- 21.4.24 19:08
-
Kāpēc "bērnu seksualitāte". Cilvēks jau piedzimst seksuāls. Tas nenozīmē, ka viņam nav jāattīstās līdz briedumam.
Kā tēvs es devu labu padomu savam bērnam, kad viņš sāka just to, kas ir dabīgi. Nevajag nomākt to, kas pienāk visiem. Viņš neizaugs greizs.
Atšķirībā no maniem vecākiem, kuri slāpēja manu pubertitāti ar drausmīgi ievainojošiem, iznīcinošiem tekstiem. Bet neko, izaugu normāls, ļoti kautrīgs, un nevarot tuvoties meitenei, iedomājos izpist suni, ko plds Dievam neizdarīju, līdz vecumam, kad nu jau kauns vairs neko nenozīmē, un cibā var muldēt bez ierobežojumiem.
Nekādu slimu vēlmju nav pieredzē. Tikai mēli nevar noturēt, tas viss mans grēks. - 0 rakstair doma
- 21.4.24 18:30
-
Bet mapat, kāpēc tevi tā interesē bērnu seksualitāte? Problēmas un ciešanas ir neiedomājamas uz pasaules. Neredzi problēmu sevī?
Atkāpjos, ja pats esi bijis upuris tajā. - 0 rakstair doma
- 21.4.24 15:32
-
Kebabs, kuru pieminēju pirms dienām, joprojām uz galda. Pa visām šīm dienām viens kebabs ir visa mana paika, vēl miniatūras 2 delikatešu bundžiņas, protams, zivs un mīdijas.
Cik labi, ka vēl diena. Pēdējo naudu jāiet mēreni nokost. Drūmi, ka vienu no diviem klientiem dēļ attiecību emocijām un tai piekabinātās dzeršanas pirms mēneša+ pakāsu. Ļoti ietekmē ne vien ienākumus, bet pamatīgi arī izlaidīgo dienas kārtību. - 0 rakstair doma
- off with their heads
- 21.4.24 14:38
- JasvamNedaudz palasiju to dienasgrāmatu šeit, kāda tā bija, kad jutos labi.
Kaut kā jāsagaida atpakaļ tā godīgi emocionālā un par visu esošo pateicīgā "es", kāda es mēdzu būt.
Ak dies, kā neticās, ka tā, saulē sakusušā plastalīna sajūtā iegrimusī radība,
varēja būt tik pievilcīga sieviete ar drosmi un mugurkaulu.
pļecka pļecka.
Iekšējā balss atdzīvojusies un muld visādu pazemojuošu huiņu, paskaido, cik sūdīgi iekārtota pasaule un kā nav vērts censties, jo viss, kas ir tīrs tagad būs netīrs jau rīt un vispār putekļi. Tārpi un putekļi un es nekas neesmu kalikalidurgadurgakalikalidurgadurga.... - Mūzika: Yeah Yeah Yeahs - Heads Will Roll
- 0 rakstair doma
- 21.4.24 11:37
-
Kvass vēl ļauj vārtīties pusmiegā pusnomodā. Tāpēc lielīties ar vecām spalvām.
Daudzu problēmas man nav zināmas. 21-ā es nopirku pirmo mašīnu, biju priecīgs, ka to noliek pie manas mājas, un nākamajā dienā vnk apsēdos un braucu. Sākumā pabailīgi, jo pirmā reize pie stūres, vairāk par pāris kvartāliem. Neko, jau pirmajā dienā uz 100, un pēc mēneša, kad liku tiesības, mani pārbaudīja vien kvartālus – tur nav bazara, džeks brauc easy, kā gadiem būtu jau braucis. - 0 rakstair doma
- 21.4.24 10:06
-
Kā tam gliemezītim iet sīpolloku kastē, vai viņš neapēdīs manas izdīgušās paprikas?
es nevainīgi pajautāju un tad noskaidrojās, ka ar ciklamenu kopā nopirktais gliemezis gribēts apskatīt bez čaulas un pēc tam noskalots podā jo beigts un aizbraucis uz Daugavu - 4 rakstair doma
- 21.4.24 09:16
-
Zinu, ka uz diviem krēsliem nenosēdēt, bet fak, to neizrunāt. X ir milzīgs, es nezinu kas, bet ļoti labs.
Y klusāka, bet tik dzidrs ūdens, ko vnk vēl? nepazīstu.
Alko man strādā kā attiecību problēma. Un zināms, ka problēmu sākums. - 0 rakstair doma
- : vizuālās pārvērtības
- 21.4.24 08:56
-
gaiši, gaiši pelēks lamināts un istaba izskatās kā no citas mājas. sienas, griesti, viss saskan, bet koka durvis un durvju rāmis ir izteikti siltā tonī un nepieskaņojas.durvis mainīt negribētos - glītas un pamatīgas.nez vai varētu nolakot vai nokrāsot ar kaut ko, lai mainītu toni?es parasti esmu redzējusi ar nepiemērotām krāsām krāsotu koku, kas pēc tam nekad neizskatās labi, tas izskatās tikai nokrāsots, bet jābūt taču arī labajiem piemēriem?
- 10 rakstair doma
- 21.4.24 01:03
- Pietiekami uzvilka X teksts, kad sabijos, ka jāsatiek viņas tētis. Viss taču kārtībā, tu esi mans boyfriends. Vai tad neesi? Es nevarēju aptvert. Klusi izmocīju, jā, esmu, un pasaule sagriezās kājām gaisā.
- 0 rakstair doma
- 21.4.24 00:30
-
Pavilka "I believe in power of tears". Tikai man vairs nav tears. Neraudu ilgu laiku, esmu dabūjis power to switch off.
Un deģenerāti nesapņo par Tūnbergu. Vnk izpist, lai pārstāj besīties. Es zinu kā dzīvē, un tās nav maucības. Beibes sāk reāli jūgties, gan jau ne visas, kad nav laba kniebiena.
Man bija sapņi par Grimes. Bija! Now vairs ne mūzikā, ne viņas šarms. Gone. - 1 rakstair doma
- 20.4.24 18:33
- adinkraKopš seriki ir izrādījies veiksmes stāsts, tajos diezgan bieži parādās aktrises, kuras bija jaunas un ļoti slavenas deviņdesmitajos.
Kaut kad redzēju drāmu ar Nikolu Kidmenu, uj universums, biju nemierīga vairākas dienas, nubļa kā var viena sieviete ŠItā izskatīties. Nejau, ka man būtu žēl, bet auč, Nikola, kur tu to latiņu esi uzbīdījusi priekš parastiem mirstīgajiem.
Tad interneta ārēs uzbridu (godīgi, nemeklēju, pavisam nejauši) foto "no dzīves", viss normāli, normāla sieviete. Es nez, ko tie mākslinieki ar viņas seju izveic priekš kamerām, Džūlija Lamberte kvēlotu skaudībā. - 0 rakstair doma
- 20.4.24 15:35
-
Man ir jauna rožābele, upene, jāņoga un aliča. Mazās laimītes.
Upenei un jāņogai vēl nezinām vietu. Oh well. - 0 rakstair doma
- 20.4.24 13:38
- Neticami, bet es skatos kaut ko, kas saucas ‘The Dark Crystal: Age of Resistance’.
- 0 rakstair doma
- 20.4.24 02:47
-
Par pišanos arī sods. 16 gadus jaunākā bija iokastes beibe, un tobrīd tā iemīlējos, ka nospļauties par iokasti, viņam tās ir maināmas zeķes.
Gunta arī nepiedeva jaunāku, jo viņai ir divi gadi vairāk kā man. Spļāva uguni. Iedomājieties, 18 gadu starpība.
Vēl man patīk atkārtot, fig viņ zin ko. Jāiet norubīties, tas ir vismaz stabils plāns.
Diennaktī nodzeru vairāk kā korpusa dzesētājs. Bet nē, dzesētāju neatļaušos.
Kaut kāda neekonomiska pieeja.
Paldies māsas un brāļi. - 3 rakstair doma
- 20.4.24 02:07
-
Now you may ask, kāpēc Gunta mani pirka 16 gadus. Es viņu spēju izpist pilnīgi jebkādi. Arī totālā vafelē. Viņa varēja paļauties vienmēr, ka būs good fuck.
Viņa arī izdarīja problēmas. Detaļas nē, bet man sāka nestāvēt no viņas attieksmes, kad jau sagājām naidā. Es vairs nespēju nopisties ar beibēm, kuras komunalkā bija bieži, kad beibes palika manā istabā, gaidot lūdzu lai fuck. Stāvēja, bet vairs nevarēju. - 0 rakstair doma
- 19.4.24 23:15
-
If hell is hot, is heaven cold?
If pain is bad, is pleasure good?
If truth is real, is lying fake?
If I don't sleep, am I awake? - 1 rakstair doma
- 19.4.24 21:04
-
Turamies pie pusaudzes, paedophilia, Grētas Tjūnbergas. Ieiet viņā, ar reiz līdz vēderam stāvošo pimpi.
Es viņu izpistu tā, ka viņai pārietu kašmars. Kādreiz to varēju.
Ko vēl varu atkārtot šajā situācijā. 16 gadus jaunākā cibiņa teica, ka visi kniebieni nebija nekas, ko iedodu vienā reizē. Mani beged for more, cita beibe. Tagad šaubos vai neiespējamais 10/10. Pirksti un mēle nav pimpis. - 0 rakstair doma
- 19.4.24 20:48
-
Teikt, ka ne gluži gribu būt Coja mietpilsonis, kuru gaida vakariņas (pēc tekstiem pusdienas) mājās. Ļoti gaidu sevi paēdam, bet ja nav X, viss ir veltīgs. Es gatavoju vienīgais, kad biju ar X.
To teica arī mammas draudzene – vīrieši ir labākie pavāri, arī pati labi gatavojot. - 0 rakstair doma
- 19.4.24 19:51
-
Vecais labais "if you think you’re enlightened, go spend a week with your family".
Sēžu istabā un ausis vīst. Aizspiežu tās, lai beidz vīst, bet tad sāk vīs no iekšpuses. Attaisu ausis un apziņā cieši turos pie domas par to, ka pastāv lietas, kuras var un nevar mainīt un cik labi ir tās spēt atšķirt. Šī nav tā situācija, kuru es varu mainīt, šī nav tā situācija. Pietiek ar mirkli, lai es tomēr nolemtu piecelties un pateikt, ko domāju. Viss kaut kā nonāk līdz situācijai, kurā sāku raudāt un dodos uz istabu.
Jādodas apraudzīt, kā sokas vistām. - 2 rakstair doma
- 19.4.24 18:48
- My eyes are bright. Es taču esmu visus fiziskos darbus strādājis. Mani iepriecināja ūdens, jo esmu atnācis darbā, nepiedienīgi gaišzaļā žaketē, ar melnu tauriņu. Es to neatceros. Paldies viņai.
- 0 rakstair doma
- 19.4.24 16:07
-
Poll #21666
Open to: All, results viewable to: All?
- 1 rakstair doma
- 19.4.24 14:03
-
Nav viegli būt nacistam, un ne pārāk gudram.
Es nevaru atkost, kā nomainīt valodu telefonā no kirilicas. Es tur ne varu, ne gribu ko meklēt. Awfull tā ķīnas ābece.
Jāiet uzlāpīties, tad ieguglēšu. Telefons smuks, nav pretenziju.
Tikai skūteris ar šī brīža smadzenēm nespīd. - 0 rakstair doma
- 19.4.24 10:06
- Es ilgu laiku heitoju Laiks paradīzei. Diezgan grūti gāja ar šo projektu, galvenokārt tāpēc, ka tēma visu laiku šķita neticami nepievilcīga un arī skaņas noformējuma forma kādu vēlējās režisore man kopumā arī nu tā. Un tad tur viss tas nac teātra vaibs utt. Es viņu jau biju ierindojis savu visbriesmīgāko mākslas notikumu topa 2. vietā aiz Gudrunas. Karoč kkādā brīdī sāku nožēlot, ka piekritu. Mazliet pa jokam un mazliet tomēr nē mēģināju atrunāt Inesi no nākšanas uz pirmizrādi, jo nekas labs tur negaida. Vakar tad bija tā pirmizrāde un es tur tā sēdēju un skatījos un sapratu, ka esmu noslēdzis pamieru ar šo projektu. Jā, tēma joprojām neliekas superhot, bet skatoties nav paviršības sajūtas, kas, manuprāt, ir labi. Turklāt es tikai vakar aptvēru, ka tas ir teātris-teātris - tantēm un onkuļiem, nevis nvo teātra organizācijas radīts māksliniecisks trips kādā aizraujošā tēmā ar visādiem tehniskiem izaicinājumiem uz kuru nepērk biļetes (šis formāts, gan, mani valdzina vairāk joprojām). Man nav kauns. Izņēmu no ļaunā topa. Ļoti forša sajūta. Man ļoti pieauga respekts pret Endīni un man ļoti patīk Andra Kaļiņina scenogrāfijas un vispār patīk atrasties vienā projektā ar Andri. Un pēdējā brīdī nomainīt skatītāju muzonu bija right call. Vienīgais, kas man vakar nepatika, ka biju nepareizi kaut ko sakalkulējis ar pirmizrādes puķītēm un man pietrūka tieši vienai aktrisei, kura vakara gaitā izrādījās vienīgais cilvēks, kurš man pienāca klāt un tiešā tekstā pateica, ka viņai patīk kā tas viss skan.
- 0 rakstair doma
- 19.4.24 08:20
-
Pēdējā laikā es to daru reti, bet reizēm es mēdzu gulēt drēbēs. Tur ir kaut kāda īpatnēja drošības sajūta. Šķiet, ka pēdējo reizi drēbēs es gulēju tad, kad biju pamodies naktī, un nevarēju vairs aizmigt. Tad es aizgāju pasēdēt uz dīvāna, pabakstīt datoru, un tad aizmigu vēl uz dažām stundām. Bet šī gulēšana drēbēs saistās arī ar depresīvām epizodēm, kad tu vienkārši gribi izslēgt sevi no pasaules. Drēbes tad kļūst kā drošs skafandrs, kad tu bezmērķīgi dreifē cauri stindzinošajam un bezgalīgajam vakumam.
Kāpēc es to atcerējos? Jo reizēm ir jāuzvelk drēbes, ja pie mums kāds paliek pa nakti. Kaut kā laikam ir pieņemts tomēr nestaigāt apkārt plikam. Un šonakt, pamostoties no sapņa, un ejot uz tualeti, cerot, ka tas palīdzēs atkal aizmigt, nācās apģērbties, un un sekundi apsvērt domu neģērbties nost. Tā bija ļoti racionāla doma, kurai emocionāli gribējās pretoties. Tas otrs ķermenis gultā ir ļoti mierinošs un pievelkošs, un drēbes ir diezgan kaitinošs šķērslis. Ar gulēšanu drēbēs gan būs jāsamierinās telšu sezonā, jo... mērenā klimata vasaras, bet tas būs drusku citādāk.
Bet tātad, cilvēks ir tāds dzīvnieks, kam patīk gulēt čupiņās, un tas viņam sniedz mieru. Es zinu visus stāstus par to, ka dažiem cilvēkiem ir grūtības pagulēt, ja gultā ir kāds cits. So many people, so many times. Bet tad kad šie vientuļie gulētāji tevi sāk grūst ārā no gultas, jo tu visu laiku mūc, jo tev ir karsti, vai aizmieg tev uz pleca, kamēr tu vēl baksti telefonu, nākas secināt, ka mēs visi esam tādi dzīvnieki, kam patīk būt čupiņās. Mēs visi piedzīvojam dzīves posmus, kad mēs ejam gulēt drēbēs, iespējams pat guļam belnžot griestos, vai kā citādi esam neirotiski nervu kamoliņi, bet arī tad mums tomēr gribās apkampt to pūkaino un silto lāci vai spilvenu, lai sajustu mieru.
Bet tad vēl no trešās puses, ja reiz cilvēkiem patīk gulēt čupiņās, kāpēc mēs aprobežojamies ar to vienu ķermeni sev blakus? Drošvien daudzi kādreiz ir dalījuši istabu ar brāli vai māsu. Izjutuši diskomfortu, paliekot hostelī ar citiem svešiniekiem. Izjutuši aizraujošu uztraukumu, guļot vienā kolektīvā teltī ar draugiem kādā ceļojumā vai festivālā. Scenāriji ir dažādi, bet es tā ar grūtībām spēju iztēloties scenāriju, kur guļot gultā, piemēram, vēl ar diviem cilvēkiem, varētu piedzīvot casual mieru un labu miegu. Lai gan es zinu dažus cilvēkus, kas jau gadiem sevi pozicionē kā poliamorus, es tiešām nesaprotu šos psihes mehānismus. To be honest - es ar viņiem par šo arī neesmu runājis. Un jā, es te no attiecībām ar otra cilvēka ķermeni veidoju priekšstatus par emocionālo tuvību. Un es pieņemu aizraušanos, iekāri, interesi par citiem cilvēkiem, esot attiecībās, bet es neuzskatu, ka tas obligāti nozīmē spēju veidot partnerattiecības ar vairākiem cilvēkiem. Tai pat laikā mani arī kretinē laukā, ka monogāmija a.k.a. ekskluzīvas attiecības ir jāuztver kā pašsaprotama lieta. Ir tomēr jāpasaka un jāvienojas, ka mēs te tagad būsim monogāmās attiecībās. Un ne tikai tāpēc, lai pēc tam nebūtu nevajadzīgu pārmetumu un pārpratumu, bet arī lai signalizētu otram - I think this shit is for real. Es joprojām atļaušos neticēt tradicionālai laulības institūcijai, pat ja kādreiz es izmantošu partnerattiecību tiesisko regulējumu, bet šīs vienošanās ir vajadzīgas - bez lieciniekiem, bez maģiskiem rituāliem, bez nolemtības sajūtas, ka tu nedrīksti kādreiz domāt un just citādāk. Bet akal jau, citi cilvēki un citi ķermeņi ir kaut kas cits. Tas var būt kaut kas mirklīgs, varbūt pat neaizmirstams, varbūt aizmirstams, varbūt kāds, ar kuru tu pēc tam uzturi ilgas un draudzīgas attiecības. Bet tad kad tu zaudē to vienu ķermeni sev blakus, pret kuru tu iespējams jau kādu laiku pat neesi izjutis iekāri, tas ir iespaidīgs pārdzīvojums. Es nezinu, kā ir citiem, bet man ir sajūta, ka cilvēkam emocionāli ir tikai viens bijušais. Jā, tur apkārt var dreifēt vairāki citi bijušie, varbūt tu pat ar viņiem vari uzturēt draudzības attiecības, vai varbūt pat neciest un necienīt viņus, bet ir tikai viens bijušais who matters. Un tajā es balstu savu pārliecību, ka var būt tikai viens esošais. The rest is just people you like or don't.
In unrelated news - according to Wikipedia, susurus mēdz saukt arī par miega pelēm. Ir grūti par to nedomāt, ziemā guļot zem segas. It makes total sense. - 1 rakstair doma
- 18.4.24 23:36
-
Skaistākā Warpaint dziesma "my friend, my friend, my friend, until the end, the end, the end" "all I have to say"
X, es tevi mainīšu, bet nekad nevaru atteikties. Nav nozīmes horoskopiem, bet tu esi auns, pilnīgi Dievā ierakstīts - 2 rakstair doma
- 18.4.24 22:42
-
Pārkruķīju šodien tekstus līdz nenormālam.
Sarakste ar G:
čurāju uz grīdas, šeit, istabā, jo nav ko zaudēt. viss galds un grīda ir pielieti ar cidonju šņabi. Mans urīns smaržo. Divas dienas, tad lūdzu, nomazgājies. - 1 rakstair doma
- 18.4.24 20:34
-
Visu dienu bija love, Es sūtīju katram cilvēkam satiktajam. Kaimiņi pat nobrīnījās un silti atsaucās.
Tagad hate, pure hate. Lai nogrimst viss non-alco bizness. Jānāk anarhijai, līdz zināmam laikam. Pilnīgi visi redz un runā, ka paikas cenas te ir neiespējamas. Bagātāki par Šveici. Tā ir muldēšana, bet proporcijās dārgākā valsts Eiropā. Es nogalinātu ar šļakatu pāri rīklei, no shame - 0 rakstair doma
- 18.4.24 20:15
-
Ja jūs zināt, kas ir auns un strēlnieks, jums nekad nevajadzēs papildināt zināšanas. Lauva ir exclude, viņam diemžēl ir milzīgs ego/
Es tevi mīlu X, nemainīgi, to vnk nav iespējami apturēt, un ja mani pieņemsi, IP
tajā beznaudas smakā, es sameklēšu 100 eiro, ko sameklēju telefonam, un kāpēc neuzaicināju tevi uz koncertu. - 0 rakstair doma
- 18.4.24 19:14
-
Starp citu, pirms dažām dienām noskatījos Vaildera cīņu Emirātos uz Ziemassvētkiem. The tall skinny guy who shittalks a lot. Kādreizējais neuzveicamais čempions zaudēja, nepieliekot pārāk lielas pūles tam, lai uzvarētu. Daļēji tas ir viņa stils, bet nu grandiozi zaudēja pēc punktiem. Un ja citādi viņš būtu stāstījis, ka viņam kurpes spieda, vai kādi citādi ārēji apstākļi traucēja gūt visu gaidīto un prognozēto uzvaru, tad viņš bija diezgan zen par šo zaudējumu. Tad sekoja too much information par to, ka viņam viss ir labi, naudiņa iekrāta, pats ar sevi mierā, un viss ko viņš tagad vēlas ir doties mājās svinēt meitas dzimšanas dienu. Un tā starp citu pieminēja, ka viņš ir bijis uz Ajevaskas ceremoniju, un tagad pasaule ir mīlestība. Kaut kas tiem bokseriem ir ar to psihedēliju. Taisons arī bīda kaut kādu adžendu par citām brīnumzālēm. Jūtjūbē ir kaut kāds Vice sižets par to vielu, kas Amsterdamā, šķiet, šobrīd ir legāla, vismaz jaunākā tās versija.
Anyway, es neesmu drošs, ka es baigi iespringtu braukt uz kaut kādiem džungļiem pie šamaņiem, bet konceptuāli es labprāt izmēģinātu Ajavasku. Tie stāsti par jocīgajām dzirām, dīvainajiem rituāliem un vemšanu ir pabriesmīgi, bet visi stāsti no cilvēkiem, kas šo ir izgājuši, ir diezgan pozitīvi, ja neteikt sajūsmas pilni. Es nedomāju, ka šī pieredze mainītu visu manu dzīvi, tā jau tāpat ir gana mainījusies, bet man kļūst interesanti. Ir, protams, tā īsā DMT versija, kuras nosaukumu es neatceros. Reporti par to arī ir jūsmīgi, lai cik biedējoši tas no malas neizskatītos. Tur vismaz nav jābrauc akurāt uz otru pasaules malu. - 0 rakstair doma