Sviesta Ciba |

sirualsirual (

sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-08-09 23:05:00

Pītersonu vērts lasīt, diemžēl

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

begemots
2018-08-10 12:13 (saite)

Liels paldies par linkiem, diezgan interesanti.

Tomēr, es atvainojos, bet tas pirmais nav Pītersona kritika nekādā veidā.

Tā ir žurnālista ar viedokli rants, kurā nav neviena argumenta, kas paskaidrotu, *kāpēc* un *kur* tieši Pītersonam nav taisnība, bet ir tikai ad hominem catch-frāzes, kā piemēram: *devastating review*, *spasms of outrage*, *storm of harassment*.

Kritikas vietā mums ir pliki apgalvojumi, ka viņš to dara, apraksts, kurš izskatās, ka tēlo, ka Pītersona mitoloģiju analīzes fragments par no Maps and Meanings ir viņa nostāja par sievietēm, un labākajā gadījumā atsauce uz autoritātēm(cik nu viens konkrēts filozofs var būt autoritāte), kuras viņu ir "nolikušas" (atkal jau -- pat nepieminot nevienu pretargumentu).

"In her devastating review of 12 Rules for Life in the Times Literary Supplement, philosopher Kate Manne notes that it is “a fast-acting, short-term analgesic that will make many of his readers feel better temporarily, while failing to address their underlying problem. On the contrary, the book often fuels the very sense of entitled need which, when it goes unsatisfied, causes such pain and outrage."

-- te nu mēs saskaramies ar to, ka Keita Manne(izruna?) ir filozofs. Savukārt Pītersons ir pamatā psihologs. Pie tam, ne klubkrēsla psihologs, bet aktīvs klīniskais psihologs ar 20+ gadu darba ar klientiem stāžu. Tas, protams, viņa izteikumus nepadara automātiski patiesus, bet ja nu mums ir jāuzticās autoritātēm, tad vismaz self-help grāmatas sakarā es uzskatītu par jēdzīgāku uzticēties tam, ko par to domā psihologs, nevis filozofa plikam apgalvojumam par "feel better temporarily while failing to address their underlying problem'.

Bet tā jau tāda liriska atkāpe.

Ar interesi izlasīšu arī otru tevis ielikto linku, ceru, ka tur būs vismaz kaut kādi argumenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2018-08-10 18:03 (saite)
	tas, protams, ir mūsu vietējais godwin's law, bet kādam tas bija jāpiezīmē – rudzītis arī ir (bija) aktīvs psihologs ar stāžu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2018-08-10 19:37 (saite)
	Es īsti nezinu, kāpēc tas kādam būtu bijis īpaši jāpiezīmē, tikpat labi varētu pieminēt Maiju Kūli kā filozofu ar stāžu, un mēģināt to attiecināt uz Keitu Mannu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

iive
2018-08-13 20:15 (saite)

Lūk, te nu ir jautājums, kā mēs skatām psiholoģisku procesu normalizāciju filosofiskā un sociālā kontekstā. Piemēram, šajā rakstā, kuram gan jāielogojas, lai izlasītu, https://www.jstor.org/stable/3178359, ir diezgan skaidri norādīts, kā sieviešu self-help grāmatas turpina jau viktoriāņu uzsākto "slimās sievietes" tēla uzturēšanu, cenšoties sievietes atgriezt pareizā vienā ģimenes modelī, pareizajam vīrietim pie sāniem. Un sievietes var pašas sev palīdzēt un pašas sevi ārstēt, bet tikai tad, ja piekrīt naratīvam, ko liek priekšā grāmata, atzīst sevi par slimu un apsēstu. Tā kā es šo grāmatu esmu lasījusi, varu teikt, ka tā arī domāju tajā brīdī, nācās. Tas ir zināms Stokholmas sindroms.
Nu un Pītersons, man šķiet, ir "pielabo sevi derīgāku esošajai sistēmai" veču versija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2018-08-13 22:16 (saite)
	Interesanti uzzināt, ka ir pētījums, kas uzrāda, ja pareizi saprotu, ka visas(?) sieviešu self-help grāmatas iet vienā virzienā, kuru tu aprakstīji. Bet jebkurā gadījumā, tā kā neatminu lasījis ne sieviešu, ne vīriešu self-help grāmatas, tad, saprotams, nevarēšu šeit neko komentēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

iive
2018-08-14 08:47 (saite)

Nē, saprotams – šis raksts vērš uzmanību uz vienu pašpalīdzības grāmatu iznākšanas vilni, kas seko otrā viļņa feminismam, tikai interesanti, ka gandrīz viss, kas sakāms par šo astoņdesmitajos gados ASV kulminējošo sieviešu pašpalīdzības bumu, var tikt pielāgots šodienas Latvijas sieviešu tendencei apmeklēt sievišķības kursus un dievišķos seminārus, un mūsu sabiedrībā tas pat ir hierarhiskāks no augšas uz leju process, bet pašpalīdzības grāmatas aicināja sievietes pulcēties un dalīties pieredzē, veidot palīdzības grupas un caur izdevniecībām kontaktēties ar citām grupām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	iive 2018-08-14 08:54 (saite)
	Muļķīgi, es nevaru rakstu lejupielādēt no Jstor, bet EBSCO saka, ka LNB piekļuve tieši līdz šim nesniedzas; varbūt vienīgi varu noskrīnšotot pa lapai un pārsūtīt, ja ir interese. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: