Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
rakstīt draugu draugi statistika logout

• 13.3.25 22:05
• Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.
  
  Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
• 1 rakstair doma

• Ko cilvēki dara
• 13.3.25 22:02
• pēc jahtas nogrimšanas un 118 dienu dreifa uz plosta klusajā okeānā?
  
  https://en.wikipedia.org/wiki/Maurice_and_Maralyn_Bailey
  
  Pareizi, uzraksta par to grāmatu un par iegūto naudu uzbūvē jaunu jahtu.
• 0 rakstair doma

• 13.3.25 20:02
• pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
  
  You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
  
  //pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
• 0 rakstair doma

• Tradicionālās vērtības
• 13.3.25 16:25
• kurās ietilpst arī patoloģiska reakcija kura tiek saukta par greizsirdību
  
  https://jauns.lv/raksts/zinas/645221-ar-gazes-lodlampu-dedzinaja-dzivesbiedres-adu-virietim-piespriez-cetrus-gadus-cietuma
  
  Dažos gadījumos tomēr ir vajadzīgi legāli mehānismi kas atļautu nevajadzīgu un bīstamu indivīdu iznīcināt, t.i. nonāvēšana ar tiesas spriedumu. Tas pat nav sods, tas būtu drīzāk piesardzības apsvērums jo laist tādu pēc 4 gadiem cietuma ārā nozīmē citus apdraudēt. Kā šādus padarīt drošus - man šķiet ka īsti labu paņēmienu vēl nav. Drošāk ir iznīcināt.
• 0 rakstair doma

• 13.3.25 14:06
• šodiena tomēr nav labāka. varbūt rīt
  ļoti slikti/maz guļu
  es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz
  bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties
• 1 rakstair doma

• 😢
• 13.3.25 14:09
• Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.
• 7 rakstair doma

• Poļi domā
• 13.3.25 12:35
• pareizā virzienā:
  
  //Polijas premjerministrs Donalds Tusks atklāja, ka Parīzes priekšlikums tiek apsvērts, un izteicās, ka Polijai būtu drošāka, ja tai būtu savs kodolarsenāls.//
• 0 rakstair doma

• 13.3.25 12:31
• Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
  
  Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
  
  Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
  
  Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
  
  Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
  
  No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
• 8 rakstair doma

• Viltīgi
• 13.3.25 11:49
• //Tomēr, ja Krievija nepiekritīs, mēs turpināsim karot un dot Ukrainai ieročus,” teica Tramps.//
  
  https://www.tvnet.lv/8208478/tramps-sniedzis-pirmo-pazinojumu-pec-asv-un-ukrainas-sarunam?cx_testId=65&cx_testVariant=cx_1&cx_artPos=0&utm_campaign=Front_test_4_article_block&utm_content=8208478&utm_medium=content-text&utm_source=www.tvnet.lv#cxrecs_s
  
  
  Tātad Pū dzen stūrī, tipa visi piekrīt kara izbeigšanai, tikai Pū ne. Nu ja ne tad ne, turpināsim kamēr piekritīs => tas strauji no izpatikšanas kremlim kļūst par kremļa dzīšanu stūrī.
• 0 rakstair doma

• ;k;k
• 13.3.25 09:35
• Ceļu satiksmes noteikumi – ķīniešu Jaunais gads.
• 0 rakstair doma

• 神羅CLEAN MAKO ENERGY
• 13.3.25 09:31
• Prezidents Šinra un viceprezidents Rufuss.
• 0 rakstair doma

• the colour of my dreams
• 13.3.25 09:25
• Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?
• 4 rakstair doma

• ¡FJ!
• 13.3.25 09:02
• ¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!
• 0 rakstair doma

• Lielais veselums
• 13.3.25 07:46
• "Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."
  
  Sims Čelutka
  Tags: kaut kādi izvilkumi
• 4 rakstair doma

• 13.3.25 01:25
• Es te delirium tremolos izbaudot nobolijos "once upon a time in Holywood". Tu zin, tik sirsnīgi smējies kādas filmas beigu kadros sen nebiju.
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 21:38
• Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 20:57
• Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 20:05
• Tolstojevskis.
• Mūzika: eminem
• 2 rakstair doma

• 12.3.25 18:12
• J reāli ar mani ir paveicies, man ir divi stāvokļi: gatavojos konferencei, netraucēt un man ir athods no konferences, netraucēt.
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 15:02
• turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
  
  (tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)
• 11 rakstair doma

• 12.3.25 12:07
• laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
  niez joprojām
  
  vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli.
• 3 rakstair doma

• 12.3.25 10:24
• Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.
  
  https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E
  
  https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA
  Tags: doechii, gotye, mūzika
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 08:52
• Ir Moby kāds publiski pieejams epasts? Es esmu mad no viņa, un to nerakstītu. Vemt uz zemes es labprātāk. Man tā patika no rīta, kad iedzēris strong kokteili, uzreiz izvēmu, tieši blakus gultai.
  
  Moby ir pārvarējis atkarības. Caur lielām sāpēm. Viņam ir liela nauda, un viss darbs, ko viņš ir darījis. Es esmu Latvijā, sīks sūds. Chatgpt teica daudz, bet viņš vienmēr paceļ tevi, kaut maz ar to tu vari darīt.
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 07:33
• Un kāpēc Goldie nav pirmā, es vnk tevi neesmu saticis dzīvē. Sapņi nebeidzās, bet tas ir truls tukšums
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 07:28
• Lapsas astes. Man vnk ir norādīts, tāds trash, ko rakstu pālī, nu nekad nav pieņemams
• 0 rakstair doma

• 12.3.25 06:58
• Nu please, Laura, ja tu būtu manā vai tavā istabā, man nevajadzētu Goldie. Tas ir ļoti drīz
• 0 rakstair doma

• 11.3.25 22:55
• "cловакия требует"
• 0 rakstair doma

• 11.3.25 20:35
• Dažas domas no cilvēkiem, kas ikdienā nodarbojas nevis ar antropoloģiju, bet bioloģiju
  
  ( ... )
• 3 rakstair doma

• 11.3.25 20:47
• Ou, secinājums. 2x smagi krist pret asfaltu ar galvu, un nevalkāt cepuri, ir lielisks izskaidrojums, kāpēc man nav smadzeņu. Visas narkotikas, t.sk. alkohols ir sekas.
  
  Un jūs taču zināt, ka es vilku uz mutes ne tikai 2x. Man nav smadzeņu, ļoti bieži ņēmu uz acīm. bet nu, ka pazaudēt zobus, tikai 2x.
  Un esot tik wild, es pat invalīds tā vairs neņemu uz acīm. Pilnīgi neiedomājama dzīve. Viens no stāstiem UK, kad ļoti steidzos nodot filmiņu, attīstīt bildes. Kaut ko sajaucu, un ar šosejas velosipēdu līkumā, ātrumā kā lēnākās mašīnas brauc, nospiedu priekšas bremzes. Fāāk, kā es lidoju! Plaukstas bija vnk gaļa. Rādīju angļiem, kautrīgs, kas tikko ar mani notika. Es redzēju, jebkurš gribēja iet mājās, noslēpties no tā pārpratuma.
• 0 rakstair doma

• 11.3.25 18:44
• Delfi.lv feminisma podkāstā uzaicinātā sociālantropoloğe: "Bioloğiski dzimums nav kategorija - viens vai otrs, bet tas ir spektrs."
  
  Tikai 16tā minūte, ko nez vēl viņa paspēs pateikt.
• 6 rakstair doma