Sviesta Ciba |

sirualsirual (

sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-08-09 23:05:00

Pītersonu vērts lasīt, diemžēl

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

begemots
2018-08-10 10:50 (saite)

Es atsaucos uz tavu komentāru drusku augstāk.

Starp citu, labprāt redzētu kādu sakarīgu JBP kritiku. Pagaidām esmu redzējis gandrīz tikai veselu varzu ar strawmaniem, visidiotiskākais piemērs bija laikam New Yorker vai NYT par to, ka Pītersons it kā grib ar varu apprecināt visas sievietes, lai katram vīrietim būtu viena.

Vissakarīgākais, ko ir gadījies redzēt, ir Contrapoints, tikai vismaz tajā, ko apskatīju, vienīgais, ko CP varēja pateikt ir, ka Pītersons nepareizi lieto jēdzienu "West/Western philosophy/values" un neizprot postmodernismu. Well, ok.. Doesn't invalidate almost any of his points.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirualsirual 2018-08-10 11:20 (saite)
	vispār viņam ir maz politisku pointu, un lielākā problēma, man šķiet, būs rietumu civilizācijas vienādošana ar kristietības tradīciju, kas vnk ir anahronisms (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2018-08-10 11:36 (saite)

Vienādošana ir anahronisms, protams.

Savs pamats tam tomēr ir, jo kristietība ir bijusi salīdzinoši viskopīgākais Rietumeiropas elements. Jo, lai arī tā nav tik sena kā Roma un hellēņu laiks, tas ir bijis visizplatītākais dažādo valstu un valstiņu kopējais aspekts R-eiropā visilgāko nepārtraukto laika posmu pēdējos tūkstoš gadus. Cita lieta, cik lielā mērā senā kristietība ir vienādojama ar mūsdienu -- bet no otras puses, evolūcija jau neizmet aspektu kā tādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

iive
2018-08-10 11:24 (saite)

Šis https://longreads.com/2018/07/12/petersons-complaint/ un tajā citētais šis https://www.the-tls.co.uk/articles/public/jordan-peterson-12-rules-kate-manne-review/ man šķita diezgan sakarīgi.
Tas, ko Contrapoints saka tomēr ir diezgan svarīgi – teikt, ka psotmodernisms, kas ļauj izvēlēties starp dažādām perspektīvām, ir postmodernās perspektīvas uzkundzēšanās manuprāt ir līdzīgi kā teikt, ka demokrātija ir demokrātiskās pozīcijas uzkundzēšanās, kas ir ok kritika no iekšienes, bet ir pilnīgi neok kritika no tās puses, kas deķīti velk brīvību ierobežošanas virzienā.
Es ar savu komentāru nevēlējos teikt "gribētu palasīt, bet bail, ka Lielais Ļaunais Pītersons man nodarīs pāri", drīzāk ka tas liekas tāds truth claim blāķis, ka būtu jātērē milzu spēks, lai nejauši neuzklikšķinātu kādam punktam mentālajā "terms and agreements", kur negribēti identificējies ar Pītersona pozīciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2018-08-10 11:42 (saite)

Jā, un tieši šo pēdējo punktu es arī laikam nesaprotu. Jo, kas gan traucē individuāli domājošam cilvēkam piekrist saprātīgajai daļai no tā, ko saka kāds cits, arī tad, ja citas lietas nav pareizas?

Tas taču tā kā būtu saprātīgs virziens -- atzīt, ka cilvēkiem nav jābūt 100% aplamiem vai 100% pareiziem -- jo tādu nav un, manuprāt, diezgan principiāli arī nevar būt.

Es, piemēram, ļoti skeptiski izturos pret Pītersona dīvainajiem apgalvojumiem par "left-wing neomarxist conspiracy" -- viņš tur staigā pa ļoti plānu ledu virs konspirāciju teoriju purva. Es varu saprast, ka tā varbūt ir izpušķošana, balstoties uz viņa pieredzi akadēmiskajās aprindās, bet tik un tā. Un kā tas saistās ar viņa nevēlēšanos piedalīties "identity politics", kad viņš pats definē cilvēkus caur vienu prizmu un visus paslauka zem paklāja. Not good at all.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

begemots
2018-08-10 12:13 (saite)

Liels paldies par linkiem, diezgan interesanti.

Tomēr, es atvainojos, bet tas pirmais nav Pītersona kritika nekādā veidā.

Tā ir žurnālista ar viedokli rants, kurā nav neviena argumenta, kas paskaidrotu, *kāpēc* un *kur* tieši Pītersonam nav taisnība, bet ir tikai ad hominem catch-frāzes, kā piemēram: *devastating review*, *spasms of outrage*, *storm of harassment*.

Kritikas vietā mums ir pliki apgalvojumi, ka viņš to dara, apraksts, kurš izskatās, ka tēlo, ka Pītersona mitoloģiju analīzes fragments par no Maps and Meanings ir viņa nostāja par sievietēm, un labākajā gadījumā atsauce uz autoritātēm(cik nu viens konkrēts filozofs var būt autoritāte), kuras viņu ir "nolikušas" (atkal jau -- pat nepieminot nevienu pretargumentu).

"In her devastating review of 12 Rules for Life in the Times Literary Supplement, philosopher Kate Manne notes that it is “a fast-acting, short-term analgesic that will make many of his readers feel better temporarily, while failing to address their underlying problem. On the contrary, the book often fuels the very sense of entitled need which, when it goes unsatisfied, causes such pain and outrage."

-- te nu mēs saskaramies ar to, ka Keita Manne(izruna?) ir filozofs. Savukārt Pītersons ir pamatā psihologs. Pie tam, ne klubkrēsla psihologs, bet aktīvs klīniskais psihologs ar 20+ gadu darba ar klientiem stāžu. Tas, protams, viņa izteikumus nepadara automātiski patiesus, bet ja nu mums ir jāuzticās autoritātēm, tad vismaz self-help grāmatas sakarā es uzskatītu par jēdzīgāku uzticēties tam, ko par to domā psihologs, nevis filozofa plikam apgalvojumam par "feel better temporarily while failing to address their underlying problem'.

Bet tā jau tāda liriska atkāpe.

Ar interesi izlasīšu arī otru tevis ielikto linku, ceru, ka tur būs vismaz kaut kādi argumenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2018-08-10 18:03 (saite)
	tas, protams, ir mūsu vietējais godwin's law, bet kādam tas bija jāpiezīmē – rudzītis arī ir (bija) aktīvs psihologs ar stāžu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2018-08-10 19:37 (saite)
	Es īsti nezinu, kāpēc tas kādam būtu bijis īpaši jāpiezīmē, tikpat labi varētu pieminēt Maiju Kūli kā filozofu ar stāžu, un mēģināt to attiecināt uz Keitu Mannu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

iive
2018-08-13 20:15 (saite)

Lūk, te nu ir jautājums, kā mēs skatām psiholoģisku procesu normalizāciju filosofiskā un sociālā kontekstā. Piemēram, šajā rakstā, kuram gan jāielogojas, lai izlasītu, https://www.jstor.org/stable/3178359, ir diezgan skaidri norādīts, kā sieviešu self-help grāmatas turpina jau viktoriāņu uzsākto "slimās sievietes" tēla uzturēšanu, cenšoties sievietes atgriezt pareizā vienā ģimenes modelī, pareizajam vīrietim pie sāniem. Un sievietes var pašas sev palīdzēt un pašas sevi ārstēt, bet tikai tad, ja piekrīt naratīvam, ko liek priekšā grāmata, atzīst sevi par slimu un apsēstu. Tā kā es šo grāmatu esmu lasījusi, varu teikt, ka tā arī domāju tajā brīdī, nācās. Tas ir zināms Stokholmas sindroms.
Nu un Pītersons, man šķiet, ir "pielabo sevi derīgāku esošajai sistēmai" veču versija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2018-08-13 22:16 (saite)
	Interesanti uzzināt, ka ir pētījums, kas uzrāda, ja pareizi saprotu, ka visas(?) sieviešu self-help grāmatas iet vienā virzienā, kuru tu aprakstīji. Bet jebkurā gadījumā, tā kā neatminu lasījis ne sieviešu, ne vīriešu self-help grāmatas, tad, saprotams, nevarēšu šeit neko komentēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

iive
2018-08-14 08:47 (saite)

Nē, saprotams – šis raksts vērš uzmanību uz vienu pašpalīdzības grāmatu iznākšanas vilni, kas seko otrā viļņa feminismam, tikai interesanti, ka gandrīz viss, kas sakāms par šo astoņdesmitajos gados ASV kulminējošo sieviešu pašpalīdzības bumu, var tikt pielāgots šodienas Latvijas sieviešu tendencei apmeklēt sievišķības kursus un dievišķos seminārus, un mūsu sabiedrībā tas pat ir hierarhiskāks no augšas uz leju process, bet pašpalīdzības grāmatas aicināja sievietes pulcēties un dalīties pieredzē, veidot palīdzības grupas un caur izdevniecībām kontaktēties ar citām grupām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	iive 2018-08-14 08:54 (saite)
	Muļķīgi, es nevaru rakstu lejupielādēt no Jstor, bet EBSCO saka, ka LNB piekļuve tieši līdz šim nesniedzas; varbūt vienīgi varu noskrīnšotot pa lapai un pārsūtīt, ja ir interese. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	begemots 2018-08-10 21:27 (saite)
	Palasīju arī otru, tur vismaz redzamas norādes uz konkrētām lietām. Diemžēl neesmu pats ne lasījis viņa 12 rules for life, līdz ar to nevaru spriest, vai varu piekrist KM kritikai, bet iebukmarkoju, lai var noprecizēt, kad sanāks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: