sirdnA

Bet kāds ir attaisnojums homeopātiskos preperātus, kuru pašizmaksa ir niecīga (ūdens un cukurs), tirgot par cenām, kas pielīdzināmas īstām zālēm?

Abos manis pieminētajos gadījumos kungi atteicās no ārstēšanās mediķu uzraudzībā un uzticējās ezotēriskām metodēm. Kas īsā laikā abus noveda kapā. Par to jau tā sāpe. Un tādu kungu un dāmu pasaulē ir miljoniem. Un sprāgst kā mušas. Atsakoties no "ļaunās ķīmijas" un dzerot D20 pakāpē šķaidītus preperātus.

Te drīzāk ir runa par kaitēm, kur zāles palīdzētu, bet varžu ēšanas dēļ (jo vardes taču "dabīgas" un "bez blaknēm") iedarbīga ārstēšana ir novilcināta.

Mazliet plašāk ņemot, dziesmīna ir par atšķirīgiem skatiem uz pasauli. Ir viens veids, kuŗu iet uz pierādījumiem balstītā medicīna -- savācam (objektīvus, atkārtojamus) faktus, izvirzām hipotēzi, kāpēc tā, izvirzām pieņēmumus, skatāmies, vai tie apstiprinās, domājam, vai nav iespējams kāds cits skaidrojums, esam gatavi mainīt savus pieņēmumus, ja tie nav pareizi, visu laiku skatāmies, vai neparādās jauni fakti utt utjpr. Šāds pasaules uzskats it kā nav diez cik stabils -- pēc definīcijas viņš ir atvērts pārskatīšanai, -- toties ar visu savu nestabilitāti viņš tomēr sniedz daudz labākus rezultātus, nekā alternātīva.

Jo alternātīva ir -- pieņemt, ka man kaut kādā veidā ir atklāta Patiesība, un tad uz pasauli skatīties no šīs Patiesības skatu punkta. Piemēram, viens čalis reiz izdomāja, ka atšķaidītas vielas kļūst arvien stiprākas, un viss, tā ir. Ja uzpeld kaut kāds fakts, kas ir saskaņā ar manu Patiesību ("kaimiņš dzēra homeopātiskas zāles un atveseļojās!"), to ar prieku pieņem, nemēģinot iedomāties, vai tam nav kāds cits skaidrojums. Ja parādās kāds fakts, kas ir pretrunā ar Patiesību, to vai nu neņem vērā ("protams, ne jau vienmēr jālieto homeopātiskās zāles"), vai pasludina par meliem ("protams, ko gan citu Lielās Farmācijas Kompānijas tev teiks").

Tam vēl pa vidu nāk tāda vispār diezgan veselīga skepse pret to, ko tev citi stāsta. Taču, tāpat kā imūnsistēma vispār ir ļoti laba lieta, bet brīžam viņa var būt pārāk aktīva un nešķirojot uzbrukt nekaitīgām vai pat vēlamām lietām (tā izraisot alerģiju), tāpat arī vispār ļoti labā skepse var būt pārāk aktīva un pašam skeptiķim kaitēt. Piemēram, homeopātijas gadījumā skepse pret Lielajām Farmācijas Kompānijām var novest pie tā, ka nedomājot tiek noraidītas zāles -- pat tad, ja tās slimību izārstētu, -- tā vietā izvēloties neiedarbīgu homeopātiju tikai tāpēc, ka tā nav "meinstrīms".

Nu lūk, saliekot to visu kopā -- es daudz vairāk gribētu dzīvot tajā valstī, kur veselības ministrs balstās uz faktiem, visu laiku izvērtē savu darbu un domā, ko varētu mainīt. Savukārt tā, kur veselības ministram ir taisnība, jo viņš ir ministrs un viņam ir taisnība, mani kaut kā īpaši neuzrunā. Un par to "viss, kas nāk no citiem, ir ļauns" es vispār neizteikšos, mums kaimiņos ir valsts, kas tā tiek vadīta, es tā negribu.