* * *
* * *
- 14.3.25 14:04
Pēc sajūtām liekas, ka esmu saķērusi kaut kādu draņķa vīrusu, dzeršu Adavit un cerēšu, ka arī šoreiz tas mani izglābs.
-
1 rakstair doma
- 14.3.25 11:30
Praida grupas dibinātājs notiesāts par pedofīliju
https://www.bbc.co.uk/news/articles/cx28yj34zgpo
Ņemot vērā, ka ziņu par to, ka vīrietis sadedzina savai sievai ādu ar gāzes lodlampu, ctulhu ir nosaucis 'tradicionālās vērtības', tad ziņu par notiesāto praida pedofilu vajadzētu nosaukt 'liberālās vērtības', tomēr tas nav vajadzīgs, jo, vismaz veselā saprāta ietvaros, pedofīlija nav nekāda liberālā vērtība tāpat kā patoloğiska greizsirdība ar miesas bojājumu nodarīšanu nav tradicionālā vērtība.
-
15 rakstair doma
- 14.3.25 10:18
man šķita, ka mašīnas rīta skrāpēšanas no ledus un sniega sezona jau ir beigusies
baseinos pamanīju savu bijušo klasesbiedru, par laimi, viņš drīz devās prom, bet man ir skaidrs, ka uz skolas salidojumu jūnijā neiešu. joprojām pārāk trigerējoši, lai arī dažus biedrus gribētos satikt
-
1 rakstair doma
- 13.3.25 22:55
Satiku Sandi. Viņš esot pārdevis māju un došoties retrītā uz Sierra Nevada.
-
0 rakstair doma
- 13.3.25 22:57
Noskatījos "Mūžīgi jauni" un sapratu, ka laikam esmu pārāk veca, lai saprastu šo ģeniālo sižetu (un kāpēc par to jāuzņem filma).
Piedāvājumā pirms seansa bija tikai alkohols. Bet kur tad tabletes? Un kāši?
(Pērn esmu bijusi tikai uz vienu pirmizrādi, kur bija lieliski dzērieni tiem, kas pie stūres. Kombuča!)
No latviešu kino man gluži labi patīk "Gandrīz vecpuisis", kas patlaban ir replay. Kaut arī Staņislavskis tur brēktu vienā laidā "Neticu!!".
-
9 rakstair doma
- 13.3.25 22:05
Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.
Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
-
1 rakstair doma
- Ko cilvēki dara
- 13.3.25 22:02
pēc jahtas nogrimšanas un 118 dienu dreifa uz plosta klusajā okeānā?
https://en.wikipedia.org/wiki/Maurice_and_Maralyn_Bailey
Pareizi, uzraksta par to grāmatu un par iegūto naudu uzbūvē jaunu jahtu.
-
0 rakstair doma
- 13.3.25 20:02
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
-
0 rakstair doma
- Tradicionālās vērtības
- 13.3.25 16:25
kurās ietilpst arī patoloģiska reakcija kura tiek saukta par greizsirdību
https://jauns.lv/raksts/zinas/645221-ar-gazes-lodlampu-dedzinaja-dzivesbiedres-adu-virietim-piespriez-cetrus-gadus-cietuma
Dažos gadījumos tomēr ir vajadzīgi legāli mehānismi kas atļautu nevajadzīgu un bīstamu indivīdu iznīcināt, t.i. nonāvēšana ar tiesas spriedumu. Tas pat nav sods, tas būtu drīzāk piesardzības apsvērums jo laist tādu pēc 4 gadiem cietuma ārā nozīmē citus apdraudēt. Kā šādus padarīt drošus - man šķiet ka īsti labu paņēmienu vēl nav. Drošāk ir iznīcināt.
-
0 rakstair doma
- 13.3.25 14:06
šodiena tomēr nav labāka. varbūt rīt
ļoti slikti/maz guļu
es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz
bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties
-
1 rakstair doma
- 😢
- 13.3.25 14:09
Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.
-
7 rakstair doma
- Poļi domā
- 13.3.25 12:35
pareizā virzienā:
//Polijas premjerministrs Donalds Tusks atklāja, ka Parīzes priekšlikums tiek apsvērts, un izteicās, ka Polijai būtu drošāka, ja tai būtu savs kodolarsenāls.//
-
0 rakstair doma
- 13.3.25 12:12
Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī.
-
2 rakstair doma
- 13.3.25 12:31
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
-
8 rakstair doma
- Viltīgi
- 13.3.25 11:49
//Tomēr, ja Krievija nepiekritīs, mēs turpināsim karot un dot Ukrainai ieročus,” teica Tramps.//
https://www.tvnet.lv/8208478/tramps-sniedzis-pirmo-pazinojumu-pec-asv-un-ukrainas-sarunam?cx_testId=65&cx_testVariant=cx_1&cx_artPos=0&utm_campaign=Front_test_4_article_block&utm_content=8208478&utm_medium=content-text&utm_source=www.tvnet.lv#cxrecs_s
Tātad Pū dzen stūrī, tipa visi piekrīt kara izbeigšanai, tikai Pū ne. Nu ja ne tad ne, turpināsim kamēr piekritīs => tas strauji no izpatikšanas kremlim kļūst par kremļa dzīšanu stūrī.
-
0 rakstair doma
- ;k;k
- 13.3.25 09:35
Ceļu satiksmes noteikumi – ķīniešu Jaunais gads.
-
0 rakstair doma
- 神羅CLEAN MAKO ENERGY
- 13.3.25 09:31
Prezidents Šinra un viceprezidents Rufuss.
-
0 rakstair doma
- the colour of my dreams
- 13.3.25 09:25
Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?
-
4 rakstair doma
- 13.3.25 09:23
"Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām par pārnēsājamu satelīta sistēmu iegādāšanos un piegādāšanu Krievijas armijai Ukrainā." (c) IR skrejlapa
Tā kā satelīti ir manā interešu lokā, nedaudz uzkāros.
Tipisks satelīts militāram pielietojumam būtu vismaz pārsimts kilo, ergo neatbilst kategōrijai "pārnēsājams". Pieņemot, ka zaļie vīriņi visi ir kačaki, definēsim "pārnēsājamu" kā 60kg. Terōrētiski varētu sapičkāt daudz ko interesantu šādā agregātā, kas, starp citu, ietilpst mikrosatelītu kategōrijā. Bet ko ar šādu pārnēsājamu agregātu iesākt karalaukā, nezināšu teikt. Varbūt viņiem Kurskā kautkur mētājas Sojuzi ar visām platformām un visu pārējo, kas piederas pie lietas? Jebšu ICBM?
-
3 rakstair doma
- ¡FJ!
- 13.3.25 09:02
¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!
-
0 rakstair doma
- Lielais veselums
- 13.3.25 07:46
"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."
Sims Čelutka
-
4 rakstair doma
- 12.3.25 23:13
Raudulīge europiderīši-vasalīši, bezpalīdzīgie bērniņi, tie, kas cauru dzīvi stumdījuši papīrīšus netflixa fonā, varētu pajautāt, ko par viņu mazītiņo bērna kara bundziņu rībināšanu un ww3 insinuācijām domā tie, kas jau atrodas frontē dažus gadiņus. Vārdu vietā viņi saņemtu bajoneti acī.
-
7 rakstair doma
- 12.3.25 21:38
Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 20:57
Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
-
0 rakstair doma
- 12.3.25 20:05
Tolstojevskis.
-
Mūzika: eminem
-
2 rakstair doma
- 12.3.25 15:02
turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)
-
11 rakstair doma