Analogs skan labāk?
Apr. 19th, 2026 | 11:16
Kas: : disfigurator
Vecie albumi (pirms DAW) skan labāk ne jau tāpēc, ka tie tika rakstīti lentās.
Tās tehniski sniedzot to silto skaņas burvību... Jā, bet nē - tehniskais tverošā medija askpekts te mazāku lomu spēlē. Skan labāk pavisam citu, cilvēcisku iemeslu dēļ. Darba pieejas dēļ. Profesionalitātes dēļ. Šoreiz noreducēties uz pliku tehnoloģiju nesanāks, nāksies rakties dziļāk - vērtību skalās, psiholoģijā un biznesa modelī.
Analogais darba process: te, uz vietas, tūdaļ un profesionāli muzicēt, notvert mūziķu dzīvā izpildījuma enerģiju uz vietas. Digitālais darba process: Gunār - spēlē giču atsevišķi, Jāni - pis pa basa stīgām tur atsevišķi un sakruķīsim postā, bet bundzinieku Žani salāpīsim ar sempļiem būs būs čikiniekā, done.
Analogais tvirtums Vs digitālā pasaule, kas pieļauj un/vai pat sagaida brāķi, ar kuru strādāt pēc tam. Tas pats precīzi notiek fotogrāfijā - uz vietas notiekošais nav svarīgi, visu sadzejos ar vieniniekiem un nullītēm, samelos un gānīs, kamēr pēc kaut kā sāks izskatīties v666. iterācijā! Lai gan fotogrāfija ir gaismas pieraksts un labs fotogrāfs redz labu gaismu, nevis feiko orgasmu datorā. Cita pieeja, cita garša.
Vairs neeksistē brāķa filtrs, jebkurš lohs loho vienādi citu lohu un tas griež ausīs, pienes nulli vērtību kultūrai. Soctīkli - netīrās veļas poligoni. MI ir tikai kārtējais solis šajā virzienā - more slop, more faking - less talent, less discipline.
Vecie albumi skan labāk tāpēc, ka tos ierakstīja lentās.
Process pieprasa augstu profesionalitāti, nav iespējams aizlāpīt vai pastiprināt kaut ko diži atsevišķi, celiņu skaits un kolēģu nervi ir ierobežots resurss - visiem cilvēkiem telpā bija jābūt augstas profesionalitātes, disciplinētiem sava amata meistariem un tas ir jūtams. Telpā ir profesionāli mūziķi, nevis microslop un no geto aizbēguši lohi, kuriem par mūziku principā ir nospļauties - nerada mūziku, rada produktu.
Un tāpēc cilvēki saka, ka vecās lietas skanēja labāk. Nevis tīri tehniski (tas arī, bet krietni mazāku lomu spēlē), bet ēteriski - jūtams ar miesu, kur ir kvalitatīvi veidots ceļš ar pamatīgu betona segumu apakšā, kur sākas bedrīšu lāpīšana un čakarēšanās...
https://www.youtube.com/watch?v=4AhNOAu
P.S.
Padomāšana velk uz secinājumu, ka tehnoloģiskais progress vairo tikai zemisko, nevis cēlo. Iespējo plānā galdiņa urbšanu, uzdodot to par meistarību, pie kuras cenšas pieradināt.