malas" Manas olas tā trīcēja, vairāk kā uz 160 km/h pa kailu ledu. Bet es nekad neesmu mazāks džeks. You live or die- 0 rakstair doma