* * *
* * *
- 13.3.25 22:05
Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.
Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
-
1 rakstair doma
- 13.3.25 20:02
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
-
0 rakstair doma
- 13.3.25 19:53
Bovuaarinja
Interesanti skatīties, kā daži saturiski līdzīgi apzīmējumi līdzeni pāriet no viena laika citā.
Piemēram, "kadru daļa" tagad ir personāldaļa, 60. gadu Birzes lugā minēts "aptiekas sabiedriskais konsultants", kas tagad laikam būtu PR speciālists vai reklāmists.
19. gs. romānos gandrīz ikviens students, kurš gribēja pārliecināt līgavas tēvu par savu inteliģenci, sarunā it kā nejauši iemeta piezīmi par bimetālismu. Mūsdienu ekvivalentu varat iedomāties paši.
-
0 rakstair doma
- 😢
- 13.3.25 14:09
Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.
-
7 rakstair doma
- 13.3.25 12:12
Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī.
-
2 rakstair doma
- 13.3.25 12:31
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
-
8 rakstair doma
- ;k;k
- 13.3.25 09:35
Ceļu satiksmes noteikumi – ķīniešu Jaunais gads.
-
0 rakstair doma
- 神羅CLEAN MAKO ENERGY
- 13.3.25 09:31
Prezidents Šinra un viceprezidents Rufuss.
-
0 rakstair doma
- the colour of my dreams
- 13.3.25 09:25
Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?
-
4 rakstair doma
- 13.3.25 09:23
"Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām par pārnēsājamu satelīta sistēmu iegādāšanos un piegādāšanu Krievijas armijai Ukrainā." (c) IR skrejlapa
Tā kā satelīti ir manā interešu lokā, nedaudz uzkāros.
Tipisks satelīts militāram pielietojumam būtu vismaz pārsimts kilo, ergo neatbilst kategōrijai "pārnēsājams". Pieņemot, ka zaļie vīriņi visi ir kačaki, definēsim "pārnēsājamu" kā 60kg. Terōrētiski varētu sapičkāt daudz ko interesantu šādā agregātā, kas, starp citu, ietilpst mikrosatelītu kategōrijā. Bet ko ar šādu pārnēsājamu agregātu iesākt karalaukā, nezināšu teikt. Varbūt viņiem Kurskā kautkur mētājas Sojuzi ar visām platformām un visu pārējo, kas piederas pie lietas? Jebšu ICBM?
-
3 rakstair doma
- ¡FJ!
- 13.3.25 09:02
¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!
-
0 rakstair doma
- Lielais veselums
- 13.3.25 07:46
"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."
Sims Čelutka
-
4 rakstair doma
- 12.3.25 23:13
Raudulīge europiderīši-vasalīši, bezpalīdzīgie bērniņi, tie, kas cauru dzīvi stumdījuši papīrīšus netflixa fonā, varētu pajautāt, ko par viņu mazītiņo bērna kara bundziņu rībināšanu un ww3 insinuācijām domā tie, kas jau atrodas frontē dažus gadiņus. Vārdu vietā viņi saņemtu bajoneti acī.
-
7 rakstair doma
- 12.3.25 21:38
Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 20:57
Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 20:05
Tolstojevskis.
-
Mūzika: eminem
-
2 rakstair doma
- 12.3.25 18:12
J reāli ar mani ir paveicies, man ir divi stāvokļi: gatavojos konferencei, netraucēt un man ir athods no konferences, netraucēt.
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 15:02
turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)
-
11 rakstair doma
- 12.3.25 12:07
laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
niez joprojām
vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli.
-
3 rakstair doma
- 12.3.25 10:24
Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.
https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E
https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 08:07
Skatos, cik ļoti tās Trampa runas par Kanādu atgādina Putina runas par Ukrainu. Un domāju par to, cik ļoti viegli cilvēki pārvēršas par lopiem, par nezvēriem, bet pretējais process ir ļoti lēns un bieži vien - neiespējams. Cik ilgs laiks paiet, lai savstarpēji naidīgas valstis iemācītos mierīgu līdzāspastāvēšanu un cik viegli ir tautas sarīdīt savā starpā.
Domāju par to, cik ļoti man patīk Eirovīzija - parasti tur gadās pa kādai labai dziesmai, bet tas nav tas galvenais. Galvenais ir tas, ka tā ir viena no nedaudzajām iespējām tautām savstarpēji apmainīties ar laipnībām. O, mums Igaunija iedeva tik un tik punktus, paldies, malacīši.
Un vēl es domāju par to, cik svarīgi būtu, lai dārziņos un skolās strādātu paši labākie un ētiskākie cilvēki. Jo - ja bērnam nav paveicies ar vecākiem - lai viņam būtu kāds alternatīvais piemērs, no kura pasmelties iedvesmu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Ikviens no mums un mūsu mīļajiem var nonākt situācija, kad viņš var būt pilnībā atkarīgs no svešu cilvēku žēlsirdības. Ja cilvēki vairs neizturas cilvēcīgi, viņi kļūst līdzīgi plēsējiem. Bet arī stiprākais plēsējs kādu dienu kļūst vārgs un tad viņu saplosa un apēd kāds cits plēsējs.
-
2 rakstair doma
- 11.3.25 22:55
"cловакия требует"
-
0 rakstair doma
- 11.3.25 20:35
Dažas domas no cilvēkiem, kas ikdienā nodarbojas nevis ar antropoloģiju, bet bioloģiju
( ... )
-
3 rakstair doma
- 11.3.25 18:44
Delfi.lv feminisma podkāstā uzaicinātā sociālantropoloğe: "Bioloğiski dzimums nav kategorija - viens vai otrs, bet tas ir spektrs."
Tikai 16tā minūte, ko nez vēl viņa paspēs pateikt.
-
6 rakstair doma
- 11.3.25 17:39
Strava šorīt paziņoja, ka marta 100K izaicinājums izpildīts.
-
0 rakstair doma
- sheem
- 11.3.25 15:30
What a shame.
-
2 rakstair doma
- 11.3.25 12:30
Uztaisīju manikīru ar parasto laku. Protams, ka maksāju citam.
Un darbā pie pirmās izdevības sadirsu divus nagus. Nu un tad jau vairs nebija jēga nesadirst pārējos.
Es pis.
-
0 rakstair doma
- 11.3.25 09:48
Vakar tā "pastaigājos pa svaigu gaisu", ka šonakt nogulēju 10h. Ķermeniņš tik viegli šobrīd sagurst
-
0 rakstair doma
- 11.3.25 06:36
Būvēt tempļus ir kruta, bet man šķiet, ka es izdomāju workšopu Burnam, ko es varētu novadīt.
-
0 rakstair doma